Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
Baltic Media Valodu mācību centrs

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.

Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.

Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.

Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.

Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.

Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.

Autors: Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s