Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
Baltic Media Valodu mācību centrs

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.

Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.

Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.

Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.

Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.

Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.

Autors: Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Atrodiet savu mācīšanās stilu!

william-iven-gcsNOsPEXfs-unsplash

Lai mācīšanās nestu vislielāko atdevi, ir jāatrod sev piemērotākais mācīšanās veids. Un to nevar rekomendēt citi – viņi var ieteikt vienīgi to, kas der viņiem. Bet kā atrast tieši sev optimālo mācīšanās veidu, it sevišķi, ja laika ir maz, bet lietu, ko gribas iemācīties, – daudz?

Mācīšanās stili

Dažādi autori un avoti min dažādus mācīšanās stilus. Amerikāņu pētniece un izglītības eksperte Geila Vuda-Millere uzskata, ka tādi ir pieci un katram cilvēkam atkarībā no noteicošā uztveres tipa ir viens dominējošais stils, bet tāpat katram ir sava stilu kombinācija, atkarībā no tā, ko tieši viņš mācās.

  1. Vizuālais. Atslēgvārds: redze. Ja jums patīk skatīties attēlus, filmas un zīmēt vai gleznot, ja jūsu spilgtākās atmiņas saistās ar vizuāliem iespaidiem, jums visdrīzāk būs piemērots šis mācīšanās stils.
  2. Audiālais. Atslēgvārds: dzirde. Ja jūs labprātāk klausāties radio vai audioierakstus, nevis to pašu materiālu lasāt, visticamāk, labāko rezultātu gūsiet, izmantojot šo mācīšanās stilu.
  3. Secīgais. Atslēgvārds: kārtība. Ja jums patīk risināt krustvārdu mīklas un matemātiskus uzdevumus, aizpildīt tabulas, formas un veikt citas darbības, kurās svarīga noteikta eksakta kārtība un secība, jums atbilst tieši šis stils.
  4. Globālais (visaptverošais). Atslēgvārds: kopskats. Šis stils atbilst tiem, kuri, skatoties vai klausoties kādu informāciju, no tās galvā veido attēlus vai grafikus. Globālo mācīšanās stilu raksturo spēja uztvert lietas kopainā, arī nezinot detalizētu informāciju.
  5.  Kinestētiskais. Atslēgvārds: kustība. Ja jums patīk būt kustībā, ja jaunu informāciju vislabāk apgūstat praktiskā darbībā, visticamāk, jums vislabāk derēs šis mācīšanās stils.

Mācoties valodas, pasniedzēji mēģina izmantot visus mācību stilus, lai mācību process būtu daudzveidīgāks un interesantāks valodu apguvējiem, kā arī, lai pielāgotos kursantu dažādajiem informācijas uztveres stiliem.

Avots: Swedbank. Visu rakstu lasiet šeit.

Koalīcija vienojas par pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos

anita-jankovic-162ppyjclxM-unsplash.jpg
Koalīcijas sadarbības padome, apspriežot Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, vienojās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai, paziņojumā medijiem informēja Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts.

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka “šī vēl ir tikai vienošanās”, bet ļoti svarīga, vēsturiska vienošanās.

“Tā ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. Nacionālā apvienība arī turpmākajā procesā darīs visu iespējamo, lai šī pāreja tiktu īstenota pēc iespējas ātrāk,” solīja Dzintars.

NA sagatavotie likuma grozījumi, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki, varētu kalpot kā pārejas posma risinājums.

Koalīcija ir vienojusies atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai.

KONTEKSTS: 

NA vērsa uzmanību uz situāciju, ka nereti pašvaldība ģimenes dzīvesvietas tuvumā var piedāvāt vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimenei vai nu jāizvēlas bērnudārzs tālu no mājām, vai jāmaksā par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai jāpiekrīt bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski.

Pašlaik likums paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā  vispārējās vidējās izglītības ieguvē, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.

Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Bet 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Savukārt pērn aprīlī Satversmes tiesa atzina šīs Izglītības likuma normas par atbilstošiem Satversmei.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vērts izmēģināt! Padomi, kā uzlabot mācīšanās procesu

andrew-neel-ute2XAFQU2I-unsplash

Septembris daudziem nāk komplektā ar jauna mācību gada sākumu, turklāt tiem, kas vēlas būt veiksmīgi, mūsu dienās ir jāmācās visu mūžu. Un tehnikas attīstība dod praktiski neierobežotas iespējas – internetā ir tik daudz materiālu, kā arī kursi tiešsaistē, bet vislielākais klupšanas akmens ir pašdisciplīnas trūkums.

Eksistē dažādi ieteikumi un pat tehnikas, lai mācīšanās nebūtu pārāk nogurdinoša un būtu arī rezultatīva. Lūk, daži likumi veiksmīgām mācībām!

  1. Mācīšanās ir efektīva tikai tad, kad cilvēks nežēlo spēkus un laiku. Cilvēkam ir jāpieliek pūles, lai apgūtu jaunas zināšanas un prasmes. Tiek uzskatīts, ka viss un ne tikai zināšanas, kas ir iegūtas bez pūlēm, līdzinās nospiedumiem smiltīs – pavisam drīz no tiem nepaliks ne miņas.
  2. Izglītošanās ar stabilām sekām iespējama vien tad, ja ik pa laikam var izmērīt progresu. Cilvēkam ir tieksme uz ilūzijām, to var teikt arī par paša spējām novērtēt savu mācīšanās progresu. Lai no tā izvairītos, ik pa laikam ir nepieciešams izmērīt, piemēram, ar testiem, pārbaudēm un atbildēm nereti pat uz it kā banāliem jautājumiem, kas bieži vien ir iekļauti daudzu mācību grāmatu beigās.
  3. Atkārtošana un atcerēšanās ir mācību pamatā. Jo biežāk kādas jauniegūtas zināšanas tiek atkārtotas, jo ilgāk tās turas atmiņā.
  4. Ļoti labas sekmes iespējams gūt, ja mācīšanās notiek regulāri, bet ne pārāk ilgstoši. Kāda liela mācību apjoma saskaldīšana mazākās vienībās rada iespaidu, ka tiek gūti ātri rezultāti, kas arī motivē atgriezties pie mācībām, tādējādi ir vieglāk atgriezties pie iesāktā vēl un vēl.
  5. Paša izstrādāts (un uzrakstīts!) plāns ļoti labi noder, ja nepieciešams apgūt lielāka apjoma informāciju. Vislabāk plānu veidot tādu, kurā precīzi tiek paredzēts, kas un cik ilgi tiks apgūts.
  6. Vislabāk sākt ar pašu grūtāko materiālu, proti, ja iespējams, vajadzētu izsvērt, ko zināt vissliktāk un kā apguvei būs nepieciešams ilgāks laiks.
  7. Vēlams paredzēt īsus atpūtas brīžus, kuros ļoti ieteicamas fiziskas aktivitātes – pastaiga, joga, spēka vingrinājumi…
  8. Ja ik pa laikam piezogas bailes un neticība savām spējām, der atcerēties, ka šaubas un neticība saviem spēkiem ir normāla izpausme.
  9. Iekārtojiet sev īpašu vietu mācībām. Kā zināms, ļoti būtiskas ir detaļas, tāpēc mācību vieta ir jāpadara ērta un patīkama.
  10. Atrodiet domubiedrus. Ja apkārt būs cilvēki, kas neticīgi vai ironiski attieksies pret jūsu pūliņiem, ļoti iespējams, rezultāts var attālināties, jūs pat varat pusceļā atmest visam ar roku. Tāpēc mēģiniet atrast cilvēkus, kuri atbalsta jūsu centienus.
  11. Iesākto nedrīkstētu pamest vismaz 100 dienas. Mazliet vairāk par trim mēnešiem nav pārāk ilgs laiks, ja vien mērķis ir tā vērts, lai vispār uzsāktu mācīšanās maratonu.
  12. Rakstiet dienasgrāmatu, kurā noteikti neaizmirstiet ierakstīt savus panākumus, tas būs lielisks motivētājs.
  13. Ik pa laikam pats sev sagādājiet kādu atalgojumu par paveikto. Šokolāde ir visvienkāršākais, bet vienlaikus arī visbīstamākais veids, kā pašam sev pateikt – tu esi to pelnījis!
  14. Un pats galvenais – ticība panākumiem. Tas patiesībā ir galvenais likums, jo bez ticības panākumiem vispār nav vērts neko sākt, turklāt bez tās būs arī grūti vai pat neiespējami sasniegt finiša līniju. Jādomā pozitīvi, jāiztēlojas sava dzīve pēc mērķa sasniegšanas. Iztēlojieties to un iemūžiniet savā atmiņā, jo, visticamāk, grūtos brīžos šī aina noderēs kā spēcīgs motivators.
Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit

Piecgadniekiem dārziņā būs vairāk jārunā latviski

element5-digital-OyCl7Y4y0Bk-unsplash

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti iepazinās ar Izglītības, kultūras un sporta departamenta sagatavoto informāciju par valsts valodas lietojumu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Būtiski zināt, ka 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem.

Tie paredz, ka mazākumtautību pirmsskolās tiek izmantota bilingvāla metodika, kam jānodrošina bērna prasmes runāt arī latviski ikdienas sarunvalodā. Bērniem no piecu gadu vecuma rotaļnodarbībā galvenais saziņas līdzeklis būs latviešu valoda, izņemot tās aktivitātes, kas paredzētas mazākumtautības valodas un etniskās kultūras apguvei. Tas nozīmē, ka jau bērnudārzos tiks nodrošināta pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā.

Pašvaldībā norāda, ka Rīgas pašvaldības iestādes īsteno arī mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu.

Izglītības, kultūras un sporta departaments ir analizējis pirmsskolas reģistrēto pieteikumu rindas statistikas datus un secinājis, ka bērni biežāk tiek pieteikti pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, tādēļ tur pieprasījums ir lielāks nekā mazākumtautību plūsmā. Tāpēc beidzamajos gados palielināts grupu skaits latviešu mācību valodā – aizvadītajā mācību gadā izglītības programmu valsts valodā īstenoja 794 pirmsskolas grupās, mazākumtautību valodā – 564 grupās, bet šajā mācību gadā tiek papildus atvērtas sešas bērnudārza grupas ar latviešu mācību valodu, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupas. Departaments plāno arī turpmāk palielināt pirmsskolas grupu skaitu, kurās izglītošanās notiek valsts valodā. Attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu tīklu un dibinot pirmsskolas izglītības iestādes, turpmāk tiks noteikts, ka pirmsskolas izglītības programmas jāīsteno valsts valodā.

Tām pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, būs vajadzīga licence arī pirmsskolas izglītības programmai valsts valodā, tādējādi uzlabojot latviešu valodas lietojuma vidi gan pirmsskolas audzēkņiem, gan darbiniekiem. Tāpat kā līdz šim arī bērnudārzu darbiniekiem tiks dota iespēja paaugstināt latviešu valodas zināšanas, lai varētu pilnvērtīgi nodrošināt bērnu sagatavošanu mācībām valsts valodā. Latviešu valodas prasmju pilnveides kursi pedagogiem rīkoti sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru. Paredzēts saglabāt latviešu valodas skolotāju amata vienību skaitu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā.

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES RĪGĀ

2019./2020. mācību gadā Rīgas pilsētas pašvaldībā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts 146 pašvaldības padotībā esošās pirmsskolas izglītības iestādēs, tajā skaitā 76 iestādes īsteno izglītības programmas latviešu valodā, 40 iestāžu – gan latviešu, gan krievu valodā un 38 iestādes – krievu valodā.

Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiek nodrošināts arī 17 skolās (sešās – valsts valodā, deviņās – mazākumtautību, divās – abas programmas) un vienā interešu izglītības iestādē valsts valodā.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vidusskolas vairāk grib specializēties valodās

tim-mossholder-WE_Kv_ZB1l0-unsplash

 

Pēc jaunā izglītības satura ieviešanas, kas liks vidusskolām specializēties, Latvijas vidusskolas visbiežāk varētu izvēlēties specializāciju valodu jomā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Kā zināms, no 2020./2021. mācību gada skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu, kas cita starpā paredz skolēnu specializēšanos 11. un 12. klasē. Katrai vidusskolai būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi.

IZM aptaujājusi pašvaldības, lai noskaidrotu, kādus izvēļu grozus grasās piedāvāt to pārraudzītās vidusskolas. No šobrīd pieejamajiem datiem var secināt, ka valodu jomā grasās specializēties pat 88 Latvijas vidusskolas: šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās, kur no 45 aptaujātajām vidusskolām tieši valodu jomā padziļinātos kursus grasās piedāvāt 36 izglītības iestādes. Specializācija valodu jomā ir vispopulārākā izvēle arī mazajos novados: no 44 skolām tieši šajā jomā gatavas specializēties 26.

Nākamā populārākā skolu izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. Tieši dabaszinātnes ir vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā, kur šādi specializēties vēlas pat 35 skolas no 43. Tikmēr Rīgā un citās lielākajās pilsētās šādu specializāciju gatavas piedāvāt 33 skolas.

Trešais iecienītākais specializācijas virziens ir sociālajā un pilsoniskajā jomā, tātad tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības u.c. Tam gatavojas 67 vidusskolas. Gandrīz tikpat – 63 vidusskolas – gatavojas padziļināti mācīt arī matemātiku.

56 vidusskolas plāno specializēties tehnoloģiju jomā, 32 – kultūrā un pašizpausmē mākslām, bet tikai 14 – veselības un fiziskās aktivitātes jomā.

Valsts Izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks izglītības iestāžu vadītāju sanāksmē norādīja, ka arī pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītība būs vispārēja, proti, 10. klasē vidusskolēni tomēr gūs ieskatu plašā mācību priekšmetu klāstā. Viņš arī sacīja: kaut topošais vidējās izglītības standarts paredz ne tikai padziļinātos, bet arī specializētos mācību priekšmetus, tos skolām nebūs obligāti jāpiedāvā.

Kā zināms, pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītībā vidusskolā samazināsies mācību priekšmetu skaits un tos varēs apgūt trīs dažādos līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un padziļinātajā. Daļa mācību priekšmetu obligāti būs jāapgūst padziļināti, bet matemātiku vispārīgajās vidusskolās būs jāmāca vismaz optimālajā līmenī. Skolām arī būs obligāti jāpiedāvā apgūt dabaszinību priekšmetus vismaz optimālajā līmenī, taču skolēniem nebūs obligāti šo iespēju izmantot, proti, viņi varēs tos apgūt arī zemākajā – vispārīgajā – līmenī.

Skaidrs, ka skolām nebūs viegli pārkārtoties un mainīt mācību norises kārtību, tomēr konferencē neizskanēja nekādi skolu direktoru jautājumi un komentāri par gaidāmajām pārmaiņām.

Tomēr padomus, kā sagatavoties reformai, sniedza Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs. Viņš stāstīja, ka būs jāmaina ierastā domāšana. Piemēram, ne visi mācību kursi jāmācās visus trīs vidusskolas gadus, skolēnus var dalīt ne tikai klasēs, bet arī mazākās grupās atkarībā no viņu interesēm. I. Grigorjevs ieteica kolēģiem vēl pirms jaunā satura ieviešanas jau mēģināt variēt stundu sarakstus, piemēram, kādu laiku mācot intensīvi kādu no mācību priekšmetiem vai mainīt to vairākas mācību stundas pēc kārtas.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

LSM: Kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs?

girls on desk looking at notebook

Valodu apguve bērniem. Foto: WordPress

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Divvalodības priekšrocības

Pētījumi liecina, ka divvalodība ir labvēlīga bērnu attīstībai un nākotnei. Bērni, kas runā vairākās valodās, kļūst labāk informēti par dažādām kultūrām, citiem cilvēkiem un citiem viedokļiem. Viņi bieži ir labāki lasītāji, un parasti viņiem ir vieglāk apgūt citas valodas. Divvalodība  dod bērniem vairāk nekā divas valodas! Pētījumi arī liecina, ka citas valodas apgūšana var būt ieguvums vēlākā dzīvē, kavējot demences simptomu rašanos un palēninot kognitīvo novecošanu. Šie ieguvumi pastāv, pat ja cilvēki mācās jaunu valodu vēlāk dzīvē.

Ieteikumi:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit

 

%d bloggers like this: