Galveno darbības rādītāju (KPI) uzlabošana, izmantojot valodu kursus ienākšanai starptautiskajā tirgū

Mūsdienu globalizētajā pasaulē paplašināšanās starptautiskajos tirgos ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību daudziem uzņēmumiem. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs jaunuzņēmums vai starptautiska korporācija, spēja efektīvi sazināties un sadarboties ar klientiem un partneriem dažādās valstīs ir ļoti svarīga. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot savas izredzes gūt panākumus, ieejot starptautiskajos tirgos, ir ieguldīt līdzekļus valodu kursos. Šajā rakstā aplūkosim, kā valodu kursi var uzlabot galvenos darbības rādītājus (KPI) un veicināt jūsu uzņēmuma panākumus starptautiskajā arēnā.

Uzticības un attiecību veidošana
Ieejot jaunā tirgū, ir būtiski veidot uzticību un nodibināt ciešas attiecības ar klientiem un partneriem. Valodu kursi ļauj jūsu komandas locekļiem tieši sazināties ar vietējām ieinteresētajām personām, veicinot attiecību un saiknes veidošanos. Runājot viņu valodā, jūs apliecināt cieņu pret viņu kultūru un apņemšanos izprast viņu vajadzības. Šāds personalizācijas līmenis var ievērojami veicināt uzticēšanos, pavērt durvis jaunām iespējām un uzlabot klientu apmierinātību.

Uzlabota tirgus izpēte un konkurences analīze
Svarīgs aspekts, lai veiksmīgi ienāktu jaunā tirgū, ir rūpīga tirgus izpēte un konkurences analīze. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai iegūt informāciju tieši no vietējiem avotiem, piemēram, interviju veikšana, nozares pasākumu apmeklēšana vai vietējo plašsaziņas līdzekļu pārskatīšana. Izprotot valodas nianses, jūsu komanda var piekļūt informācijai, kas var palikt nepamanīta, paļaujoties tikai uz tulkojumiem. Šī priekšrocība ļauj labāk izprast tirgus situāciju, patērētāju vēlmes un jaunās tendences, sniedzot jums konkurences priekšrocības.

Efektīva saziņa un klientu atbalsts
Skaidra un efektīva saziņa ir jebkura uzņēmuma darbības pamatā. Valodu kursi nodrošinās jūsu komandu ar valodu zināšanām, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar klientiem un partneriem viņu dzimtajā valodā. Šāda tieša un efektīva saziņa uzlabo klientu atbalstu un apmierinātību, jo samazina pārpratumu skaitu un nodrošina precīzu informācijas nodošanu. Uzlabota saziņa ļauj ātrāk reaģēt, labāk atrisināt problēmas un kopumā palielināt klientu noturības rādītājus.

Sarunas un uzņēmējdarbības attīstība
Ieiešana jaunā tirgū bieži vien ir saistīta ar sarunām par līgumiem, partnerību veidošanu un biznesa attiecību veidošanu. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai risināt sarunas tieši ar vietējiem partneriem, novēršot nepieciešamību pēc starpniekiem vai tulkiem. Šī tiešā saziņa ļauj jūsu komandai izprast sarunu stilu, kultūras normu un vēlmju nianses, tādējādi panākot veiksmīgākus biznesa līgumus un sadarbību.

Kultūras jutīgums un pielāgošanās spējas
Valodu kursi ne tikai māca runāt svešvalodā, bet arī iepazīstina ar dažādām kultūrām, paražām un uzņēmējdarbības praksi. Kultūras jutīgums ir ļoti svarīgs, ienākot jaunos tirgos, jo tas ļauj jums pielāgot savus produktus, pakalpojumus un mārketinga stratēģijas, lai tās atbilstu vietējām vēlmēm un gaidām. Izprotot kultūras nianses, jūs varat izvairīties no kļūdainiem soļiem, kas var kaitēt jūsu zīmola reputācijai, un nodrošināt, ka jūsu piedāvājums rezonē ar mērķauditoriju, tādējādi palielinot pārdošanas apjomu un klientu lojalitāti.

Darbinieku iesaiste un noturēšana
Ieguldījumi valodu kursos apliecina jūsu apņemšanos nodrošināt darbinieku profesionālo attīstību un izaugsmi. Piedāvājot valodu apmācības iespējas, uzlabojas darbinieku iesaistīšanās un motivācija, jo viņi jūtas novērtēti un pilnvaroti sniegt ieguldījumu uzņēmuma starptautiskajā paplašināšanā. Turklāt apmācībās iegūtās valodu prasmes var būt noderīgas darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, sniedzot viņiem vērtīgu priekšrocību nākotnes karjeras izredzēs.

Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.

Noslēgusies akcija jauniešiem “Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot viņa ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja galvenos 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, kā arī vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai.

Akcijā izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Starp biežāk izteiktajiem padomiem ir:

  • mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus;
  • atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes;
  • tikai par dzīvām būtnēm sakām “viņš”, “viņa”, par nedzīvām – “tas”, “tā”;
  • nelietot vārdus šajiemtajiem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem “ja”, “jo”, “lai”, “ka”, “kad” likt komatu. Nejaukt “ka” un “kad” lietojumu;
  • atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, vārds ira neeksistē;
  • nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus;
  • teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;
  • lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu;
  • runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības;
  • bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.

Digitālā satura veidotāju skaits turpina palielināties, un valodniece piekrita, ka palielināties turpina arī viņu radītā ietekme uz sabiedrības, it īpaši jauniešu, valodas lietojumu. Vienlaikus Liepa vērtēja, ka bieži vien attieksme pret paviršu valodas lietojumu ir atkarīga no vecuma posma.

Nenoliedzami palielinās un, visticamāk, tikai turpinās palielināties arī angļu valodas ietekme.

Avots: LSM.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Dažādu valodu īpašās iezīmes

Valodas ir aizraujošas un daudzveidīgas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. Pasaules valodās, sākot no tonālajām valodām Dienvidaustrumāzijā un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidītu iezīmju. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas no dažādu valodu aizraujošākajām iezīmēm un to, kāpēc tās ir tik unikālas.

Tonālās valodas: Valodas, kurās vārda nozīme mainās atkarībā no runātāja balss toņa vai augstuma. Mandarīna ķīniešu valoda ir, iespējams, vispazīstamākā tonālā valoda, kurā ir četri toņi, kas var pilnībā mainīt vārda nozīmi. Citas tonālās valodas ir taizemiešu, vjetnamiešu un daudzas Āfrikas valodas.

Gramatiskais dzimums: Daudzās valodās, īpaši Eiropas valodās, lietvārdi tiek iedalīti vīriešu, sieviešu vai neitrālajā dzimtē. Piemēram, spāņu valodā vārds “el libro” (grāmata) ir vīriešu dzimtē, bet “la mesa” (galds) ir sieviešu dzimtē. Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, dzimumu piešķir pat nedzīviem priekšmetiem, tādējādi radot interesantus un dažkārt komiskus tulkojumus.

Aglutiatīvās valodas: Valodas, kurās vārdus veido, pievienojot pamatvārdam sufiksus vai prefiksus. Tā rezultātā dažās valodās, piemēram, turku vai somu, rodas ļoti gari vārdi. Piemēram, somu valodā vārds “lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas” nozīmē “lidmašīnas reaktīvo turbīnu dzinēju palīgmehāniķis – virsdienesta students”.

Zīmju valodas: Zīmju valodas ir valodas, kurās nozīmei nodot izmanto vizuālus žestus un sejas izteiksmi. Amerikāņu zīmju valoda (ASL) ir viena no pazīstamākajām zīmju valodām, kurai ir sava unikāla gramatika un sintakse. Dažās valstīs ir pat savas nacionālās zīmju valodas, piemēram, britu zīmju valoda (BSL) vai austrāliešu zīmju valoda (Auslan).

Polisintētiskās valodas: Polisintētiskās valodas ir valodas, kurās veselus teikumus var veidot, pievienojot prefiksus un sufiksus vienam saknes vārdam. Tas ir izplatīts daudzās Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, inuktītu valodā, kur ar vienu vārdu var izteikt visa teikuma nozīmi.

Valodas ir patiesi aizraujošas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. No tonālajām valodām līdz gramatiskajam dzimumam, no aglutinatīvajām valodām līdz zīmju valodām, no polisintētiskajām valodām līdz daudzām citām valodām – par pasaules valodām var atklāt tik daudz jauna. Iepazīstot šīs unikālās iezīmes, var ne tikai uzlabot savas valodu prasmes, bet arī paplašināt savu izpratni par dažādām kultūrām un dzīvesveidu.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs.

Kā pārvarēt valodas apguves izaicinājumus: Padomi un stratēģijas

 

Jaunas valodas apguve var sniegt gandarījuma pilnu pieredzi, taču tā nav bez grūtībām. Neatkarīgi no tā, vai jums ir grūtības ar gramatikas noteikumiem, vārdu krājuma bagātināšanu vai pārliecību runāt, valodas apguve var būt izaicinošs process. Tomēr, izmantojot pareizo domāšanas veidu un stratēģijas, jūs varat pārvarēt šos izaicinājumus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas biežāk sastopamas valodu apguves problēmas un sniegsim padomus un stratēģijas, kas palīdzēs jums tās pārvarēt.

Gramatikas noteikumi: Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras valodu apguvēji, ir gramatikas noteikumu apgūšana. Galvenais, lai pārvarētu šo izaicinājumu, ir koncentrēties uz vienu noteikumu vienlaikus un vingrināties, vingrināties, vingrināties. Mēģiniet identificēt likumsakarības un kopīgas tēmas valodā un izmantojiet tās, lai veidotu savu izpratni par noteikumiem. Izmantojiet tādus resursus kā gramatikas mācību grāmatas, valodas apguves lietotnes vai tiešsaistes kursus, lai papildinātu mācības.

Vārdu krājuma bagātināšana: Vēl viena bieži sastopama problēma ir jaunas leksikas iegaumēšana. Lai to pārvarētu, ieviesiet ieradumu regulāri pārskatīt vārdu krājumu. Flomāsteri, vārdu krājuma saraksti un krustvārdu mīklas var būt noderīgi palīglīdzekļi. Turklāt mēģiniet jaunos vārdus iekļaut ikdienā, izmantojot tos sarunās vai rakstīšanas uzdevumos.

Pārliecība par runāšanu: Daudziem valodas apguvējiem ir grūtības ar pārliecību runāt, īpaši mācību sākumposmā. Lai to pārvarētu, pēc iespējas vairāk praktizējiet runāšanu. Lai uzlabotu savas prasmes, atrodiet valodas apmaiņas partneri vai apmeklējiet sarunvalodas nodarbības. Nebaidieties pieļaut kļūdas, jo tās ir dabiska mācību procesa sastāvdaļa.

Laika plānošana: Jaunas valodas apguve var prasīt daudz laika, un atrast laiku mācībām var būt izaicinājums. Lai to pārvarētu, katru dienu atvēliet konkrētu laiku valodas apguvei. Izmantojiet lietotnes vai podkāstus, lai vingrinātos ikdienas brauciena laikā, vai izmantojiet dīkstāvi, klausoties mūziku vai skatoties TV raidījumus mērķa valodā.

Motivācija: Motivācijas saglabāšana ilgtermiņā var būt izaicinājums. Lai saglabātu motivāciju, izvirziet reālistiskus mērķus un sekojiet līdzi saviem panākumiem. Atzīmējiet nelielus panākumus un meklējiet atbalstu valodu apguves kopienās vai forumos.

Jaunas valodas apguve var būt izaicinošs, bet gandarījuma pilns process. Koncentrējoties uz konkrētiem izaicinājumiem un īstenojot efektīvas stratēģijas, jūs varat pārvarēt šķēršļus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Neaizmirstiet saglabāt motivāciju un konsekvenci savā mācību procesā, kā arī nebaidieties meklēt papildu resursus vai atbalstu, ja nepieciešams. Ar centību un neatlaidību jūs varat kļūt par pārliecinātu un prasmīgu valodas apguvēju.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs. valodukursi.lv

Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi

380,847 Distance Learning Stock Photos, Pictures & Royalty-Free Images -  iStock | Online training, Elearning icons, Webinar

Valodu apguve tiešsaistē kļūst arvien populārāka, jo tā ir ērta un elastīga. Tomēr ir gan plusi, gan mīnusi, kas jāņem vērā, pirms sākt mācīties. Šajā rakstā mēs aplūkosim valodu mācīšanās tiešsaistē priekšrocības un trūkumus.

Priekšrocības:

Ērtība: Valodu mācīšanās tiešsaistē ir ērta, jo jūs varat mācīties no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Jums nav jādodas uz konkrētu vietu, tādējādi ietaupot laiku un naudu.

Elastība: Tiešsaistes valodu kursi piedāvā elastību attiecībā uz grafiku, ļaujot jums mācīties savā tempā un pielāgot mācības savam grafikam.

Dažādība: Tiešsaistes valodu kursi piedāvā plašāku valodu klāstu, kā arī specializētus kursus īpašām vajadzībām, piemēram, uzņēmējdarbībai vai ceļošanai.

Rentabilitāte: Tiešsaistes valodu kursi bieži vien ir pieejamāki nekā tradicionālās klātienes nodarbības, padarot valodu apguvi pieejamāku plašākam interesentu lokam.

Mīnusi:

Ierobežota saskarsme: Tiešsaistes valodu apguvei trūkst tiešas saskarsmes ar pasniedzējiem un mācību biedriem, tāpēc ir grūtāk praktizēt runāšanas un klausīšanās prasmes.

Tehniskas problēmas: Tiešsaistes valodu kursi ir atkarīgi no tehnoloģijām, kas dažkārt var būt neuzticamas. Tehniskas problēmas, piemēram, lēns interneta ātrums vai nepareiza programmatūras darbība, var traucēt mācībām un sagādāt vilšanos.

Pašmotivācija: Tiešsaistes valodu apguve prasa lielu pašmotivāciju un disciplīnu, jo bieži vien skolēni mācās paši, bez klātienes mācību vide rada atbalstu un iedrošinājumu.

Ierobežota iedziļināšanās: Tiešsaistes valodas kursi var nenodrošināt tādu pašu valodas un kultūras iedziļināšanās līmeni kā klātienes nodarbības, kas var būt trūkums tiem, kuri vēlas pilnībā iejusties valodas apguvē.

Nobeigumā jāsecina, ka valodu apguvei tiešsaistē ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Lai gan tā piedāvā ērtības, elastīgumu un pieejamību, tā var nenodrošināt tādu pašu mijiedarbības un iedziļināšanās līmeni kā klātienes nodarbības. Galu galā izvēle starp valodu apguvi tiešsaistē un klātienes nodarbībām būs atkarīga no individuālajām vēlmēm, mācīšanās stila un mērķiem. Apsveriet šos plusus un mīnusus, pirms izlemjat, kura pieeja jums ir vispiemērotākā.

Speciālista ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Gramatikas izpratnes priekšrocības valodu apguvē

How to Teach Critical Thinking | First News Education

Vai vēlaties uzlabot savas komunikācijas prasmes svešvalodā? Ja jā, tad gramatikas apguve ir ļoti svarīga. Gramatika ir valodas pamats, un laba gramatikas noteikumu izpratne var ievērojami uzlabot jūsu valodas mācīšanās pieredzi. Šajā bloga ierakstā mēs apspriedīsim, kāpēc gramatikas apguve ir tik svarīga valodu apguvē un kādas priekšrocības gūsiet, pievēršot uzmanību gramatikas jautājumiem.

Uzlabota saziņa
Galvenais jaunās valodas apguves mērķis ir spēt efektīvi sazināties. Gramatikas noteikumu izpratne palīdz valodu apguvējiem veidot teikumus, kas ir gramatiski pareizi un nodod paredzēto nozīmi. Uzlabotas saziņas prasmes ļauj pārliecinošāk un veiksmīgāk sarunāties mērķa valodā.

Labāka valodas izpratne
Gramatikai ir izšķiroša nozīme, lai izprastu, kā valoda darbojas. Apgūstot gramatiku, jūs sapratīsiet attiecības starp vārdiem un to, kā tie tiek lietoti dažādos kontekstos. Šī padziļinātā valodas izpratne atvieglo jaunas leksikas apguvi un ļauj vieglāk saprast dzimtās valodas runātājus.

Pareiza izruna
Gramatika un izruna iet roku rokā, un gramatikas izpratne var palīdzēt jums pareizi izrunāt vārdus. Gramatika ietekmē vārdu izrunas veidu, tāpēc gramatikas apguve var palīdzēt jums saprast, kā pareizi izrunāt dažādus vārdus un frāzes.

Plašāks vārdu krājums
Laba gramatikas izpratne atvieglo vārdu krājuma paplašināšanu. Jūs sapratīsiet, kā vārdi un frāzes tiek lietoti dažādos kontekstos, tādējādi jums būs vieglāk apgūt jaunus vārdus un frāzes.

Uzlabotas rakstīšanas prasmes
Gramatika ir būtiska, lai rakstītu svešvalodā. Bez pamatīgas gramatikas izpratnes var būt sarežģīti izteikties rakstiski, tāpēc var būt grūti rakstīt e-pastus, esejas vai citus rakstiskus materiālus mērķa valodā.

Nobeigumā jāsecina, ka gramatikas apguve ir būtisks valodas apguves aspekts. Tā uzlabo saziņas prasmes, sekmē valodas izpratni, ļauj pareizi izrunāt, paplašina vārdu krājumu un attīsta rakstīšanas prasmes. Tāpēc, ja nopietni vēlaties apgūt svešvalodu, noteikti iekļaujiet gramatikas apguvi kā regulāru savas valodas apguves sastāvdaļu.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2022

Aptauju jau divdesmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2022. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība! Pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā, pieminam gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., un 22. februārī gaidāmo valodnieka Jāņa Endzelīna 150. gadskārtu, gan nesen mūžībā aizgājušo terminologu un ilggadēju aptaujas žūrijas locekli Aldi Lauzi.

Šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar drošību un kara ietekmi uz mūsu ikdienu. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā! Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2022. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir “gājēju pārbrauktuve”  statistika rāda, ka Eiropas Savienībā Latvija ir viena no vadošajām valstīm satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem.

Starp gada nevārda finālistiem — “hospiss” paliatīvās aprūpes vai hospita vietā, “naratīvs” stāsta vietā, “nekonkurētspēja” konkurētnespējas vietā (piemēram, “nedarbspēja” nav tas pats kas “darbnespēja”), — pirmo vietu ieguva neatbilstoši lietotie “sankcionēt, sankcionētās personas” — tā kā sankcionēt nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, pareizi būtu “sankcijām pakļautās personas.”

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Tas nepadarīs tevi izskatīties perfekti” kāda gāzēta dzēriena reklāmā; Rīgas domē pastāvošā, bet vārdu secības ziņā diskutablā “Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja” un “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums,” taču par uzvarētāju tika atzīts boksera M. Brieža aicinājums: “Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!

Aptaujas žūrijas ieskatā 2022. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši politiķa U. Pīlēna “Nevaru komentēt tāpēc, ka es nevaru komentēt,” vairāku tvitera lietotāju “Aprobežotībai nav robežu,” un aizsardzības ministra A. Pabrika iedrošinājums “Iedzersim kaļķi, nostiprināsim mugurkaulu un ticēsim savām spējām un savai valstij, nevis domāsim, ka visu mums kāds liek darīt!” Bet uzvarētājs ir A. Hansona “Lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt.”

Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: “dūknis” drona vietā, “džampucis” hudija vietā, “pašvadītājs” autopilota vietā, “spēka dusa” power nap vietā, kā arī vairāki Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ aktualizējušies jēdzieni: “iekrievot(s)”, “lētiņš”, “orki” un “orkistāna”, “rašisms”, “tviterkonvojs” un citi.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “atkrieviskot, atkrieviskošana”, “brīvkrāns”, “klupne, klupnīte” error vietā — atšķirībā no cilvēka “kļūdas” mistake, tai piemīt mehāniska pieskaņa un tā ir attiecināma uz mazāku traucējumu nekā glitch vietā informātikā jau lietotā “klupe” —, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “okupeklis”, proti, piemineklis kā okupācijas laika palieka.

Avots: Latvijas Portāls. Pilno raksti lasīt šeit.

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā.

Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.

Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.

“Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!”

“Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā,” atzina Levits.

“Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.”

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

Presidential Speech Stock Video Footage | Royalty Free Presidential Speech  Videos | Pond5

Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini.

Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs atzina, ka angļu valoda šobrīd radījusi zināmu anarhiju, jo arvien vairāk jauniešu runā angliski vai jauc to kopā ar latviešu valodu, taču vienlaikus viņš vērtēja – ir iespēja, ka šī tendence pāries, jo arī valodā modes viļņi nāk un iet.

“Ja vajag kaut ko optimistisku, pēdējā gada laikā politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem.”

Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā,” skaidroja Veisbergs.

Liepa vērtēja, ka ne tikai angļu valoda, bet arī pašreizējā situācija pasaulē rada zināmas pārmaiņas latviešu valodā, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē.

Daudzās ukraiņu autoru publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir parādījušas latviešu valodu no citas puses, no skarbās realitātes, no kara puses.

“Ne velti plašsaziņas līdzekļos teica, ka vienā dienā Covid-19 tematiku nomainīja kara tematika.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.