Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība

Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.

Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, stabila runā ir tieši krītošā intonācija,” viņš stāstīja. 

“Mēs dzīvojam tādā uzbudinātā laikā, un kāpjošā intonācija vispār dod signālu par satraukumu, nedrošību, uztraukumu, agresivitāti. Tas parādās valodā. Jo ilgāk pandēmija ilgs, jo trakāka būs mūsu valoda,” valodnieks uzsvēra. 

Liepa uzskata, ka tā varētu būt modes tendence un prognozēja to kā īslaicīgu parādību. “Varbūt tā ir vienkārši tāda modes tendence, tāds savas oriģinalitātes meklējums,” valodniece izteica pieņēmumu.

Tāpat valodnieki norādīja, ka šādas augšupejošas intonācijas lietošana pāries, jo to lietot vienkārši ir grūtāk – balsi nelaižot teikuma beigās uz leju, runātājam jāuztur spriedze.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška.

Timuška uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti līdzšinējie nosaukumi, kad tam ir vēsturisks vai lingvistisks pamatojums, piemēram, runājot par Kijevas Krievzemi, kas radusies 11.–12. gadsimtā, kad nepastāvēja nosaukums Kijiva ukraiņu valodā.

Par konkrētiem pilsētu nosaukumiem Timuška interesentus aicināja sazināties ar Valsts valodas centru.

VVC Latviešu valodas ekspertu komisija 9. martā jautājumu par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā skatīja atkārtoti, reaģējot uz gandrīz 150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklāto vēstuli, kurā pausts aicinājums mainīt Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi.

Vairāk nekā 100 tulkotāju, rakstnieku, valodnieku un pētnieku aicināja Valsts valodas centru pārskatīt ieteikumus Ukrainas pilsētu nosaukumu latviskošanai, norādot, ka līdz šim izmantotie Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā ienākuši, kad Ukraina, arī Latvija un citas valstis “bija paverdzinātas Krievijas impērijai, kas tās apzināti pārkrievoja”.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasi šeit.

Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam.

Lai arī latviešu valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules iedzīvotāju, tā ir ļoti dažāda savā skanējumā un bagāta. Par to var lieliski pārliecināties, iepazīstos latviešu valodas dialektus, kā arī izloksnes un apvidvārdus. Cik bagāti 21. gadsimtā esam ar dažādām izloksnēm un apvidvārdiem, stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Anete Ozola.

Sanda Rapa stāsta, ka valodnieki aicina palīgā vākt apvidvārdus jeb vārdus, kas atšķiras no literārās valodas un ko lieto kādā noteiktā apvidū.

“Jau vairākas desmitgades valodnieki neiespēj doties ekspedīcijā, tāpēc ir vajadzīga latviešu palīdzīgā roka,” bilst Sanda Rapa. “Taču augstāks mērķis, kāpēc grib vākt apvidvārdus un sarīkot talku, lai aicinātu latviešus ieklausīties citam citā un ieklausītos pašā valodā.”

Jau iepriekš rīkotajā vietvārdu talkā par to pārliecinājās, ka cilvēki ir ieinteresēti iesaistīties.

Mājaslapā “apvidvardi.lu.lv” var reģistrēt elektroniski sev zināmos apvidvārdus, kā arī apskatīt apvidvārdus, kas jau reģistrēti.

“Lai ievadītu apvidvārdu, ir jāreģistrējas,” skaidro Anete Ozola. “Ir jāieraksta apvidvārds, tā nozīme literārajā valodā, vieta, kur dzirdēts, vai no kurienes esat un lietojat vārdu. Kas saistās ar šo apvidvārdu. Labprāt redzēsim kādu piemēru teikumā vai kādā izteicienā.”

Tāpat fiksēt var jebkādas piezīmes par vārdu – izrunas īpatnības, kurš to teicis, kur lieto. Jebkāda informācija, kas attiecas uz vārdu.

Endzelīna ieguldījums latviešu valodas pētniecībā

Cilvēkam ar labu un izkoptu valodu reizēm mēdz piedēvēt apzīmējumu, ka viņš jau runā teju “Endzelīna valodā”. Atminoties valodnieku Jāni Endzelīnu dzimšanas dienā, vēlējāmies noskaidrot, kāds ir viņa ieguldījums latviešu valodā. Vienlaikus vērtīgi saprast, kā mūsdienās rodas dažādi jaunvārdi un svešvārdu atvasinājumi.

21. februāris ir Starptautiskā dzimtās valodas diena, bet 22. februāris ir dzimšanas diena vienam no visu laiku izcilākajiem zinātniekiem un latviešu valodniekiem Jānim Endzelīnam. Tāpēc šīs dienas stāstā savīsim kopā pagātni un tagadni, paraugoties uz Endzelīna devumu latviešu valodai un to, kā valoda ar jaunvārdiem tiek papildināta mūsdienās. Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš vispirms stāsta par būtiskāko Endzelīna pienesumu latviešu valodai. Tiesa, nosaukt kaut ko vienu ir grūti, jo Endzelīna mantojums ir iespaidīgs.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?

Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?

Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozīmē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas līdz otrai var būtiski atšķirties, jo to šķērso trīs dialekti, kur valoda atšķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos.

Rakstos neapzīmēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādība ir intonācija. Vienas no noturīgākajām dialektu īpatnībām saistāmas tieši ar intonāciju lietojumu, tā ir skaņu augstuma un spēka maiņa zilbē. Latviešu valodā izšķir trīs intonācijas – krītošo, stiepto un lauzto, taču tikai dažviet Vidzemē un Zemgalē cilvēku runā vēl ir dzirdamas visas trīs intonācijas. Dialektos tās pielīdzinājušās citām intonācijām, tāpēc pat vienādi vārdi Kurzemē, Vidzemē un Latgalē skanēs dažādi.

Nevar noliegt, ka viena no zināmākajām īpatnībām ir galotņu noraušana. Ne tikai galotnes, bet arī piedēkļi ieuo un garie patskaņi mēdz saīsināties vai zust, piemēram, vārdos smaidig, nevens, parādit.

Paši kurzemnieki joko, ka šo īpatnību dēļ viņu valoda ir par trešdaļu īsāka un ekonomiskāka, tāpēc viņi īsākā laikā prot pateikt būtiskāko. Pārmaiņas kurzemnieku runā dzirdamas ne tikai vārda beigās, tās var skart arī patskani e, piemēram, vārdā dzērve dzirdama šaura e skaņa, taču lībiskajā dialektā nereti var dzirdēt platu un ē, piemēram, vārdos mest, celt, mesties, celties, ēst, sētE skaņa var būt izmainīta arī vietniekvārdos es un mēs.

Pamazināmā forma ar -īš un -iš veidota gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes vārdiem. Šāda īpatnība lielākoties raksturīga cilvēku personvārdiem, piemēram, JānišDaciš, bet dažkārt dzirdēsiet arī citos vārdos, piemēram, darbiš. Pavisam bieži vīriešu dzimtes lietota sieviešu dzimtes vietā, piemēram, up ir garš, meitens ir mīļš, viš i skaists (par sievieti). Vai šīs īpatnības dēļ rodas pārpratumi? Visbiežāk nē, bet tādi ir iespējami.  Citu dialektu runātājus var izbrīnīt arī 3. personas darbības vārdu lietojums visās formās, jo lībiskajā dialektā es ies uz skol, mēs ies uz jūr, bet jūs dzer kafij.

Par gluži dzīvām un izteiktām var saukt priedēkļu un prievārdu pārmaiņas, parasti garie patskaņi un divskaņi tiek saīsināti, taču “līdzsvaram” var tikt pagarināta kāda cita skaņa, tāpēc dažviet dzirdēsiet vārdus jadār, penāk, jassmejas.

Cilvēku aktīvais dzīvesveids veicina runas izlokšņu iezīmju zudumu, tāpēc daudzas īpatnības cilvēka dzīves laikā var zust, taču ir arī īpatnības, kas saglabāsies cauri paaudzēm, tāpēc cilvēka runa var pateikt daudz ne tikai par viņu pašu, bet arī viņa vecākiem un vecvecākiem.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!

Uzlabojas smadzeņu darbība

Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai. 

Uzlabojas atmiņa

Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.

Vairo pārliecību par sevi

Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.

Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu

Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

Avots: CV Market. Visu rakstu lasi šeit.

Vai emocijzīmes uzvarēs vārdus? Valodas nozīme digitālajā laikmetā

Vai emocijzīmes uzvarēs vārdus? Valodas nozīme digitālajā laikmetā

Mūsdienu tehnoloģijas ir būtiski mainījušas veidu, kā strādājam, mijiedarbojamies un sazināmies, raksta valodniece Aiga Veckalne. Digitālie mediji kļuvuši tik svarīgi, ka ir radies pat jauns valodas paveids — «digilekts». Tā spilgtākās iezīmes ir tīmeklī radušies jaunvārdi un emocijzīmes.

Digilekta attīstība un ietekme uz mutvārdu saziņu var palīdzēt mazināt ierobežojumus un psiholoģisko atsvešinātību, ko sabiedrībā savulaik veicinājusi prasme rakstīt un lasīt, kam trūkst mutvārdu spontanitātes. «Ieplānotu komunikāciju vairs neuzskata par ideālu, pat ne literatūrā,» norāda Āgneša Vešeleški.
Piemērs tam ir mobilo tālruņu romāns (cell phone novel) — literārs žanrs, kas ir īpaši populārs Japānā un Ķīnā un ko veido īsas nodaļas, kuras abonenti saņem e-pastā vai īsziņā.
Pat rakstīšana tviterī un komunikācija īsziņās liecina par valodas attīstību. Šāda saziņa padara mūs par labākiem un elastīgākiem rakstītājiem, runātājiem un komunikatoriem, uzskata valodniece Grečena Makaloha, grāmatas Interneta dēļ: izpratne par jaunajiem valodas noteikumiem un raidieraksta Lingthusiasm autore.
Tātad visi modes saīsinājumi, pieturzīmju nelietošana un emocijzīmes neapdraud valodu? Pasakiet to latviešu valodas skolotājiem un konservatīvi noskaņotajiem valodniekiem! «Valoda ir visnozīmīgākais un neparastākais cilvēces atvērtā koda projekts,» raksta Grečena Makaloha.
Mūsdienu digitālie iezemieši (digital natives) jeb cilvēki, kas uzauguši interneta vidē, būs vismaz divvalodīgi — gan literārajā valodā, gan neoficiālajā interneta valodā — un zinās, kad ir lietderīgi izmantot vienu vai otru veidu.
Tiesa, vērojot latviešu valodas tendences, mani bieži vien māc šaubas — vai tiešām spēs? Galvenā digilekta pazīme, kas tuvina tekstu runātajai valodai, ir emocijzīmju lietošana. Tās var palīdzēt piešķirt nozīmes kontekstu, nodomu, sajūtas. Īpaši populāras ir roku un seju piktogrammas, kas parāda resursus, ko jau izmantojam, lai paustu savus nodomus klātienē, proti, žestus.
Šie stilizēti grafiskie attēli radās Japānā 90. gados, lai aizvietotu daudzos hieroglifus un nepārprotami attēlotu emocijas un abstraktas idejas. Sejiņa ar prieka asarām 2015. gadā pat kļuva par Oksfordas vārdnīcas vārdu. Mūsdienās ir pieejama arī emocijzīmju enciklopēdija, automātiskais tulkotājs, top radoši darbi, un emocijzīmju valoda arvien vairāk kļūst par visiem saprotamu starptautisku valodu.
No vienas puses, šīs izmaiņas rada optimismu par tehnoloģiju potenciālu atbalstīt digitālo rakstpratību dažādās grupās. No otras puses, arvien biežāk raisa bažas par iespējamo kaitējumu ne tikai bērnu spējai lasīt iedziļinoties un koncentrēti, bet arī viņu runas prasmju attīstībai. Cilvēku agrīnā valodas pieredze arvien vairāk ir saistīta ar digitālo tekstu — tālruņos un planšetdatoros. Bet kāds 2020. gadā Itālijā veikts pētījums atklāja, ka ilgāks digitālo ierīču izmantošanas laiks saistīts ar zemāku mīmikas un žestikulācijas prasmju attīstību bērniem.
Vecāku un skolotāju nozīme valodas attīstības un lasītprasmes veicināšanā ir ļoti svarīga, tādēļ aprūpētājiem būtu jāsniedz informācija gan par to, cik svarīgi ir lasīt bērniem drukātā veidā, gan par to, kā vislabāk pārvaldīt un atbalstīt bērnu digitālo ierīču lietošanu. Izmantojot dialoga veida lasījumu, mijiedarbojoties ar tekstu, vecāki veicina bērnu izpratni, uzdod jautājumus un palīdz bērniem koncentrēties un saistīt tekstus ar savu dzīvi. Šāda mijiedarbība bagātina bērnu valodas prasmes, veido viņu skatījumu uz lasīšanu kā uzmanības laiku, kā arī palielina viņu prieku un interesi par lasīšanu.
Datorizētās saziņas ietekmē notiek arī citas izmaiņas, piemēram, pamazām izzūd rakstīšana rokrakstā.
Ir valstis, kur skolēniem mācībās arvien mazāk jāraksta ar roku vai tas nav jādara vispār, lai gan šādai rakstīšanai ir daudz nozīmīgu attīstības ieguvumu. Bet cilvēces attīstība ir atkarīga no valodas prasmēm un spējas komunicēt jaunas un sarežģītas idejas, lai integrētu tās kultūrā un sociālekonomiskajās norisēs. Lai sadarbotos, cilvēkiem ir nepieciešama valoda.
Taču nav viena pareiza valodas lietošanas veida. Arī tiešsaistē. Mēs varam lietot valodu atšķirīgi, un tas veicina sociālo mijiedarbību.

Avots: Tele2. Visu rakstu lasiet šeit.

Interesanti: aizraujoši fakti par valodām

Interesanti: aizraujoši fakti par valodām

Lai gan valodu skaits nemitīgi mainās, izrādās, pasaulē šobrīd tiek lietoti vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu valodu, bet, ja iemācīsieties 23 svešvalodas, ar to būs pietiekami, lai spētu sazināties ar pusi mūsu planētas iedzīvotāju. Kura ir oficiālā gaisa satiksmes valoda, kurai no visiem zināmām lielvalstīm nav savas oficiālās valodas un kuru no visām valodām ir visgrūtāk apgūt kā svešvalodu, valodu centra “Berlitz” speciālisti apkopojuši šos un citus aizraujošus faktus par valodām.

Visvairāk lietotās valodas pasaulē

Dažādu svešvalodu mācīšanās popularitāte ir cieši saistīta arī ar to, cik daudz iespēju to vēlāk būs pielietot. Piemēram, angļu valoda noderēs ceļojot jebkurā vietā visā pasaulē, jo tajā runā apmēram 1,35 miljardi cilvēku. Taču vienlīdz populāras ir arī citas, tai skaitā, franču, spāņu un ķīniešu. Piemēram, franču valoda ir oficiālā valoda pat 29 pasaules valstīs. Lai gan kopumā pasaulē ir vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu valodu, zinot 23 populārākās valodas, būs pietiekami, lai sazinātos ar pusi pasaules iedzīvotāju.

Savukārt 90% no visām valodām ir tik retas, ka tajās runā mazāk nekā 100 000 cilvēku, un apmēram 40% šobrīd lietoto valodu tiek uzskatītas par apdraudētām. Visizplatītākās valodas pēc to lietojuma pasaulē šobrīd ir angļu, mandarīnu jeb vienkāršotā ķīniešu, hindi, spāņu, franču, arābu, bengāļu, krievu, portugāļu un indonēziešu.

Puse planētas iedzīvotāju spēj sazināties tikai vienā valodā

Nav noslēpums, ka valodu zināšanas paver pasauli un palīdz saziņā, taču, izrādās, ka puse planētas iedzīvotāju spēj sazināties tikai vienā – savā dzimtajā valodā. Savukārt otra puse planētas iedzīvotāju ir apguvuši vismaz divas valodas. Ņemot vērā angļu valodas dominanci un pielietojuma iespējas, angļu valoda ir populārākā svešvaloda, ko cilvēki parasti apgūst. Vēsturiski lielāko artavu angļu valodas izplatībā deva Britu impērijas iekarojumi visā pasaulē. Mūsdienās šī valoda kļuvusi tik populāra, ka tā starptautiski akceptēta arī kā oficiālā valoda gaisa satiksmē, proti, tajā jāspēj sazināties šajā nozarē nodarbinātajiem cilvēkiem.

Kuras valoda ir “vistīrākā”?

Cilvēku migrācijas un citu apstākļu ietekmē jebkura valoda atrodas nemitīgā mijiedarbībā ar citām valodām, un vairums valodu kādu savu daļu aizguvušas no citām. Taču par vienu no “tīrākajām” valodām tiek uzskatīta Spānijas ziemeļu reģionā Basku zemē lietotā basku valoda. Tajā mūsdienās runā basku reģiona iedzīvotāji, taču vēsturiski tā attīstījusies kalnu reģionos, tādējādi ģeogrāfisku apstākļu dēļ šis process noticis diezgan izolēti no citām valodām.

Lielvalsts, kurā nav savas oficiālās valodas

Lai gan angļu valoda ir iestāžu un vairuma iedzīvotāju lietotā saziņas Amerikas Savienotajās valstīs, izrādās, ASV oficiālās valodas statuss nav noteikts nevienai valodai. ASV citu valstu vidū izceļas ar lielu etnisko dažādību, un kopumā ASV tiek lietotas vairāk nekā 300 valodas. Izrādās, tas nav rekords – visvairāk lietoto valodu ir Okeānijā esošajai Papua Jaungvinejai – pat vairāk nekā 800. Vairāki desmiti šo valodu ir tik retas, ka tām drīzumā draud izzušana. Savukārt visvairāk oficiālo valodu ir Dienvidāfrikā – 11.

Kuru valodu apgūt ir visgrūtāk?

Cilvēki mēdz lauzt ne mazumu šķēpu par to, kuras valodas apgūšanā jāiegulda visvairāk pūļu. Kamēr vieni teiks, ka specifiskās izrunas, daudzu pagātnes formu un gramatikas dēļ tā būs franču, citi piesauks valodas ar atšķirīgu alfabētu, piemēram, hieroglifiem. Valodnieki aprēķinājuši, ka, lai lasītu avīzi mandarīnu valodā, cilvēkam jāzina vairāk nekā 3000 simboli, bet vidējais ķīnietis zina pat vairāk nekā 8000 dažādas rakstu zīmes. Pētnieki saka, ka grūtas valodas apguvei ir arī arābu, japāņu, korejiešu un ungāru. Pēc alfabēta garuma, par grūtu valodu var uzskatīt arī Kambodžā lietoto khmeru valodu, kuras alfabētā ir 74 burti.

Taču kopumā valodnieki ir vienisprātis, ka jebkuras valodas sarežģītība ir visai subjektīvs termins un atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, spāņiem valodas līdzību dēļ būs saprotami daudzi vārdi no citām romāņu saimes valodām, tādām kā portugāļu, franču vai itāļu, un būs tādas valodas, kuras izrunas dēļ vieglāk apgūt tieši angliski runājošajiem.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

“Kovidvārdi”

Kovidvārdi

Neapšaubāmi Covid- 19 pandēmijas laiks atspoguļojas arī valodā. Profesore, filoloģe Ina Druviete Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” uzsver, ka valoda mainās nepārtraukti: “Valoda ir dzīvs organisms, tā reaģē uz visām norisēm apkārtējā vidē, un tā sauktā Covid leksika būtībā ir tikai ārēja izpausme tiem procesiem, kas notiek daudzos valodas līmeņos, ir notikuši vienmēr un droši vien būs gaidāmi arī nākotnē.” Pavisam nesen par 2020. gada vārdu kļuva “sejauts” (mutes un deguna aizsegs). Druviete atklāj, ka viņas kolēģēm izdevies apkopot ļoti daudz vārdu, kas darināti pandēmijas laikā, piemēram, “kovidsērga”, “kroņvīruss”, “kovidliga”, “kovidanalīze”. Tāpat vesels lērums vārdu saistīti ar tā saukto mājsēdi – “aizklape”, “dižbēdze”, “iepauze”, “pirktsteidze” un citi. 

Profesore cilvēku radošās izpausmes valodā vērtē pozitīvi: “Tas parāda, ka valodas sistēma joprojām ir elastīga, ka cilvēki spēj reaģēt uz aktuāliem notikumiem, veidojot jaunus vārdus un konstrukcijas pēc jau esošiem modeļiem. Pats galvenais – nav zudis šis valodas spēles un jaunrades elements.

“Tas, ko mēs redzam pašreiz, gluži vienkārši ir apliecinājums tam, ka latviešu valoda ir spējīga pielāgoties jebkādiem apstākļiem.”

Jāpiebilst, ka lielākā daļa “kovidvārdu” pēc pandēmijas visdrīzāk netiks lietoti. 

Sabiedrības iesaiste jaunradē 

Valodniekiem dažkārt nākas atspēkot apgalvojumus, ka latviešu valoda ir nabadzīga, ierobežojoša utt. Ina Druviete norāda, ka šādi apgalvojumi ir aplami, jo latviešu valodā iespējams izteikt pilnīgi visu. Tos, kuri tā nedomā, profesore aicina biežāk lasīt grāmatas, ieskatīties vārdnīcās un galu galā nodarboties ar valodas jaunradi, jo tā nav tikai rakstnieku vai valodnieku privilēģija. “Valodas nākotne būs atkarīga no tā, cik tā tiks lietota reālajā dzīvē visos līmeņos – gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, gan saziņā ar sabiedrību, gan it īpaši ikviena iedzīvotāja sarunā ar savu kaimiņu, ar kolēģi. Nekā citādi,” skaidro Ina Druviete.

Bieži vien jaunus vārdus darina dažādu jomu speciālisti. To, vai jaunie vārdi “iedzīvosies”, nosaka visa sabiedrība. Profesore kā piemēru min no angļu valodas aizgūto vārdu “podkāsts”, ko latviešu valodā piedāvā dēvēt par aplādi, raidierakstu vai podraidi. Skaidrs, ka pēdējais no vārdiem izraisa drīzāk komiskas asociācijas.

Cilvēki izvēlas lietot vārdus, kas ir viņu valodas gaumei pieņemamāki.

Sava artava valodas bagātināšanā ir datorspeciālistiem. Druviete atgādina, ka daži no terminiem sākumā varbūt likušies dīvaini, bet nu sabiedrība ir pieradusi un tos lieto, piemēram, “lejupielāde”, “ekrānpults”. Datorlietotājiem labi pazīstamais vārds “pele” kalpo par apliecinājumu, ka ne vienmēr jārada jauni vārdi, ja jau esošiem iespējams piešķirt jaunu nozīmi. 

Pandēmijas laikā liela sabiedrības daļa saziņai izmanto platformu “Zoom”. Profesore novērojusi, ka bieži vien sapulces šajā platformā tiek dēvētas par “zūmēšanos”,  uzsverot šī vārda papildu  semantiku – latviešu vārds “nozūmēt” netieši saistās ar “zūmēšanas” jēdzienu. Tā ir pašironija un sava veida protests pret pašreizējiem apstākļiem. “Šis ir ļoti jauks piemērs, lai parādītu, kā citas valodas vārds vispirms tiek adaptēts latviešu valodas sistēmā un pēc tam apaug ar interesantām nozīmes niansēm,” paskaidro Ina Druviete. 

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību

IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā.

IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju. Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem.

“Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Latviešu valoda ir mūsu nacionālās identitātes pamatiezīme,” pausts IZM pamatnostādnēs.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pauda, ka šodien apstiprinātās Valsts valodas pamatnostādnes ir pirmais dokuments, kurā konkrēti un skaidri pateikts, kāda ir valsts valodas loma. “Mums joprojām ir jārēķinās ar padomju okupācijas sekām visu Latvijas iedzīvotāju dzīvēs, tāpēc latviešu valoda ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem,” sacīja ministre.

Ministrijā norādīja, ka valsts valodas politikas virsmērķis 2021.-2027.gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.

Tāpat viens no svarīgākajiem mērķiem ir nodrošināt vēsturisko latviešu valodas paveidu – latgaliešu rakstu valodas attīstību, kā arī lībiešu valodas saglabāšanu.

Latvijas valodas politikas pārvaldībai būtiskākie nākamajā septiņgadē risināmie jautājumi bus nepietiekami augsts latviešu valodas prestižs atsevišķās sociolingvistiskajās grupās un jomās un latviešu valodas lietojumam nepietiekama valodas vide. Proti, IZM ieskatā, septiņu gadu laikā ir novēršamas padomju okupācijas sekas sabiedrības lingvistiskajā uzvedībā, tā skaitā krievu valodas nepamatota pieprasīšana darba ņēmējiem, kas rada lingvistisko diskrimināciju darba tirgū.

Pie svarīgajiem aspektiem IZM norāda arī nepietiekamo finansiālo atbalstu latviešu valodniecības jomas ilgtspējai un konkurētspējai. Savukārt, mainoties tautskaites principiem un pārejot uz datu ieguvi no valsts reģistriem, vairs netiek uzkrāta vēsturiskā statistika par latviešu valodas izplatību un valsts iedzīvotāju dzimto un citu valodu prasmi visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to IZM apņemas nodrošināt normatīvā bāze un rast tehniskus risinājumus, lai netiktu pārtraukta šo aktuālo datu regulāra ieguve un pilnvērtīgi varētu vērtēt un salīdzināt dinamikā valsts valodas izplatību Latvijā.

Avots: Tvnet.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senā pagātnē

Baltijas somu un baltu valodu sakari ietiecas 3000 gadu senā pagātnē

Mūsdienās visi lībieši runā latviski, bet latviešu valoda daudz ir aizguvusi no lībiešu valodas. Savukārt Baltijas (jūras) somu valodās jeb finnu valodās ir divi vai trīs simti aizguvumu no baltu valodas, kuras runātāji savu valodu nomainīja uz finnu pirmvalodu jau pirms pāris tūkstošiem gadu.

Latvietis, kas apgūst somu valodu, drīz sastop vārdus, kas izklausās pazīstami, lai gan urāliešu valodām piederīgā somu valoda un indoeiropiešu valodām piederīgā latviešu valoda nebūt nav radniecīgas. Daudzi vārdi ir kopīgi aizguvumi no kādām kaimiņu valodām, tādi kā nauda un nauta ’liellops’ no senskandināvu valodas, grāmata un Raamattu ’Bībele’ no senslāvu valodas, burkāns un porkkana no lejasvācu vai krievu valodas. Pāris simti latviešu valodas vārdu tomēr ir mantoti tieši no kādas Baltijas somu valodas, proti, senlībiešu valodas, kurā līdz krusta kariem runāja visā Rīgas jūras līča piekrastē. Lielu daļu šo vārdu pazīst tikai atsevišķos dialektos, bet to pētnieks Valdis Zeps raksta, ka aptuveni astoņdesmit no šiem vārdiem ir iekļuvuši arī literārajā latviešu valodā.

Daudziem no lībiešu valodas nākušiem vārdiem ir somu valodā atbilsme (ekvivalents), kuru latvietis var saprast, jau pirmo reizi dzirdot vai redzot.

Tādi ir, piemēram, keksi ’ķeksis’, kirstu ’šķirsts’, lounas ’launags; dienvidrietumi’, maksu ’maksa’, nuija ’nūja’, paijata ’paijāt’, poika ’puika, dēls’, purje ’buŗa’, selkä ’mugurs; selga’, sieni ’sēne’, soimata ’zaimot’ un teräs ’tērauds’, kā arī zivju nosaukumi kiiski ’ķīsis’, salakka ’salaka’, siika ’sīga’ un taimen ’taimiņš’. Citu nozīme ir mainījusies vai nu somu vai latviešu valodā: laiva ir ’kuģis’, maja ’būda’ un (vedenpaisumus ’ūdensplūdi’. Pohja ’apakša, dibens, pamats’ ir pamatā izteicienam iet bojā un vajaa ’nepilns’ verbam vajadzēt. Bez valodas vēstures pētījumiem mums droši vien neienāktu prātāt, ka kāzas atbilst somu valodas vārdam kansa ’tauta’ un puķe – vārdam putki ’caurule, stobrs’. Proti, kansa agrāk ir apzīmējis arī biedru, savukārt putki sākotnēji apzīmējis tikai ’augu ar dobu stumbru’. Visbiežāk lietotais lībiešu valodas aizguvums latviešu valodā tomēr ir vai, lai gan somu vārdu vai lieto tikai jautājumos ar izvēlēm: Haluatko teetä vai kahvia? ’Vai tu gribi tēju vai kafiju’.

Lībiešu valoda ir vistālāk uz dienvidiem lietotā Baltijas somu valoda. Lībiešu krastā Kurzemes pašos ziemeļos pēdējie tās runātāji saglabājās līdz pat tūkstošgades mijai.

Līdz 19.gs. lībiešu valodā runāja arī Vidzemē, Salacas upes krastos. Dzelzs laikmeta beigās lībieši vēl bija liela un spēcīga cilts, līdz 13. gs. gan krusta kari, gan bada gadi veica savus posta darbus teju visā tagadējās Latvijas teritorijā. Tikai austrumos spēcīga saglabājās latgaļu cilts, kas pēcāk apdzīvoja lielāko Latvijas daļu. Senlatgaļu valoda ir tagadējās latviešu valodas pamatā, bet uz vārdu krājumu un gramatiku savu ietekmi ir atstājušas gan teritorijā agrāk dzīvojušās baltu ciltis, kā kurši, sēļi un zemgaļi, gan arī Baltijas somu valodām piederošā lībiešu valoda. Apgabalā, ko senāk apdzīvoja lībieši, ir radies latviešu valodas dialekts, ko dēvē par lībiešu vai tāmnieku dialektu.

Uz senlatgaļu valodas bāzes ir radusies arī mūsdienās Latvijas austrumu daļā runātā latgaliešu valoda, ko savukārt ir ietekmējušas slāvu valodas: poļu, baltkrievu un krievu. Daudziem aizguvumiem no lībiešu valodas nav atbilsmes latgaliešu valodā, jo tie ir radušies jauno apmetņu laikā, kas sekoja krusta karu katastrofai, vai pat vēl vēlāk. Tie daži vārdi, kas ir sasnieguši latgaliešu valodu, iespējams, ir aizgūti no lībiešu valodas jau agrāk. Iedalīšanu apgrūtina tas, ka daudzi no lībiešu valodas cēlušies vārdi, šķiet, ir nokļuvuši latgaliešu valodā vēlāk, kā aizguvumi no latviešu valodas dialektiem vai literārās valodas.

Tāds pats dalījums attiecas uz tām latviešu valodas fonētikas un gramatikas iezīmēm, par kurām uzskata, ka tās radušās Baltijas somu valodu ietekmē. Vecs fenomens ir vārdu pirmās zilbes uzsvēršana: tas latviešu un latgaliešu valodas skaidri atšķir no lietuviešu valodas, kurā ir saglabājies oriģinālāks, staigājošs vārda uzsvars. Jaunāka iezīme, kas aizgūta no Baltijas somu valodām, ir, piemēram, piederības izteikšanas struktūra man ir, kam atbilst indoeiropiešu valodās ierastāks piederību izsakošs darbības vārds latgaliešu (as tuŗu) un lietuviešu valodās (aš turiu).

Vairāki vārdi ir izplatījušies arī otrā virzienā – no baltu valodām Baltijas somu valodās, bet to vēsture ir citāda. Visvairāk baltu izcelsmes vārdu un gramatikas iezīmju ir lībiešu valodā astoņsimt gadu ilgās, spēcīgās latviešu ietekmes dēļ. Igauņu un ugaļu jeb dienvidigauņu valodās savukārt ir vien saujiņa aizguvumu no latviešu valodas, bet gan igauņu, gan lībiešu valodās ir arī daži aizguvumi no vēlā dzelzs laikmeta senkuršu valodas, un dienvidigauņu valodā savukārt – no senlatgaļu valodas. Tiem papildus Baltijas somu valodās tomēr ir vēl 200–300 ļoti senu vārdu, kas no baltu valodu saimes ir aizgūti jau finnu pirmvalodā jeb Baltijas somu valodām kopīgajā pirmvalodā.

Valoda, no kuras baltu vārdi ieceļojuši finnu pirmvalodā, nav mūsdienu baltu valodu – latviešu, latgaliešu un lietuviešu valodu – tieša priekštece, un zināmajās baltu valodās nav īsti redzama finnu pirmvalodas ietekme.

Tikai viens baltu vārds, lietuviešu šeškas, latviski sesks, varētu būt tikpat vecs aizguvums no finnu pirmvalodas, no kuras tas ir mantots, piemēram, karēļu valodas formā heähkä.

Kultūrvēsturiski kažokzvēra nosaukums atbilstu kā aizguvums no ziemeļu kaimiņiem. Aizguvumam ir jābūt senam, jo lietuviešu valodas š un latviešu valodas s atbilst Baltijas jūras somu valodas h. Tās pašas skaņu attiecības novērojamas arī finnu pirmvalodas baltu aizguvumos, kā heinä un herne, kuru sākotnējām formām atbilst lietuviešu šienas un žirnis, latviešu siens un zirnis.

Finnu pirmvalodā mūsu ēras sākumā vēl bija no urāliešu pirmvalodas mantota š skaņa, kas kļuva par h drīz pēc tam, kad izbeidzās kontakti ar baltiem. Šī pasaules valodās parastā skaņas attīstība tagad notiek, piemēram, zviedru valodā, kur sköta tiek gandrīz jau izrunāts kā [hö:ta], lai gan Somijas zviedri to joprojām izrunā kā [šö:tta]. Baltu š un ž tātad iekļuva aizguvumos kā š (balsīgā ž) finnu pirmvalodā nebija, bet pēc tam visi finnu pirmvalodas š kļuva par h. Latviešu valodā baltu š un ž savukārt vēlāk kļuva par s un z (tāpat kā palatalizētie ś un ź kļuva par jauniem š un ž), bet arhaiskajā lietuviešu valodā arī tie ir saglabājušies.

Dažādas skaņu izmaiņas ir novedušas pie tā, ka vairākus senus baltu aizguvumus vairs nav viegli piesaistīt baltu valodas vārdiem, nezinot skaņu attīstības vēsturi. Piemēram, hammas un latviešu valodas zobs neizklausās diez ko līdzīgi, bet abi ir cēlušies no sākotnējās baltu formas *žambas, kas finnu pirmvalodā tika aizgūts formā *šampas. Tādā pašā veidā baltu pirmvalodas am vai an pārstāv latviešu valodas o (ko izrunā kā [ua]) vārdos zoss un kokle, no kuru finnu pirmvalodā ir aizgūti hanhi un kannel. Regulāras skaņu izmaiņas vienu un to pašu skaņu maina vienādi visā valodas vārdu krājumā, un uz tā balstās apgalvojums, ka aizvēsturiskas vārdu aizgūšanas attiecības ir iespējams rekonstruēt; lai gan zobs nevarētu būt lībiešu aizguvums no vārda, kas atbilst somu hammas, jo senlībiešu vārda sākumā nebija z līdzīgas skaņas.

Vārdus, kuros valodas vēsturei zināmajā laikmetā nav notikušas skaņu izmaiņas, tomēr ir grūti pieskaitīt vienam vai otram periodam. Šādos gadījumos etimologi parasti drošības pēc apskata vārda izplatību jeb atbilsmes radniecīgās valodās. Latviešu valodas aizguvumiem no lībiešu valodas parasti ir atbilsmes urāliešu valodās, bet, protams, ne indoeiropiešu valodās, un savukārt finnu pirmvalodas aizguvumiem no baltu valodas, saprotams, viss ir pretēji. Indoeiropiešu valodu atbilsmju dēļ mēs zinām, ka, piemēram, napa un vako ir aizguvumi no baltu valodas, nevis latviešu valodas naba un vaga – aizguvumi no lībiešu valodas. Bieži aizguvumi ir aizgūti arī sākotnējā valodā: piemēram, somu valodas vārds laiva ir aizgūts finnu pirmvalodā no senģermāņu valodas, un vēlāk, senlībiešu laikā, tas ir aizgūts tālāk latviešu valodā. Ja vārdam, kas izklausās līdzīgs, nav drošu atbilsmju radniecīgās valodās vai nav skaidri zināma aizgūšanas etimoloģija, virzienu, kurā tas aizgūts, ir grūti noteikt. Šādi vārdi ir, piemēram, joutaa un latviešu jauda, kā arī somu laiska un latviešu laisks.

Pārsteidzoši daudziem no vecajiem somu valodas baltu aizguvumiem, neskatoties uz vairāk nekā divu gadu tūkstošu vecumu, ir atbilsme latviešu valodā, kas apzīmē gluži to pašu: āboliņš ~ apila, auns oinas, cimds kinnas, cirvis kirves, dadzis takiainen, dārzs tarha, dzeltens keltainen, gabals kappale, kakls kaula, kāpt kavuta, kauss kauha, kokle kannel, lāpsta lapio, lasis lohi, lieks liika, liess laiha, mežs metsä, naba napa, putra puuro, rats ratas, salna halla, sāls suola, sarma härmä, siena seinä, siens heinä, siksna hihna, slota luuta, strazds rastas, tāss tuohi, taure torvi, tilts silta, tūkstotis tuhat, tukšs tyhjä, vaga vako, vasks vaha, vēl vielävilna ~ villa, zirnis herne, zobs hammas un zoss hanhi. Daži aizgūšanas izskaidrojumi, neraugoties uz to, ka vārdi apzīmē vienu un to pašu, ir neskaidri: piemēram, putnu vārdi cīrulis ~ kiuru un dzeguze ~ käki abās valodās varētu būt arī onomatopoētiski. Vārdiem hautoa ’sautēt’, parta bārda’, talkoot ’talka’ un terva ’darva’ ir arī iespējamas nebaltiskas etimoloģijas.

Vārdu nozīmju izmaiņas nav regulāras tādā pašā veidā kā skaņu izmaiņas, bet arī tās notiek, sekojot noteiktiem likumiem: piemēram, konkrētas nozīmes bieži kļūst par abstraktām, bet abstraktas – reti kad par konkrētām. Vārda nozīmes attīstību etimologi parasti pierāda ar paralēliem jeb blakus gadījumiem citās valodās. Pierādījumi nav nepieciešami nelielām vārda nozīmes izmaiņām, kā vārdos āda ~ vuota ’dīrāta āda’, bārt parjata ’nomelnot’, ceļš keli ’ceļu stāvoklis’, irt irrota ’atdalīties’, lauzt louhia ’izraut’, lāva lava ’lecekts; estrāde’, mērkt märkä ’slapjš’, post puhdas ’tīrs’, silts helle ’svelme’, stūris syrjä ’mala’ un vadzis vaaja ’ķīlis’. Diezgan saprotami droši vien ir arī ar paralēlām nozīmēm pierādāmie baltu aizguvumu skaidrojumi vārdiem āzis vuohi ’kaza’, cepure kypärä ’bruņucepure, ķivere’, cērme käärme ’čūska’, cik kaikki ’viss’, kaimiņš kaima ’vārdabrālis, -māsa’, klēpis lieve ’(apģērba) apakšmala’, plaukts lauta ’dēlis’, saime heimo ’cilts’ šķērs karsas ’šķībs, slīps’, vāks vakka ’ciba; pūrs’ un vaļa väljä ’ērts, brīvs’, bet vairāki zinātnieki tic arī apšaubāmākas nozīmes sakarībām vārdos balva palvoa ’dievināt, cienīt’, biedrs ~ peura ’briedis’, kakts kohta ’vieta’,  osa ansa ’lamatas, slazds’, sāns huone ’istaba’ un zirgs härkä ’vērsis’. Vārdi daba ~ tapa ’paradums; veids’ pērkons perkele ’velns’ un plats lattea ’plakans’ ir apstrīdami kā aizguvumi no baltu valodām citu iemeslu dēļ.

Iepriekš uzskaitīju aizguvumus no baltu valodām, kuriem ir parasta atbilsme gan somu, gan latviešu literārajās valodās. Daudzi seni vārdi tomēr ir saglabājušies tikai dialektos un nekad nav iekļuvuši literārās valodas vārdu krājumā. Turklāt tāpat kā latviešu valodā ir aizguvumi no lībieši valodas bez atbilsmes somu valodā, tā arī Baltijas jūras somu valodās ir aizguvumi no baltu valodām, kuru atbilsme latviešu valodā ir izzudis. To īstenībā ir diezgan daudz.

Avots: Ir.lv. Visu rakstu lasiet šeit.