“Lufthansa” turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā

"Lufthansa" turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā

Sveiciens “Sehr geehrte Damen und Herren, herzlich willkommen an Bord” jeb latviešu valodas tulkojumā “Dāmas un kungi, laipni lūgti uz klāja” jau drīzumā kļūs par daļu no aviokompānijas “Lufthansa” vēsturi.

Vācijas lidsabiedrība turpmāk plāno izmantot dzimumneitrālu valodu. Pārmaiņas skars ne tikai “Lufthansa”, bet arī pārējās grupas lidsabiedrības, to vidū “Austrian Airlines”, “Swiss” un “Eurowings”.

Kompānijas pārstāve Anja Štengera norāda, ka “dažādība nav tikai tukša frāze, bet gan realitāte, tieši tādēļ no šī brīža uzņēmums vēlas paust savu attieksmi arī valodas ziņā”.

Turpmāk “Lufthansa” apkalpes locekļi izmantos dzimumneitrālas frāzes kā “dārgie viesi”, “labrīt / labdien / labvakar” vai vienkārši “laipni lūgti uz klāja”. Tas, kā sveicināt viesus, tiks atstāts katra lidojuma apkalpes locekļu pārziņā. Par pārmaiņām apkalpes locekļi tika informēti maijā, un jau pašlaik izmaiņas ir stājušās spēkā. Cilvēkus, kas identificē sevi citādāk, ne tikai kā vīrieti vai sievieti, tāpat arī cilvēki, kuri apšauba binārās sistēmas, labāk uzrunāt neitrāli, nevis kā “dāmas un kungi”,” skaidro Bīlefeldas universitātes eksperte socioloģijas un ekonomikas jautājumos Aleksandra Šēle.

Kas ir dzimumneitrāla valoda?

“Lufthansa” gājiens seko daudzām citām organizācijām un to grupām, kas īsteno pilnīgu iekļaušanas politiku, to vidū nešķirojot cilvēkus pēc dzimuma. Atsevišķas organizācijas, kā Eiropas Komisija un Apvienoto Nāciju organizācija ir pieņēmušas vadlīnijas, kā izmantot dzimumneitrālu valodu iekšējai lietošanai.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts dzimumneitrālu valodu definē kā “valodu, kas nenorāda uz konkrētu dzimumu, bet runā par cilvēkiem kā tādiem, nenorādot uz to, vai cilvēks ir vīrietis, vai sieviete”.

Avots: Tvnet. Visu rakstu lasiet šeit.

Interesanti fakti par valodām

Interesanti fakti par valodām

Vai zināji, ka:

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
     
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
     
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
     
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
     
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
     
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
     
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
     
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
     
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
     
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
     
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
     
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
     
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti

Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti

Latviešu valoda vēstures notikumu un citu valodu ietekmē ir aizguvusi ļoti daudz vārdu. Bieži tie ir tik labi asimilējušies jeb iekļāvušies valodā, ka bez padziļinātas izpētes nemaz nav atpazīstama to izcelsme, piemēram, vārds “bagāts” no krievu valodas, “ģimene” no lietuviešu valodas, “kāzas” no lībiešu valodas, “skurstenis” no zviedru valodas un tamlīdzīgi. Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā minēto “aizguvumi parasti aizpilda leksisko tukšumu vai, retāk, dublē aizguvējvalodas vienību. Atkarībā no valodu kontaktu rakstura un tajos iesaistītajām valodām aizguvumi var būt lokāli, profesionāli ierobežoti vai vispārizplatīti”.

Arī lielākā daļa ģermānismu jeb aizguvumu no vācu valodas ir labi nostiprinājušies latviešu valodā, jo īpaši paliekošu ietekmi atstājot tieši Kurzemes reģionā. Piemēram, Rucavas izloksnē lieto tādus ģermānismus kā “ziņģēt” (dziedāt), “skutulis” (bļoda), “klārēt” (skaidrot) un citus. Tāmnieku izloksnēs vērojami aizguvumi “grābans” (alkatīgs cilvēks), “kņope” (poga) un daudzi citi. Par ģermānismu lietojumu dažādos Latvijas reģionos var uzzināt, lasot vietējās izloksnes vārdnīcas, kurās norādīta vārdu vācu valodas izcelsme, jo Rucavas un tāmnieku izloksnes ir vien daži piemēri plašajai vācu valodas aizguvumu ietekmei uz latviešu valodu. Noteikti ir vērts ieskatīties arī valodnieces Lienes Markus-Narvilas disertācijā “Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts”.

Protams, vācu valodas ietekme jūtama ne tikai Kurzemē. Noteikti vispārzināmi piemēri ir vārds “amats”, kas radies no vācu valodas “Amt”, brilles (no vācu val. “Brille”), “dienests” (no vācu val. “Dienst”), “krogs” (“Krõgh”), “kleita” (“Kleid”) un daudzi citi.

Pirmie aizguvumi no ģermāņu valodām latviešu valodā ienāca ap 12. gadsimtu, bet intensīva viduslejasvācu valodas ietekme sākas tikai 14. gadsimta otrajā pusē, kas sakrīt ar viduslejasvācu valodas uzplaukuma sākumu. Daudzi ģermānismi latviešu valodā ienāca ar pirmajiem baznīcas tekstu tulkojumiem, un sākotnēji arī rakstībā bija vērojama spēcīga vācu valodas ietekme – vārdi latviešu valodā tika rakstīti pēc vācu valodas fonētiskā principa, piemēram, burtu “š” pierakstot kā “sch”, burtu “ī” – “ie” un tamlīdzīgi.

Laika gaitā valodā ienākuši arī dažādi tā dēvētie nevēlamie aizguvumi, kam ir “svešāda” pieskaņa un kas ievērojami atšķiras no literārās valodas vārdiem. Sarunvalodā joprojām ir dzirdams vārds “ģeldēt” (derēt), “vaktēt” (sargāt), “andele” (tirgošanās), “smuks” (skaists), “bode” (veikals) un citi, ko literārajā valodā nevajadzētu lietot.

Jāmin arī pozitīvie piemēri, proti, arvien biežāk ģermānismi atgriežas arī dažādu iestāžu nosaukumos, ēdienkartēs un reklāmās ar stilistisku nokrāsu, iekļaujot senākos pilsētu nosaukumus, senatnē aktuālus ģermānismus, piemēram, “bode”, “beķereja”, “Hanza” un citi.
Ģermānismu aizgūšana latviešu valodā nav tikai pagātnes parādība, arī mūsdienās tie valodu mijiedarbības ceļā tieši vai netieši ienāk mūsu valodā. Netieši ģermānismus visbiežāk pārņemam no angļu valodas, kas šos vārdus aizguvusi no vācu valodas. Piemēram, latviešu valodā nostiprinājušies tādi vārdi kā “autobāns” jeb augstākās klases autoceļš Vācijā un Austrijā, ķīmiskais elements “kobalts”, kura rakstība ir gandrīz identiska visās trīs minētajās valodās. Vēl jāmin vārds “delikatese”, ” dobermanis”, “festivāls”, “koncertmeistars”, “muslis” un citi.

Avots: delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens.

Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās.

Un kā cilvēks, kurš jau daudzus gadus saskaras ar Latvijas vidusskolu absolventiem, es savā augstskolas mācībspēku praksē redzu, ka valodas prasmes dramatiski krītas. Un pēdējos 4–5 gados ir viena liela, prāva daļa augstskolas studentu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet faktiski viņi raksta angliski ar latviešu vārdiem. Tā, manuprāt, ir bumba ar laika degli, un par to nekādas [valsts valodas politikas] pamatnostādnes nerunā. Tas ir jautājums, kas mums ir steidzami jārisina,” teica Ikstens.

Viņaprāt, šo problēmu varētu risināt, ja latviešu valodu jauniešu acīs padarītu par valodu, kurā pareizi un labi runāt ir stilīgi un forši.

“Jo tas, ko viņi dara, ir sociālo tīklu slengu apvienošana ar salīdzinoši pieticīgu latviešu valodas vārdu krājumu, un tur nāk ārā Dieva zīmes,” piebilda Ikstens.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) radio raidījumā pauda pārliecību, ka vidusskolas beidzējiem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi nevēlas runāt pareizā valsts valodā.

“Es domāju arī par krievvalodīgajiem jauniešiem, kuriem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi vienalga izvēlas latviešu valodu nelietot. Kā ar šo problēmu tikt galā? Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts jautājums,” sacīja Lībiņa-Egnere.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

JAPĀNAS MĀKSLINIECISKĀ KULTŪRA

JAPĀNAS MĀKSLINIECISKĀ KULTŪRA

Japānas kultūra ir attīstījusies vairākus tūkstošus gadus. Tajā ir daudz aizguvumu no Ķīnas kultūras (budisma un konfūcisma reliģijas, rakstība, arhitektūras pamatprincipi, tējas ceremonijas, zīda ražošana). Japānas kultūra eiropiešiem bieži šķiet unikāla un noslēpumaina – Austrumu zemju skaistums, lakonisms un vienkāršība savienojumā ar izsmalcinātību apģērbā un interjerā atšķiras no eiropiešiem pierastās kultūras. Japāņu valoda vienmēr ir spēlējusi nozīmīgu lomu Japānas kultūrā, un šajā valodā, galvenokārt, runā tikai Japānā. 

Japāņu valodas apguve

Japāņu valodas mācīšanās noteikti dos daudz prieka tiem, kuri ir kaislīgi uz japāņu kultūru. Japānas fani mēģina iemācīties valodu no visiem iespējamiem avotiem. Protams, šī valoda nav vienkārša, tāpēc nevajag cerēt, ka izdosies apgūt visas Ziedošo Ķiršu Koku Zemes valodas zīmes vienā semestrī vai viena gada laikā. Japāņu valodas mācīšanās, līdzīgi kā citu valodu, no studentiem prasa daudz laika. Mācībām būtu jāsākas ar hiragana un katakana grupas rakstzīmēm. Apgūstot tās dod iespēju izmantot valodu pamatlīmenī.

Kā sākt apgūt japāņu valodu?

Kā sākt mācīties japāņu valodu? Vislabāk sākt ar kanji, japāņu logogrāfiem, kuri veido apjomīgu alfabētu. Ir vairāk nekā 60.000 japāņu rakstzīmju, lai brīvi runātu japāņu valodā nepieciešams apgūt aptuveni 2000 kandži. Rakstzīmes var mācīties vietnēs, kuras var atrast internetā un kuras dod iespēju iepazīties ar pamata rakstzīmēm un frāzēm. Nākamie soļi var būt izmantojot konsultācijas, kuras var atrast YouTube. Tālākie ir iegādāties mācību grāmatas un vingrinājumus, kā arī pierakstīties japāņu valodas kursos izvēlētās valodu skolās vai izmantojot native speaker privātās nodarbībās.

Japāņu valodas zināšanu līmenis

Japāņu valodas zināšanu līmeni nosaka pamatojoties uz japāņu alfabēta zināšanu diapazonu. Iesācējiem pietiek zināt aptuveni 1000-2000 rakstzīmes. Akadēmisko līmeni sasniedz ar aptuveni 5000-7000 rakstzīmēm. Uzlabotais un ekspertu līmenis ir virs šo rakstzīmju daudzuma. Tikai neliels daudzums japāņu var lepoties ar visu rakstzīmju zināšanām, bet absolūts valodas meistari zina aptuveni 40 tūkstošus. Vienkāršai sazināšanai japāņu ielās pietiekamas valodas pamata zināšanas.

Vai vērts mācīties japāņu valodu?

Jebkurš ieguldījums valodu apguvē ir vairāk vai mazāk vērtīgs. Cilvēki, kurus interesē Japānas kultūra un kuri vēlas skatīt vai lasīt oriģinālus japāņu darbus vai brīvi runāt ar japāni, var sākt savu piedzīvojumu ar japāņu valodas apguvi. Ja tomēr runa ir par tūristu iespēju “sazināties” ar japāņiem atvaļinājuma ceļojuma laikā, pilnībā pietiks angļu valoda. Japāņus fascinē angļu valoda un rietumu kultūra, ka ļoti bieži nedos uespēju dižoties ar savām japāņu valodas prasmēm, jo viņi dod priekšroku sazināties un parādīt savas angļu valodas zināšanas.

Avots: OYAKATA. Visu rakstu lasiet šeit.

Baltic Media piedāvā neaizmirstamu austrumu piedzīvojumu bērniem tepat, Rīgas centrā – tā ir iespēja apgūt japāņu valodu un iepazīt Japānas kultūru, laikojot kimono, lokot origami un baudot tradicionālo tējas ceremoniju, kā arī iegūt jaunus draugus!

Ja esi gatavs/-a apgūt valodu aizraujošā dienas nometnē, sazinies ar mums e-pastā – kursi@balticmedia.com vai pa tālruni – +371 29 446 845. Vecuma ierobežojums: 11-16 gadi. Cena – 119,00 EUR

#valodukursi #japanuvaloda

Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem

Piedāvājam iespēju pievienoties valodu mācību centra “Baltic Media” komandai un aicinām pieteikties dažādu valodu kursu pasniedzējus nodarbību vadīšanai bērniem vecumā no 3 gadiem.

Meklējam angļu, zviedru, japāņu, krievu, ķīniešu, norvēģu, latviešu un citu valodu pasniedzējus ilgtermiņa sadarbībai.

“Baltic Media Ltd” ir ISO sertificēta valodu pakalpojumu sniegšanas aģentūra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. “Baltic Media Ltd” ir dibināts Zviedrijā 1991. gadā, bet Baltijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1994. gada un ir viens no vadošajiem uzņēmumiem kvalitatīvu valodu pakalpojumu segmentā.

BĒRNU VALODU KURSU PASNIEDZĒJS:

PRASĪBAS

Augstākā izglītība filoloģijā un/vai pedagoģijā;

Izcilas valodu zināšanas;

Pieredze mācīt valodu bērniem;

Komunikabls, atraktīvs un ar atbildības sajūtu;

Radoša personība, mācību procesā izmanto spēles, interaktīvas aktivitātes;

Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas.

PIENĀKUMI

Vadīt valodu kursu nodarbības grupām un/vai individuāli;

Mācību programmu sagatavošana;

Mācību materiālu gatavošana;

Atbildīgi un precīzi veikt visus pienākumus, kas saistīti ar kursu vadīšanu.

MĒS PIEDĀVĀJAM

Darbu multikulturālā vidē;

Projekta darbus (gabaldarbus);

Konsultācijas un atbalstu visu projekta laiku;

Iespēju strādāt no jebkuras Jums ērtas vietas (darbs no mājām) vai birojā Rīgas centrā;

Konkurētspējīgu darba atalgojumu atkarībā no izglītības, kvalifikācijas, darba spējām un pieredzes.

Lai pieteiktos valodu kursu pasniedzēja vakancei, nosūti savu CV uz kursi@balticmedia.com. Lūgums pieteikumā norādīt vēlamo samaksu par akadēmisko stundu (45min) un astronomisko stundu (60min), kā arī valodu kombinācijas, kādās varat mācīt valodu.

Telefons uzziņām +371 67224395.

Papildinformācija mājas lapā www.valodukursi.lv

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimolaikoheito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – aktīvs darbs pie latviešu valodas modernizēšanas.

Publiski latviski runājam vairāk

Jaunākie Latviešu valodas aģentūras pētījumi liecina, ka publiskajā vidē latviešu valodas lietojums pēdējos gados palielinās, bet krievu valodas loma samazinās. Pēdējā gada laikā saziņā ģimenē un komunikācijā ar draugiem 85% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši latviešu valodu, vairāk nekā puse – 59% pērn kā galveno izmantojuši krievu valodu un tikai 4% saziņā ar ģimeni un draugiem izmantojuši angļu valodu.

Turklāt lielāka latviešu valodas loma ikdienā ir tieši divdesmit un trīsdesmitgadnieku vidū. Tā ir paaudze, kas ļoti maz ikdienā dzirdējusi un apguvusi krievu valodu, toties daudz vairāk patērē informācijas avotus un saziņu angļu valodā, un tas atstāj pēdas.

Jaunieši atzīst – viņu virtuālajā pasaulē valda angļu valoda

Jaunieši, kuriem modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli dzīvot angliskā vidē un lielākoties patērēt mediju saturu tikai angļu valodā, neslēpj, ka reizēm pat domas izteikt vieglāk kļuvis angliski. 10. klases skolniece Elīna stāsta, ka rakstot domrakstu, reizēm vispirms prātā iešaujoties vārds angļu vai krievu valodā: “Latviešu valodā nekādi. Tad es mēģinu atrast kādu alternatīvu tam vārdam, jo tiešām reizēm nevaru atcerēties. Manuprāt, tas parāda, ka tiešām – krievu valodā mazāk, bet angļu valodā ir daudz, daudz vieglāk izteikt savu domu. Tas nav labi, bet toties mēs attīstām savu angļu valodu.” Elīnas draudzenes atzīst, ka bieži čato savā starpā un saziņā izmanto arī daudz saīsinājumu.

Viņas cita citu saprot, un nedomā, ka vienaudžiem būtu aktuāli angļu vārdiem atrast latviskus ekvivalentus.

“Tā uzreiz es varu iedomāties tikai dažus vārdus, kuri ir tādi, kurus nespēju iztēloties latviešu valodā. Nezinu, vai es tos izmantotu, ja pēkšņi tie būtu jālieto latviski,” atklāta ir Elīza Marija.

Valodas oficiālie uzraugi lielas problēmas nesaskata

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola norāda, ka jaunieši un anglicismi ir valodas kultūras jautājums, kas bieži uztrauc sabiedrību, taču tam nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību: “Mēs ejam pa ielu un dzirdam – jaunieši runā mums nezināmus terminus, jēdzienus no subkultūras, pat angļu valodas slenga vārdus, iespējams, latviešu valodai nepielāgotus.

Mēs baidāmies, bet ir jāņem vērā, ka jauniešu valoda ir īpašs valodas paveids.

Nereti jaunieši šādi norobežojas, vai izrāda savu piederību noteiktai kultūrvidei”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzskata, ka slikti ir tas, ja jaunietis vairs nezina ikdienā lietoto vārdu latviskos ekvivalentus: “Ja jaunais cilvēks labi jūt, ka vienā gadījumā viņš valodu var lietot brīvāk, bet otrā gadījumā – kad būs oficiālā saruna vai skolā būs jāraksta apcerējums, eseja – viņš mierīgi lietos citu izteiksmes veidu, tad tā ir valodas bagātība. Tas ir jāsaprot.”

Prezidents grib novērst angļu valodas destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu

Lai uzsvērtu valsts valodas nozīmi un analizētu tās pašreizējo stāvokli, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem. Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis valdībai vēstuli ar saviem komentāriem un ierosinājumiem šim dokumentam. Tieši angļu valodas apguves veicināšana bija viens no prezidenta ieteikumiem, gan uzsverot, ka jānovērš tās destruktīvā ietekme uz latviešu valodu.

Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte norāda, ka šajā situācijā nav jāšausminās: “Ak dievs, ak dievs! Ko tie bērni – kur viņi, ko viņi un kā viņi – runā?” Tā vietā jāsaprot, ko darīt. “Bija laiks, kad latviešu valoda bija ķēķa valoda. Tā nebija valsts lietu valoda. Sākot ar jaunlatviešiem, ārkārtīgi apzināti saprotot, ko tas nozīmē Latvijas valsts pamatiem, tika ielikts milzīgs darbs un uzstādīts mērķis – latviešu valoda ir Eiropas valoda, un jebkuru lietu mēs varam pateikt šajā valodā. Tas patiesībā vairāku gadu desmitu laikā tika arī panākts,” norāda Ēlerte.

Vajadzīgs jauniešiem aktuāls saturs latviešu valodā

Dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš uzskata, ka pats no sevis gan nekas nenotiks: “Ideālā gadījumā tad vajadzētu gan izglītībā, gan izklaidē veidot kvalitatīvus produktus, kurus cilvēki patērētu ne tikai patriotisku jūtu vadīti, bet tāpēc, ka tas vienkārši ir noderīgi un interesanti. Ir jādomā, kādi mums ir latviešu seriāli, latviešu mācību līdzekļi, latviešu podkāsti un viss pārējais, kā mēs lietojam valodu.

Svarīgi arī, cik lielā mērā valsts ir ieinteresēta mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai šis saturs būtu daudzveidīgs un laikmetīgs.”

Dzejniekam piekrīt arī tulkotājs Heinrihs Cielavs: “Vajag kaut kā pievērst jauniešu uzmanību latviešu kultūrai, parādīt, ka mums tomēr ir daudz kas foršs, izglītot viņus un arī skolā piesaistīt latviešu kultūrai. Ja šis jaunais cilvēks sāks skatīties kaut vai latviešu filmas un lasīt latviešu literatūru, ja būs kādas interesantas mediju lietas, tad viņam šķitīs interesanti tās patērēt, jaunietis dzirdēs vairāk valodu un tā kļūs bagātāka.”

Jāmodernizē valoda

Viens no valodnieku lielākajiem izaicinājumiem ir jaunu vārdu domāšana, terminu un svešvārdu latviskošana. Svarīgi, vai šie jaunvārdi iedzīvosies valodā. Daudzi tikai uzjautrina sabiedrību un netiek pieņemti, piemēram, valodnieku ieteikums lidaparātu saukt par skrūvspārni, skūteru par stāvdrāzi vai bērnu rotaļlietu par grozāmgrābsli. Ir arī tādi vārdi, kuriem esot nepieciešams laiks. Par to ir pārliecināts Māris Baltiņš: “Ir tāds labs piemērs no pagājušā gadsimta 20. gadu sākuma, kad iznāca toreizējās Terminoloģijas komisijas Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca.

Vārdi, kuri savulaik ieguva vislielākos pārmetumus ir vārdi, kas mums pašlaik šķiet pilnīgi normāli – spuldze, stieple, caurule, mēģene.

Tie, kas iebilda, nebija tādi cilvēki kā tagadējo interneta komentāru rakstītāji, tie bija ļaudis ar ļoti labu valodas izjūtu, un viņi nevarēja prognozēt, ka šie vārdi iedzīvosies, viņiem tie likās neparasti un nelietojami. Neviens jau nevar būt tas ideālais kritiķis, kurš pateiks – šis vārds, termins, ko kāds ir ieteicis, ir bezjēdzīgs, bet kāds cits ir vienkārši lielisks. Tiešām ir situācijas, kad tikai laiks rāda, tāpēc ir svarīgi, lai šis jaunvārdu piedāvājums būtu. Tāpat kāda daļa šo vārdu atsijāsies, tāpēc šis darbs ir jāveic.”

Tiesa, tulkotājs Heinrihs Cielavs atzīst, ka reizēm jaunu terminu un latviskojumu piedāvājums nāk novēloti: “Ir brīži, kad ir grūtības. Mums nav tik plašs vārdu krājums kā angļu valodai, turklāt vēl ļoti daudz tehnoloģiju attīstās, rodas jauni vārdi. Ja šie jaunie nosaukumi vai termini latviešu valodā tik ātri neparādās, nākas izgudrot kaut ko jaunu pašam.”

Latviešu valodas prasmes mēraukla – lamāšanās

Vārda meistari uzskata, ka vēl lielāks izaicinājums par vajadzību pēc laikmeta pieprasītajiem jaunvārdiem un terminu latviskojumiem ir māka lamāties latviski. Kārlis Vērdiņš neslēpj, ka katrs, kas tulkojis daiļliteratūras darbus, noteikti ir sastapies ar šādu situāciju:

“Ja latviešu valodā vajag izteikties kaut kā stilīgi, latviski lamāties vai izmantot kādus urbānās leksikas slāņus, tas ir liels izaicinājums.

Latviešu valoda it kā ir tā skaistā, pagātnē vērstā valoda. Tiklīdz mums vajag kaut ko mūsdienīgu, tas kļūst par katra tulkotāja, interpretētāja uzdevumu, kā tikt galā ar šīm valodas situācijām.”

Heinrihs Cielavs uzskata, ka lamāties latviski cilvēki vispār nemāk: “Tie lamu vārdi, kas mums ir latviešu valodā, nav tik spēcīgi kā citās valodās vai arī viņi nav iegājušies tik ļoti. Protams, mums blakus ir krievu valoda, kur ir ļoti spēcīgi lamu vārdi. Lamu vārdi patiesībā ir ļoti svarīga valodas lieta, jo tas ir lielākais un ekspresīvākais emociju kopums, ko cilvēks var kādam pateikt.”

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem!

  • Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
  • Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
  • Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
  • Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
  • Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).

Daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:

  • Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  • Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.
  • Maziņš eža puskažociņš
  • Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms.
  • Kur lai kurlai urlai dur lai.

Avots: skaties.lv. Visu rakstu lasi šeit.

Kurš drīkst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatūras populisms?

Kurš drīkst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatūras populisms?

Šis raksts būs par respektu. Pret autoru un tulkotāju. Ikviens teksta tulkojums ir mākslas forma un tajā jāievēro šie abi nosacījumi. Amandas Gormanas gadījums ir labs piemērs, lai šo respektu apspriestu.

Gormanas skandāls

Viss sākās ar to, ka amerikāņu dzejnieces Amandu Gormanas dzeju izlēma tulkot Eiropā. Negaidīti aktualizējās tēma par to, ka katrs tulkotājs šādu liriku tulkot nedrīkstot. Tā uzskatīja autore pati un viņas aģents. Tātad jautājums ir par to – vai katram literāram tekstam ir jāmeklē speciāla personība, jeb pietiek, ja tulkotājs ir izglītots, prot valodu un ir atzīts kā profesionālis? Šis izrādījās sarežģīts jautājums. Pati autore jau bija atzinusi, ka baltais vīrietis Eiropā viņas tekstus iztulkot neesot spējīgs. Tāds tulkotājs nekad nesapratīšot melnādainas amerikāņu sievietes sajūtu gammu un vārdu nozīmi. Vai šāda attieksmē ir ekstrēmisms? Vai tā tas patiešām ir?  

Līdz šim tulkotāja kompetenci un piemērotību darbam noteica viņa iepriekšējie darbi un tajos apliecinātā kompetence. Lielāka daļa labu tulkotāju var tulkot praktiski visu savas kompetences jomā. Taču liela nozīme ir tam, kā tulkotājs ir strādājis līdz šim un kādus panākumus guvis. Ja tulkotājs lieliski tulko Hēgeļa tekstus, tad viņam izdevējs nepiedāvās vieglos „medmāsiņu romānu“ tulkojumus. Šis pirmais secinājums pierāda, ka tulkotāji, tieši tāpat kā autori, ir dažādi. Izdevējs cenšas savest kopā atbilstošu tulkotāju ar attiecīgo tekstu. Tāda ir prakse un tā ir sevi attaisnojusi.

Reizēm arī plašāka sabiedrības daļa sāk apspriest tulkojumu jautājumus un apšauba tulkojuma kvalitāti. Par to nesen pārliecinājāmies kāda jūrmalnieka recenzijā par Metjū Volkera grāmatas „Kāpēc mēs guļam?“ izdevumu latviešu valodā. Grāmatu izdevusi izdevniecība Igaunijā, taču tulkojuma kvalitāte bijusi slikta. Teksts pārcelts „tieši“ uz latviešu valodu bez satura lokalizācijas, ar kalkiem, bez izpratnes par teksta būtību. Tas ir ļoti slikti. Tātad pavirši un neprofesionāli darīts darbs. Taču bez literārās kvalitātes kritērijiem, mēdz tulkojumus vērtēt arī citādi. Proti – pieslēdzot aizspriedumus. Tā tas notika pirms 100 gadiem, kad kāda Matilda Drangele aktīvi un daudz tika tulkojusi angļu tekstus uz zviedru valodu. 1916. gadā atklājās, ka pseidonīms „M Drangel“ ir sieviete un toreiz tas skaitījās atmaskojums un skandāls. Tobrīd Džeks Londons tika uzskatīts par vīrišķības etalonu un tāpēc sieviete nekādā ziņā nedrīkstēja tulkot viņa tekstus. Protams, ka daudzas sievietes šajā laikā (arī iepriekš) publicējās ar vīrieša pseidonīmiem, jo sievieti kā domājošu un intelektuālu personu tolaik vēl neatzina. Šis aspekts parāda, ka bieži autoru un tulkotāju publika nevērtē pēc tā, kā ir uzrakstīts vai iztulkots, bet gan pavisam citu iemeslu dēļ. Patīk vai nepatīk autors. Tieši to pašu varam novērot tagad – Gormanas skandāla lietā. 

Amanda Gormana kļuva pamanāma Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā. Pēkšņi daudzi vēlējās uzzināt, kas ir šī sieviete un kāda ir viņas lirika.

Piemērota tulkotāja meklējumos

Pirmie protesti parādījās Nīderlandē, kur daudzi apšaubīja, vai izvēlētā rakstniece Marieke Lūkas Rijnevelda drīkst vai nedrīkst tulkot Gormanas darbus. Īpaši aktīvi pret šo izvēli uzstājās modes eksperte un žurnāliste Dženisa Deula. Viņai likās, ka baltais cilvēks nespēs saprast Amandas dzeju un šim mērķim jāizvēlas jauna, melnādaina tulkotāja. Vēlāk notika taisnošanās, ka uzbrukums neesot vērsts konkrēti pret Meriekei, bet gan pret sistēmu, kurā dominē un visu nosaka baltie vīrieši vidējos gados. Saceltā mediju trokšņa rezultātā Marieke pati atteicās no tulkošanās.  

Līdzīgas scēnas varēja novērot katalāņu tulkotāja Viktora Obiola virzienā. Izrādās, ka arī viņu kā piemērotu Amandas dzejas tulkošanai, bija nosvītrojusi Gormanas literārā aģentūra Writers House. Vīrieša tulkotāja vietā esot nepieciešama „ sieviete, jauna, aktīviste, vislabāk melnādaina“. Protams, ka savāds slēdziens. It kā būtu jāvērtē tulkotāka līdzšinējie darbi, nevis viņš pats kā cilvēks. Pie kam Amandas lirika nav ļoti komplicēta vai grūti saprotama teksta izpausme. Katalāņu tulkotājs uz šo aizliegumu reaģēja asprātīgi „ Ja es nedrīkstu tagad tulkot tekstu, kuru uzrakstījusi jauna, melna un aktīva dzejniece 2000 gadsimtā, tad jau es nedrīkstu arī tulkot Homēru, kas piedzima pirms manis un 700 gadus pirms Kristus“.

Vai komerciāla kampaņa?

Saprotams, ka šie notikumi strauji izplatījās Eiropas medijos. Daudziem šķita, ka tā ir akcija pret noteiktu tulkotāja tipu. Citi tajā saskatīja rasisma uzbrukumu pret baltajiem. Vēl dažiem likās, ka šī ir publicitātes akcija un aiz tās stāv komerciālas intereses.

Šogad Amanda Gormana publicēs trīs grāmatas un dzejas krājumam “The hill we climb” priekšvārdu rakstījusi Opra Vinfria. Paralēli noslēgts līgums arī ar modes aģentūru IMG Models. Viņai patīk skaisti tērpi un tagad tos demonstrēs dzejniece nevis modele.

Taču atgriezīsimies pie teksta. Tulkojuma un jebkāda cita teksta vērtību nosaka tā kvalitāte.  To spēj izdarīt vislabāk cilvēks ar attiecīgu izglītību, iemaņām un pieredzi. Ja autoram – tulkotājam sāk izvirzīt pavisam citus (savādus) kritērijus, tad var gadīties, ka tulkot sāks zemākā kvalitātē. Svarīgs ir tulkotāja respekts pret tekstu un mūsu respekts pret tulkotāju. Gormanas gadījumā viss ir sagrauts un neviens no šiem nosacījumiem netiek ņemts vērā.

Pēdējo gadu laikā daudzām Eiropas izdevniecībām ir bijuša problēmas ar ASV autoru aģentūrām. Writers House pieprasīja noteikta izskata un dzimuma tulkotāju, nevis radoši atbilstošu. Piemēram, Zviedrijā šiem tulkojumiem izdevniecība izvēlējās mūziķi Timbuktu jeb Jasonu Dirakiti. Amandas dzeja nav smags teksts un cerams, ka dziedātājam viss izdosies. Taču skaidrs, ka kritērijs bija viņa radošais rosīgums un ādas krāsa, nevis tulkošana kā profesija. Vācijā Amandas Gormanas dzeju tulko trīs dažādas personības. Tātad ar vienu profesionāli vairs nepietiek.

Paradoksāli, ka Writers House vispār neinteresē vai izvēlētais Amandas dzejas tulkotājs vispār spēj iztulkot tekstus. Daudz svarīgāka ir bijusi populāru kultūras aktīvistu izvēlē. Starp citu, arī Rijnevelda tik aizvēlēta kā tulkotāja tikai tāpēc, ka ir jauna un populāra rakstniece savā valstī. Vietējo vētru ūdens glāze amerikāņi neparedzēja.

Tātad šie izvēlētie populārie autori var celt Gormanas prestižu katrā Eiropas valstī un ir vairāk mārketinga paņēmiens, nevis aģentu kaprīze.  

Tik vienkārši? Jā, tik vienkārši. Tātad šeit nav runa par rasismu, vīriešu nīšanu vai neizskaidrojamu kaprīzi.  Nē, nav. Tā ir mārketinga forma, kurā neiederas klusi, čakli tulkotāji, bez publiskas atpazīstamības savā valstī.

Vai šis ir populisms? Laikam gan.   

Autore: Prof. Dr. phil. Sandra Veinberga. Visu rakstu variet lasīt šeit.

Tests: Cik daudz tu zini par mūsu kaimiņzemju valodām?

Tests: Cik daudz tu zini par mūsu kaimiņzemju valodām?

Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji Baltijas valstīs šogad svin 30 gadu jubileju. Atzīmējot šo notikumu, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem piedāvā aizraujošu un izglītojošu tiešsaistes viktorīnu par Ziemeļvalstīm. “Ziemeļspēli” var spēlēt gan vienatnē, gan kopā ar ģimeni, vai pat izaicināt draugus uz kādu virtuālu maču, pārbaudot savas zināšanas par Ziemeļvalstīm!

“Es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku patīk izzinošas spēles, un viktorīnas ir lielisks veids, kā pārbaudīt savas zināšanas dažādās jomās. Lai gan daudzi no vikotrīnas jautājumiem jums, iespējams, nesagādās nekādas grūtības, tomēr ceram jūs arī pārsteigt un atklāt par Ziemeļvalstīm vēl šo to nezināmu,” atzīst Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons.

Kopskaitā “Ziemeļspēlē” iekļauti vairāk nekā 300 jautājumi, kurus piedāvāts izspēlēt pa 10 jautājumiem vienā piegājienā. Pareizā atbilde jāizvēlas no 4 atbilžu variantiem 15 sekunžu laikā. “Ziemeļspēli” var spēlēt tālrunī, datorā vai planšetdatorā, vienatnē vai kopā ar ģimeni un draugiem neatkarīgi no to atrašanās vietas. 

Spēli var atrast šajā saitē

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu var izlasīt šeit.