Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam.

Lai arī latviešu valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules iedzīvotāju, tā ir ļoti dažāda savā skanējumā un bagāta. Par to var lieliski pārliecināties, iepazīstos latviešu valodas dialektus, kā arī izloksnes un apvidvārdus. Cik bagāti 21. gadsimtā esam ar dažādām izloksnēm un apvidvārdiem, stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Anete Ozola.

Sanda Rapa stāsta, ka valodnieki aicina palīgā vākt apvidvārdus jeb vārdus, kas atšķiras no literārās valodas un ko lieto kādā noteiktā apvidū.

“Jau vairākas desmitgades valodnieki neiespēj doties ekspedīcijā, tāpēc ir vajadzīga latviešu palīdzīgā roka,” bilst Sanda Rapa. “Taču augstāks mērķis, kāpēc grib vākt apvidvārdus un sarīkot talku, lai aicinātu latviešus ieklausīties citam citā un ieklausītos pašā valodā.”

Jau iepriekš rīkotajā vietvārdu talkā par to pārliecinājās, ka cilvēki ir ieinteresēti iesaistīties.

Mājaslapā “apvidvardi.lu.lv” var reģistrēt elektroniski sev zināmos apvidvārdus, kā arī apskatīt apvidvārdus, kas jau reģistrēti.

“Lai ievadītu apvidvārdu, ir jāreģistrējas,” skaidro Anete Ozola. “Ir jāieraksta apvidvārds, tā nozīme literārajā valodā, vieta, kur dzirdēts, vai no kurienes esat un lietojat vārdu. Kas saistās ar šo apvidvārdu. Labprāt redzēsim kādu piemēru teikumā vai kādā izteicienā.”

Tāpat fiksēt var jebkādas piezīmes par vārdu – izrunas īpatnības, kurš to teicis, kur lieto. Jebkāda informācija, kas attiecas uz vārdu.

Endzelīna ieguldījums latviešu valodas pētniecībā

Cilvēkam ar labu un izkoptu valodu reizēm mēdz piedēvēt apzīmējumu, ka viņš jau runā teju “Endzelīna valodā”. Atminoties valodnieku Jāni Endzelīnu dzimšanas dienā, vēlējāmies noskaidrot, kāds ir viņa ieguldījums latviešu valodā. Vienlaikus vērtīgi saprast, kā mūsdienās rodas dažādi jaunvārdi un svešvārdu atvasinājumi.

21. februāris ir Starptautiskā dzimtās valodas diena, bet 22. februāris ir dzimšanas diena vienam no visu laiku izcilākajiem zinātniekiem un latviešu valodniekiem Jānim Endzelīnam. Tāpēc šīs dienas stāstā savīsim kopā pagātni un tagadni, paraugoties uz Endzelīna devumu latviešu valodai un to, kā valoda ar jaunvārdiem tiek papildināta mūsdienās. Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš vispirms stāsta par būtiskāko Endzelīna pienesumu latviešu valodai. Tiesa, nosaukt kaut ko vienu ir grūti, jo Endzelīna mantojums ir iespaidīgs.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2021

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2021

Aptauju jau deviņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2021. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Paldies kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošajai atsaucībai! Šomēnes pieminam — Jāņa Endzelīna skolnieces, latviešu valodnieces, Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieces un Kārļa Mīlenbaha balvas ieguvējas — Rasmas Grīsles simtgadi, kas apritēja 19. janvārī, un pateicamies par viņas ieguldījumu latviešu valodniecībā.

Arī šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar joprojām mūsu ikdienas gaitas ietekmējošo sērgu. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā! Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2021. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir epidemiologa Ugas Dumpja “Sapinušies sociālajos tīklos.

Aptaujas žūrijas ieskatā 2021. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa “Draugi, nav labi!”, Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša “Govij štepseli izraut nav iespējams!”, Gaita Lazdāna jaunajā dziesmā Mirdzēt vai dzist aptaujas kandidātu iesūtītāju saklausītie piedziedājuma vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies!” un Roberta Priekuļa ieraksts “Tevi noķers pie mājas durvīm un nopotēs kā traku suņuku”, bet uzvarētājs ir Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos — es neko nejūtu!

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Bitkoina maininga pūlu hešre[i]ts”, “Ceļa ziemas uzturēšanas darbi” un “Testu var neveikt persona, kura ir bijusi pozitīva ar vīrusu Covid-19 mazāk kā 90 dienas iepriekš no inficēšanās brīža vai ir potēta pret šo vīrusu 21 dienu atpakaļ, no otrās puses skaitot”, taču par uzvarētāju tika atzīts Māra Berga pamanītais virsraksts: “Honda līdz 2050. gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem.”

Starp gada nevārda finālistiem — “iekļaujoša valoda”, “lokalizē (ugunsgrēku)” ierobežošanas vai apdzēšanas vietā, “murālis” sienas gleznojuma, “posts” ieraksta vietā — pirmo vietu pārliecinoši ieguva pēc daudzu iesūtītāju domām nevārda godu pelnījušais “sadarbspējīgs” — digitālā Covid-19 (tostarp pārslimošanas) sertifikāta vietā.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “balstpote”, “līdzestība”, “ribjosla”, “staķīši” un “tīkšķis”, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “kvadrātkods”, proti, ātrās atbildes kods, ko veido kvadrātveida laukumā izkārtoti mazāki kvadrāti.

Avots: Dienas Ziņas. Visu rakstu lasiet šeit.