Kuras valodas lieto Parlamentā?

frederick-tubiermont-N99V5GjTi-g-unsplash

ES ir 24 oficiālās valodas. 24 valodas nozīmē, ka ikviens iedzīvotājs var izlasīt ES tiesību aktus, kas viņus ietekmē, un labāk izprast tos. Saziņā ar ES iestādēm, piemēram, iesniedzot lūgumrakstus vai pieprasot informāciju, eiropieši var izmantot jebkuru no oficiālajām valodām, tāpat kā sekot sekot līdzi debatēm Parlamentā tiešraidē internetā un klausīties tās savā valodā.

Taču ir arī svarīgi, lai EP deputātiem būtu iespēja runāt, klausīties, lasīt un rakstīt savā dzimtajā valodā, kā arī jebkurā no ES oficiālajām valodām. Būtisks demokrātijas princips ir tas, ka katrs ES iedzīvotājs var kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu, pat ja viņš nerunā nevienā svešvalodā. Deputāti tiek ievēlēti, lai pārstāvētu to pilsoņu intereses, kuri balso par viņiem, nevis tāpēc, ka zina svešvalodas. Lai nodrošinātu vienādus darba apstākļus visiem EP deputātiem, viņiem jābūt pilnībā pieejamai informācijai attiecīgajās valodās. EP deputātu runas, kas tiek teiktas kādā no oficiālajām valodām, vienlaicīgi tiek tulkotas citās oficiālajās valodās, bet visi oficiālie teksti — tulkoti, lai būtu pieejami visās 24 valodās. Lai ES tiesību akti tiktu tieši piemēroti vai transponēti valstu tiesību aktos, tos vispirms jāpārtulko visās ES oficiālājās valodās. Eiropieši var pieprasīt un saņemt informāciju jebkurā no oficiālajām valodām.

Līdz ar Horvātijas pievienošanos 2013. gada 1. jūlijā kopējais oficiālo valodu skaits sasniedza 24: bulgāru, čehu, horvātu, dāņu, nīderlandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru,itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru.

Saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES angļu valodas kā ES oficiālās valodas statuss netiks atcelts. Visām ES valdībām par to būtu jālemj vienprātīgi, un, tā kā angļu valoda ir arī Īrijas un Maltas oficiālā valoda, šī iespēja šķiet maza.

Tulka un tulkotāja darbs

Parasti ikviens tulks un tulkotājs tulko uz savu dzimto valodu. Šīs 24 oficiālās valodas var kombinēt 552 veidos. Lai varētu nodrošināt visas iespējamās valodu kombinācijas, Parlaments dažreiz izmanto “starpniekvalodu” sistēmu: runa vai teksts vispirms tiek pārtulkots kādā no plašāk lietotajām valodām (angļu, franču vai vācu) un pēc tam — pārējās valodās.

Mutiskā un rakstiskā tulkošana ir dažādas profesijas — tulki mutiski tulko vienu valodu citā valodā sanāksmju reāllaikā; tulkotāji strādā ar rakstiskiem dokumentiem, sagatavojot pilnībā precīzu dokumenta versiju mērķa valodā. Eiropas Parlamenta mutiskie tulki ir apmācīti, kā nodot tālāk Eiropas Parlamenta deputātu vēstījumu. Turklāt, ņemot vērā parlamentāro debašu specifiku, administrācija palīdz viņiem sagatavoties darbam konkrētās sanāksmēs un sekot līdzi attīstībai tajās valodās, no kurām viņi tulko. Būdami profesionāli lingvisti, viņi nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumus visiem Parlamenta deputātiem.

Tulkotāji ne tikai tulko, bet veic arī citu lingvistiskās mediācijas uzdevumus, piemēram, pielāgo tekstus aplādēm, subtitrē videosižetus un veido audio ierakstus 24 valodās.

Parlaments nodarbina apmēram 270 štata tulkus un var arī regulāri piesaistīt vairāk nekā 1500 ārējus akreditētus tulkus. Plenārsēžu nedēļās strādā apmēram 700 līdz 900 tulki. Parlamentā ir nodarbināti aptuveni 600 tulkotāji, un aptuveni 30 % tulkošanas darbu veic ārštata tulkotāji.

Avots: Eiropas Parlaments. Visu rakstu lasiet šeit.

Vislabākais tulkotājs ir cilvēks

Collage_Fotor English in sweden

Ziemeļvalstu un Baltijas valodu tulkošanas birojs Baltic Media

Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs? Tāds jautājums var rasties mūsdienu digitālās ekonomikas laikmetā, kad daudzus intelektuālus darbus pārņem roboti. Tajā skaitā tulkošanas roboti, izmantojot mašīntulkošanas metodes, no kurā  vispazīstamākā ir Google.

Eksperti ir vienisprātis, ka tulkošanas birojs, kurā tiks izmantoti cilvēki, dzīvi tulkotāji, vienmēr būs vajadzīga biznesa nozare. Pat vislabākie tulkošanas roboti netiks līdz cilvēka intelekta spējām komunicēt citā valodā.

Kembridžas universitātes profesors Endijs Martins (Andy Martin*) uzskata, ka tulkošana ir visu cilvēcisko attiecību prototips. Mēs nekad līdz galam nespējam izprast citus cilvēkus. Tajā pat laikā to vajadzētu darīt.   Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam. Tā ir cilvēka priekšrocība. Tā ir tulkotāja un tulkošanas birojapriekšrocība.

Tulkošanas birojs tulko cilvēku radītus tekstus. Pat ja tulkojuma  melnraksts ir tapis ar robota palīdzību, beigās vienmēr ir cilvēki, kas pārbauda, rediģē un pabeidz robota darbu. Medicīniskos un juridiskos, autorizētos, zinātniskos, reklāmas un daiļliteratūras tulkojumus no sākuma līdz galamtulko  tikai cilvēki. Tā dara arī Ziemeļvalstu un Baltijas tulkošanas birojs Baltic Media.  Tulkošanas birojs Baltic Media ir ISO sertificēts valodu pakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi Ziemeļeiropas valodās. Tulkošanas birojs Baltic Media strādā  tikai ar tulkotājiem, kuriem mērķa valoda ir dzimtā valoda un kuri dzīvo valstī, kur šo valodu lieto valsts valodas statusā. Ja  klientam ir vajadzīgs tulkojums no vai uz zviedru, somu, norvēģu, islandiešu, norvēģu, dāņu, vācu, krievu, latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu, angļu valodu tulkošanas birojs izvēlēsies  vispiemērotāko tulkotāju, kuram ir pieredze un kompetence klientam vajadzīgajā tēmā.

Tulkošanas birojs, kurā strādā izglītoti lingvisti, tulkotāji ar pieredzi dažādās dzīves un ekonomikas  sfērās spēs klientam piedāvāt risinājumus, kurus nespēj piedāvāt ne roboti, ne viens individuāls tulkotājs. Tulkošanas birojs, kas specializējas noteikta planētas reģiona valodās ir vēl labāka izvēle, ja klientam vajadzīga reģiona kultūras un komunikācijas īpatnību kompetence.

Pasaulē ir vairāk nekā 18 000 tulkošanas biroju un vairāk nekā 330 000 tulkotāju un tulku. Tulkošanas birojs ar vidēji 5 darbiniekiem ir vispopulārākais tulkošanas nozares uzņēmums.  Tādu ir 2/3 no visiem tulkošanas birojiem. Tulkošanas biroji ir ar labām nākotnes izredzēm, jo tulkošana ir liels un perspektīvs bizness,  pateicoties  globalizācijai un digitālai ekonomikai. Tulkošanas biroju konsultāciju uzņēmums Common Sense Advisory uzskata, ka tulkošanas nozare katru gadu aug par 5,52% un 2020. gadā tās apgrozījums būs ap 40 miljardi eiro.

Tulkošanas birojs ir vajadzīgs katram uzņēmumam, kas komunicē mūsdienu internacionālā pasaulē, kur tiekas un mijiedarbojas ekonomikas, kultūras un cilvēki. Bez tulkošanas biroja neiztikt arī jebkurai privātpersonai, kura dodas mācībās vai darbā uz citām valstīm, jo jātulko būs izglītības un citi dokumenti.  Tulkošanas birojs ir uzņēmums bez kura neiztikt, ja gribat iekarot jaunus tirgus un pārdot vairāk un panākt citu tautu klientu uzticību.

Ziemeļvalstu un Baltijas (Nordic-Baltic) tulkošanas birojs Baltic Media specializējas Baltijas reģiona valodās, aptverot valodas, kuras lieto valstīs ap Baltijas jūru. Tie ir vilinoši tirgi globālām kompānijām un dinamiskā šo valstu ekonomika rada pieprasījumu pēc tulkojumiem valodās, kad šo valstu uzņēmumi grib pārdot preces un pakalpojumus citur pasaulē.  Tulkošanas birojs ir pirmais ārpakalpojumu sniedzējs, ar ko eksporta uzņēmumi sazinās. Kā tulkošanas birojs Baltic Media nodrošina kvalitāti un servisu, lasiet mājas lapas nākošajās sadaļās.

*Translation is like the archetype of all human relations. We never get it quite right when it comes to understanding other people. At the same time, we ought to try. Being human is an advantage when it comes to translating other humans.

Andy Martin is the author of ‘Reacher Said Nothing: Lee Child and the Making of Make Me’, and teaches at the University of Cambridge. 

 

 

 

Advente vai advents – kā pareizi?

julian-hochgesang-u-ipJ2XIBq8-unsplash

Atkal tuvojas gada gaišākie svētki – Ziemassvētki, un četru nedēļu laika posmu pirms šī lielā notikuma mēs saucam par adventes laiku. Pamanāms, ka dažādos avotos adventes vārds tiek locīts gan vīriešu, gan sieviešu dzimtēs, rakstīts gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. Pēc pareizākās patiesības vaicājām valodas speciālistei.

Lūk, skaidrojums no Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas lingvistes Dites Liepas:
“Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā (Rīga: Jumava, 1999, 23) dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca (Rīga: Avots, 1995, 41) piedāvā formu advente.
Savukārt baznīcā, piemēram, evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: “..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku, un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums “atnākšana”, kas latīniski ir “adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.” (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)
No savas puses varu piebilst, ka, tā kā advente ir svētku gaidīšanas laiks, nevis svētki, vārds advente nav jāraksta ar lielo sākumburtu, taču nosaucot konkrētu adventi, piemēram, Pirmā advente, Otrā advente utt., pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu.”
Avots: Mammamuntetiem.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

#Teirdarbs | Vakance | Valodu kursu administrators / Projektu vadītājs

Baltic Media Valodu mācību centrs, kas darbojas starptautiska valodu pakalpojumu uzņēmuma SIA “Baltic Media Ltd” ietvaros, aicina pievienoties savai komandai

valodu mācību centra administratoru / projektu vadītāju

Galvenais uzdevums: sadarbībā ar  valodu mācību centra vadītāju koordinēt uzņēmuma valodu kursus.

#Teirdarbs | Vakance | Valodu kursu administrators / Projektu vadītājs Baltic Media Valodu mācību centrs, kas darbojas starptautiska valodu pakalpojumu uzņēmuma SIA “Baltic Media Ltd” ietvaros, aicina pievienoties savai komandai  valodu mācību centra administratoru / projektu vadītāju

#Teirdarbs | Vakance | Valodu kursu administrators / Projektu vadītājs Baltic Media Valodu mācību centrs, kas darbojas starptautiska valodu pakalpojumu uzņēmuma SIA “Baltic Media Ltd” ietvaros, aicina pievienoties savai komandai  valodu mācību centra administratoru / projektu vadītāju

Darba vieta:  Elizabetes iela 11, Rīga, Latvija

NEPIECIEŠAMS

  • Radošums, atraktivitāte;
  • Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas;
  • Labas komunikācijas prasmes;
  • Svešvalodu zināšanas.

Prasības kandidātiem:

  • Vismaz bakalaura grāds filoloģijas vai komunikācijas, vai ar iznesa vadību saistītā vai līdzīgā nozarē;
  • Vismaz 1 gada veiksmīga pieredze līdzīgā organizatoriskā darbā;
  • Tehniskā kompetence darbā ar datoru;
  • Lieliskas analītiskās, komunikatīvās prasmes;
  • Pieredze privātuzņēmuma darbā;
  • Teicamas valsts un angļu valodas zināšanas;
  • Par priekšrocību tiks uzskatītas arī citu ES valodu zināšanas.
  • Pašiniciatīva, uz rezultātu orientēta domāšana un augsta atbildības sajūta;
  • Interese par valodu pakalpojumu nozari un vēlme veidot karjeru ilgtermiņā.

Darbam var pieteikties arī mērķtiecīgi un apņēmīgi studenti, ja mācību grafiks atļauj strādāt pilnu slodzi.

Darba pienākumi

  • Klientu konsultēšana pa e-pastu, telefonu par valodu kursu piedāvājumu;
  • Valodu kursu projektu vadība;
  • Mācību līgumu sagatavošana;
  • Jaunu valodu pasniedzēju piesaiste;
  • Sociālo tīklu kontu uzturēšana;
  • Bloga ierakstu veidošana.

MĒS PIEDĀVĀJAM

  • Iegūt praktiskas zināšanas valodu pakalpojumu jomā;
  • Realizēt savas idejas un ierosinājumus;
  • Darbu multikulturālā vidē;
  • Ērtu un mūsdienīgu darba vidi;
  • Draudzīgu kolektīvu.

 

Aicinām pieteikt savu kandidatūru, sūtot CV un  pieteikuma vēstuli ar norādi „Vakance – valodu kursu adminstrators” uz e-pasta adresi: kursi@balticmedia.com

Darba laiks:  pilna slodze

Darba uzsākšana: vienojoties

Darba vieta:  Elizabetes iela 11, Rīga, Latvija

 

SIA Baltic Media Ltd ir vadošs digitālo valodu pakalpojumu uzņēmums Ziemeļeiropā, kas jau 25 gadus specializējas tulkošanā, lokalizācijā un valodu apmācībā globāliem un reģiona  klientiem. Baltic Media valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības ministrijas sertificēts valodu mācību uzņēmums kopš 2011. gada.

Valodu mācību centrā ir iespēja apgūt latviešu, angļu, spāņu, itāļu, ķīniešu, japāņu, zviedru un citas valodas.

 

Mājas lapas: www.balticmedia.com  www.valodukursi.lv

 

Bruto alga pārbaudes perioda laikā EUR 900

Mazāk lietotās valodas Eiropā – katrai sava situācija, bet izaicinājumi līdzīgi

joshua-hanks-MEUA9bJ4uPw-unsplash

Lielākajā daļā Eiropas valstu bez vienas vai vairākām oficiālajām valsts valodām ir arī mazāk lietotās valodas, piemēram, astūriešu un basku Spānijā, lejasvācu Vācijā, greko Itālijā, frīzu Nīderlandē. Par savas valodas pastāvēšanu cīnās arī kašubi Polijas ziemeļos, veru runātāji Igaunijas dienvidos, kā arī latgalieši Latvijā. Mazāk lietotās valodas un kopienas, kas tās lieto, mūsdienu globalizācijas laikmetā sastopas ar ne mazums izaicinājumiem valodu saglabāšanas, lietošanas, attīstīšanas un popularizēšanas ziņā.

Igaunijā, 50-60 kilometru attālumā no Latvijas robežas, Veru apriņķī, kādā viensētas pagalmā Latvijas Radio tiekas ar vienu no pazīstamākajiem igauņu dzejniekiem Contra, īstajā vārdā Margus Konnula, kurš ar savu daiļradi labi zināms arī latviešu auditorijai. Contra ir viens no tiem cilvēkiem, kas publiski visur cenšas runāt savā dzimtajā, veru valodā. Te gan jāsaka veru valodai Igaunijā oficiāla statusa nav, lai arī to pēc tautas skaitīšanas datiem saprot aptuveni 74 tūkstoši igauņu. Veru biežāk tiek interpretēta kā igauņu valodas dialekts, lai gan paši runātāji to uzskata par valodu. Tai ir sava rakstība.

Savukārt frīzu valoda ir otrā oficiālā valsts valoda Nīderlandē. Tajā runā vien aptuveni 320 tūkstoši Frīzlandes provinces iedzīvotāji jeb pāris procenti no Nīderlandes iedzīvotājiem. Nīderlandes provincē Frīzlandē valodas saglabāšanai un attīstībai ir pieejamas ne vien grāmatas un literatūra, bet arī savs radio un televīzijas kanāls.

“Esmu kašubietis, Polijas pilsonis un Eiropas pilsonis, bet visupirms esmu kašubietis,” pārliecinoši saka Artūrs Jablonskis (Artur Jabłoński). Viņš ir žurnālists, rakstnieks un aktīvs kašubu valodas popularizētājs Polijā. Cita starpā viņš kopā ar domubiedriem Polijas ziemeļos pirms piecpadsmit gadiem izveidojis savu radio. Arī tā ir iespēja popularizēt savu dzimto kašubu valodu, kas kopš 2005. gada ir arī reģionālā valoda Polijā. Oficiāli par kašubiem Polijas ziemeļos sevi sauc vairāk kā 230 tūkstoši cilvēku, te gan jāatzīst – ikdienā kašubu valodu lieto mazāk par pusi no tiem.

Katrai no pētītajām valodām – kašubu, frīzu un veru – ir atšķirīga vēsturiskā un šodienas situācija. Pārsteidzoši daudz kopīga tām ir ne tikai vienai ar otru, bet arī ar latgaliešu valodas situāciju Latvijā. Lai arī Eiropas sabiedrība noveco un līdz ar to arī mazāklietoto valodu runātāju skaits samazinās, veru, kašubu un frīzu, arī latgaliešu kopienas ar lielāku vai mazāku valsts finansiālu atbalstu joprojām mērķtiecīgi strādā pie savu valodu saglabāšanas. Jo valoda neatkarīgi no tās statusa ir daļa no kopienas identitātes, kas veido arī nacionālo identitāti. Tādēļ arī mazāklietoto, reģionālo valodu un dažādu valodu paveidu saglabāšana ir būtiska, uzsver sociolingviste, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Sanita Lazdiņa.

“Ja es kā valodnieks studentiem skaidroju, kāpēc ir svarīgi neatkarīgi, vai es formulēju, vai tā ir valoda, dialekts vai izloksne, kāpec ir svarīgi saglabāt reģionālos variantus, tāpēc, ka, ja pirmkārt jūs domājat pat latviešu literāro valodu, tad tā nevar izdzīvot, ja viņai nav reģionālo valodu, jo tās ir tās saknes, kas baro stumbru. Ja mēs nerūpēsimies par variantiem, par šo fonu, par šīm saknēm, tad mūsu pašu latviešu valoda kļūs par fonu lielākai valodai,” tā Lazdiņa.

Mazāk lietotajām valodām Eiropas valstīs ir dažāds statuss, kādai ir oficiāls valsts valodas statuss, kādai ir reģionālās valodas statuss, citas uzskata par valodu paveidiem vai attīstītiem dialektiem. Arī Latvijā ir gandrīz izzudusī līvu jeb lībiešu valoda, kurā šodien runā vien daži desmiti cilvēku, kā arī joprojām spēcīgi attīstītais valsts valodas likuma izpratnē vēsturiskais latviešu valodas paveids jeb latgaliešu valoda, kurā pēc pēdējiem tautskaites datiem ikdienā runā ap 165 tūkstoši jeb gandrīz 9% Latvijas iedzīvotāju.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.