Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, kur interesenti varēs rakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk salīdzinātu savu veikumu ar oriģināltekstu. Vienlaikus diktāts tiks translēts arī Latvijas Televīzijā un tīmekļvietnē LSM.lv, kur tiks nodrošināts surdotulkojums, lai diktātā varētu piedalīties arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie. Diktātam atkārtoti ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Savukārt precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

15. oktobris kā diktāta norises diena izvēlēts, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena atzīta par Valsts valodas dienu.

Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt gan anonīmi, gan norādot savu vārdu, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, e-pastā saņems hipersaiti uz izlabotu darbu pēc pasākuma norises. Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā zināmi ļaudis. Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs  Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Pērn diktātā piedalījās vairāk nekā 2500 cilvēki no 47 dažādām valstīm, no tiem 12 dalībnieki diktātu uzrakstīja teicami, savukārt augstākais kļūdu skaits vienā darbā bija 122.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas

Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā “Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015” secinājusi Latviešu valodas aģentūra.

Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus.

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas zināšanas var uzlabot nevis ar normatīvajiem aktiem, bet gan biežāk tajā runājot.

“Šķiet, ka ir pienācis tas brīdis, ka tik lielā mērā mēs vairs nevaram noteikt valodas situāciju ar kaut kādiem juridiskiem likumiem vai noteikumiem, bet šoreiz ir jāskatās arī indivīda līmenī –

kāda ir mana atbildība, vai es lietoju, vai nelietoju valodu ikdienā. Kādu valodu es izvēlos saziņā plašsaziņas līdzekļos vai saziņā ar darba kolēģiem.

Te nu grēkojam droši vien visi, tajā skaitā arī latvieši, jo latviešu valodu, valsts valodu, neviens nevar iemācīties runāt, ja mēs to ikdienā nelietojam un neizmantojam saziņā ar citiem,” sacīja Vītola.

Avots: LSM, pilno rakstu lasīt šeit

Speciālista ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš

Bagāta ir ne vien latviešu ēdienkarte, bet arī valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. Latviešu frazeoloģismiem radoši vietnē Facebook piegājis lietotājs Mārtiņš, kurš izveidojis humoristisku latviešu valodas frazeoloģismu ēdienkarti. 

Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādīta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arī īpašu ēdienu bērniem.

Frazeoloģisms ir leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu (Latviešu literārās valodas vārdnīca 1972.-1996). Frazeoloģismus neuztver tieši, bet gan pārnestā nozīmē, kas ir jāapgūst.

Tā, piemēram, ēdienkartē atspoguļotais knapsieriņš patiesi ir gan ēdiens – žāvēts sieriņš ar sāli un ķimenēm, bet frazeoloģismu pasaulē par knapsieriņiem dēvē sīkus vai raksturā vājus cilvēkus.

Avots: receptes.tvnet.lv. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka

Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā “Pagalms” jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā iznākusi, piemēram, Homēra “Odiseja”.

Sākotnēji Mīlenbahs vēlējās papildināt Kārļa Kristiana Ulmaņa 1872. gadā izdoto “Latviešu – vācu” vārdnīcu, bet secināja, ka latviešu valodai nepieciešams jauns, daudz apjomīgāks darbs. Viņam tā arī neizdevās iegūt stipendiju, tāpēc materiālo apstākļu dēļ ar pētniecību Mīlenbahs nodarbojās no skolotāja darba brīvajā laikā.

Uzsākot darbu pie latviešu valodas vārdnīcas, Mīlenbahs publicēja uzsaukumu, aicinot cilvēkus no visiem Latvijas novadiem iesūtīt vārdus, kas būt jāiekļauj topošajā iespieddarbā.

Drīz vārdnīcas tapšanai sāka sekot arī prese – piemēram, 1905. gadā žurnāls “Apskats” ziņoja, ka “cītīgais valodas urkņis un pētnieks” jau sācis kārtot vārdus ar burtu a. Katram vārdnīcas vārdam Mīlenbahs norādīja etimoloģiju, avotu un tulkojumu vācu valodā, kā arī pievienoja lietošanas konteksta piemērus, izmantojot tautasdziesmu, pasaku, senu rakstu un literatūras tekstus. Vārdnīcā gandrīz netika iekļauti ģermānismi un slāvismi, kā arī tā laika jaunvārdi, kas vēl savu dzīvotspēju sabiedrībā nebija apliecinājuši.

Vidēji dienā Mīlenbahs esot apstrādājis 10 vārdnīcas šķirkļus. Viņš ir autors arī vairākām latviešu valodas gramatikas grāmatām un esot tas, kurš radījis valodniecības terminu “divdabis”.

Avots: LSM. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Zviedru ekscentriskais futurologs Bards: Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda, bet ir arī  lieliski, ka ir globālā valoda – angļu

Pēdējo 200 gadu laikā notika varens fenomens, saukts par urbanizāciju, taču urbanizācija pieder vecajai paradigmai. Mēs vairs nestrādājam fabrikās un neražojam preces – tā vietā mēs ražojam pakalpojumus. Brīdī, kad mēs pārgājām no produktu uz servisa ekonomiku, mēs jau bijām pārcēlušies no laukiem uz pilsētām. Un fabrikas, kurās mēs strādājām, piesārņoja pilsētas, un mums bija jāvelta daudz enerģijas un resursu, lai tās attīrītu un padarītu zaļākas, izveidojot tajās parkus, zaļās zonas utt.

Tagad līdz ar interneta ierašanos mūsu ikdienā mums ir pieejams “Wi-Fi” Latvijas laukos gluži tāpat kā Rīgas centrā. Un, ja dzīvoklis Rīgas centrā ir dārgāks nekā mājoklis laukos, tad – ja esmu gana gudrs, es varu tikt pat pie pils laukos! Un, ja laukos kļūst nedaudz garlaicīgi, jo man pietrūkst Rīgas restorānu un naktsklubu, es varu sapulcināt gudrākos un jautrākos Rīgas cilvēkus un pierunāt viņus pārcelties uz manu pili laukos. Un tieši to cilvēki arī dara, jo viņi to var.

Manuprāt, dienas, kad mēs salīdzinām laukus ar pilsētu, ir beigušās. Es uzskatu, ka urbanizācija ir vecs fenomens, kas pieder 19. gadsimtam, un tāpēc mēs virzāmies no īpašumtiesībām uz nomas tiesībām. Fiziskai adresei vairs nav jēgas. Vienīgi veci cilvēki raksta fiziskas vēstules. Mums, pārējiem, ir nepieciešams telefona numurs ar globālo kodu un e-pasta adrese. Digitālās adreses tevi padara daudz mobilāku – tu vari būt tik nomadisks, cik vien gribi.

Tātad mums būtu nomas ekonomika jāsaista ar ideju, ka mums vairs nav jādzīvo vienā vietā. Mēs varam pārvietoties, ceļot, redzēt vairāk, izbaudīt piedzīvojumu pilnu dzīvi, mums pat var būt vairāki partneri. Mēs to visu darīsim. Tas būs ļoti sarežģīti, mēs apmeklēsim terapeitus, lasīsim grāmatas, būs daudz cilvēku, kuri šajā plūstošajā dzīvesveidā būs krietni vien veiksmīgāki, bet mēs tur nonāksim, jo cilvēku instinkts ir arī nomadisks. Nepiesaistoties kam vienam uz visu mūžu, tas ļauj mums izbaudīt dažādāku pieredzi.

— Man nudien ir grūti iedomāties, ka latvietis savos paradumos tik ļoti varētu mainīties tuvāko 30 gadu laikā.

Pēdējo 10 gadu laikā latvieši ir kļuvuši labāki angļu valodas ziņā nekā vācieši un franči

— O, jūs mainīsieties! Zviedri bija tādi paši, bet nu viņi ceļo vienā laidā. Es domāju, ka arī Latvija kļūs par valsti, kur cilvēki sajūt savu dzimteni, mīlēs to vairāk par visu, ik pa laikam tur atgriezīsies, visi runās angliski, kas nu ir pasaules valoda, bet tāpat jūs aizvien runāsiet latviski. Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda. Bet ir lieliski, ka ir globālā valoda, ko var izmantot, kad ceļo un sazinās ar ārējo pasauli. Zviedri aizvien savā starpā runā zviedriski, bet brīdī, kad kompānijā ir kāds nezviedrs, visi automātiski pārslēdzas uz angļu valodu. Un tas ir brīnišķīgi, jo tas parāda mūsu inteliģenci.

Deviņdesmitajos gados, kad es braucu uz Rīgu, neviens nerunāja angliski. Tikai 20 gadu laikā latvieši ir iemācījušies angļu valodu. Tā ir viena no ievērojamākajām paradigmas maiņām, ko es jebkad esmu redzējis. Tas ir iemesls, kāpēc es mīlu Baltijas valstis. Pēdējo 10 gadu laikā latvieši ir kļuvuši labāki angļu valodas ziņā nekā vācieši un franči. Un, ja tu komunicēsi angliski, tu varēsi dabūt labu darbu starptautiskā korporācijā.

Nacionālisms, urbanizācija un kapitālisms ir vecās paradigmas sasniegumi. Nu tam visam pievienojiet digitalizāciju, lai kļūtu par digitālajiem nomadiem. Un, ņemot vērā to, cik ātri Latvija adaptējās ES, ieviesa eiro un sāka mācīties angļu valodu, jūs nākotnē varat kļūt par digitālu superspēku. Jums tam ir visas nepieciešamās kvalitātes.

Lielās valstis būs tās, kurām tuvāko 30 gadu laikā radīsies problēmas. Mazajām valstīm viss būs kārtībā. Un šobrīd visas Baltijas valstis izdara pareizos lēmumus. Adaptējoties ārpasaulei, bet arī paturot spēcīgu piederības sajūtu savai izcelsmei un mājām. Jums veiksies – gan lokāli, gan globāli.

Lasi vēl: Portāls Delfi

Aleksandrs Bengts Magnuss Bards (dzimis 1961. gada 17. martā) ir zviedru mūziķis, autors, pasniedzējs, mākslinieks, dziesmu autors, mūzikas producents, televīzijas personība, reliģiskais un politiskais aktīvists un viens no Sintheist reliģiskās kustības dibinātājiem kopā ar savu līdzautoru Janu. Sēderkvists. Bards bija mūzikas grupas Army of Lovers dalībnieks.

Bards dzimis Medevi, Motalas pašvaldībā, Zviedrijā 1961. gada 17. martā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas Bards studēja ASV un Amsterdamā, Nīderlandē. Dzīvojot Amsterdamā, daļu iztikas viņš nopelnīja kā seksa darbinieks. Bards atgriezās Zviedrijā, lai mācītos Stokholmas Ekonomikas augstskolā no 1984. līdz 1989. gadam. Papildus studijām ekonomikā viņš ļoti interesēja filozofiju un sociālo teoriju ar skaidru mērķi kļūt par filozofijas rakstnieku un pasniedzēju.

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!

Uzlabojas smadzeņu darbība

Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai. 

Uzlabojas atmiņa

Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.

Vairo pārliecību par sevi

Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.

Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu

Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

Avots: CV Market. Visu rakstu lasi šeit.

Work From Home! Teach Languages Online

Work From Home! Teach Languages Online

We are offering an opportunity to join Baltic Media language training centre team and currently accept applications for Online Language Course Teacher for various languages. We are looking for Online English, Swedish, Japanese, Russian, Chinese, Norwegian, Latvian and other language teachers for long-term cooperation.

Baltic Media Ltd. is an ISO-certified language service agency, which specializes in all Nordic and Baltic languages. Baltic Media Ltd. was founded in Sweden in 1991, but operates in the Baltics since 1994 and is one of the leading companies in providing high-quality language services.

ONLINE LANGUAGE COURSE TEACHER:

REQUIREMENTS

  • Highly qualified and certified to teach languages;
  • Excellent knowledge of languages;
  • Experience in remote teaching;
  • Experience with various Online teaching platforms (Zoom, Skype, Discord, Google Hangouts etc.);
  • Ability to independently plan workflow, problem-solving and decision-making;
  • Strong organization skills and high attention to details;
  • Passionate about language learning and helping others achieve their language goals;
  • Computer with camera and microphone with reliable high-speed internet connection are a must.

DUTIES

  • Teaching online language courses for groups and/or individuals;
  • Preparation of training programs;
  • Preparation of teaching materials;
  • Responsibly and accurately perform all responsibilities related to conducting Online courses.

WE OFFER

  • Work in a multicultural environment;
  • Projects (piece-work);
  • Consulting and support during the whole project period;
  • Opportunity to work from any place convenient for you (work from home);
  • Competitive salary depending on education, qualifications, work ability and experience 

To apply for the Online Language Course Teacher vacancy, send your CV to kursi@balticmedia.com. Please indicate in the application the desired payment for an academic hour (45min) and an astronomical hour (60min), as well as the language combinations in which you can teach the language remotely.

Avots: Baltic Media Language Training Centre

Kā sagatavoties Online apmācībām

Baltic Media valodu kursi online
Baltic Media valodu kursi online režīmā

Šobrīd visā pasaulē ir pārmaiņu laiks – cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem izaicinājumiem, apgūt jaunas lietas un pielāgoties strādāt, gan mācīties attālināti. Attālinātās mācības ir lielisks un ērts veids, kā uzlabot savas esošās zināšanas vai apgūt pavisam jaunas. Tiešsaistes kursi ir līdzīgi klātienes kursiem, jo tiem ir jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem un tie ir vērsti uz rezultātu. Bieži vien mūs pārņem bailes par to, vai tiešsaistē ir iespējams apgūt visu to pašu ko klātienē, un, vai mācību process būs tikpat produktīvs. Lai mācības būtu efektīvas un Jūs sasniegtu vēlamo rezultātu, ir svarīgi kārtīgi sagatavoties tiešsaistes nodarbībai.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā iespēju apgūt valodas attālināti, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas. Kursanti var izvēlēties gan grupu nodarbības, gan individuālas nodarbības. Baltic Media Valodu mācību centra darbiniekiem ir svarīgi, lai attālinātais mācību process notiktu raiti un kursanti būtu apmierināti ar rezultātu, tāpēc mācību centrs ir sagatavojis dažus ieteikumus, kā sagatavoties tiešsaistes nodarbībām.

  1. Noskaidro, kādā tiešsaistes platformā notiks mācības. Šobrīd ir pieejams ļoti plašs klāsts ar tiešsaistes platformām, kurās var vadīt attālinātās nodarbības, tāpēc ir svarīgi uzzināt, kāda konkrēti platforma tiks izmantota jūsu izvēlētajiem kursiem, un iepazīties ar to. Pamācības, kā lietot tiešsaistes mācību platformu, noteikti atradīsiet arī internetā. Konsultāciju par platformas lietošanas nosacījumiem noteikti sniegs arī kursu organizators un pasniedzējs.
  2. Pārbaudi tehniku. Lai apmācības notiktu raiti, ne tikai pasniedzējam ir jādomā par labu interneta savienojumu vai citu tehnisko nodrošinājumu, bet arī kursantiem. Kursantam ir svarīgi pārliecināties, ka interneta savienojums ir stabils, ierīce, caur kuru piedalīsies nodarbībā, ir uzlādēta, ir iestatīti video un mikrofona iestatījumi. Tos ir ieteicams vienmēr pārbaudīt pirms nodarbības sākuma.
  3. Mācību vide. Lai varētu koncentrēties mācībām, ir svarīgi iekārtot apkārtējo vidi tā, lai nekas nevarētu novērst jūsu uzmanību un apkārt nebūtu traucējošu trokšņu. Mācību vietā atstājiet tikai tās lietas, kuras būs nepieciešamas mācību procesa laikā – mācību materiāli, tehniskais nodrošinājums, rakstāmlietas, pierakstu klade u.c. Ir svarīgi informēt arī pārējos ģimenes locekļus, lai nodarbību laikā mēģina netraucēt ar sadzīves jautājumiem, kurus var atrisināt arī vēlāk.
  4. Mācību materiāli. Pasniedzēji tiešsaistes mācībās izmanto dažādu materiālus – grāmatas, video, ierakstus, spēles, dziesmas utt. Ir svarīgi noskaidrot no pasniedzēja vai kursu organizatora par nepieciešamajiem mācību materiāliem, kurus sagatavot nodarbībai. Baltic Media mācību centrs piedāvā mācību materiālus nosūtīt ar kurjera starpniecību vai saņemt tos birojā, kā arī tos var izprintēt pats. Bieži Baltic Media mācību centra pasniedzēji izmanto savus veidotos materiālus, kas pielāgoti efektīvākai valodas apguvei un kurus izmantošanai saņem tikai viņu studenti. Mācību materiālus ir ieteicams glabāt pārskatāmā veidā, lai tajos var ērti orientēties.
  5. Pārdomā pēc pirmās nodarbības, kas varēja būt labāk. Tie var būt gan ieteikumi pasniedzējam, gan ieteikumi pašam sev, ko vajadzētu pamainīt, kas pietrūka, ko vajadzētu sakārtot citādāk. Atcerieties, ka pasniedzējs ne tikai mācīs, bet arī uzklausīs jūsu ieteikumus, konsultēs un ieteiks, kā mācīties attālināti, lai būtu labākais rezultāts.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā attālināti apgūt dažādas valodas. Individuālās apmācības būs lieliska izvēle, ja vēlaties apgūt valodu ātrāk un sev ērtākā laikā. Grupu nodarbības noderēs, ja vēlēsities iepazīt arī jaunus domubiedrus. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā kursus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Starp bērniem šobrīd populārākās valodas ir japāņu, krievu un zviedru valodas. Pieaugušie izvēlas uzlabot savas angļu valodas, vācu valodas vai apgūt kādu no skandināvu valodām.

Vairāk informācijas par Baltic Media Valodu kursu piedāvājumu varat atrast mājaslapā valodukursi.lv vai uzklikšķinot šeit.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Izvērtējot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, nodibinājuma “Pasaules valoda” valde pieņēma lēmumu šogad nerīkot pasaules diktātu latviešu valodā klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā (Bauskā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, Ventspilī), kā tas tika plānots iepriekš. Visi interesenti šogad diktātu varēs rakstīt tiešsaistē, skatoties tiešraidi no Gaismas pils, informēja organizatori.

Sestdien, 2020. gada 7. novembrī, pulksten 12.15 vienlaikus Latvijā un citviet pasaulē jau sesto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Aptuveni 300 vārdu garo tekstu īpaši šim nolūkam radījis dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēs aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Šogad, tāpat kā pērn, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo”, kur interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk savu veikumu salīdzinātu ar oriģināltekstu.

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā aptuveni mēnesi pēc pasākuma norises.

Diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

2019. gadā jubilejas – piekto – pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un tiešsaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018. gadā – 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki. 

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.