Valodu spēks darba tirgū

Valodu spēks darba tirgū

Nenoliedzami darba tirgū viena no novērtētākajām priekšrocībām ir valodu zināšanas. Statistikas dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitīvo statistiku, savu vērtību darba tirgū varam celt apgūstot vēl kādu jaunu svešvalodu. Kāpēc ir vērts mācīties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgū?

Plašākas karjeras iespējas

Prasme runāt vēl vismaz vienā valodā bez dzimtās, noteikti paver plašākas karjeras iespējas. Ņemot vērā, ka tirgus kļūst arvien globālāks, lielai daļai uzņēmumu ir nepieciešami darbinieki ar kādas svešvalodas (vai vairāku) zināšanām. Prasme sazināties vismaz divās valodās tiek novērtēta īpaši tādās nozarēs kā mārketingstransportstirdzniecība, komunikācija, tūrisms un vadība.

Augstāks atalgojums

Nav noslēpums, ka pēc darbiniekiem, kuri runā vismaz divās valodās ir arī lielāks pieprasījums. Līdz ar to ir iespēja saņemt arī lielāku atalgojumu. Piemēram, kādā aptaujā noskaidrots, ka valodu prasmes paaugstina atalgojumu pat par 10-15%.

Lielākas iespējas tikt pieņemtam darbā

Divu līdzvērtīgu kandidātu gadījumā, darba devējam pievilcīgāks var šķist kandidāts ar labākām valodu zināšanām. Ir arī uzņēmumi, kas saskaras ar to, ka valodu zināšanu trūkums neļauj viņiem uzsākt uzņēmējdarbību ārvalstīs, līdz ar to šādos gadījumos tiek pievērsta uzmanība darbinieku valodu zināšanām. Šobrīd Latvijā īpaši aktuālas ir skandināvu valodu zināšanas. Ja runā kādā no Ziemeļvalstu valodām, darba atrašanai nevajadzētu sagādāt problēmas. 

Starptautisks darbs

Pēc CV-Online algu un atlīdzību pētījuma datiem lielākais atalgojums tieši novērojams starptautiskos uzņēmumos, līdz ar to padarot tos par iekārojamām darbavietām. Tomēr viens no priekšnoteikumiem, lai varētu būt daļa no starptautiska uzņēmuma, nereti ir valodu zināšanas.

Aizraujošāka personība

Darbs nav tikai par un ap profesionālajām zināšanām. Svarīga ir arī spēja iejusties kolektīvā, sastrādāties ar klientiem un būt interesantam kolēģim. Valodu zināšanas paver lielākas iespējas jauniem sarunu tematiem, ļauj iegūt jaunus kontaktus un padara mūs par interesantiem darba biedriem.

Avots: visidarbi.lv Visu rakstu lasiet šeit.

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas – Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, Latvijas 15 gadus vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā, un viņu sniegums atbilst vidējam OECD dalībvalstu rādītājam.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs 27 pētījuma dalībvalstu vidū.

Kopumā jāsecina, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr puse aptaujāto pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairākas svešvalodas. Latvijā 94% aptaujāto skolēnu apgūst vismaz divas svešvalodas.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
Baltic Media Valodu mācību centrs

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.

Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.

Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.

Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.

Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.

Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.

Autors: Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

German Gender Disagreement

German Gender Disagreement

The Association for German Language (GfdS) is calling for end to the practice of using an asterisk to make gender-specific nouns seem gender-neutral in German, reports Deutsche Welle.

In the same way that the asterisk has been used in the U.S. to create gender-neutral words like Latinx, it has been used more and more frequently in German media and public documents to make masculine or feminine nouns gender neutral, as in Kolleg*in (colleague) or Rentner*in (retiree).

However the state-sponsored language association GfdS is claiming that the asterisk “does not conform either to German grammar or to the rules of spelling,” so it is recommending an end to the use of the asterisk, and other methods of gender neutralization, like a colon or an underscore.

The GfdS also pointed out that the asterisk does a poor job addressing words in which the spelling changes based on gender. For instance, “doctor” is spelled with an umlaut in its female form (Ärztin), but with one in the male form (Arzt). The statement also claims the asterisk and its substitutes make pronunciation difficult.

“Although the GfdS advocates for non-discriminatory language in principle, the so-called gender asterisk is not a suitable means to this end from a linguistic point of view,” concludes the Gfds.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

The criticism coincides with the publication of the latest (28th) edition of Die deutsche Rechtschreibung (Dictionary of the German Language), by the Duden Publishing House which aims to be “the reliable authority for all topics relating to the German language and spelling” and “always up to date.”

Among its 148,000 keywords, the Duden includes 3,000 new words, while 300 outdated terms were removed. Included were such words such as: bee-friendly, flight shame, hate speech, Geisterspiel (sports match played behind closed doors), binge watching, cisgender, and lockdown. The new terms in Duden are a reflection of the latest social developments, like climate change, the coronavirus pandemic, social media, racism, and equality.

The Verein deutsche Sprache (VDS—another German Language Society) is also campaigning against the introduction of gender-minded language with the petition Schluss mit dem Gender-Unfug! (Enough of the Gender Shenanigans) and what it sees as the excessive use of anglicisms in the new Duden edition.

According to Deutsche Welle, VDS chair Walter Krämer said that there should “finally be an end to certain individuals condescendingly deciding how language should develop,” addeding: “Many people take what is written in the Duden at face value and will believe that gender stars and similar constructs are real components of the German language.”

Bernd Gögel, chair of the far-right Alternative for Germany (AfD) parliamentary group in Baden-Württemberg, criticized the Duden as an “ideological aid for the implementation of left-wing politics.” Terms such as “everyday racism,” “right-wing terrorist,” or “climate emergency” are “ideological” and used by small groups, who, according to Gögel, want to tell the majority of German citizens how they should speak.

Sorce: Language Magazine

Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā

nick-morrison-FHnnjk1Yj7Y-unsplash

Vai zini kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā?

Saikļa “ka” un apstākļa vārda “kad” nepareiza lietošana – apstākļa vārds “kad”, ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis “ka” nekad neievada laika apstākļa palīgteikumu (Es zinu, kad man jāizdara. Es zinu, ka man jāizdara.).

“Tā kā” ir cēloņa saiklis, šā saikļa vietā nedrīkst lietot neliterāro “par cik” (Tā kā spīdēja saule, bija silti). Ar saikli “tā kā” ievadītais palīgteikums vienmēr atradīsies pirms virsteikuma. “Tā ka” ir seku saiklis (Lija lietus, tā ka palikām mājās).

Vārdu “papildu” lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem (Papildu pienākumi, papildu slodze). Savukārt vārds “papildus” ir apstākļa vārds, kas parasti tiek lietots kopā ar darbības vārdu (Papildus rosīties, papildus skraidīt).

“Kā” un “nekā” lietojums salīdzinājuma teikumos – pareizi lietot darbības vārda apgalvojuma formu + “nekā” (Vairāk nekā 380 dalībnieku) vai darbības vārdu nolieguma formā + “kā” (Ne vairāk kā 380 dalībnieku), resp., teikumā jābūt vismaz vienam “ne”.

“Nākamais” ir tāds, kas ir nākamais pēc kārtas (Nākamais gājiens, nākamā pietura). “Nākošais” ir tāds, kas virzās, iet, nāk pretim (Pretim nākošais suns).

Ja personas vietniekvārds “jūs” lietots, lai privātā sarunā (vēstulēs, iesniegumos, e-pastos) aizstātu personas vārdu un izrādītu īpašu cieņu, vietniekvārds būtu lietojams ar lielo burtu. Ja ar “jūs” tiek uzrunātas vairākas personas, vietniekvārds lietojams ar mazo sākumburtu.

Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājuma palīgteikumu, tad to no salīdzināmās daļas atdala ar komatu (Bija jāstrādā vairāk, nekā biju plānojis). Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājumu (ne palīgteikumu), tad pirms tā komats nav jāliek (Man bija jāstrādā vairāk nekā tev.)

“Citāds”, “citādāks”, “savāds” un “savādāks” – Šie ir apstākļa vārdi: divi pamata pakāpē, divi darināti pārākajā pakāpē ar piedēkli -āk-. Vārdiem “savādi” un “citādi” ir dažādas nozīmes, tie nav sinonīmi (parasti viss, kas ir dīvains, ir arī atšķirīgs, savukārt ne viss, kas ir atšķirīgs, ir dīvains, tāpēc šī saikne abos virzienos nav viens un tas pats). “Savādi” nozīmē “dīvaini”, “jocīgi”, savukārt “citādi” nozīmē “citā veidā”.

Ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi bet, kā arī, tomēr, taču, toties, ne, nevis, kaut gan, lai gan, kaut arī, lai arī, tad šo saikļu priekšā vienmēr ir liekams komats.

Ar pieturzīmi no paskaidrojošajiem vārdiem no abām pusēm atdala: starp citu, piemēram, proti, tas ir, respektīvi (izņemot gadījumus, kad pilda saikļa “vai” funkcijas), īsāk, konkrētāk, pareizāk, precīzāk, var teikt, var sacīt, vārdu sakot, jāsaka, citiem vārdiem, iespējams, protams, visticamāk, šķiet, domājams, nenoliedzami, bez šaubām.

Savrupinājumos no paskaidrojošajiem vārdiem neatdala: galvenokārt, īpaši, it sevišķi, parasti, retāk, biežāk, patiesībā, tā sauktais, tā saucamais, to starpā, vairāk, vismaz, arī, pat, sevišķi, jo sevišķi, to skaitā, tostarp, visvairāk, mazāk, savukārt, diemžēl, sakarā ar, saistībā ar, acīmredzot, acīm redzot, saskaņā ar, salīdzinājumā ar, atkarībā no, atbilstoši (kam).

Izsauksmes vārdu “lūdzu” lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi. (Lūdzu, piecelieties!) Izsauksmes vārdu “lūdzu” atdala ar komatu un to parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds lietots pavēles izteiksmē.
Savukārt darbības vārda “lūdzu” 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi (Lūdzu piecelties), vai ar lietvārdu akuzatīvā (Lūdzu klusumu. Nepareizi- lūdzu, klusumu).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nereti, kad ir nepieciešams lietot darbības vārda īstenības izteiksmi (-at, -āt), tiek lietota pavēles izteiksme ar izskaņu -iet, un otrādi (Ienāciet istabā! Kā jūs domājat? Nepareizi- Lūdzu, ienākat istabā!).

Tiek lietotas nepareizas vietniekvārdu locījumu formas “pie tevīm”, “pie manīm” (Pie tevis, pie manis).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nevis “man ir jācep pīrāgus”, bet gan “man ir jācep pīrāgi”.

Avots: Pedagogs.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā

giammarco-boscaro-zeH-ljawHtg-unsplash

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās  ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu  (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”).

Nesenajā 2017. gadā Rektoru padomes ģenerāldirektors Jānis Bernāts skaidri un pamatoti atzina: “[..] par prasībām rektoram nevarētu diskutēt, jo viņam būtu jāzina valsts valoda augstajā C1 līmenī.” Nekas nav mainījies. Turklāt iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas.

Nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus (ne vienmēr ir būtiski noteikt obligātu prasību zināt valsts valodu). Tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā (skaidrs, ka likumā iekļautā atruna par tulkošanu faktiski paliktu formālas izpildes līmenī; sociolingvistiski pētījumi liecina par latviešu slieksmi arī daudz vienkāršākās situācijās saskarsmē ar cittautiešiem pie pirmās izdevības atteikties no latviešu valodas) nozīmē, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru nenovēršami mainītos darba un dokumentācijas valoda, liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā.

Var apšaubīt, vai cilvēks, kas plāno iesaistīties Latvijas intelektuālās un akadēmiskās vides attīstīšanā, spētu to darīt efektīvi un kvalitatīvi, ja viņam līdztekus nav bijusi vēlme apgūt latviešu valodu, kas ir nosacījums patiesai klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā un pilnvērtīgai konteksta izpratnei, bet konteksta izpratne savukārt ir nosacījums kvalitatīvam, Latvijas specifiskajām vajadzībām un interesēm atbilstošam rektora darbam. Maz ticams, ka izcila personība, kas mērķtiecīgi iecerējusi darboties Latvijas augtākajā izglītībā, to izlemtu darīt vien rektora vakances līmenī un neizprastu valodas zināšanu nozīmi. Loģiska secība būtu ierašanās šeit akadēmiskā vai zinātniskā darbā, pakāpeniska situācijas apzināšana un valodas apgūšana, lai pēc tam pretendētu uz augstiem amatiem. Iespējas pilnvērtīgi mācīties valodu līdztekus intensīvajam rektora darbam būtu apgrūtinātas, turklāt, kā zināms, pusmūžā valodas apguve prasa ievērojamus pūliņus.

Rektors ir augsts, intelektuāli piesātināts un prestižs amats; rektors pilda ne vien tehniska rakstura administratīvus uzdevumus un rūpējas par attiecīgās iestādes kvalitatīvu darbu šaurā izpratnē, bet savā darbībā iemieso un attīsta Latvijas valstiskās un kultūras vērtības. Jāpiebilst, ka privāto augstskolu parasti šaurais, nišas darbības raksturs ir pavisam cits gadījums, ko nevar salīdzināt ar tiem uzdevumiem, kurus pilda valsts augstskolas.

Vēl viens solis virzienā uz atteikšanos no latviešu valodas akadēmiskajā jomā būtu arī zīmīgs un ārkārtīgi nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai – ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību. Tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. Ir bijuši daudzi mēģinājumi dažādās jomās ar dažādu argumentāciju priekšplānā izvirzīt angļu valodu kā prioritāru, ērtāku, izdevīgāku. Jāatzīst, ka šādi centieni atgādina nesenajā okupācijas laikā raksturīgos mēģinājumus visur iebīdīt krievu valodu un latviešu valodu klusi “izņemt” no dažādiem ikdienas lietojuma posmiem; toreiz sabiedrība protestēja un nepieļāva. Vienīgā atšķirība, ka krievu valodas vietā nākusi angļu valoda.

Pašreizējā situācijā, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā jau ir ievērojami pieaugusi un latviešu valodas lietotāji lavīnveidīgi paši ir pieslējušies angļu valodas izmantošanai profesionālajā darbībā un sadzīvē, īpaši rūpīgi jāapsver jebkurš lēmums, kas vēl vairāk pastiprina angļu valodas dominanci, bet otrā plānā atbīda latviešu valodu.

Augstāko izglītību ilgstoši novārdzina ar finansējuma nepietiekamību un strukturālām nepilnībām saistības problēmas. Šo iemeslu (nevis latviešu valodas zināšanu nosacījuma dēļ) augstskolas nespēj piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību (un turklāt ar latviešu valodas zināšanām), kas iegūta Latvijā vai labākajās ārvalstu universitātēs.

Un – vai gan varam iedomāties kādu citu mūsdienīgu, sevi cienošu valsti, kurā valsts augstskolu vadītu attiecīgo valsts valodu nezinošs rektors? Jāpiebilst, ka izslavēto Tartu Universitāti, ko labprāt piemin visdažādākajos kontekstos, vada igaunis.

Avots: LVportals.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

Baltic Media Language Training Centre resumes on-site language classes on 1 June, 2020 in strict compliance with all national precautionary measures. Our on-site classes will gather no more than 5 people per group and keep 2m distance between the students themselves and the tutor as well as provide the necessary disinfection means in all study rooms. For the sake of safety, both the tutor and students will wear face masks. After each class, the rooms will be disinfected and ventilated.
We also continue to offer online language courses for those who are still outside Riga or consider this way of learning more appropriate. Online classes take place in Zoom, Skype, Discord or similar platforms in which the tutor can communicate with students, share study materials and use various audio or visual means.

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

 

Since 2011, Language Training Center Baltic Media is an accredited educational institution of the Ministry of Education of the Republic of Latvia. The State Education Development Agency has accredited, licensed the following educational programs of Baltic Media Language Learning Center:
Type of programs: Professional growth and personal development (non-formal adult education). Educational documents – certificate.

To find out our on-site and online course schedule click here.

Baltic Media Ltd., Elizabetes iela 11, Office No. 1
LV-1010 Rīga Latvia/Lettonie

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

IMG-20200521-WA0010

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk valodu kursu nodarbības klātienē ar 2020. gada 1. jūniju, ievērojot visus valstī noteiktos ar Covid-19 saistītos piesardzības pasākumus. Klātienes grupu nodarbības notiks līdz pieciem cilvēkiem grupā, ievērojot 2m distanci starp kursantiem un pasniedzēju, kā arī nodrošinot dezinfekcijas līdzekļus visās mācību telpās. Drošības nolūkos nodarbību laikā gan pasniedzējam, gan kursantiem jālieto sejas maskas. Pēc katras nodarbības telpas tiek dezinficētas un vēdinātas.

Turpinām piedāvāt arī Online valodu kursus visiem tiem, kas joprojām atrodas ārpus Rīgas vai uzskata šādu apmācību veidu sev par piemērotāku. Online mācības notiek Zoom, Skype, Discord vai citās līdzīgās platformās, kurās pasniedzējs var komunicēt ar kursantiem, dalīties ar mācību materiāliem un izmantot dažādus audio vai vizuālos mācību materiālus.

 

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Kopš 2011. gada Baltic Media Valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta mācību iestāde. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir reģistrējusi  Baltic Media Valodu mācību centra izglītības programmas latviešu, angļu, zviedru, krievu, ķīniešu, japāņu, vācu, spāņu, lietuviešu un citās valodās, kā arī komunikācijā.  Programmu veids: Profesionālā izaugsme un personīgā attīstība (pieaugušo neformālā izglītība). Izglītības dokuments – apliecība.

Vairāk informācijas par kursiem varat iegūt, aplūkojot mūsu mājas lapu www.valodukursi.lv.

Baltic Media valodu mācību centrs | Valodu kursi prasīgiem klientiem

Elizabetes iela 11, Rīga, LV-1010, Latvija

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

WHICH IS THE BEST LANGUAGE TO LEARN?

clarissa-watson-jAebodq7oxk-unsplash

For language lovers, the facts are grim: Anglophones simply aren’t learning them any more. In Britain, despite four decades in the European Union, the number of A-levels taken in French and German has fallen by half in the past 20 years, while what was a growing trend of Spanish-learning has stalled. In America, the numbers are equally sorry. One factor behind the 9/11 attacks was the fact that the CIA lacked the Arabic-speakers who might have translated available intelligence. But ten years on, “English only” campaigns appeal more successfully to American patriotism than campaigns that try to promote language-learning, as if the most successful language in history were threatened.

Why learn a foreign language? After all, the one you already speak if you read this magazine is the world’s most useful and important language. English is not only the first language of the obvious countries, it is now the rest of the world’s second language: a Japanese tourist in Sweden or a Turk landing a plane in Spain will almost always speak English.

Nonetheless, compelling reasons remain for learning other languages. They range from the intellectual to the economical to the practical. First of all, learning any foreign language helps you understand all language better—many Anglophones first encounter the words “past participle” not in an English class, but in French. Second, there is the cultural broadening. Literature is always best read in the original.

Poetry and lyrics suffer particularly badly in translation. And learning another tongue helps the student grasp another way of thinking. Though the notion that speakers of different languages think differently has been vastly exaggerated and misunderstood, there is a great deal to be learned from discovering what the different cultures call this, that or das oder.

The practical reasons are just as compelling. In business, if the team on the other side of the table knows your language but you don’t know theirs, they almost certainly know more about you and your company than you do about them and theirs—a bad position to negotiate from. Many investors in China have made fatally stupid decisions about companies they could not understand. Diplomacy, war-waging and intelligence work are all weakened by a lack of capable linguists. Virtually any career, public or private, is given a boost with knowledge of a foreign language.

So which one should you, or your children, learn? If you take a glance at advertisements in New York or A-level options in Britain, an answer seems to leap out: Mandarin. China’s economy continues to grow at a pace that will make it bigger than America’s within two decades at most. China’s political clout is growing accordingly. Its businessmen are buying up everything from American brands to African minerals to Russian oil rights. If China is the country of the future, is Chinesethe language of the future?

Probably not. Remember Japan’s rise? Just as spectacular as China’s, if on a smaller scale, Japan’s economic growth led many to think it would take over the world. It was the world’s second-largest economy for decades (before falling to third, recently, behind China). So is Japanese the world’s third-most useful language? Not even close. If you were to learn ten languages ranked by general usefulness, Japanese would probably not make the list. And the key reason for Japanese’s limited spread will also put the brakes on Chinese.

This factor is the Chinese writing system (which Japan borrowed and adapted centuries ago). The learner needs to know at least 3,000-4,000 characters to make sense of written Chinese, and thousands more to have a real feel for it. Chinese, with all its tones, is hard enough to speak. But  the mammoth feat of memory required to be literate in Mandarin is harder still. It deters most foreigners from ever mastering the system—and increasingly trips up Chinese natives.

A recent survey reported in the People’s Daily found 84% of respondents agreeing that skill in Chinese is declining. If such gripes are common to most languages, there is something more to it in Chinese. Fewer and fewer native speakers learn to produce characters in traditional calligraphy. Instead, they write their language the same way we do—with a computer. And not only that, but they use the Roman alphabet to produce Chinese characters: type in wo and Chinese language-support software will offer a menu of characters pronounced wo; the user selects the one desired. (Or if the user types in wo shi zhongguo ren, “I am Chinese”, the software detects the meaning and picks the right characters.) With less and less need to recall the characters cold, the Chinese are forgetting them. David Moser, a Sinologist, recalls asking three native Chinese graduate students at Peking University how to write “sneeze”:

To my surprise, all three of them simply shrugged in sheepish embarrassment. Not one of them could correctly produce the character. Now, Peking University is usually considered the “Harvard of China”. Can you imagine three PhD students in English at Harvard forgetting how to write the English word “sneeze”? Yet this state of affairs is by no means uncommon in China.

As long as China keeps the character-based system—which will probably be a long time, thanks to cultural attachment and practical concerns alike—Chinese is very unlikely to become a true world language, an auxiliary language like English, the language a Brazilian chemist will publish papers in, hoping that they will be read in Finland and Canada. By all means, if China is your main interest, for business or pleasure, learn Chinese. It is fascinating, and learnable—though Moser’s online essay, “Why Chinese is so damn hard,” might discourage the faint of heart and the short of time.

But if I was asked what foreign language is the most useful, and given no more parameters (where? for what purpose?), my answer would be French. Whatever you think of France, the language is much less limited than many people realise.

As their empire spun off and they became a medium-sized power after the second world war, the French, hoping to maintain some distance from America and to make the most of their former possessions, established La Francophonie. This club, bringing together all the countries with a French-speaking heritage, has 56 members, almost a third of the world’s countries. Hardly any of them are places where French is everyone’s native language. Instead, they include countries with Francophone minorities (Switzerland, Belgium); those where French is official and widespread among elites (much of western Africa); those where it is not official but still spoken by nearly all educated people (Morocco, Lebanon); and those where French ties remain despite the fading of the language (Vietnam, Cambodia). It even has members with few ties to French or France, like Egypt, that simply want to associate themselves with the prestige of the French-speaking world. Another 19 countries are observer members.

French ranks only 16th on the list of languages ranked by native speakers. But ranked above it are languages like Telegu and Javanese that no one would call world languages. Hindi does not even unite India. Also in the top 15 are Arabic, Spanish and Portuguese, major languages to be sure, but regionally concentrated. If your interest is the Middle East or Islam, by all means learn Arabic. If your interest is Latin America, Spanish or Portuguese is the way to go. Or both; learning one makes the second quite easy.

If your interests span the globe, and you’ve read this far, you already know the most useful global language. But if you want another truly global language, there are surprisingly few candidates, and for me French is unquestionably top of the list. It can enhance your enjoyment of art, history, literature and food, while giving you an important tool in business and a useful one in diplomacy. It has native speakers in every region on earth. And lest we forget its heartland itself, France attracts more tourists than any other country—76.8m in 2010, according to the World Tourism Organisation, leaving America a distant second with 59.7m. Any visit there is greatly enhanced by some grasp of the language. The French are nothing but welcoming when you show them and their country respect, and the occasional frost that can greet visitors melts when they come out with their first fully formed sentence. So although there are other great languages out there, don’t forget an easy, common one, with far fewer words to learn than English, that is almost certainly taught in your town. With French, vous ne regretterez rien.

Spanish

Daniel Franklin

Imagine that the Spanish-speaking world was a single country, called Hispanidad. It covers a territory perhaps one-and-a-half times the size of China. Its population is nearly 500m, making it the world’s third most populous country, behind China and India. Among these people, the number of native Spanish-speakers is rising towards 400m; as a mother tongue, only Mandarin Chinese is bigger. Hispanidad also has a rich literature, from Cervantes to Gabriel García Márquez, that is best enjoyed in the original. And you really should see an Almodóvar film without subtitles. Only English and Chinese are more widely used on the internet than Spanish.

So if you are in business, into the arts or just want to join la conversación, the sheer size of Hispanidad is a powerful reason to learn Spanish. But Hispanidad is not a single country. The fact that it spreads across the Americas, Spain and even parts of Africa and Asia makes the case for Spanish stronger still.

After English, it is the most used international language. For tourists it eases and enriches travel in the 20-plus countries where Spanish is a main language (though some may prefer to skip Equatorial Guinea). Students have an enviable choice of stimulating places to hone their Spanish skills, from Venezuela to Argentina to Spain itself.

Not forgetting the United States, the country with the second-largest number of Spanish-speakers (about 50m and rising) after Mexico. Latinos are growing in influence culturally, commercially and politically. Nowadays, would-be presidents make sure to advertise in Spanish: Soy Mitt Romney y apruebo este mensaje.

Even for those with no political ambitions, there is another compelling reason to pick Spanish as your second language: it’s easy (certainly compared with, say, Mandarin). And once you’ve got Spanish, you’re half-way to Italian, French and Portuguese too.

Learn Spanish? ¡Cómo no!, as they say in Hispanidad.

Chinese

Simon Long

“In German oder English I know how to count down
Und I’m learning Chinese,” says Wernher von Braun

Half a century ago, when Tom Lehrer wrote his satirical song, the idea of a German rocket scientist counting backwards to zero in Chinese must have sounded both exotic and rather sinister to his American audience. Now that China is ready to take over from America as the country that sends men to the moon, surely there can be no doubt that it talks the language the rest of us should be learning.

This is not, in fact, rocket science, but economic and political common sense. China is the most populous nation on earth. Even when India assumes that status in the next decade or so, Chinese speakers will still far outnumber those who understand and speak India’s biggest language, Hindi, even if Pakistani speakers of Urdu, which is very similar, are added in. If the point of a language is to be able to communicate with as many people as possible, there is no contest. Of course, there are many languages in China, too. But “standard Chinese”(putonghua, aka “Mandarin”), or something close to it, is understood almost everywhere, as it is taught in schools. So there is no need to agonise over which dialect to learn.

China’s economy is going to be the biggest in the world – the only question is when. You can make your own educated guess by using the clever interactive infographic at economist.com/chinavusa. The default option is 2018. Already China’s spectacular 30-year boom has transformed our lives. When I grew up in London, there were no Chinese tourists, and nothing we owned was made in China. And now? The Chinese economy is likely to continue to outpace the rich world’s for decades to come, tilting the balance of economic power. Learn Chinese, not to impress your future boss, but to understand what she is saying.

Arabic

Josie Delap

To a native English-speaker, searching for a language to learn and probably inexpert in the dark arts of grammar, the simple Romance languages with their common-sense syntax might seem obvious choices, perhaps even those of Scandinavia with their familiar-sounding, if oddly spelt, vocabulary. But instead, breathe deep, and plunge into Arabic.

It is hard. The first years of Arabic are frustrating, like doing a jigsaw of a cloudy night sky. While those studying Spanish gallop ahead, chattering about beers they want and sisters they have, you must master a new script; one whose dots and dashes blur before your eyes, whose vowels fade into nothingness, whose letters change shape depending on where they appear in the word. Arabic’s three-letter root system for creating words – adding suffixes, prefixes, midfixes, to trilateral building blocks – will seem utterly alien.

But the struggle is a worthy one, and the rewards start with your ego. Knowledge of Arabic, however slight, will impress not only the monoglots and dullards who plumped for Italian, but native speakers too. Egyptians, Syrians and Palestinians, moved that you have troubled to do battle with their tongue, will shower you with praise.

When you understand how beautifully Arabic fits together – why the root meaning “west” leads to the words for “sunset” and “strange” – the sense of illumination is sublimely satisfying. No mere French subjunctive or Russian instrumental can do that. And the pleasure will never dim. Fluency may long elude you, but there will always be a fascination in picking your way through Arabic’s intricacies.

Brazilian Portugese

Helen Joyce

Some lunatics learn languages for fun. The rest of us are looking for a decent return on our investment. That means choosing a language with plenty of native speakers. One spoken by people worth talking to, in a place worth visiting. One with close relatives, so you have a head start with your third language. One not so distant from English that you give up.

There really is only one rational choice: Brazilian Portuguese. Brazil is big (190m residents; half a continent). Its economic prospects are bright. São Paulo is Latin America’s business capital. No other country has flora and fauna more varied and beautiful. It is home to the world’s largest standing forest, the Amazon. The weather is great and so are the beaches. The people are friendly, and shameless white liars. You’ll be told “Your Portuguese is wonderful!” many times before it is true.

You won’t need a new alphabet or much new grammar, though you may find the language addicted to declensions and unduly fond of the subjunctive. You’ll learn hundreds of words without effort (azul means blue, verde means green) and be able to guess entire sentences (O sistema bancário é muito forte: the banking system is very strong). With new pronunciation and a few new words you’ll get around in Portugal and parts of Africa. If you speak Spanish, French or Italian, you’ll find half the work is already done — and if not, why not try? With Portuguese under your belt you’ll fly along.

Best of all, you’ll stand out. Only about 10m Brazilians have reasonable English, and far more Anglophones speak French or Spanish than Portuguese, of any flavour. I did not choose this language; it was thrust on me by the offer of a job in São Paulo. But when I think of my sons, now ten and five, one day being able to write “fluent Brazilian Portuguese” on their CVs, I feel a little smug.

Latin

Tim de Lisle

I studied Latin for 15 years, and this may well be the first time it has been of direct use in my adult life. There was one moment, long ago, when it nearly came in handy. I was reviewing an album by Sting that contained a stab at a traditional wedding song. There are many such songs in Catullus, whose elegant poetry I had spent a whole term plodding through. If ever there was a time to play the Latin card, this was it, so I described Sting’s wedding song as “Catullan”. Somewhere between the Daily Telegraph copytakers and the subs, “Catullan” was changed to “Catalan”. It probably served me right.

So, direct use: virtually nil. But Latin—which gives us both “direct” and “use”, both “virtually” and “nil”—has been of indirect use every day of my career. If you work with words, Latin is the Pilates session that stays with you for life: it strengthens the core. It teaches you grammar and syntax, better than your own language, whose structure you will have absorbed before you are capable of noticing it. Latin offers no hiding place, no refuge for the woolly. Each piece of the sentence has to slot in with the rest; every ending has to be the right one. To learn Latin is to learn rigour.

The price for the rigour is the mortis. Soon enough, someone will helpfully inform you that Latin is a dead language. In one way, sure, but in others it lives on. It is a vivid presence in English and French, it is the mother of Italian and Spanish, and it even seeps into German. More often than not, the words these languages have in common are the Latin ones: it remains a lingua franca. The words we take from Latin tend to be long, reflective, intellectual (the short, punchy words we didn’t need to import: live, die, eat, drink, love, hate). Business and academia, two worlds with little else in common, both rely more and more on long Latinate words. The European Union speaks little else. Ten years ago, for another article, I had to read the proposed European constitution. It was a long turgid parade of Latin-derived words. The burghers of Brussels were trying to build a superstate out of abstract nouns.

Management-speak and Euro-blather are Latin at its worst, but learning it will still help you cut through them to find clarity. It is a little harder to bullshit when you’ve learnt Latin (though quite possible to bluster, as Boris Johnson proves). And if you stick at it you discover, after no more than eight or nine years, that this is a glorious language per se.

Its literature has stood the test of millennia: Ovid is diverting, Lucretius is stimulating, Cicero is riveting. Horace can be a drag—like a bad weekend columnist, always wittering on about his garden and his cellar, except when coming out with quotable drivel about how sweet it is to die in battle. But his contemporary Virgil is majestic. He set himself the most daunting task—giving Rome its own “Iliad” and “Odyssey”, in a single epic, while staying on the right side of an emperor—and pulled it off. I did French and Greek too for years, and enjoyed them, but nothing quite matched up to the pleasure of reading the “Aeneid” in the original.

Article: 1843magazine