Jaunums: Japāņu valodas kursi pusaudžiem

IMG_6370

Baltic Media valodu mācību centra japāņu valodas kursi pusaudžiem. Foto: Baltic Media Ltd

Šodien ar panākumiem noslēdzas pirmie intensīvie Baltic Media  Valodu mācību centra rīkotie japāņu valodas kursi bērniem, kas notika  dienas nometnes formā.

Japāņu valodas kursu nometni pusaudžiem vadīja jaunais latviešu popmūzikas talants un IT studente Alise Haijima, kura ir nodzīvojusi Japānā 10 gadus.

alise foto

Japāņu valodas lektore Alise Haijima. Foto: Facebook

Šajā dienas nometnē  bez valodas kursiem no nulles līmeņa notiek iepazīšanās ar Japānas kultūru, piemēram, kimono apģērbu, tējas ceremonijām un citas lietas.  Visi rekvizīti ir autentiski un oriģināli no Japānas, tai skaitā arī kimono!

Otrais piegājiens šiem kursiem būs no 24. līdz 28. augustam. Tie paši kursi, bet jaunai grupai. Ieinteresēja? Sazinieties ar mums!

Foto: Baltic Media Ltd

Valodas attīstības īpatnības no 4 gadiem līdz skolas vecumam

anita-jankovic-162ppyjclxM-unsplash

Četrus gadus veca bērna runa jau atgādina pieauguša cilvēka runu. Viņš runā teikumos, uzmanīgi klausās pasakas, piedalās pasaku inscenēšanā.

Pazīst pamatkrāsas, vienkāršākās ģeometriskās formas (taisnstūris, trīsstūris, riņķis), zina jēdzienus daudz un maz. Veidojas sapratne par vispārinošiem jēdzieniem — rotaļlietas, trauki, dzīvnieki u. c.

Dažreiz vērojama nepareiza skaņu izruna (skaņu r aizstāj ar l vai j, skaņas Š un ž aizstāj ar s, z, skaņu l vārda vidū izrunā kā u (vilki-viuki). Bērns sāk mācīties burtus. Dažus drukātos burtus arī uzraksta. Piecus gadus vecs bērns runā frāzēs, prot nosaukt nedēļas dienas, gadalaikus, plašāk izprot vispārinošos apzīmējumus — satiksmes līdzekļi, apģērbs, apavi u. c., grupē priekšmetu attēlus (pēc krāsas, pēc formas, pēc piederības), skaita līdz 10, salīdzina nelielus daudzumus — vairāk, mazāk, tikpat, izprot stāstītā galveno domu.

Piecgadnieks raksta drukātos burtus un ciparus. Dažkārt burtus un ciparus var uzrakstīt tā sauktajā spoguļrakstā.

Ja pēc vairākkārtējiem paraugiem un paskaidrojumiem, kā burts vai cipars rakstāms, bērns turpina rakstīt spoguļrakstā, jākonsultējas ar logopēdu. Vairums bērnu skaņas izrunā pareizi, dažiem joprojām grūtības ar r un l skaņu pareizu izrunu.

6 vai 7 gadus vecs bērns prot veidot teikumus, ir samērā valoda gramatiski pareiza. Saskano vārdus teikumā – dzimtē, skaitlī, locījumā (silta saule, pūkains kaķēns, suns rej, vakar suns rēja).

Grupē priekšmetus ar izslēgšanas metodi – starp 5-6 attēliem nosaka attēlu, kas neiederas, savu izvēli  prot pamatot. Pazīst un raksta drukātos burtus, mācās rakstīt  burtus.

Prot noteikt vārdu skaitu teikumā, dalīt vārdus zilbēs, saklausa skaņu vārda sākumā, vidū, beigās. Spēj nosaukt skaņu secību vārdā. Daži sešgadnieki jau prot lasīt. Bērns ir gatavs uzsākt mācības skolā. Tomēr praksē bieži sastopam trīsgadīgus, četrgadīgus, piecgadīgus un pat sešgadīgus bērnus, kuriem valodas attīstība tikai sākas. Iemesli varētu būt gan māmiņas slimošana un medikamentu lietošana grūtniecības laikā, dzemdību traumas, priekšlaicīgas dzemdības u. c., gan vecāku nevērīga attieksme pret bērna valodas attīstību, uzskatot, ka gan jau bērns iemācīsies runāt pats. Aizejot uz skolu ar niecīgu vārdu krājumu, daudzu skanu izrunas traucējumiem, bērnam būs grūtības iemācīties raiti lasīt, rakstīt un sazināties ar apkārtējiem.

Avots: mammamuntetiem.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Jūdži, Īnisis un Gundžidža. Latviešu nedienas ar vārdu atveidošanu Lielbritānijā

chris-lawton-QPOaQ2Kp80c-unsplash

Angļu valodādaži rakstītie burti tiek izrunāti pavisam citādāk nekā latviešu valodā, piemēram, “i” lasa kā “ai”, “c” būs “k”, “j’ – “džei”.Viss ir labi, kamēr briti netiek pie latviešu vārdu rakstīšanas un burtošanas. Latvieši Apvienotajā Karalistē jau samierinājušies, ka jāatsaucas uz dažādām sava vārda versijām, arī tādām, ko neatpazīst, taču brīžiem sanāk izcili pārpratumi.

Anglijā Zane ir vīriešu vārds

Daudzi tradicionāli latviešu vārdi britiem izskatās un skan neparasti, tādēļ Uģiem jāsamierinās, ka tiek dēvēti par Jūdžī, bet Ineses par Aines vai Inīsis. Dažkārt no Sarmītes sanāk Sāra, no Nanijas – Nindža. Baiba mēdz būt Babija, Biba, Beibī, Babra, Bārbija un pat Bīber. Jāņa vietā nereti gaida sievieti, bet Zane ir vīriešu vārds. Zanei Bērziņai ikdienā nākas saņemt līdzjūtības apliecinājumus par to, ka vecāki pajokojušies un ielikuši vīrieša vārdu, bet smieklīgākā versija ir bijusi Zarna. Līdzīgi iet arī citām Zanēm, kurām ārsta apmeklējumi izvēršas visai jautri, dakterim kabinetā gaidot ienākam vīrieti. Kādai Zanei autoservisā meistars pastāstījis, ka arī viņa dēlu sauc Zane.

Lai arī dokumentos parasti jānorāda dzimums, tomēr tas netraucēja citai Zanei saņemt sociālās apdrošināšanas numuru (līdzīgi kā Latvijā personas kods), adresētu misteram Zanei. Savukārt Zani Fernando, tolaik Bondari, dēvējuši par Zein Bodžani.

Santām grūta dzīve

Daudz dabū ciest Santas, jo tā angliski pieņemts saukt Ziemassvētku vecīti – Santa Claus. “Bija jāpiesakās uz Ziemassvētku balli, uzrakstot savu vārdu sarakstā. Lieki teikt, ka tie, kas mani nezināja, domāja, ka joks. Citā gadā bija Ziemassvētku loterija, kur izlozē vārdu, kam pirkt dāvanu. Manu vārdu izvilka vīrietis (anglis), kurš bija nesen sācis strādāt, bija dusmīgs sākumā, jo domāja, ka viņu izjoko,” stāsta Santa Gindra.

Pavisam nesen darba vietā atnācis strādāt jauns darbinieks, Santa uzrakstījusi ziņu un parakstījusies kā “Santa”: “Viņš atnāca un sāka smieties, teica, ka domājot, ka tas joks! Ja rakstu klientiem, tad parakstos kā “S. Gindra”, lai nav problēmu.” Tāpat Santai bieži dziedot populāro Ziemassvētku dziesmiņu par Santu, kas lienot mājā caur skursteni.

Santa Klebaha piedzīvoja mulsinošu situāciju, kad veikalu ķēdē “Argos” ieradās saņemt printeri. “Visi darbinieki saskrēja, jo beidzot ar personas apliecinošiem dokumentiem ieraudzīja dzīvu Santu!”

Citai Santai savukārt draugs esot Rūdolfs. Santaklausam arī ir briedis Rūdolfs, tad nu abu draudzība ir iemesls nebeidzamiem jokiem. Ļaudis bieži neticot, ka tie īstie vārdi.

Inga Andrejsone stāsta paziņas Santas atgadījumu bankā, kur sieviete devās atvērt kontu: “Viņai prasa – jūsu vārds? Viņa atbild – Santa. Konta operators tik nosmej un prasa – bet nu īstais vārds kāds jums? Viņa saka – Santa! – un sniedz pasi. Operators nosarka un atvainojās.” Taču pašai Ingai arī mēdz būt piedzīvojumi uzvārda dēļ. „Daudzi angļi, to dzirdot, prasa, vai esmu no Zviedrijas. Tad nu vienā reizē saplīsa televizors, iedevām remontēt. Zvana meistars un prasa: jūs to televizoru no Zviedrijas atvedāt vai tepat Anglijā pirkāt?”

Daigas pārtop par tīģeriem

Daigas bieži tiek dēvētas par Tiger (latv. – tīģeris, izrunā kā taige) vai pat Digger (latv. – racējs), Guna ir Džuna, Marika – Amerika, Paprika, Marikū. Vairis skan līdzīgi kā vīruss, Gundega – Gundžidža. Dzintaru dēvē par Čin Čin, Aiga – Alga, Arta – Atā. Savukārt Alda tiek dēvēta veikala “Aldi” vārdā, bet, ja aizmirstās, tad pasprūk citas populāras lielveikalu ķēdes nosaukums – “Asda”.

Lāsma nereti kļūst par Plazmu, Saulcerīte – Suserita, Jevgēņija – Dževdženīdžija, Ainis – Anus. Madarai prasa, kādēļ viņu sauc par Murderer (latviski – slepkava). No skaista latviešu uzvārda Apsīte šad tad sanāk Apiste, no Mucenieka – Mjūniks.

Kādai Jolantai angļi bija izdomājuši vārda versiju Rubī (Ruby), bet viņas priekšnieks aprobežojies ar „Alex sister” (latviski – Alekša māsa), jo strādājusi kopā ar brāli.

Līvām nākas atsaukties uz vārdu Laiva, kāda Anastasija pārtapusi par Anestēziju, bet uzvārds Zariņš par Sarin – tāpat kā sarīna gāze.

Ausmu Bērzkalni bieži dēvē par Asumu, bet bijuši arī tādi varianti kā Ruška, Asuta. Uzvārds – Bērzklkninī. „Pa vidu visi iespējamie alfabēta burti un nobeigumā „nīīī”,” saka Ausma.

Savukārt Nata sapratusi, ka jāstādās priekšā kā Natālijai, jo vārda Nata izruna atgādina angļu „nutter”, kas nozīmē „trakā”.

„Trakais dibens”

Mēdz sanākt arī pamatīgas rupjības. Madaram Ozoliņam vārdu bieži izrunā kā Madrasu, taču gadījies dzirdēt arī Mad Arse (latviski – trakais dibens). Savukārt Intas Geibas vārdu lasot, dažkārt izlasa kā Into Gay Bar (latviski – ieiet geju bārā).

Viktorija Jakobsone reiz savu jauno auto reģistrācijas apliecību saņēmusi kā Viktorija Fakobsone – ar uzvārda sākumu gluži kā cenzējamā un par ļoti rupju uzskatītā angļu vārdā. Izrādās, ar roku rakstot burtu „J”, kā jau kārtīgam latviešu burtam, uzvilkusi svītriņu pa vidu, bet angļi to izlasījuši kā „F”. „Pēc šī gadījumā vairs nekad svītriņu pāri neesmu likusi, šī man bij laba mācība,” smejas Viktorija.

Anrijs Vecpils strādājis latviešu kolektīvā, kur vadītājs bijis anglis: “Pēc uzvārdiem visus sauc un manu uzvārdu kā “Visspiss” izlasīja”.

Vera Antipova, kurai tolaik uzvārds bija Malika, no britu veselības aprūpes dienesta NHS pirms vairākiem gadiem saņēma vēstuli, kas bija adresēta Verai Maukai. Britu ierēdnis acīmredzot izlasīja “li” kā “u”, tad nu kā medicīnas kartes saņēmēja tika norādīta Vera Mauka.

Laulājas ar Šreku

Solvitai Paikei meitas uzvārds bijis Šķēle, un, laulājoties Anglijā, ceremonijas vadītāja veselas divas reizes visatbildīgākajos brīžos nosaukusi viņu par Šreku: „Do you Solvita Shrek take … (latv. – Vai jūs, Solvita Šreks, ņemat par vīru…) Vēl tagad mana latviešu ģimene mani par Šreku sauc!”

Taču ar to Solvitas nedienas nebeidzās, jo viņas angļu vīra uzvārds ir Pike. „Kad aizbraucu uz Latviju nomainīt pasi, teica, ka Pike neder, jo neesot gana latvisks. Prasīju – kādi tad ir varianti? Viņa man saka – vai nu Paike, vai Paika! Visu dzīvi mani apsaukājuši par maizes šķēli, un es no Šķēles tagad uz Paiku!”

Sindijas Ševčukas vecākiem savulaik bija daudz jautru brīžu, dzirdot, kā Burtonas vidusskolā lielos pasākumos meita pilnā nopietnībā tika dēvēta par Sindidžu Sevsuku. Ķiķināja arī latviešu draudzenes ģimene.

Elīnai Lācei no liela zvēra parasti sanāk nepavisam ne zvērs. „Esmu Miss Lace (angliski izrunā kā Leis). Kā Miss Mežģīne vai Šņore, vārds parasti ir Elena.”

Savukārt Līga Pūce mēdz kļūt par Līga Pjūs, bet Aivis Pukne telefonsarunā reiz nodēvēts par misteru Panku.

Ivetas Cīrules vārdu parasti izrunā kā Aivita, taču uzvārdam ir visai interesantas variācijas – Curly (latv. – sprogains), Cruel (latv. – cietsirdīgs). „Bieži atnāk arī vēstule uz Iveta Circule vārda – kā cirkulis,” smejas latviskā uzvārda īpašniece.

Misis Latvija

Kristīnei Baringtonei uzvārds savulaik bija Ringa:  „Pirms kādiem  15 gadiem viens poļu draugs palīdzēja pirkt biļetes un uzvārda vietā ierakstīja Miss Latvia, nevis Miss Ringa.” Savukārt Līgai Drukai-Smalkai savulaik darba kolēģi nemaz nepūlējās iegaumēt uzvārdu, aizstājot ar “Liga from Riga”, latviski “Līga no Rīgas”.

Vieglāk klājas, ja iedod kādu dokumentu, tad parasti vārds tiek norakstīts pareizi. Taču, dodot Latvijā izdotu autovadītāja apliecību, ne viens vien tautietis nokristīts par “Vaditaja Aplieciba”.

Elīnām nākas atsaukties uz Elena, Alena, Lama. Elīnas Purpures vārdu kāds kolēģis darbā nespēja atcerēties un sāka viņu dēvēt par Lady (latv. – lēdija) : “Tā arī pielipa, visi sauc par Lady joprojām.”

Dacei Klintsonei jāsamierinās ar kļūšanu par Kunkstoni. „Vienreiz pat mašīnas dokumentus atsūtīja ar tādu uzvārdu. Arī, kad mainīju vadītāja apliecību, bija tas pats!”

Toties vīram reiz piegādāts lamināts, kas adresēts Martinam Killingstonam.

Marija Maļcāne reiz pārtapusi par Maridžu Makleinu: „Ārsts vācietis lika medmāsai anglietei atvainoties par nepareizu vārda izrunu. Vai Latvijā kāds tā atvainotos?” Medmāsa ne tikai ļoti atvainojusies, bet pat sirsnīgi apskāvusi un nobučojusi uz galvas. Tas gan bijis pirms koronavīrusa.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Top jauns “Ulisa” tulkojums

aaron-burden-xG8IQMqMITM-unsplash

Pēc Rīgā notikušajām Blūma dienas svinībām un īru rakstniekam Džeimsam Džoisam, kā arī viņa darbam “Uliss” veltītās konferences paziņots, ka taps jauns šī darba tulkojums latviešu valodā. Jauno tulkojumu apņēmusies veikt Ieva Lešinska-Geibere.

Starptautiskā Blūma diena tiek svinēta ik gadu 16. jūnijā. Konferences ietvaros norisinājās priekšlasījumi un diskusija par literārā darba nozīmi un ietekmi uz latviešu valodu un literatūru, līdzšinējo tulkojumu vēsturi, kā arī par jauna tulkojuma iespēju. Ar īru autora Džeimsa Džoisa daiļradi klātesošos iepazīstināja LU Baltu filoloģijas programmas direktors, prof. Ojārs Lāms, savukārt ar savu personīgo pieredzi un pirmo saskaršanos ar romānu, vēl padomju laikos, dalījās prozaiķis un LZA goda biedrs Alberts Bels. Ar “Ulisa” latviešu tulkojuma vēsturi iepazīstināja literārais redaktors Arturs Hansons. Savukārt, noslēgumā norisinājās paneļdiskusija par iespējamu romāna “Uliss” jaunu tulkojumu. Šajā sakarā, konferences izskaņā tika oficiāli paziņots, ka jau tuvāko gadu laikā, latviešu valodā būs pieejams jauns romāna “Uliss” tulkojums latviešu valodā, ko veiks tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere.

Atgādinām, ka iepriekš Džoisa “Uliss” Dzintara Soduma tulkojumā Latvijā tika izdots 2012. gadā.

Blūma diena nodēvēta romāna “Uliss” galvenā varoņa Leopolda Blūma vārdā, un kopš 1954. gada Īrijā šajā dienā tiek organizēti karnevāli un pārģērbšanās vēsturiskos kostīmos, kuros mūsdienās piedalās tūkstošiem cilvēku.

Avots: Satori.lv. Visu rakstu lasiet šeit.