Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
Baltic Media Valodu mācību centrs

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.

Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.

Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.

Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.

Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.

Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.

Autors: Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ko par latviešiem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru

IMG_7901

Attēls: Baltic Media Valodu mācību centrs

Katru dienu, staigājot vai braukājot pa pilsētu, lasām tās zīmes. Kad pilsēta pierasta un pazīstama, tās pat lāgā nepamanām, taču tas nenozīmē, ka zīmju nav. Filoloģijas doktore, sociolingviste SOLVITA BERRA (bij. ­POŠEIKO) zīmes pamana, apkopo un analizē.

Solvitas Berras pēcdoktorantūras pētījumam dots garš un laja acīm diezgan sarežģīts nosaukums: “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva”. Projektu īstenojot, analizēti vairāk nekā 15 000 lingvistiskās ainavas zīmju vairākās Baltijas valstu pilsētās, liela daļa no tām – Rīgā. Ko tās atklāj par mūsu pilsētvidi un mums pašiem?

Lingvistiskā ainava ir apdzīvotā vietā redzamie publiski izvietotie rakstveida teksti vienā vai vairākās valodās. Tajā iekļaujas, piemēram, grafiti, sludinājumi, tās varētu būt digitālās reklāmas, protams, afišas. Var teikt, ka lingvistiskā ainava ir visu tekstu kopums, arī ielu nosaukumi, norāžu zīmes – viss, ko varam redzēt un izlasīt pilsētu ielās, ir lingvistiskās ainavas teksti.

Šos tekstus var skatīt no ļoti dažādiem aspektiem. Kā valodnieci mani pirmkārt interesē, kuras valodas ir svarīgas šajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, arī kaimiņvalstu pilsētās. Kuras valodas cilvēki izvēlas lietot, ar kurām viņi sevi vai savu uzņēmumu identificē, vai zina, kā valodu lietojums tiek regulēts normatīvajos aktos, vai arī vienkārši raksta, ko vēlas.

Tāpat interesanti, kā šajos tekstos tiek atainoti nozīmīgi notikumi, teiksim, Covid-19; kas notiek vienā vai otrā pilsētas vietā, kā cilvēki publiskajā telpā komunicē, kā nodod ziņas, kā tās saņem, kurus līdzekļus izmanto komunikācijai.

Publiskie teksti vienmēr saistīti ar identitāti, tie atklāj, vai identitāte ir lokāla vai mēģināts veidot starptautisku tēlu – kolektīvu identitāti plašākā mērogā. Tāpat reklāma, publiskie teksti, kas kaut ko reklamē – uzņēmumus, politiskās partijas vai pat cilvēkus.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Brīva vakance: praktikants/-e Baltic Media Valodu mācību centrā #teirdarbs

jaunais birojs

Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media Elizabetes ielā 11 Rīgā

BalticMedia_Logo_GLOBAL-LANGUAGE-SERVICES light

Piedāvājam iespēju pievienoties “Baltic Media” Valodu mācību centra komandai un savas augstskolā gūtās zināšanas pielietot praksē. Ja esi humanitāro zinātņu, sociālo zinātņu vai pedagoģijas students un vēlies 3 mēnešu prakses ietvaros iegūt pieredzi projektu vadībā, komunikācijā ar klientiem, lietvedībā un kursu organizēšanā, piesakies, nosūtot savu CV un motivācijas vēstuli uz kursi@balticmedia.com. Papildinformācija: valodukursi.lv

Veiksmīgas sadarbības gadījumā piedāvāsim Tev kļūt par “Baltic Media” štata darbinieku.

“Baltic Media” Valodu mācību centrs sniedz ar komunikāciju un valodu apguvi saistītus pakalpojumus uzņēmumiem, valsts un citām institūcijām, kā arī privātpersonām. Valodu mācību centrā ir iespēja apgūt latviešu, angļu, spāņu, itāļu, ķīniešu, japāņu, zviedru un citas valodas.

NEPIECIEŠAMS

  • Radošums, atraktivitāte;
  • Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas;
  • Labas komunikācijas prasmes;
  • Svešvalodu zināšanas.

PIENĀKUMI

  • Klientu konsultēšana pa e-pastu, telefonu par valodu kursu piedāvājumu;
  • Valodu kursu projektu vadība;
  • Mācību līgumu sagatavošana;
  • Jaunu valodu pasniedzēju piesaiste;
  • Sociālo tīklu kontu uzturēšana;
  • Bloga ierakstu veidošana.

MĒS PIEDĀVĀJAM

  • Iegūt praktiskas zināšanas valodu pakalpojumu jomā;
  • Realizēt savas idejas un ierosinājumus;
  • Darbu multikulturālā vidē;
  • Iespēju apvienot praksi ar studijām;
  • Ērtu un mūsdienīgu darba vidi;
  • Draudzīgu kolektīvu.

Darba vieta: Rīgā Elizabetes iela 11.

20190830_085113754_iOS

Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media

Valodu vēsture: Vai viduslaikos lasīt varēja arī latviski?

Gustavs Strenga: Pārdomas par lasīšanas vēsturi Latvijas teritorijā no 12. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta sākumam

Pirmos rakstītos un iespiestos tekstus kādā valodā mēdz uzskatīt par tautas kultūras stūrakmeņiem. 14. gadsimta otrajā pusē Baltijas jūras telpā dominējošā tautas valoda – viduslejasvācu valoda – sāka ieņemt arvien būtiskāku lomu rakstiskajā komunikācijā. 15. gadsimta nogalē un 16. gadsimta sākumā Eiropā parādījās pirmie iespiestie teksti mazākās tautas valodās, piemēram, poļu un zviedru. Tomēr Baltijas austrumu krasta valodās – latviešu, igauņu, senprūšu, somu un lietuviešu – pirmie teksti tika iespiesti tikai Reformācijas iespaidā. Līdz šim zināmie pirmie latviski rakstītie un iespiestie teksti ir tapuši 16. gadsimta 20. un 30. gados. Kāda būtu bijusi latviski rakstītu un lasāmu tekstu funkcija pirms Reformācijas? Vai tādi vispār bija nepieciešami? Liturģija bija latīņu valodā, elite lasīja viduslejasvācu valodā, bet potenciālo lasītāju vietējās valodās – latviešu un igauņu – bija maz. Tāpat Livonijas pilsētās līdz pat 16. gadsimta sākumam nav atrodamas ne brālību, ne pilsētu pārvaldes institūciju lietvedībā rakstītas igauņu un latviešu valodas pēdas.

Tikai Reformācija ar Lutera ideju par liturģiju tautas valodās radīja nepieciešamo motivāciju ieguldīt prāvus līdzekļus iespiestu tekstu radīšanā arī Livonijas tautas valodās, kā to apliecina 1525. gadā Lībekā pārtvertais un iznīcinātais Rīgai domātais iespiestais teksts – luterāņu mise – igauņu, latviešu un viduslejasvācu (lībiešu?) valodā.25

Ir kāda grāmata, kura liecina par veidu, kā latviešu rakstu valodas dzimšanas laikā citās valodās iespiestos tekstus pielāgoja to mutiskai pārnesei latviešu valodā, pievienojot iespiestajam tekstam rakstītus fragmentus latviešu valodā. Leipcigā iespiestajā priestera rokasgrāmatā ar dažādu rituālu lūgšanām latīņu valodā Agenda (1507)26) ir Rīgas apkaimes katoļu priestera Nikolausa Gisberta, visticamāk, starp 1529. un 1534. gadu veiktie ieraksti – garāki fragmenti un frāzes latviski, kuriem līdzās ir arī sīkas rokraksta piezīmes viduslejasvācu un latīņu valodā. Grāmatā vienā no pirmajām lappusēm ir pierakstīta tēvreize latviešu valodā (to dēvē par Gisberta tēvreizi),27 un tālāk grāmatā līdzās latīņu valodā iespiestajam tekstam lappušu malās var atrast latviski rakstītas frāzes sack bern warz („saki bērna vārdu”), gryppi jus baren crus stit („gribat jūsu bērnus kristīt”), kā arī es tizzv („es ticu”).

Šo piezīmju uzdevums bija palīdzēt atcerēties garākus nepierakstīta teksta fragmentus, un tās bija noderīgas grāmatas īpašniekam, kristot, laulājot, svētot ūdeni un uguni vai vecot kādu citu rituālu darbību. Neskatoties uz to, ka šajā grāmatā pierakstītā tēvreize un frāzes ir uzskatāmas par marginālijām, latviešu valodas pētniecībā šiem necilajiem teksta fragmentiem ir centrāla vieta, jo tos uzskata par vecākajiem rakstītajiem tekstiem latviešu valodā.28

 

***

  1. gadsimta lasīšanas revolūcijas un 21. gadsimta digitālās revolūcijas ietekmē lasīšana ir kļuvusi par slavētu un augstu novērtētu nodarbi. „Ai, cik viņš gudrs, tik daudz grāmatu izlasījis” vai „redz, viņa nesēž mobilajā telefonā, bet lasa grāmatu”. Lasīšana pati par sevi, pat nevērtējot grāmatu, ko lasītājs lasa, citu acīs padara indivīdu gudrāku, cienījamāku. Bet vai gudrs ir tas, kurš visu dzīvi lasa vienu vienīgu grāmatu? Mūsdienās gan tādu cilvēku būtu grūti atrast. Un kā ar tiem, kuri daudz grāmatu izlasījuši nevis ar acīm, bet ar ausīm, klausoties citu lasītajā? Zināmā mērā mūsu – modernā un pēcmodernā laikmeta lasītāju – pieredze nonāk konfliktā ar lasīšanas veidiem, kuri pastāvējuši vairākus gadsimtus pirms mums. Arī viduslaikos bija ļaudis, kas lasīja grāmatu pēc grāmatas, bet viņu bija maz. Tolaik arī tiem, kas paši nelasīja, bija lemts iegrimt interesantos stāstos. Tikai šie mutiskie stāsti, pat ja to sākotne rodama grāmatās, ir neatgriezeniski zuduši.

 

Avots, kur lasīt visu šo tekstu: Punctum

Latviešu terminoloģija simts gados

Vizma ar brillemOK

Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

Autors: Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

2019.gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinājās zinātniskā konference “Latviešu terminoloģija simts gados”, kurā piedalījās arī valodu pakalpojumu uzņēmuma “Baltic Media” pārstāvji, lai paplašinātu savu redzes loku latviešu valodas terminoloģijas attīstības jautājumos un uzzinātu par aktuālajām problēmām terminu pārnesē.

Konference tika rīkota par godu Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas 100 gadu jubilejai. Terminoloģijas komisija tika dibināta 1919. gada rudenī ar mērķi attīstīt latviešu nacionālo terminu sistēmu. Turklāt šogad aprit arī 100 gadi kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas izveides, šajā laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu terminrades avotu un terminoloģijas centru bibliotēkas nozarē. Konferences dalībnieki sanāca kopā, lai atskatītos uz šajā laikā paveikto, iezīmējot aktuālās problēmas un nākotnes perspektīvas.

Ar savu pieredzi un skatījumu par terminoloģijas attīstības un problemātikas jautājumiem dalījās pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils Augstskolas, Liepājas Universitātes un citām iestādēm. Tika izskatīti tādi temati kā latviešu terminoloģijas vēsture, terminoloģijas attīstībā nozīmīgas personības, terminrades teorētiskie un lietišķie aspekti, kā arī konkrētu nozaru terminoloģijas attīstība. Galvenokārt lasījumi tika veltīti bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijai, tehnisko nozaru terminoloģijai, kā arī citu atsevišķu nozaru terminoloģijas pētījumu rezultātiem. Konferences noslēgumā tika sniegts ziņojums par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas identificētajām aktuālajām terminoloģijas problēmām Latvijā.

Konferencē prezentēto pētījumu rezultāti tiks publicēti starptautiski recenzējamā turpinājumizdevuma “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti” sējumā, kas nāks klajā 2020. gadā.

Vairāk informācijas:

https://lnb.lv/lv/zinatniska-konference-latviesu-terminologija-simts-gados