Mūsdienu globalizētajā pasaulē paplašināšanās starptautiskajos tirgos ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību daudziem uzņēmumiem. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs jaunuzņēmums vai starptautiska korporācija, spēja efektīvi sazināties un sadarboties ar klientiem un partneriem dažādās valstīs ir ļoti svarīga. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot savas izredzes gūt panākumus, ieejot starptautiskajos tirgos, ir ieguldīt līdzekļus valodu kursos. Šajā rakstā aplūkosim, kā valodu kursi var uzlabot galvenos darbības rādītājus (KPI) un veicināt jūsu uzņēmuma panākumus starptautiskajā arēnā.
Uzticības un attiecību veidošana
Ieejot jaunā tirgū, ir būtiski veidot uzticību un nodibināt ciešas attiecības ar klientiem un partneriem. Valodu kursi ļauj jūsu komandas locekļiem tieši sazināties ar vietējām ieinteresētajām personām, veicinot attiecību un saiknes veidošanos. Runājot viņu valodā, jūs apliecināt cieņu pret viņu kultūru un apņemšanos izprast viņu vajadzības. Šāds personalizācijas līmenis var ievērojami veicināt uzticēšanos, pavērt durvis jaunām iespējām un uzlabot klientu apmierinātību.
Uzlabota tirgus izpēte un konkurences analīze
Svarīgs aspekts, lai veiksmīgi ienāktu jaunā tirgū, ir rūpīga tirgus izpēte un konkurences analīze. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai iegūt informāciju tieši no vietējiem avotiem, piemēram, interviju veikšana, nozares pasākumu apmeklēšana vai vietējo plašsaziņas līdzekļu pārskatīšana. Izprotot valodas nianses, jūsu komanda var piekļūt informācijai, kas var palikt nepamanīta, paļaujoties tikai uz tulkojumiem. Šī priekšrocība ļauj labāk izprast tirgus situāciju, patērētāju vēlmes un jaunās tendences, sniedzot jums konkurences priekšrocības.
Efektīva saziņa un klientu atbalsts
Skaidra un efektīva saziņa ir jebkura uzņēmuma darbības pamatā. Valodu kursi nodrošinās jūsu komandu ar valodu zināšanām, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar klientiem un partneriem viņu dzimtajā valodā. Šāda tieša un efektīva saziņa uzlabo klientu atbalstu un apmierinātību, jo samazina pārpratumu skaitu un nodrošina precīzu informācijas nodošanu. Uzlabota saziņa ļauj ātrāk reaģēt, labāk atrisināt problēmas un kopumā palielināt klientu noturības rādītājus.
Sarunas un uzņēmējdarbības attīstība
Ieiešana jaunā tirgū bieži vien ir saistīta ar sarunām par līgumiem, partnerību veidošanu un biznesa attiecību veidošanu. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai risināt sarunas tieši ar vietējiem partneriem, novēršot nepieciešamību pēc starpniekiem vai tulkiem. Šī tiešā saziņa ļauj jūsu komandai izprast sarunu stilu, kultūras normu un vēlmju nianses, tādējādi panākot veiksmīgākus biznesa līgumus un sadarbību.
Kultūras jutīgums un pielāgošanās spējas Valodu kursi ne tikai māca runāt svešvalodā, bet arī iepazīstina ar dažādām kultūrām, paražām un uzņēmējdarbības praksi. Kultūras jutīgums ir ļoti svarīgs, ienākot jaunos tirgos, jo tas ļauj jums pielāgot savus produktus, pakalpojumus un mārketinga stratēģijas, lai tās atbilstu vietējām vēlmēm un gaidām. Izprotot kultūras nianses, jūs varat izvairīties no kļūdainiem soļiem, kas var kaitēt jūsu zīmola reputācijai, un nodrošināt, ka jūsu piedāvājums rezonē ar mērķauditoriju, tādējādi palielinot pārdošanas apjomu un klientu lojalitāti.
Darbinieku iesaiste un noturēšana
Ieguldījumi valodu kursos apliecina jūsu apņemšanos nodrošināt darbinieku profesionālo attīstību un izaugsmi. Piedāvājot valodu apmācības iespējas, uzlabojas darbinieku iesaistīšanās un motivācija, jo viņi jūtas novērtēti un pilnvaroti sniegt ieguldījumu uzņēmuma starptautiskajā paplašināšanā. Turklāt apmācībās iegūtās valodu prasmes var būt noderīgas darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, sniedzot viņiem vērtīgu priekšrocību nākotnes karjeras izredzēs.
Valodas ir aizraujošas un daudzveidīgas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. Pasaules valodās, sākot no tonālajām valodām Dienvidaustrumāzijā un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidītu iezīmju. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas no dažādu valodu aizraujošākajām iezīmēm un to, kāpēc tās ir tik unikālas.
Tonālās valodas: Valodas, kurās vārda nozīme mainās atkarībā no runātāja balss toņa vai augstuma. Mandarīna ķīniešu valoda ir, iespējams, vispazīstamākā tonālā valoda, kurā ir četri toņi, kas var pilnībā mainīt vārda nozīmi. Citas tonālās valodas ir taizemiešu, vjetnamiešu un daudzas Āfrikas valodas.
Gramatiskais dzimums: Daudzās valodās, īpaši Eiropas valodās, lietvārdi tiek iedalīti vīriešu, sieviešu vai neitrālajā dzimtē. Piemēram, spāņu valodā vārds “el libro” (grāmata) ir vīriešu dzimtē, bet “la mesa” (galds) ir sieviešu dzimtē. Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, dzimumu piešķir pat nedzīviem priekšmetiem, tādējādi radot interesantus un dažkārt komiskus tulkojumus.
Aglutiatīvās valodas: Valodas, kurās vārdus veido, pievienojot pamatvārdam sufiksus vai prefiksus. Tā rezultātā dažās valodās, piemēram, turku vai somu, rodas ļoti gari vārdi. Piemēram, somu valodā vārds “lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas” nozīmē “lidmašīnas reaktīvo turbīnu dzinēju palīgmehāniķis – virsdienesta students”.
Zīmju valodas: Zīmju valodas ir valodas, kurās nozīmei nodot izmanto vizuālus žestus un sejas izteiksmi. Amerikāņu zīmju valoda (ASL) ir viena no pazīstamākajām zīmju valodām, kurai ir sava unikāla gramatika un sintakse. Dažās valstīs ir pat savas nacionālās zīmju valodas, piemēram, britu zīmju valoda (BSL) vai austrāliešu zīmju valoda (Auslan).
Polisintētiskās valodas: Polisintētiskās valodas ir valodas, kurās veselus teikumus var veidot, pievienojot prefiksus un sufiksus vienam saknes vārdam. Tas ir izplatīts daudzās Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, inuktītu valodā, kur ar vienu vārdu var izteikt visa teikuma nozīmi.
Valodas ir patiesi aizraujošas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. No tonālajām valodām līdz gramatiskajam dzimumam, no aglutinatīvajām valodām līdz zīmju valodām, no polisintētiskajām valodām līdz daudzām citām valodām – par pasaules valodām var atklāt tik daudz jauna. Iepazīstot šīs unikālās iezīmes, var ne tikai uzlabot savas valodu prasmes, bet arī paplašināt savu izpratni par dažādām kultūrām un dzīvesveidu.
Jaunas valodas apguve var sniegt gandarījuma pilnu pieredzi, taču tā nav bez grūtībām. Neatkarīgi no tā, vai jums ir grūtības ar gramatikas noteikumiem, vārdu krājuma bagātināšanu vai pārliecību runāt, valodas apguve var būt izaicinošs process. Tomēr, izmantojot pareizo domāšanas veidu un stratēģijas, jūs varat pārvarēt šos izaicinājumus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas biežāk sastopamas valodu apguves problēmas un sniegsim padomus un stratēģijas, kas palīdzēs jums tās pārvarēt.
Gramatikas noteikumi: Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras valodu apguvēji, ir gramatikas noteikumu apgūšana. Galvenais, lai pārvarētu šo izaicinājumu, ir koncentrēties uz vienu noteikumu vienlaikus un vingrināties, vingrināties, vingrināties. Mēģiniet identificēt likumsakarības un kopīgas tēmas valodā un izmantojiet tās, lai veidotu savu izpratni par noteikumiem. Izmantojiet tādus resursus kā gramatikas mācību grāmatas, valodas apguves lietotnes vai tiešsaistes kursus, lai papildinātu mācības.
Vārdu krājuma bagātināšana: Vēl viena bieži sastopama problēma ir jaunas leksikas iegaumēšana. Lai to pārvarētu, ieviesiet ieradumu regulāri pārskatīt vārdu krājumu. Flomāsteri, vārdu krājuma saraksti un krustvārdu mīklas var būt noderīgi palīglīdzekļi. Turklāt mēģiniet jaunos vārdus iekļaut ikdienā, izmantojot tos sarunās vai rakstīšanas uzdevumos.
Pārliecība par runāšanu: Daudziem valodas apguvējiem ir grūtības ar pārliecību runāt, īpaši mācību sākumposmā. Lai to pārvarētu, pēc iespējas vairāk praktizējiet runāšanu. Lai uzlabotu savas prasmes, atrodiet valodas apmaiņas partneri vai apmeklējiet sarunvalodas nodarbības. Nebaidieties pieļaut kļūdas, jo tās ir dabiska mācību procesa sastāvdaļa.
Laika plānošana: Jaunas valodas apguve var prasīt daudz laika, un atrast laiku mācībām var būt izaicinājums. Lai to pārvarētu, katru dienu atvēliet konkrētu laiku valodas apguvei. Izmantojiet lietotnes vai podkāstus, lai vingrinātos ikdienas brauciena laikā, vai izmantojiet dīkstāvi, klausoties mūziku vai skatoties TV raidījumus mērķa valodā.
Motivācija: Motivācijas saglabāšana ilgtermiņā var būt izaicinājums. Lai saglabātu motivāciju, izvirziet reālistiskus mērķus un sekojiet līdzi saviem panākumiem. Atzīmējiet nelielus panākumus un meklējiet atbalstu valodu apguves kopienās vai forumos.
Jaunas valodas apguve var būt izaicinošs, bet gandarījuma pilns process. Koncentrējoties uz konkrētiem izaicinājumiem un īstenojot efektīvas stratēģijas, jūs varat pārvarēt šķēršļus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Neaizmirstiet saglabāt motivāciju un konsekvenci savā mācību procesā, kā arī nebaidieties meklēt papildu resursus vai atbalstu, ja nepieciešams. Ar centību un neatlaidību jūs varat kļūt par pārliecinātu un prasmīgu valodas apguvēju.
Avots: Baltic Media valodu mācību centrs. valodukursi.lv
Mūsdienās visi lībieši runā latviski, bet latviešu valoda daudz ir aizguvusi no lībiešu valodas. Savukārt Baltijas (jūras) somu valodās jeb finnu valodās ir divi vai trīs simti aizguvumu no baltu valodas, kuras runātāji savu valodu nomainīja uz finnu pirmvalodu jau pirms pāris tūkstošiem gadu.
Latvietis, kas apgūst somu valodu, drīz sastop vārdus, kas izklausās pazīstami, lai gan urāliešu valodām piederīgā somu valoda un indoeiropiešu valodām piederīgā latviešu valoda nebūt nav radniecīgas. Daudzi vārdi ir kopīgi aizguvumi no kādām kaimiņu valodām, tādi kā nauda un nauta ’liellops’ no senskandināvu valodas, grāmata un Raamattu ’Bībele’ no senslāvu valodas, burkāns un porkkana no lejasvācu vai krievu valodas. Pāris simti latviešu valodas vārdu tomēr ir mantoti tieši no kādas Baltijas somu valodas, proti, senlībiešu valodas, kurā līdz krusta kariem runāja visā Rīgas jūras līča piekrastē. Lielu daļu šo vārdu pazīst tikai atsevišķos dialektos, bet to pētnieks Valdis Zeps raksta, ka aptuveni astoņdesmit no šiem vārdiem ir iekļuvuši arī literārajā latviešu valodā.
Daudziem no lībiešu valodas nākušiem vārdiem ir somu valodā atbilsme (ekvivalents), kuru latvietis var saprast, jau pirmo reizi dzirdot vai redzot.
Tādi ir, piemēram, keksi ’ķeksis’, kirstu ’šķirsts’, lounas ’launags; dienvidrietumi’, maksu ’maksa’, nuija ’nūja’, paijata ’paijāt’, poika ’puika, dēls’, purje ’buŗa’, selkä ’mugurs; selga’, sieni ’sēne’, soimata ’zaimot’ un teräs ’tērauds’, kā arī zivju nosaukumi kiiski ’ķīsis’, salakka ’salaka’, siika ’sīga’ un taimen ’taimiņš’. Citu nozīme ir mainījusies vai nu somu vai latviešu valodā: laiva ir ’kuģis’, maja ’būda’ un (veden) paisumus ’ūdensplūdi’. Pohja ’apakša, dibens, pamats’ ir pamatā izteicienam iet bojā un vajaa ’nepilns’ verbam vajadzēt. Bez valodas vēstures pētījumiem mums droši vien neienāktu prātāt, ka kāzas atbilst somu valodas vārdam kansa ’tauta’ un puķe – vārdam putki ’caurule, stobrs’. Proti, kansa agrāk ir apzīmējis arī biedru, savukārt putki sākotnēji apzīmējis tikai ’augu ar dobu stumbru’. Visbiežāk lietotais lībiešu valodas aizguvums latviešu valodā tomēr ir vai, lai gan somu vārdu vai lieto tikai jautājumos ar izvēlēm: Haluatko teetä vai kahvia? ’Vai tu gribi tēju vai kafiju’.
Lībiešu valoda ir vistālāk uz dienvidiem lietotā Baltijas somu valoda. Lībiešu krastā Kurzemes pašos ziemeļos pēdējie tās runātāji saglabājās līdz pat tūkstošgades mijai.
Līdz 19.gs. lībiešu valodā runāja arī Vidzemē, Salacas upes krastos. Dzelzs laikmeta beigās lībieši vēl bija liela un spēcīga cilts, līdz 13. gs. gan krusta kari, gan bada gadi veica savus posta darbus teju visā tagadējās Latvijas teritorijā. Tikai austrumos spēcīga saglabājās latgaļu cilts, kas pēcāk apdzīvoja lielāko Latvijas daļu. Senlatgaļu valoda ir tagadējās latviešu valodas pamatā, bet uz vārdu krājumu un gramatiku savu ietekmi ir atstājušas gan teritorijā agrāk dzīvojušās baltu ciltis, kā kurši, sēļi un zemgaļi, gan arī Baltijas somu valodām piederošā lībiešu valoda. Apgabalā, ko senāk apdzīvoja lībieši, ir radies latviešu valodas dialekts, ko dēvē par lībiešu vai tāmnieku dialektu.
Uz senlatgaļu valodas bāzes ir radusies arī mūsdienās Latvijas austrumu daļā runātā latgaliešu valoda, ko savukārt ir ietekmējušas slāvu valodas: poļu, baltkrievu un krievu. Daudziem aizguvumiem no lībiešu valodas nav atbilsmes latgaliešu valodā, jo tie ir radušies jauno apmetņu laikā, kas sekoja krusta karu katastrofai, vai pat vēl vēlāk. Tie daži vārdi, kas ir sasnieguši latgaliešu valodu, iespējams, ir aizgūti no lībiešu valodas jau agrāk. Iedalīšanu apgrūtina tas, ka daudzi no lībiešu valodas cēlušies vārdi, šķiet, ir nokļuvuši latgaliešu valodā vēlāk, kā aizguvumi no latviešu valodas dialektiem vai literārās valodas.
Tāds pats dalījums attiecas uz tām latviešu valodas fonētikas un gramatikas iezīmēm, par kurām uzskata, ka tās radušās Baltijas somu valodu ietekmē. Vecs fenomens ir vārdu pirmās zilbes uzsvēršana: tas latviešu un latgaliešu valodas skaidri atšķir no lietuviešu valodas, kurā ir saglabājies oriģinālāks, staigājošs vārda uzsvars. Jaunāka iezīme, kas aizgūta no Baltijas somu valodām, ir, piemēram, piederības izteikšanas struktūra man ir, kam atbilst indoeiropiešu valodās ierastāks piederību izsakošs darbības vārds latgaliešu (as tuŗu) un lietuviešu valodās (aš turiu).
Vairāki vārdi ir izplatījušies arī otrā virzienā – no baltu valodām Baltijas somu valodās, bet to vēsture ir citāda. Visvairāk baltu izcelsmes vārdu un gramatikas iezīmju ir lībiešu valodā astoņsimt gadu ilgās, spēcīgās latviešu ietekmes dēļ. Igauņu un ugaļu jeb dienvidigauņu valodās savukārt ir vien saujiņa aizguvumu no latviešu valodas, bet gan igauņu, gan lībiešu valodās ir arī daži aizguvumi no vēlā dzelzs laikmeta senkuršu valodas, un dienvidigauņu valodā savukārt – no senlatgaļu valodas. Tiem papildus Baltijas somu valodās tomēr ir vēl 200–300 ļoti senu vārdu, kas no baltu valodu saimes ir aizgūti jau finnu pirmvalodā jeb Baltijas somu valodām kopīgajā pirmvalodā.
Valoda, no kuras baltu vārdi ieceļojuši finnu pirmvalodā, nav mūsdienu baltu valodu – latviešu, latgaliešu un lietuviešu valodu – tieša priekštece, un zināmajās baltu valodās nav īsti redzama finnu pirmvalodas ietekme.
Tikai viens baltu vārds, lietuviešu šeškas, latviski sesks, varētu būt tikpat vecs aizguvums no finnu pirmvalodas, no kuras tas ir mantots, piemēram, karēļu valodas formā heähkä.
Kultūrvēsturiski kažokzvēra nosaukums atbilstu kā aizguvums no ziemeļu kaimiņiem. Aizguvumam ir jābūt senam, jo lietuviešu valodas š un latviešu valodas s atbilst Baltijas jūras somu valodas h. Tās pašas skaņu attiecības novērojamas arī finnu pirmvalodas baltu aizguvumos, kā heinä un herne, kuru sākotnējām formām atbilst lietuviešu šienas un žirnis, latviešu siens un zirnis.
Finnu pirmvalodā mūsu ēras sākumā vēl bija no urāliešu pirmvalodas mantota š skaņa, kas kļuva par h drīz pēc tam, kad izbeidzās kontakti ar baltiem. Šī pasaules valodās parastā skaņas attīstība tagad notiek, piemēram, zviedru valodā, kur sköta tiek gandrīz jau izrunāts kā [hö:ta], lai gan Somijas zviedri to joprojām izrunā kā [šö:tta]. Baltu š un ž tātad iekļuva aizguvumos kā š (balsīgā ž) finnu pirmvalodā nebija, bet pēc tam visi finnu pirmvalodas š kļuva par h. Latviešu valodā baltu š un ž savukārt vēlāk kļuva par s un z (tāpat kā palatalizētie ś un ź kļuva par jauniem š un ž), bet arhaiskajā lietuviešu valodā arī tie ir saglabājušies.
Dažādas skaņu izmaiņas ir novedušas pie tā, ka vairākus senus baltu aizguvumus vairs nav viegli piesaistīt baltu valodas vārdiem, nezinot skaņu attīstības vēsturi. Piemēram, hammas un latviešu valodas zobs neizklausās diez ko līdzīgi, bet abi ir cēlušies no sākotnējās baltu formas *žambas, kas finnu pirmvalodā tika aizgūts formā *šampas. Tādā pašā veidā baltu pirmvalodas am vai an pārstāv latviešu valodas o (ko izrunā kā [ua]) vārdos zoss un kokle, no kuru finnu pirmvalodā ir aizgūti hanhi un kannel. Regulāras skaņu izmaiņas vienu un to pašu skaņu maina vienādi visā valodas vārdu krājumā, un uz tā balstās apgalvojums, ka aizvēsturiskas vārdu aizgūšanas attiecības ir iespējams rekonstruēt; lai gan zobs nevarētu būt lībiešu aizguvums no vārda, kas atbilst somu hammas, jo senlībiešu vārda sākumā nebija z līdzīgas skaņas.
Vārdus, kuros valodas vēsturei zināmajā laikmetā nav notikušas skaņu izmaiņas, tomēr ir grūti pieskaitīt vienam vai otram periodam. Šādos gadījumos etimologi parasti drošības pēc apskata vārda izplatību jeb atbilsmes radniecīgās valodās. Latviešu valodas aizguvumiem no lībiešu valodas parasti ir atbilsmes urāliešu valodās, bet, protams, ne indoeiropiešu valodās, un savukārt finnu pirmvalodas aizguvumiem no baltu valodas, saprotams, viss ir pretēji. Indoeiropiešu valodu atbilsmju dēļ mēs zinām, ka, piemēram, napa un vako ir aizguvumi no baltu valodas, nevis latviešu valodas naba un vaga – aizguvumi no lībiešu valodas. Bieži aizguvumi ir aizgūti arī sākotnējā valodā: piemēram, somu valodas vārds laiva ir aizgūts finnu pirmvalodā no senģermāņu valodas, un vēlāk, senlībiešu laikā, tas ir aizgūts tālāk latviešu valodā. Ja vārdam, kas izklausās līdzīgs, nav drošu atbilsmju radniecīgās valodās vai nav skaidri zināma aizgūšanas etimoloģija, virzienu, kurā tas aizgūts, ir grūti noteikt. Šādi vārdi ir, piemēram, joutaa un latviešu jauda, kā arī somu laiska un latviešu laisks.
Pārsteidzoši daudziem no vecajiem somu valodas baltu aizguvumiem, neskatoties uz vairāk nekā divu gadu tūkstošu vecumu, ir atbilsme latviešu valodā, kas apzīmē gluži to pašu: āboliņš ~ apila, auns ~ oinas, cimds ~ kinnas, cirvis ~ kirves, dadzis ~ takiainen, dārzs ~ tarha, dzeltens ~ keltainen, gabals ~ kappale, kakls ~ kaula, kāpt ~ kavuta, kauss ~ kauha, kokle ~ kannel, lāpsta ~ lapio, lasis ~ lohi, lieks ~ liika, liess ~ laiha, mežs ~ metsä, naba ~ napa, putra ~ puuro, rats ~ ratas, salna ~ halla, sāls ~ suola, sarma ~ härmä, siena ~ seinä, siens ~ heinä, siksna ~ hihna, slota ~ luuta, strazds ~ rastas, tāss ~ tuohi, taure ~ torvi, tilts ~ silta, tūkstotis ~ tuhat, tukšs ~ tyhjä, vaga ~ vako, vasks ~ vaha, vēl ~ vielä, vilna ~ villa, zirnis ~ herne, zobs ~ hammas un zoss ~ hanhi. Daži aizgūšanas izskaidrojumi, neraugoties uz to, ka vārdi apzīmē vienu un to pašu, ir neskaidri: piemēram, putnu vārdi cīrulis ~ kiuru un dzeguze ~ käki abās valodās varētu būt arī onomatopoētiski. Vārdiem hautoa ’sautēt’, parta ’bārda’, talkoot ’talka’ un terva ’darva’ ir arī iespējamas nebaltiskas etimoloģijas.
Vārdu nozīmju izmaiņas nav regulāras tādā pašā veidā kā skaņu izmaiņas, bet arī tās notiek, sekojot noteiktiem likumiem: piemēram, konkrētas nozīmes bieži kļūst par abstraktām, bet abstraktas – reti kad par konkrētām. Vārda nozīmes attīstību etimologi parasti pierāda ar paralēliem jeb blakus gadījumiem citās valodās. Pierādījumi nav nepieciešami nelielām vārda nozīmes izmaiņām, kā vārdos āda ~ vuota ’dīrāta āda’, bārt ~ parjata ’nomelnot’, ceļš ~ keli ’ceļu stāvoklis’, irt ~ irrota ’atdalīties’, lauzt ~ louhia ’izraut’, lāva ~ lava ’lecekts; estrāde’, mērkt ~ märkä ’slapjš’, post ~ puhdas ’tīrs’, silts ~ helle ’svelme’, stūris ~ syrjä ’mala’ un vadzis ~ vaaja ’ķīlis’. Diezgan saprotami droši vien ir arī ar paralēlām nozīmēm pierādāmie baltu aizguvumu skaidrojumi vārdiem āzis ~ vuohi ’kaza’, cepure ~ kypärä ’bruņucepure, ķivere’, cērme ~ käärme ’čūska’, cik ~ kaikki ’viss’, kaimiņš ~ kaima ’vārdabrālis, -māsa’, klēpis ~ lieve ’(apģērba) apakšmala’, plaukts ~ lauta ’dēlis’, saime ~ heimo ’cilts’ šķērs ~ karsas ’šķībs, slīps’, vāks ~ vakka ’ciba; pūrs’ un vaļa ~ väljä ’ērts, brīvs’, bet vairāki zinātnieki tic arī apšaubāmākas nozīmes sakarībām vārdos balva ~ palvoa ’dievināt, cienīt’, biedrs ~ peura ’briedis’, kakts ~ kohta ’vieta’, osa ~ ansa ’lamatas, slazds’, sāns ~ huone ’istaba’ un zirgs ~ härkä ’vērsis’. Vārdi daba ~ tapa ’paradums; veids’ pērkons ~ perkele ’velns’ un plats ~ lattea ’plakans’ ir apstrīdami kā aizguvumi no baltu valodām citu iemeslu dēļ.
Iepriekš uzskaitīju aizguvumus no baltu valodām, kuriem ir parasta atbilsme gan somu, gan latviešu literārajās valodās. Daudzi seni vārdi tomēr ir saglabājušies tikai dialektos un nekad nav iekļuvuši literārās valodas vārdu krājumā. Turklāt tāpat kā latviešu valodā ir aizguvumi no lībieši valodas bez atbilsmes somu valodā, tā arī Baltijas jūras somu valodās ir aizguvumi no baltu valodām, kuru atbilsme latviešu valodā ir izzudis. To īstenībā ir diezgan daudz.
Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
Angļu valodair visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
Pasaulē krievu (krievu: русский язык) valodā runā vairāk nekā 300-350 milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem – метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.
Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem!
Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).
Daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:
Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.
Maziņš eža puskažociņš
Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms.
Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.
Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.
Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.
Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.
Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.
Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.
Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.
Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
Pasaulē krievu (krievu: русский язык) valodā runā vairāk nekā 300-350 milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem – метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.
Nav noslēpums, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm Eiropā. Kuras tad ir tās pieprasītākās valodas Latvijas darba tirgū, ko novērtēs darba devēji?
Kuras ir pieprasītas?
Protams, vispieprasītākā mūsu darba tirgū ir latviešu valoda. Tai seko angļu un krievu valoda. “Varētu teikt, ka šīs trīs valodas veido tādu kā starta komplektu gan uzņēmumu sludinājumos, gan darba meklētāju CV,” stāsta CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. “Kandidāts kādā no šīm valodām var runāt labāk vai sliktāk, bet visu trīs valodu prasmes ir nepieciešamas vairumā nozaru, bet īpaši pārdošanā, klientu apkalpošanā, tūrismā, mārketingā, cilvēkresursu nozarē.”
Pieprasīta ir arī vācu valoda. Tiesa gan – šajā valodā runā ievērojami mazāk darba ņēmēju, ja salīdzina ar trīs iepriekšminētajām valodām (aptaujā noskaidrots, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka vācu valodā runā ļoti labi vai labi). Ļoti grūti ir atrast darbiniekus, kuri vienlīdz labi runā gan vācu, gan angļu valodā. Vācu valoda ir viena no valodām, ko daudzi ir apguvuši skolā, bet pēc vidusskolas pabeigšanas valodu vairs neizmanto un darba tirgū ienāk ar jau aizmirstām šīs valodas zināšanām.
Tāpat pieprasītas ir arī franču un skandināvu valodas. Skandināvu valodu pratēji joprojām ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū. Latvijā vairāk ir zviedru un norvēģu valodas pratēji, retāk – dāņu.
Laiku pa laikam tiek meklēti arī darbinieki ar lietuviešu, igauņu, poļu, spāņu vai pat arābu valodu zināšanām. Tomēr tādi gadījumi ir samērā reti. Pasaulē tik plaši izmantotā spāņu valoda vai populārā ķīniešu valoda, Latvijas darba tirgū nav tik pieprasīta.
Atšķirīgs pieprasījums pēc valodu zināšanām ir novērojams arī reģionos. Jo tālāk no Rīgas atrodas uzņēmums, jo mazāka nepieciešamība darbiniekam runāt kādā svešvalodā. Izņēmumi ir tad, ja reģionā bāzējas kāds starptautisks uzņēmums, kurš pieprasa svešvalodu prasmes.
Kā ar līmeni?
Latvijas darba tirgū ir izteiktākas B1/B2 līmeņa valodu zināšanas. Daudz sarežģītāk ir atrast darbiniekus ar augstām valodas līmeņa (C1/C2) prasmēm, jo tas paredz, ka darba ņēmējs konkrētajā valodā runā gandrīz vai tikpat labi kā dzimtajā.
Attiecībā uz CV, tad Kaspars Kotāns aicina norādīt to valodu prasmes, kas ir līdzvērtīgas vismaz B1 līmenim.
Zemākas valodu zināšanas CV var norādīt tad, ja uzņēmums ir starptautisks vai arī, ka amats un tā pienākumi pieļauj iespējamību konkrēto valodu izmantot darbā nākotnē. Piemēram, ja skandināvu uzņēmums meklē darbiniekus, tad A1/A2 zviedru valodas zināšanas noteikti ir vērts norādīt, jo uzņēmums to var uzskatīt par priekšrocību un, ļoti iespējams, uzņēmums būs gatavs ieguldīt tālākajā valodas apguvē.
Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!
Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās.
Noderīgas frāzes:
Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!
