Tīkšķis, stāvdrāzis un citi: nākamnedēļ uzzināsim gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu

chuttersnap-1_Aojfv58_s-unsplash

Noslēgusies aptauja “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”, ko jau septiņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS), portālu LA.lv informēja akcijas rīkotāju pārstāve Ieva Kolmane.

Vineta Poriņa atklāj, ka Gada vārda kategorijā kā allaž iesūtīts daudz jaunvārdu ieteikumu.

“Daļa ieteikti svešvārda tieša pārcēluma vietā, piemēram, “skūteris”, kas savulaik bijis arī “skrejritenis”, bet, tehnoloģiju balstīts, pārtapis par “stāvdrāzi”, jo tagad brauc ātrāk; aizvien biežāk “tīkšķis” nāk kā “laiks” (internetvietnēs kā klikšķis, kas apzīmē patikšanu), lai cik tas latviešu valodā dīvaini, bet ir un darbojas! Ieteikts arī “WhatsApp” kā “vecpaps”, no jaunvārdiem arī “valstsgriba”, “influenceris”kā “domvedis” un citi,” norādīts akcijas rīkotāju sagatavotajā materiālā.

Pie nevārdiem joprojām “deguna aizlikums”, kaut iepriekš mums deguns bijis “ciet” vai “aizkritis”; “ofiss” biroja vai kantora vietā; “melnais ledus”, kas līdz šim bijusi atkala; “lauva”, kas ir puika, nevis meitene, un te grēko horoskopu sacerētāji (nevis “lauvai”, bet “lauvam”).

No angļu valodas pārņemts ir “challenge” kā “izaicinājums”, taču ne vienmēr tulkojums ir adekvāts, jo dažkārt tas ir vienkārši “uzdevums”.

Spārnotie teicieni ir tādi, kas, atrāvušies no sākotnējā konteksta, aiztrauc tautā.

2019.gadā tautā aiztraucās gan pārprastais “patiesais labums” (“patiesie” vai “patiesā” labuma guvēji), gan trauksmes “cēlēji” vai “cēlāji”, turpat arī “Katrai kļūdai ir vārds un uzvārds”. Tepat arī žurnālistu dežūrjautājums: “Kādas sajūtas?”

“Ar katru gadu arvien vairāk priecājamies par “gada savārstījumu”, lai gan būtu labāk, ja tādu nebūtu. Kategorija joprojām pieprasīta: “savārstījums” ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2019. gadā, arī amizantas pārrakstīšanās vai pārteikšanās kļūdas,” pauž Kolmane.

Starp iesūtījumiem atrodami tādi paraugi kā “deputātu intimitātes atcelšana”, “Man nav Pandoras lādes, no kurienes es jums varu paņemt šo atalgojumu!”, “Likumsargi uz robežas notvēruši 33 kg hašiša”,” augsta atbilstības sajūta”, “publiskie sabiedrības elementi” un tamlīdzīgi.

Šonedēļ ar materiālu, kas iesūtīts gada laikā kopš iepriekšējās akcijas noslēguma, strādā sabiedriskā kārtā piesaistīta žūrija, un akcijas rezultātus atklās preses konferencē pirmdien, 27. janvārī.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Teicieni kā kulaks uz acs

ed-robertson-eeSdJfLfx1A-unsplash

Filologam Uldim Grīnbergam ventiņu teicienu talkā izdevies savākt vairāk nekā tūkstoti teicienu, kas raksturīgi mūsu puses ļaužu runā.

Ventiņu gramatikas un vārdnīcas autors Uldis Grīnbergs aizgājušā gada pēdējos mēnešus veltīja ventiņu teicienu krāšanai un apkopošanai. Augustā viņš izsludināja ventiņu teicienu vākšanas talku, kurai atsaucās vairāki Ventspils un novada iedzīvotāji. Gada pēdējā darbdienā talkas iniciators Herberta Dorbes memoriālajā muzejā pulcēja talkas dalībniekus, lai viņiem pateiktos par paveikto darbu un pastāstītu, kas no iecerētā iznācis.

Grīnbergs veikumu, ko plānots nodēvēt Tūkstoš un viens ventiņos brūvēts teiciens, aizsācis pēc tam, kad iznāca viņa veidotā un Ventspils muzeja izdotā grāmata Bliņķs ventiņmēlē: īs ventiņ gramatik un tāmnik vārdnic. Talkā iesaistījās ap 20 dalībnieku, kas četru mēnešu laikā kopumā iesūtīja vairāk nekā tūkstoti teicienu. Visdūšīgāk talkā strādājis Arvīds Mārtiņš Māliņš, kas iesūtīja 94 teicienus. Inta Meire dalījās ar 76 teicieniem. Par līdzdalību ventiņu teicienu vākšanas talkā filologs pateicās arī Hugo Pēdiņam, Viktorijai Svētiņai, Aijai Kaminskai, Verenai Apsei, Līvijai Višķerei, Ārijai Klēverei, Ainai Andersonei un Dacei Miezei, dāvājot talciniekiem Ilgas Dzintares grāmatu Vien fein padāršen, ko pats uzskata par vislabāko ventiņu izloksnes paraugu. Par līdzdalību un koordinēšanu ventiņu teicienu vākšanas talkā pateicību saņēma Herberta Dorbes memoriālā muzeja vadītāja Inese Aide.

Grīnbergs iesūtītos teicienus centies grupēt pa tēmām – teicieni par cilvēku, par smukumu, par mīlestību, politiku, gudrību, par darbu. Izveidota arī grupa Prātīgas domas. «Šie teicieni būtībā ir mūsu pašu folklora un pieder pie grupas Sakāmvārdi un parunas,» secina Grīnbergs. Ir teicieni, kuri eksistē arī literārajā valodā, un ir tādi, kuri raksturīgi tikai ventiņos. Tāpat ir teicieni, kas pazīstami arī kaimiņu novados – Dundagā, Talsos un citviet Kurzemē. Viena no īpatnībām ir vienā teicienā salikti pretējas nozīmes jēdzieni, piemēram, aplam gudrs, nebriesmīg smuks, cik bīnišķig sāp sierd. Filologam pašam ļoti patīk šāds teiciens: Mans tētiņš kā strazdiņš – katru dienu ķirsī. Bet specbalvu – mākslinieka Spridzāna darinātu koka laivu, kas Grīnbergam savulaik uzdāvināta par labām idejām,– viņš tālāk atdāvināja šī teiciena iesūtītājam: Lai nu Dieviņš stāv man klāt, tik ne pārāk tuvu – lai kāds puisis ar tiek blakam. Specbalva tika Arvīdam Mārtiņam Māliņam.

Ar daļu no iesūtītajiem teicieniem talkas dalībnieki varēja jau iepazīties. Aija Kaminska, tos lasot, smējās kā kutināta. Viņa atzina, ka tie visi ir zināmi, taču vienlaikus «ir kā kulaks uz acs».

Savāktos un apkopotos ventiņu teicienus Grīnbergs plāno nodot Ventspils muzeja rīcībā, jo, tieši pateicoties muzeja direktora vietnieka un vadošā pētnieka Armanda Vijupa pamudinājumam, arī ķēries pie šī darba. Talkas autors cer, ka teicieni varētu tikt izmantoti kādā brošūrā vai muzeja reklāmas materiālā.

Avots: Ventasbalss.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Piecas lietotnes, kas palīdzēs īstenot Jaungada apņemšanos

emma-matthews-digital-content-production-p6g6S_kXkFc-unsplash

Gada beigas ierasti ir laiks, kad cilvēki pārdomā un izvērtē aizgājušajā gadā paveikto, kā arī izvirza nākamā gada mērķus un uzdevumus, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Mobilo sakaru operatora “Tele2” tehnoloģiju eksperts Gints Peičs iesaka piecas populāras lietotnes, kas var palīdzēt īstenot kādu no ierastajām jaunā gada apņemšanās, piemēram, iemācīties kādu jaunu valodu vai atmest sliktu ieradumu.

Palīgs ieradumu maiņai

Dažādu ikdienas ieradumu maiņa prasa ļoti daudz pūliņu, tādēļ atbilstošs palīgs cīņā ar sevi un sliktajiem ieradumiem ir puse no uzvaras. “Way of Live” lietotne ir parocīga ikdienas ieradumu izsekotāja, kas motivē kļūt labākam, stiprākam un veselīgākam. Jo vairāk informācijas par sevi un saviem paradumiem sniegsiet, jo lielāks ikdienas palīgs jums šī lietotne būs. Tā atgādinās par ikdienas vingrinājumiem, ūdens dzeršanu, laiku atpūtai un lasīšanai u.c.

Mazāk stresa un “vēsāks prāts”

Ja vēlaties mazināt savu stresu, uzlabot miegu vai savu spēju koncentrēties, meditācijas lietotne “Headspace” ir tieši tas, kas nepieciešams. Tā vedīs cauri meditācijas pamatiem, kā arī sekos līdzi personīgajam progresam. “Headspace” palīdzēs meditēt, piedāvājot gan vienkāršus padomus, gan intensīvākas tiešsaistes meditācijas tiem, kas sasnieguši augstāku līmeni. Lietotnē ir pieejami padomi arī par to, kā uzlabot ikdienu darbā.

Iemācies jaunu svešvalodu

Vai viena no Jaungada apņemšanās ir iemācīties jaunu svešvalodu? Congratulationsfelicidades jeb apsveicam! Lietotne “Duolingo” sniegs tik daudz, cik nepieciešams, lai apgūtu vai nu pavisam jaunu svešvalodu vai arī padziļināt zināšanas kādā no tām valodām, ko jau pārzināt. Ar dažādu spēles elementu palīdzību ātri vien iemācīsieties pamatus kādai no 23 piedāvātajām valodām. Neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu personīgais mērķis, “Duolingo” ir viena no pasaulē atzītākajām valodu apguves lietotnēm, ko daudzviet izmanto arī skolu izglītības programmās.

Efektīvāka izdevumu pārraudzīšana

Lai arī ģimenes budžeta plānošana daudziem šķiet ļoti vienkārša, tā nebūt nav. Lai arī par galvenajām izdevumu pozīcijām un pirkumiem esat savstarpēji vienojušies, skaidrības par naudas plūsmu bieži vien nav. Te noderīga būs “Goodbudget” lietotne, kuru var izmantot no 5 dažādām ierīcēm, tādējādi tas ir kā virtuālais maks visai ģimenei. Katram ģimenes loceklim, kurš savā viedierīcē lejupielādējis šo lietotni, būs iespēja pārliecināties par kopējo budžetu, iepazīties ar grafiku un tā analīzi, kā arī iepirkšanās paradumiem. Lietotnē varēs arī redzēt, kur ģimene iztērē lielāko daļu naudas, un jau iepriekš saplānot ideālos mēneša izdevumus.

Pavadi laiku viedierīcēs jēgpilni

Mūsdienās arvien vairāk laika pavadām viedierīcēs. Tās ir ienākušas mūsu ikdienā uz palikšanu, tādēļ ir ļoti svarīgi lietot tās jēgpilni, lai tās kalpotu mums, nevis mēs viņām. Šī mērķa sasniegšanai lieliski noderēs lietotne “Moment”, kas ļaus apzināties, cik daudz laika pavadāt viedtelefonā un kādām aktivitātēm tērējat laiku. Šī lietotne ļauj uzstādīt viedtelefona lietošanas mērķus, piemēram, sociālajos tīkos dienā pavadīt tikai 30 minūtes, un to kontrolēt.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valodas kā svešvalodas eksāmens ārzemēs? Īrijā iespējams, Francijā – ne

jeshoots-com--2vD8lIhdnw-unsplash

Trīs bērnu mamma Baiba jau 20 gadus dzīvo Dienvidfrancijā. Viņas vecākais, 17 gadus vecais dēls, uzturot dzīvu latviešu valodu, mammas mudināts, beidzot mācību iestādi Francijā, vēlējies kārtot eksāmenu latviešu valodā kā otro svešvalodu. Tomēr, kā Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21 gadsimts.” vēsta jaunieša mamma, nokārtot viņa mācību iestādē latviešu valodas eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu esot neiespējami.

“Visi trīs mani bērni dzimuši Francijā, bet es kā latviete, patriotiska būdama, kopš dzimšanas esmu mācījusi viņiem latviešu valodu. Mani bērni māk runāt latviski, dēls varbūt ar franču akcentu. Lasīt prot, runāt, protams, rakstīt mazliet grūtāk,” stāstīja Baiba. Viņas bērni valodu apgūst mājās, sarunājoties ar mammu latviski, neraugoties uz to, ka vīrs Baibai ir francūzis.

Sievietei un viņas bērniem ļoti aktuāls ir jautājums par latviešu valodas kā otrās  svešvalodas eksāmena kārtošanu. Vecākais dēls gada sākumā izteicis vēlmi, ka skolu beidzot, viņš gribētu kā otro svešvalodu kārtot latviešu valodas eksāmenu.

Baiba: “Es biju ļoti pārsteigta, ka nokārtot šādu eksāmenu nav iespējams. Es kā mamma biju šokā un mans dēls arī. Bēdīga jutās arī mana vecākā meita, sakot, kā tas var būt, ja gribam, bet iespēja nav dota.” Baiba nezina iemeslus, kāpēc viņas bērns nevar nokārtot latviešu valodas kā otrās svešvalodas eksāmenu mītnes zemē. Baiba gribētu šo jautājumu atrisināt, jo tā ir lieliska iespēja uzturēt dzīvu latviešu valodu vēl kādam, kurš dzīvo Francijā.

Tomēr, kā norāda Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, tad ikvienam, kurš vēlas kārtot latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, neraugoties uz to, kur dzīvojis, kur un kā mācījies, kā arī – cik vecs, ir iespēja eksāmenu nokārtot. Eksāmena oficiālais nosaukums ir “Valsts valodas prasmes pārbaude” un šis latviešu valodas eksāmens lielākoties nodrošināts Latvijā, un uz to var pieteikties jebkurš un, ja noorganizē pietiekami lielu eksāmena kārtotāju grupu, tad tāda iespēja pastāv arī mītnes zemē. Tikai tad noteikti jāsazinās ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļu.

Tomēr šī nav tā iespēja, uz kuru cer Baibas ģimene Francijā. Turpina Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja: “Ja runa ir par to, ka kādā no valstīm vēlas kārtot eksāmenu, ko atzīst konkrētā valsts, tas ir cits jautājums. Te

ir svarīgi noskaidrot, vai šo eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu atzīs konkrētajā valstī. Tas ir jautājums, kas jāskaidro mītnes zemē, konkrētās valsts izglītības sistēmā.”

Tā kā Francijas izglītības sistēmā nepiedāvā latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, tad, iespējams, ir vērts noskaidrot, kā šādu kārtību izdevies panākt Īrijā dzīvojošajiem latviešiem. Jo, kā zina teikt Laima Ozola – portāla “baltic-ireland.ie” galvenā redaktore, Īrijā dzīvojošie latvieši nu jau vairākus gadus kārto latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, turklāt par to iegūst vērtīgus kredītpunktus, un tieši tas mudina pastiprināti apgūt latviešu valodu.

“Mēs Īrijā esam priviliģētā situācijā, jo mums ir iespēja kārtot eksāmenu latviešu valodā un arī eksāmenu ”Valsts valodas prasmes pārbaude”. Abas atzīst Īrijas izglītības sistēma, un katra šī iespēja kalpo savam mērķi.

Ja jaunietis, beidzot vidusskolu, Īrijā kārto latviešu valodas eksāmenu, tas viņam dod punktus, kas palīdz iestāties koledžā.

Savukārt eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” arī palīdz iestāties koledžā, jo tas ir oficiāls dokuments, kas apliecina, ka latviešu valodu zina starptautiski atzītos līmeņos A1, A2 vai C2,” stāstīja Laima Ozola.

Nokārtots eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” noder, arī atgriežoties Latvijā. Šogad latviešu valodas eksāmenu Īrijā, vidusskolu beidzot, nokārtoja 60 skolēnu un, lai arī to sekmju rezultāti nav spīdoši, tas tomēr apliecina, ka valoda dzīvo un skolēni tajā spēj nokārtot eksāmenu.

Tomēr ir vēl kāda nianse – Īrijas izglītības sistēmā šī eksāmena rezultātus ņem vērā, bet,  stājoties kādā no Latvijas augstākajām mācību iestādēm, to vērā neņems.

Savukārt Francijā ir 30 valodas, kurās iespējams kārtot svešvalodas eksāmenu, tostarp lietuviešu un igauņu, bet ne latviešu. Latvijas Radio aptaujātie norāda, ka ir nepieciešamība abpusējām sarunām starp Latvijas un Francijas izglītības ministrijām un aicina Baibu no Francijas rakstīt iesniegumu, vēstuli, lūgumu šo jautājumu aktualizēt Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tālāk šo jautājumu varētu aktualizēt ministriju līmenī. Citādi Baiba viena pati, visticamāk, neizcīnīs šo tik ļoti svarīgo latviešu valodas jautājumu.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Šogad visi 9. klašu skolēni noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā

green-chameleon-s9CC2SKySJM-unsplash
Visi 9. klašu skolēni 2019./2020.mācību gadā noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos.

Grozījumi valsts pārbaudījumu norises kārtībā un noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību nosaka, ka 9. klašu skolēniem šajā mācību gadā eksāmenu, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos, gan materiāla valoda, gan arī eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda.

Skolēniem 9.klasē obligāti jākārto četri eksāmeni – mācībvalodā, matemātikā, vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles (angļu, krievu, vācu vai franču) un Latvijas vēsturē.

Tomēr mazākumtautību izglītības programmu skolēniem papildus jākārto centralizētais latviešu valodas eksāmens.

Valsts izglītības un satura centrā (VISC) aģentūra LETA uzzināja, ka 2019./2020. mācību gadā centralizētos eksāmenus un eksāmenus plānots organizēt 2020.gada maijā un jūnijā. Lai paaugstinātu drošību eksāmena materiāla neizpaušanā, paredzēts valodu centralizētā eksāmena mutvārdu daļas materiāla piegādi papīra formātā aizstāt ar piegādi elektroniskā formā, rakstīšanas daļas laikā to ievietojot Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā.

Tāpat, lai optimizētu centralizēto eksāmenu darbu vērtēšanu, 2019./2020. mācību gadā plānots fizikas, ķīmijas, latviešu valodas un svešvalodu centralizēto eksāmenu darbu atsevišķu daļu vērtēšanu organizēt tiešsaistē, norādīja VISC.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit.