Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem!

  • Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
  • Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
  • Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
  • Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
  • Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).

Daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:

  • Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  • Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.
  • Maziņš eža puskažociņš
  • Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms.
  • Kur lai kurlai urlai dur lai.

Avots: skaties.lv. Visu rakstu lasi šeit.

No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās

Kas ir baltu valodas?

Baltu valodas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu-slāvu zaram. Baltu valodās runā balti, galvenokārt zonās, kas sniedzas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Baltijas jūras Ziemeļeiropā.

Baltu valodas iedala divās grupās: rietumbaltu un austrumbaltu (ar divām dzīvajām valodām — lietuviešu un latviešu).

No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās

Arheoloģiskie dati liecina, ka pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē un m.ē. liela daļa Ziemeļaustrumeiropas — aptuveni no Maskavas līdz Berlīnei — bija baltu valodās runājoša teritorija. Slāvi šajā teritorijā ienāca vēlāk. Šo teritoriju klāja gandrīz necaurejami meži, un tā atradās tālu no galvenajiem migrācijas un svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem. Šie faktori sekmēja ārkārtīgi arhaiskās baltu valodu saimes saglabāšanos.

Slāvu valodas radās no baltu valodām

Pagājušā gadsimta 60. gados krievu zinātnieki Vladimirs Toporovs un Vjačeslavs Ivanovs izdarīja šādus secinājumus:

a) protoslāvu valoda izveidojās no perifērā tipa baltu dialektiem;

b) slāvu lingvistikas tips vēlāk veidojās no baltu valodu struktūrmodeļa;

c) slāvu struktūrmodelis ir baltu valodu struktūrmodeļa pārveides rezultāts.

Kāpēc baltu valodas ir unikālas rietumu pasaulē?

Baltu valodas ir vienas no vecākajām pašlaik saglabājušām indoeiropiešu valodām, neraugoties uz to vēlo atzīšanu.

Viens no vēlās atzīšanas iemesliem ir tas, ka balti pretojās kristietības ieviešanai ilgāk nekā jebkuri citi eiropieši, un tas kavēja rakstības ieviešanu un norobežoja viņu valodas no ārējas ietekmes.

Indoeiropiešu valodu koks

Indoeiropiešu valodu koks  | Baltu valodas - latviešu un lietuviešu valodas | Tulkojumi un valodu kursi baltu valodās ISO sertificētā valodu uzņēmumā Baltic Media

10 pasaules vecākās valodas, kurās joprojam runā pasaulē 

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Baltu valodas Tulkošanas birojs Baltic Media | Rīgas birojs | Starptautiskais birojs
Baltu valodas

Uzņēmums Baltic Media Ltd. ir vadošais tulkošanas birojs Ziemeļeiropā, kas nodrošina digitālās tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumus un specializējies visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.

Tā galvenā specializācija ir tulkojumi no/uz Ziemeļeiropas (tostarp skandināvu, baltu un slāvu) valodām. Pārsvarā tie ir tulkojumi no zviedru, somu, dāņu, islandiešu, norvēģu, vācu, angļu, poļu, krievu, latviešu, lietuviešu un igauņu valodas, un uz minētajām valodām.

Uzņēmuma tulkošanas pakalpojumi ir ISO sertificēti.

Avots: VikipēdijaLingvistiskās pētniecības centrs Teksasas Universitātē Ostinā.

Kāpēc tulkošanas birojs Baltic Media ir jūsu labākā izvēle?

Kā samazināt jūsu tulkošanas izmaksas, neupurējot kvalitāti?

Kāpēc vajadzētu izvēlēties profesionālus tulkotājus?

Saņem vislabāko tulkošanas cenas piedāvājumu 15 minūtēs 

Informācijas pieprasījums 

E-pasts

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
Baltic Media Valodu mācību centrs

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.

Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.

Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.

Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.

Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.

Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.

Autors: Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Apgūsti lietuviešu valodu

pisit-heng-FQvadXmA524-unsplash

Lietuviešu valoda ir viena no divām (otra ir latviešu valoda) joprojām dzīvajām baltu valodām, kuras veido atsevišķu apakšgrupu indoeiropiešu valodu saimē. Lietuviešu valoda tiek uzskatīta par vienu no vismazāk izmainītajām mūsdienās lietotajām indoeiropiešu valodām, un tā ir apmēram tikpat veca kā sanskrits. Vistuvākā radniecība tai ir ar slāvu un ģermāņu valodu grupām.

Baltic Media Valodu mācību centrs sagatavoja sarakstu ar svarīgākajiem vārdiem lietuviešu valodā, kurus Jums vajadzētu apgūt pirms došanās uz Lietuvu.

Sasveicināšanās/Atsveicināšanās

  • Labas! – Hello!
  • Labas rytas! – Good morning!
  • Laba diena!  – Hello!
  • Labas vakaras! – Good evening!
  • Labanakt! – Good night!
  • Viso! – Bye!
  • Iki pasimatymo! – Good bye!

Svarīgi vārdi un frāzes

  • Taip – yes
  • Ne – no
  • Gal – maybe
  • Gerai – OK
  • Ačiū! – Thank you!
  • Prašom! – You’re welcome!
  • Atsiprašau, … – Excuse me, …
  • Aš (ne)turiu … – I (don’t) have …
  • Mes (ne)turime … – We (don’t) have …
  • Yra … / Nėra … – There is … / There isn’t …
  • Aš esu/Mano vardas… – My name is…
  • Aš esu iš…. – I am from…
  • Aš nekalbu lietuviškai – I don’t speak any Lithuanian
  • Aš nesuprantu – I don’t understand that
  • Ar kalbate …? – Do you speak …?
  • Ar čia kas nors kalba …? – Does anyone here speak …?
  • Angliškai – English
  • Rusiškai – Russian
  • Latviškai – Latvian

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Ko darīt ar valodas grabažiem? Karstie strīdi par svešvārdiem

joanna-kosinska-B6yDtYs2IgY-unsplash

Karstākos strīdus un pat pretēju nostāju par latviešu valodas tīrību visos laikos izraisījuši svešvārdi. Liekus ienācējus no citām valodām par grabažiem nosaucis viens no nacionālās valodniecības pamatlicējiem, jaunlatvietis Juris Alunāns. Cik piesārņota ar svešvārdiem ir mūsdienu latviešu valoda?

“Atmetīsim liekus svešiniekus – runājot un rakstot, visur tur, kur mums pašiem zelta graudiņi,” aicināja J. Alunāns. Latviešu valodas kopšanas darbus turpināja citi jaunlatvieši un valodnieki, sevišķi ražīgs bija Jānis Endzelīns.

Priekšvārdā viņš raksta: “Ilgus gadus bijām no vācu mācītājiem klausījušies un vācu rakstītās grāmatās lasījuši ar ģermānismiem piesātinātu latviešu valodu.

Tad latvieši paši, iepazinušies ar vācu un vēlāk arī krievu valodu, sāka domāt un runāt vācu, resp. krievu, valodas garā. Bērniem tāda sabojāta valoda jālasa grāmatās, laikrakstos un jāklausās no saviem skolotājiem.”

Valodniece Dzintra Paegle, salīdzinot Endzelīna norādītās kļūdas ar mūsdienu valodu, secinājusi, ka tikai dažas no tām ir zudušas. Nav iepriecinošs novērojums, turklāt pie valodas bojātājiem nākusi klāt arī angļu valoda.

Vai ir pamats celt trauksmi, “Mājas Viesis” jautāja Initai Vītolai, Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas vadītājai.

Vai valodnieki ir aprēķinājuši svešvārdu īpatsvaru mūsdienu latviešu valodā?

Tad jāsāk ar jautājumu, cik vārdu ir latviešu valodā? To nevarēs atbildēt neviens, varam skatīties vārdnīcas, tēzauru (skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca tīmeklī “tezaurs.lv”. – I. P.), bet tas nedos kopējo skaitu.

Valodnieks Ojārs Bušs publikācijā pirms desmit gadiem lēš, ka varētu būt 300 līdz 350 tūkstošiem vārdu, tikai nav zināms, kuru leksiku viņš domāja. Manuprāt, latviešu valodā ir krietni vairāk vārdu. Svešvārdu apjoms nav aprēķināts, nav arī pētīts, vai mūsdienās, pieņemsim, preses valodā, to ir vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Skaidrs, ka neviena valoda bez svešvārdiem pastāvēt nevar. Pūrismā cenšamies izvairīties no jebkuras svešas ietekmes, lai saglabātu tīru valodu ar tajā iederīgiem izteiksmes līdzekļiem. Mūsdienās par to vairāk domālietuvieši – kā svešvārdu aizstāt ar lietuviskas cilmes vārdiem. Starp citu, savu nacionālo lepnumu cepelīnus viņi literārajā valodā sauc par dižkukuli.

Arī latviešu valodā ļoti bieži paralēli pastāv aizgūts vārds, svešvārds un latviskas cilmes vārds. Šis ir aktuāls jautājums – kāpēc, piemēram, plašsaziņas līdzekļos lietot svešo vārdu, ja mēs veiksmīgi varam izmantot latviskas cilmes vārdu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valodas kā svešvalodas eksāmens ārzemēs? Īrijā iespējams, Francijā – ne

jeshoots-com--2vD8lIhdnw-unsplash

Trīs bērnu mamma Baiba jau 20 gadus dzīvo Dienvidfrancijā. Viņas vecākais, 17 gadus vecais dēls, uzturot dzīvu latviešu valodu, mammas mudināts, beidzot mācību iestādi Francijā, vēlējies kārtot eksāmenu latviešu valodā kā otro svešvalodu. Tomēr, kā Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21 gadsimts.” vēsta jaunieša mamma, nokārtot viņa mācību iestādē latviešu valodas eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu esot neiespējami.

“Visi trīs mani bērni dzimuši Francijā, bet es kā latviete, patriotiska būdama, kopš dzimšanas esmu mācījusi viņiem latviešu valodu. Mani bērni māk runāt latviski, dēls varbūt ar franču akcentu. Lasīt prot, runāt, protams, rakstīt mazliet grūtāk,” stāstīja Baiba. Viņas bērni valodu apgūst mājās, sarunājoties ar mammu latviski, neraugoties uz to, ka vīrs Baibai ir francūzis.

Sievietei un viņas bērniem ļoti aktuāls ir jautājums par latviešu valodas kā otrās  svešvalodas eksāmena kārtošanu. Vecākais dēls gada sākumā izteicis vēlmi, ka skolu beidzot, viņš gribētu kā otro svešvalodu kārtot latviešu valodas eksāmenu.

Baiba: “Es biju ļoti pārsteigta, ka nokārtot šādu eksāmenu nav iespējams. Es kā mamma biju šokā un mans dēls arī. Bēdīga jutās arī mana vecākā meita, sakot, kā tas var būt, ja gribam, bet iespēja nav dota.” Baiba nezina iemeslus, kāpēc viņas bērns nevar nokārtot latviešu valodas kā otrās svešvalodas eksāmenu mītnes zemē. Baiba gribētu šo jautājumu atrisināt, jo tā ir lieliska iespēja uzturēt dzīvu latviešu valodu vēl kādam, kurš dzīvo Francijā.

Tomēr, kā norāda Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, tad ikvienam, kurš vēlas kārtot latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, neraugoties uz to, kur dzīvojis, kur un kā mācījies, kā arī – cik vecs, ir iespēja eksāmenu nokārtot. Eksāmena oficiālais nosaukums ir “Valsts valodas prasmes pārbaude” un šis latviešu valodas eksāmens lielākoties nodrošināts Latvijā, un uz to var pieteikties jebkurš un, ja noorganizē pietiekami lielu eksāmena kārtotāju grupu, tad tāda iespēja pastāv arī mītnes zemē. Tikai tad noteikti jāsazinās ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļu.

Tomēr šī nav tā iespēja, uz kuru cer Baibas ģimene Francijā. Turpina Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja: “Ja runa ir par to, ka kādā no valstīm vēlas kārtot eksāmenu, ko atzīst konkrētā valsts, tas ir cits jautājums. Te

ir svarīgi noskaidrot, vai šo eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu atzīs konkrētajā valstī. Tas ir jautājums, kas jāskaidro mītnes zemē, konkrētās valsts izglītības sistēmā.”

Tā kā Francijas izglītības sistēmā nepiedāvā latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, tad, iespējams, ir vērts noskaidrot, kā šādu kārtību izdevies panākt Īrijā dzīvojošajiem latviešiem. Jo, kā zina teikt Laima Ozola – portāla “baltic-ireland.ie” galvenā redaktore, Īrijā dzīvojošie latvieši nu jau vairākus gadus kārto latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, turklāt par to iegūst vērtīgus kredītpunktus, un tieši tas mudina pastiprināti apgūt latviešu valodu.

“Mēs Īrijā esam priviliģētā situācijā, jo mums ir iespēja kārtot eksāmenu latviešu valodā un arī eksāmenu ”Valsts valodas prasmes pārbaude”. Abas atzīst Īrijas izglītības sistēma, un katra šī iespēja kalpo savam mērķi.

Ja jaunietis, beidzot vidusskolu, Īrijā kārto latviešu valodas eksāmenu, tas viņam dod punktus, kas palīdz iestāties koledžā.

Savukārt eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” arī palīdz iestāties koledžā, jo tas ir oficiāls dokuments, kas apliecina, ka latviešu valodu zina starptautiski atzītos līmeņos A1, A2 vai C2,” stāstīja Laima Ozola.

Nokārtots eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” noder, arī atgriežoties Latvijā. Šogad latviešu valodas eksāmenu Īrijā, vidusskolu beidzot, nokārtoja 60 skolēnu un, lai arī to sekmju rezultāti nav spīdoši, tas tomēr apliecina, ka valoda dzīvo un skolēni tajā spēj nokārtot eksāmenu.

Tomēr ir vēl kāda nianse – Īrijas izglītības sistēmā šī eksāmena rezultātus ņem vērā, bet,  stājoties kādā no Latvijas augstākajām mācību iestādēm, to vērā neņems.

Savukārt Francijā ir 30 valodas, kurās iespējams kārtot svešvalodas eksāmenu, tostarp lietuviešu un igauņu, bet ne latviešu. Latvijas Radio aptaujātie norāda, ka ir nepieciešamība abpusējām sarunām starp Latvijas un Francijas izglītības ministrijām un aicina Baibu no Francijas rakstīt iesniegumu, vēstuli, lūgumu šo jautājumu aktualizēt Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tālāk šo jautājumu varētu aktualizēt ministriju līmenī. Citādi Baiba viena pati, visticamāk, neizcīnīs šo tik ļoti svarīgo latviešu valodas jautājumu.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kuras valodas lieto Parlamentā?

frederick-tubiermont-N99V5GjTi-g-unsplash

ES ir 24 oficiālās valodas. 24 valodas nozīmē, ka ikviens iedzīvotājs var izlasīt ES tiesību aktus, kas viņus ietekmē, un labāk izprast tos. Saziņā ar ES iestādēm, piemēram, iesniedzot lūgumrakstus vai pieprasot informāciju, eiropieši var izmantot jebkuru no oficiālajām valodām, tāpat kā sekot sekot līdzi debatēm Parlamentā tiešraidē internetā un klausīties tās savā valodā.

Taču ir arī svarīgi, lai EP deputātiem būtu iespēja runāt, klausīties, lasīt un rakstīt savā dzimtajā valodā, kā arī jebkurā no ES oficiālajām valodām. Būtisks demokrātijas princips ir tas, ka katrs ES iedzīvotājs var kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu, pat ja viņš nerunā nevienā svešvalodā. Deputāti tiek ievēlēti, lai pārstāvētu to pilsoņu intereses, kuri balso par viņiem, nevis tāpēc, ka zina svešvalodas. Lai nodrošinātu vienādus darba apstākļus visiem EP deputātiem, viņiem jābūt pilnībā pieejamai informācijai attiecīgajās valodās. EP deputātu runas, kas tiek teiktas kādā no oficiālajām valodām, vienlaicīgi tiek tulkotas citās oficiālajās valodās, bet visi oficiālie teksti — tulkoti, lai būtu pieejami visās 24 valodās. Lai ES tiesību akti tiktu tieši piemēroti vai transponēti valstu tiesību aktos, tos vispirms jāpārtulko visās ES oficiālājās valodās. Eiropieši var pieprasīt un saņemt informāciju jebkurā no oficiālajām valodām.

Līdz ar Horvātijas pievienošanos 2013. gada 1. jūlijā kopējais oficiālo valodu skaits sasniedza 24: bulgāru, čehu, horvātu, dāņu, nīderlandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru,itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru.

Saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES angļu valodas kā ES oficiālās valodas statuss netiks atcelts. Visām ES valdībām par to būtu jālemj vienprātīgi, un, tā kā angļu valoda ir arī Īrijas un Maltas oficiālā valoda, šī iespēja šķiet maza.

Tulka un tulkotāja darbs

Parasti ikviens tulks un tulkotājs tulko uz savu dzimto valodu. Šīs 24 oficiālās valodas var kombinēt 552 veidos. Lai varētu nodrošināt visas iespējamās valodu kombinācijas, Parlaments dažreiz izmanto “starpniekvalodu” sistēmu: runa vai teksts vispirms tiek pārtulkots kādā no plašāk lietotajām valodām (angļu, franču vai vācu) un pēc tam — pārējās valodās.

Mutiskā un rakstiskā tulkošana ir dažādas profesijas — tulki mutiski tulko vienu valodu citā valodā sanāksmju reāllaikā; tulkotāji strādā ar rakstiskiem dokumentiem, sagatavojot pilnībā precīzu dokumenta versiju mērķa valodā. Eiropas Parlamenta mutiskie tulki ir apmācīti, kā nodot tālāk Eiropas Parlamenta deputātu vēstījumu. Turklāt, ņemot vērā parlamentāro debašu specifiku, administrācija palīdz viņiem sagatavoties darbam konkrētās sanāksmēs un sekot līdzi attīstībai tajās valodās, no kurām viņi tulko. Būdami profesionāli lingvisti, viņi nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumus visiem Parlamenta deputātiem.

Tulkotāji ne tikai tulko, bet veic arī citu lingvistiskās mediācijas uzdevumus, piemēram, pielāgo tekstus aplādēm, subtitrē videosižetus un veido audio ierakstus 24 valodās.

Parlaments nodarbina apmēram 270 štata tulkus un var arī regulāri piesaistīt vairāk nekā 1500 ārējus akreditētus tulkus. Plenārsēžu nedēļās strādā apmēram 700 līdz 900 tulki. Parlamentā ir nodarbināti aptuveni 600 tulkotāji, un aptuveni 30 % tulkošanas darbu veic ārštata tulkotāji.

Avots: Eiropas Parlaments. Visu rakstu lasiet šeit.

Kādi ir Eiropas valodu garākie vārdi?

donau_dampfschiffahrts_elektrizitaten_hauptbetriebswerk_bauunterbeamten_gesellschaft-kas-ir-eiropas-valodu-garakie-vardi-55eec63d7343a-e1441711823266

Photo by europeisnotdead.files.wordpress.com

Latviešu valodā garākais vārds ir ar 27 burtiem – pretpulksteņrādītājvirziens, taču Eiropas valodu garākais ir vācu valodas vārds donaudampfschiffahrts­elektrizitäten­hauptbetriebswerk­bauunterbeamten­gesellschaft (taču to izmanto arī Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā un Austrijā), kas veidots no 79 (!) burtiem un tas nozīmē – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija. Taču katrā valodā ir pa kādam “briesmonim”, kuru ar pirmo reizi ne katram izdotos uzrakstīt. Apskatīsim 10 interesantākos piemērus.

Starp Baltijas valstīm mūsu garākais vārds sastāv no vismazāk burtiem, bet uzvarētāji šajā jomā ir igauņi, kuriem ir vārds ar 42 burtiem, bet lietuviešu garākajā vārdā ir 37 burti. Vācu valodas rekordistam seko Turcija (71 burts) un Islande, kurai savā valodā ir vārds ar 61 burtu, bet angļu valodas garākais vārds tikai nedaudz pārspēj mūsu – 29 burti. Turpmāk apskatījām desmit piemērus ar Eiropas valodu garākajiem vārdiem, kā arī mēģinājumiem tos iztulkot.

Donau­dampfschiffahrts­elektrizitäten­hauptbetriebswerk­bauunterbeamten­gesellschaft (vācu valoda, 79 burti) – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija;

Vaðlaheiðarvegavinnuverkfærageymsluskúraútidyralyklakippuhringur(islandiešu valoda, 61 burts) – atslēgu gredzens no Vaðlaheiði plateau ceļu strādnieku instrumentu novietnes durvju atslēgu ķēdes;

Antidisestablishmentarianism (angļu valoda, 28 burti) – šā vārda nozīmes aptuvenais skaidrojums varētu būt šāds – opozīcijas politiskā nostāja pret iebildumiem par varas samazināšanu vai atņemšanu baznīcai kādā no Apvienotās Karalistes reģioniem (Īrijā, Anglijā un Velsā);

Lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas (somu valoda, 61 burts) – lidmašīnas reaktīvā turbodzinēja mehānikas students, kurš strādā uzrauga pavadībā;

Speciallægepraksisplanlægningsstabiliseringsperiode (dāņu valoda, 51) – laika periods, kurā tiek specializēta ārsta prakse;

Hottentottententententoonstellingsterrein (holandiešu valoda, 41 burts) – Hotentota būdu izstādes zeme, laukums;

Pretpulksteņrādītājvirziens – latviešu valodas garākais vārds, kas sastāv no 27 burtiem;

Sünnipäevanädalalõpupeopärastlõunaväsimus (igauņu valoda, 42 burti) – nogurums pēc dzimšanas dienas svinību vakariņām;

Nebeprisikiškiakopūsteliaudavusiuose (lietuviešu valoda, 37 burti) – tie, kuri pagātnē nevarēja panest pietiekamu daudzumu mazo skābeņu;

Muvaffakiyetsizleştiricileştiriveremeyebileceklerimizdenmişsinizcesine (turku valoda, 71 burts) – lai nu kā, jūs esat no tiem, kurus mēs tik viegli nevarēsim atzīmēt kā neveiksmīgus.

Ir apkopotas arī citas valodas, kuru tulkojumus angļu valodā vari apskatīt šeit!

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

question-2736480_1920

Image by Anemone123 on Pixabay

Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem!

  • Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
  • Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
  • Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
  • Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
  • Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).

Bonusā – daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:

  • Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  • Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vienādi vārdi – dažādas nozīmes

jelleke-vanooteghem-488228-unsplash

Photo by Jelleke Vanooteghem on Unsplash.

Eiropas valodās ir daudz līdzību: vienas valodas vārdam var būt tāda pati vai ļoti līdzīga izruna un nozīme kādā citā valodā. Tomēr šajā sadaļā mēs parādām dažus no t. s. viltusdraugiem, kur vārdi, kuriem ir līdzīga forma, dažādās valodās nozīmē pavisam ko citu, nekā jūs sagaidāt!

Avots: EDL. Visu rakstu lasiet šeit.

Word Language 1 Meaning Language 2 Meaning
aloud Dutch ancient English aloud
angel Dutch sting English angel
angel German fishing rod English angel
any English any Catalan year
arm Dutch poor English arm
bad Dutch bath English bad
bank Dutch cough English bank
barn Swedish children English barn
bat Polish whip English bat
beer Dutch bear English beer
berros Spanish watercress Portuguese scream
big Dutch baby pig English big
blubber Dutch mud English blubber
bra Swedish good English bra
brand Dutch fire English brand
brat Slovak brother English brat
burro Italian butter Spanish donkey
but Polish shoe English but
cap Romanian head English cap
car French because English car
chariot French trolley English chariot
chips French Crisps English chips / french fries
dobro Croation good Portuguese double; twice
door Dutch through English door
elf English elf German eleven
farmer English farmer Hungarian jeans
fart Swedish speed English fart
fart Polish good luck English fart
fast German almost English quick
Fisch – fiche German fish French sheet of paper
flint Swedish bald head English flint
four French oven English four
gap Swedish mouth English gap
gift English gift German poison
gift English gift Swedish married
gift English gift Norwegian poison
gland French acorn English gland
glass Swedish ice-cream English glass
grad German degree Bosnian city
gris Spanish grey Swedish pig
helmet Finnish pearls English helmet
home Finnish mould English home
home Catalan man English home
iki Lithuanian until Turkish two
kaka Icelandic cake Bulgarian an older sister
kind Icelandic sheep German child
kiss English kiss Swedish pee
largo Portuguese wide Spanish long
list Slovak a leaf English list
maize Latvian bread English corn
mås Swedish seagull Danish buttocks
matka Czech mother Finnish journey
matto Finnish carpet Italian crazy
otrok Slovene child Slovak slave
pain French bread English pain
panna Polish a single woman Italian cream
panna Finnish put Italian cream
pasta Italian noodles Polish toothpaste
penner Norwegian pens German tramp
plot Czech fence English plot
prego Italian you’re welcome Portuguese nail
privet Russian hello (привет) English name for a plant (genus Ligustrum)
rana Spanish frog Bulgarian wound
rana Romanian wound Spanish frog
rock Swedish coat German skirt
roof Dutch robbery English roof
rooster Dutch schedule English rooster
rot (рот) German red Russian mouth
rum Swedish room English rum
sale Italian salt English sale
sau German sow Norwegian (Nynorsk) sheep
seis Finnish stop! Spanish six
sky Swedish gravy English sky
slim Dutch smart English slim
stol (стол) Russian table Bulgarian chair
sugar Basque flame English sugar
sugar Romanian baby (0-12 months old) English sugar
tak Danish Thank you Polish Yes
tie Finnish way; road English tie
tuna Spanish cactus English tuna
tuna Czech ton (a unit of weight) English tuna
vela Spanish candle Italian sail
worst Dutch sausage English worst