“Lufthansa” turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā

"Lufthansa" turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā

Sveiciens “Sehr geehrte Damen und Herren, herzlich willkommen an Bord” jeb latviešu valodas tulkojumā “Dāmas un kungi, laipni lūgti uz klāja” jau drīzumā kļūs par daļu no aviokompānijas “Lufthansa” vēsturi.

Vācijas lidsabiedrība turpmāk plāno izmantot dzimumneitrālu valodu. Pārmaiņas skars ne tikai “Lufthansa”, bet arī pārējās grupas lidsabiedrības, to vidū “Austrian Airlines”, “Swiss” un “Eurowings”.

Kompānijas pārstāve Anja Štengera norāda, ka “dažādība nav tikai tukša frāze, bet gan realitāte, tieši tādēļ no šī brīža uzņēmums vēlas paust savu attieksmi arī valodas ziņā”.

Turpmāk “Lufthansa” apkalpes locekļi izmantos dzimumneitrālas frāzes kā “dārgie viesi”, “labrīt / labdien / labvakar” vai vienkārši “laipni lūgti uz klāja”. Tas, kā sveicināt viesus, tiks atstāts katra lidojuma apkalpes locekļu pārziņā. Par pārmaiņām apkalpes locekļi tika informēti maijā, un jau pašlaik izmaiņas ir stājušās spēkā. Cilvēkus, kas identificē sevi citādāk, ne tikai kā vīrieti vai sievieti, tāpat arī cilvēki, kuri apšauba binārās sistēmas, labāk uzrunāt neitrāli, nevis kā “dāmas un kungi”,” skaidro Bīlefeldas universitātes eksperte socioloģijas un ekonomikas jautājumos Aleksandra Šēle.

Kas ir dzimumneitrāla valoda?

“Lufthansa” gājiens seko daudzām citām organizācijām un to grupām, kas īsteno pilnīgu iekļaušanas politiku, to vidū nešķirojot cilvēkus pēc dzimuma. Atsevišķas organizācijas, kā Eiropas Komisija un Apvienoto Nāciju organizācija ir pieņēmušas vadlīnijas, kā izmantot dzimumneitrālu valodu iekšējai lietošanai.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts dzimumneitrālu valodu definē kā “valodu, kas nenorāda uz konkrētu dzimumu, bet runā par cilvēkiem kā tādiem, nenorādot uz to, vai cilvēks ir vīrietis, vai sieviete”.

Avots: Tvnet. Visu rakstu lasiet šeit.

Interesanti fakti par valodām

Interesanti fakti par valodām

Vai zināji, ka:

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
     
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
     
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
     
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
     
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
     
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
     
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
     
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
     
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
     
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
     
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
     
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
     
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.