Mācos runāt latviski

Latviešu valodas kursi pie Baltic Media pasniedzējas Ivetas Grīnbergas. Ziemassvētki 2018.

Latviešu valodas kursi pie Baltic Media pasniedzējas Ivetas Grīnbergas. Ziemassvētki 2018.

Sirsnīgi nosvinēti Ziemassvētki, izlocīta mēle latviešu mēles mežģus izrunājot, Ziemassvētku dziesmas latviešu valodā dziedot Baltic Media Valodu mācību centra latviešu valodas kursos ārzemniekiem, kas apmetušies uz dzīvi Latvijā

macos latviski nozimite

Katrs latviešu valodas students Ziemassvētkos saņēma dāvanu, ko tagad varēs lietot visu gadu. Tā ir neliela piespraude ar uzrakstu Mācos runāt latviski. Ārzemnieki, kas mācās latviešu valodu mūsu valodu kursos, daudzkārt sūdzas par to, ka paši latvieši nekādā ziņā neveicina latviešu valodas apguvi.

macos latviski daudzas noz

Ja kāds restorānā pieklājīgi un lēni cenšas pasūtīt ēdienu latviski, tad viesmīlis nereti pāriet uz angļu valodu, nedodot iespēju vingrināties latviešu valodas apguvē. Tādās reizēs gribas kliegt: „Mīļie tautieši, kas jums kaiš?! Kāpēc nejūtat lepnumu par to, ka kāds mācās jūsu valodu?”

Baltic Media Valodu kursu komanda cer, ka šī nelielā piespraude, kas norāda, ka kāds vēl tikai mācās, varbūt runā lēni un ar kļūdām, veicinās sapratni un lepnumu par savu valodu pašos latviešos.

Jaukās latviešu meitenes, ja jūsu vīrs vai draugs ir, piemēram, itālis, indietis, francūzis, soms vai kādas citas tautības pārstāvis un MĀCĀS RUNĀT LATVISKI, ticiet man – viņš jūs ļoti mīl. Palīdziet viņam, runājiet ar viņu latviski!

Autore: Iveta Grīnberga, Baltic Media Latviešu valodas kursu programmu vadītāja.

Kādas valodas apgūt 2019. gadā

rawpixel-790897-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Tuvojoties jaunajam gadam, vairums no mums izvērtē pagājušā gadā paveikto, sasniegtos mērķus un piedzīvotās neveiksmes, kā arī apsver jaunus mērķus un iespējas, ko izdarīt nākamajā gadā. Cilvēki bieži apņemas apgūt kādu jaunu valodu darba vajadzībām, ceļošanai vai priekam. 

Iedvesmai piedāvājam sarakstu ar populārākajām valodām, kuras apgūt 2019. gadā:

  1. Spāņu valodu,
  2. Mandarīnu valodu,
  3. Franču valodu,
  4. Arābu valodu,
  5. Vācu valodu,
  6. Itāļu valodu.

Lai izdodas visi nospraustie Jaunā Gada mērķi un apgūt sev interesējošu valodu!

Avots: Cudoo. Visu raksu lasiet šeit.

„Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu” dažādās valodās

aaron-burden-470046-unsplash

Photo by Aaron Burden on Unsplash

Ja šogad Ziemassvētkus vai Jauno gadu sagaidīsi ārpus Latvijas, esam sarūpējuši Tev apsveikumus vairākās valodās, lai aizbraucot uz jebkuru valsti, Tu zinātu kaut vienu teikumu!

Albāņu valodā – Gëzuar Krishtlindjet e Vitin e Ri
Arābu valodā – اجمل التهاني بمناسبة الميلاد و حلول السنة الجديدة
Latgaļu valodā – Laimeigu Jaunū godu
Angļu valodā – Merry Christmas and Happy New Year
Bulgāru valodā – Честита Коледа! Щастлива Нова Година
Baltkrievu valodā – З Новым годам i Калядамi
Ķīniešu valodā (Mandarīnu dialektā) – 聖誕節和新年快樂 [圣诞节和新年快乐]
Horvātu valodā – Sretan Božic i uspješna Nova godina
Čehu valodā – Veselé vánoce a šťastný nový rok
Dāņu valodā – Glædelig jul og godt nytår
Holandiešu valodā – Prettige Kerstdagen en een gelukkig nieuw jaar
Esperanto – Bonan Kristnaskon kaj feliĉan novan jaron
Igauņu valodā – Häid Jõule ja õnnelikku uut aastat
Somu valodā – Hyvää joulua ja onnellista uutta vuotta
Franču valodā – Joyeux Noël et bonne année
Īru valodā – Nollaig Shona agus Athbhliain faoi mhaise duit
Skotu valodā – Nollaig chridheil agus bliadhna mhath ùr
Vācu valodā – Frohe Weihnachten und ein frohes neues Jahr
Grieķu valodā – Καλά Χριστούγεννα και Ευτυχισμένο το Νέο Ετος
Hindu valodā – क्रिसमस और नव वर्ष मंगलमय हो
Ungāru valodā – Kellemes karácsonyt és boldog új évet
Islandiešu valodā – Gleðileg jól og farsælt komandi ár
Indonēziešu valodā – Selamat hari Natal
Itāļu valodā – Buon Natale e felice anno nuovo
Japāņu valodā – クリスマスと新年おめでとうございます
Kirgīzu valodā – Жаратканнын туысымен Жана Жылыныз кутты болсын
Korejiešu valodā – 메리 크리스마스 새해 복 많이 받으세요
Latīņu valoda – Natale hilare et annum faustum
Latviešu valodā – priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu
Norvēģu valodā – God jul og godt nyttår (Bokmål)
Persiešu valodā – كرسمس مبارک سال نو مبارک
Poļu valodā – Wesołych Świąt i szczęśliwego Nowego Roku
Portugāļu valodā – Feliz Natal e próspero ano novo
Rumāņu valodā – Crăciun fericit şi un an nou fericit
Krievu valodā – С Рождеством Христовым и С наступающим Новым Годом
Serbu valodā – Срђан Божиђ и Сређна Нова Година
Sicīliešu valodā – Bon Natali e filici annu novu
Lietuviešu valodā – Linksmų Kalėdų ir laimingų Naujųjų Metų
Slovāku valodā – Veselé vianoce a šťastný nový rok
Slovēņu valodā – Vesel Božič in srečno novo leto
Somāliešu valodā – Ciid wanaagsan iyo sanad cusub oo fiican
Spāņu valodā – ¡Feliz Navidad y próspero año nuevo!
Zviedru valodā – God jul och gott nytt år
Taizemiešu valodā – เมอรี่คริสต์มาส และสวัสดีปีใหม่
Turku valodā – Yeni yılınızı kutlar, sağlık ve başarılar dileriz
Ukraiņu valodā – Bеселого Різдва і з Новим Роком
Uzbeku valodā – Yangi Yil Bilan
Ebreju valodā (jidišs) – אַ פֿרײליכע ניטל און אַ גוטער נײַער יאָר
Vjetnamiešu valodā – Chúc Giáng Sinh Vui Vẻ và Chúc Năm Mới Tốt Lành
Velsiešu valoda – Nadolig llawen a blwyddyn newydd dda
Tibetiešu valodā – ལོགསར་ལ་བཀྲ་ཤིས་བདེ་ལེགས་།
Zulu valodā – Sinifesela Ukhisimusi Omuhle Nonyaka Omusha Onempumele

Lai priecīgi Ziemassvētki un veiksmīgs Jaunais Gads!

Avots: Ir Laiks. Visu rakstu lasiet šeit

Kā motivēt sevi jaunu valodu apgūšanai?

vandan-patel-616146-unsplash

Photo by Vandan Patel on Unsplash

Eksperti stāsta, ka svešvalodu apgūšana mūsdienās ir kļuvusi vieglāka un aizraujošāka kā jebkad – tam palīdz arī daudzās tehnoloģiju iespējas, kas ar mācīšanās procesu padara interesantu pat aizņemtākajiem.

Kā atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Valodu centra vadītāja Dace Žibala, galvenais nosacījums valodu apguvē ir motivācija: “Bez tās nepalīdzēs ne pieredzējuši skolotāji, ne modernās tehnoloģijas. Šo patiesību agrāk varējām redzēt skolās, kur, 7 līdz 9 gadus mācoties kādu svešvalodu, jaunieši tāpat nespēja komunicēt, jo tā tika uzskatīta par mācību priekšmetu bez konteksta un reāla pielietojuma. Tādi modernie valodas apguves rīki kā tehnoloģijas ir labs atbalsts, palīdzot mācīties sev piemērotā tempā un izdevīgā laikā.”

Kā labs sākums jaunas valodas apgūšanai var kalpot filmu vai seriālu skatīšanās oriģinālvalodā, ārzemju ziņu portālu lasīšana vai radio klausīšanās.

“Gudrā” mācīšanās

Nesen veiktais „Samsung Techonomic Index“ pētījums atklāj, ka katrs ceturtais eiropietis vismaz reizi nedēļā izmanto tehnoloģijas, lai apgūtu jaunas zināšanas. Paralēli pieaug risinājumu klāsts, kas šīs zināšanas piedāvā – tajā skaitā valodu aplikācijas ar dažādām pieejām to apguvei. Eksperimentējot un izmēģinot, starp tām ikviens var atrast savam dzīvesstilam un ritmam piemērotāko.

Izmanto iespēju ceļot un nebaidies sarunāties

“Ceļošana ir aizraujošs veids kā praktiski trenēties valodu apguvē, tāpēc nevajadzētu baidīties savas prasmes pielietot. Mēs lieliski zinām, cik jocīgi reizēm izklausās kāds ārzemnieka latviešu valodā pateiktais vārds, taču vienlaikus novērtējam, ka viņš mēģina sarunāties mūsu dzimtajā valodā un labprāt palīdzam,” papildina Dace Žibala. Lai sazinātos ar vietējiem iedzīvotājiem viņu valodā, Jūs varat izmantot viedtālruņos pieejamās iespējas, īpaši vārdnīcas.

Avots: Sieviešu Klubs. Visu rakstu lasiet šeit

11 mīti par tulkošanu un tulkotājiem

romain-vignes-53940-unsplash

Photo by Romain Vignes on Unsplash.com

Esam pārliecinājušies, ka cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi priekšstati par valodu nozari, un sastapušies ar vairākiem diezgan izplatītiem mītiem par tulkotājiem un tulkošanu. 

Lūk, 11 no tiem:

1. Visi cilvēki, kuri runā divās vai vairāk valodās, ir tulkotāji;

2. Ikviens tulkotājs var pārtulkot jebkuru dokumentu;

3. Jebkuru tekstu var pārtulkot vienā mirklī;

4. Tekstam ir tikai viens pareizs tulkojums;

5. Tulkotāji labprāt tulko bez maksas;

6. Tulkotāji var tulkot arī mutiski;

7. Automātiskās tulkošanas programmas drīz pavisam aizstās tulkotājus;

8. Tulkošanas atmiņas un automātiskās tulkošanas programmas īpaši neatšķiras;

9. Kvalitatīvs, lēts un steidzams tulkojums ir iespējams;

10. Tulkošanas birojos tulko tikai studenti;

11. Katrs tulkošanas biroja darbinieks ir tulkotājs.

Avots: Dienas Bizness. Visu rakstu lasiet šeit

 

Latvijas jauniešu labās angļu valodas zināšanas ir vien mīts

md-duran-628456-unsplash

Photo by MD Duran on Unsplash.com

Lai arī sabiedrībā valda priekšstats, ka jaunieši labi prot angļu valodu un salīdzinoši labi rezultāti ir arī centralizētajos eksāmenos pēc vidusskolas beigšanas, patiesībā tās nebūt nav lieliskas. Jaunajai paaudzei ir laba angļu valodas izruna, bet problēmas ir ar vārdu krājumu, arī gramatiku.

Šādi secinājumi radās LTV raidījuma žurnālistiem Aizliegtais paņēmiens pēc veiktā eksperimenta, kura laikā vairāki jaunieši, kas jau ieguvuši augstāko izglītību vai drīz to iegūs, tika aicināti uz darba interviju, pretendējot uz mārketinga asistenta vietu.

No 11 pretendentiem tikai divu jauniešu angļu valodas zināšanas tika atzītas par tādām, ar kurām varētu komunicēt starptautiskā tirgū, jau pildot darba pienākumus.

Darba intervijas laikā jauniešiem bija jāraksta angliski motivācijas vēstule, jāpārtulko neliels teksta fragments par kādu ēdināšanas uzņēmumu, kā arī mutiski jāpastāsta par sevi.

Raidījums veica arī nelielu eksprestestu pie vairākām Latvijas augstskolām, jautājot pirmo kursu studentiem pārtulkot vienu frāzi angliski un krieviski.

“Latvija ir zeme, kur dzīvo unikāla, atvērta, radoša un uzticama tauta. Latvija ir ne tikai vieta, kuras daba ļauj baudīt klusumu un mieru, bet arī kā vieta, kur veidot biznesu.”

Abās valodās to nepārtulkoja neviens jaunietis, krieviski veicās tiem, kuru dzimtā valoda ir krievu, bet angliski to pārtulkoja tikai retais. Jaunieši atzina, ka pieprot angļu sarunvalodu, bet tulkot šādus teikumus īsti nav gatavi.
Avots: Diena. Visu rakstu lasiet šeit

Nine suggestions on how to get the most of your Latvian language classes at the Baltic Media

sdr

Nine suggestions on how to get the most of your Latvian language classes:

  1. If you wish to get the most of your language classes, there is one indispensable requirement, one essential infinitely more important than any rule or technique. This magic requirement is: a deep, driving desire to learn. We teach Latvian using learning by doing approach wich makes language acquisition more effective.
  2. Read each chapter of the text-book, go back and reread again, again and again.
  3. Stop frequently in your reading to think over what you are reading. Ask yourself just how and when you can apply each grammar rule, each new word. Memorize new words, lear words in phrases, keep reviewing these words untill they are storaged in a long term memory.
  4. Read with the pencil, pen, magic marker or highlighter in your hand. Marking and underscoring a book makes it more interesting, and far easier to review rapidly.
  5. Keep your learning materials on your desk in front of you every day. Glance through it often. Keep constantly impressing yourself with the rich possibilities to practice your language.dav
  6. Remember that learning is an active process. We learn by doing. Only knowledge that is used sticks in your mind.
  7. You are attempting to form a new way of thinking, thinking in a new language.
  8. Check up each week on the progress you are making.
  9. Make a lively game of mastering new language!

Good luck! Your Baltic Media Language Centre Team

Author: Iveta Grīnberga, Head of Latvian Language Programs.

Kā saglabāt latviešu valodu jauktā ģimenē. Ungārijā dzīvojošās Annas Sebokas pieredze

farzad-mohsenvand-704474-unsplash

Photo by Farzad Mohsenvand on Unsplash.com

Lielais emigrācijā dzīvojošais latviešu skaits rosina domāt par valodas saglabāšanas jautājumiem. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Īpaši sarežģīti šo jautājumu risināt jauktās ģimenēs, kur ikdienā tiek runāts vairākās valodās.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā ir lielākās latviešu emigrantu sabiedrības. No tā izriet svarīgi jautājumi: kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Anna Seboka uzaugusi Beļģijā, viņas māte ir latviete, tēvs ungārs. Pašreiz Anna dzīvo Budapeštā, laikā no 2011. līdz 2013. gadam dzīvoja Rīgā, bet bērnībā Anna katru gadu pavadīja mēnesi Latvijā ar vecmammu. Annai ir 29 gadi, viņa strādā par fotogrāfi.

Anna skaidro: “No dzimšanas mana māte ar mani runāja latviski, un vienlaicīgi es mācījos no tēva ungāru valodu. Ungāru valoda bija tā, kurā mēs visa ģimene sarunājāmies. Ar māsu mēs runājām abās valodās.”

Bērnībā Latvijā pavadītās vasaras viņai deva iespēju justies savienotai ar valsti un valodu. Briselē kā padsmitniece viņa gāja uz latviešu skolu nedēļas nogalēs. Anna tekoši runā latviski, var ikdienas tekstus uzrakstīt bez problēmām.

“Man ir svarīgi uzturēt latviešu valodu – tā ir daļa no manis un man dod piederības sajūtu.”

Viņa nākotnē gribētu, lai bērni runā latviski, lai viņiem būtu zināšanas par latviešu kultūru. Annas stāsts ir veiksmīgs: viņa tekoši runā un raksta gan latviski, gan ungāriski.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit