Vislabākais tulkotājs ir cilvēks | Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs?

Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs? Tāds jautājums var rasties mūsdienu digitālās ekonomikas laikmetā, kad daudzus intelektuālus darbus pārņem roboti. Tajā skaitā tulkošanas roboti, izmantojot  mašīntulkošanas metodes, no kurā  vispazīstamākā ir Google.

Eksperti ir vienisprātis, ka tulkošanas birojs, kurā tiks izmantoti cilvēki, dzīvi tulkotāji, vienmēr būs vajadzīga biznesa nozare. Pat vislabākie tulkošanas roboti netiks līdz cilvēka intelekta spējām komunicēt citā valodā.

Kembridžas universitātes profesors Endijs Martins (Andy Martin*) uzskata, ka tulkošana ir visu cilvēcisko attiecību prototips. Mēs nekad līdz galam nespējam izprast citus cilvēkus. Tajā pat laikā to vajadzētu darīt.   Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam. Tā ir cilvēka priekšrocība. Tā ir tulkotāja un tulkošanas biroja priekšrocība.

Tulkošanas birojs tulko cilvēku radītus tekstus. Pat ja tulkojuma  melnraksts ir tapis ar robota palīdzību, beigās vienmēr ir cilvēki, kas pārbauda, rediģē un pabeidz robota darbu.

Medicīniskos un juridiskos, autorizētos, zinātniskos, reklāmas un daiļliteratūras tulkojumus no sākuma līdz galam tulko  tikai cilvēki.

Tā dara arī Ziemeļvalstu un Baltijas tulkošanas birojs Baltic Media.  Tulkošanas birojs Baltic Media ir ISO sertificēts valodu pakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Ziemeļeiropas valodās. Tulkošanas birojs Baltic Media strādā  tikai ar tulkotājiem, kuriem mērķa valoda ir dzimtā valoda un kuri dzīvo valstī, kur šo valodu lieto valsts valodas statusā.

Ja  klientam ir vajadzīgs tulkojums no vai uz zviedru, somu, norvēģu, islandiešu, norvēģu, dāņu, vācu, krievu, latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu, angļu valodu tulkošanas birojs izvēlēsies  vispiemērotāko tulkotāju, kuram ir pieredze un kompetence klientam vajadzīgajā tēmā.

Tulkošanas birojs, kurā strādā izglītoti lingvisti, tulkotāji ar pieredzi dažādās dzīves un ekonomikas  sfērās spēs klientam piedāvāt risinājumus, kurus nespēj piedāvāt ne roboti, ne viens individuāls tulkotājs. Tulkošanas birojs, kas specializējas noteikta planētas reģiona valodās ir vēl labāka izvēle, ja klientam vajadzīga reģiona kultūras un komunikācijas īpatnību kompetence.

Pasaulē ir vairāk nekā 18 000 tulkošanas biroju un vairāk nekā 330 000 tulkotāju un tulku. Tulkošanas birojs ar vidēji 5 darbiniekiem ir vispopulārākais tulkošanas nozares uzņēmums.  Tādu ir 2/3 no visiem tulkošanas birojiem. Tulkošanas biroji ir ar labām nākotnes izredzēm, jo tulkošana ir liels un perspektīvs bizness,  pateicoties  globalizācijai un digitālai ekonomikai. Tulkošanas biroju konsultāciju uzņēmums Common Sense Advisory uzskata, ka tulkošanas nozare katru gadu aug par 5,52% un 2020. gadā tās apgrozījums būs ap 40 miljardi eiro.

Tulkošanas birojs ir vajadzīgs katram uzņēmumam, kas komunicē mūsdienu internacionālā pasaulē, kur tiekas un mijiedarbojas ekonomikas, kultūras un cilvēki. Bez tulkošanas biroja neiztikt arī jebkurai privātpersonai, kura dodas mācībās vai darbā uz citām valstīm, jo jātulko būs izglītības un citi dokumenti.  Tulkošanas birojs ir uzņēmums bez kura neiztikt, ja gribat iekarot jaunus tirgus un pārdot vairāk un panākt citu tautu klientu uzticību.

Ziemeļvalstu un Baltijas (Nordic-Baltic) tulkošanas birojs Baltic Media specializējas Baltijas reģiona valodās, aptverot valodas, kuras lieto valstīs ap Baltijas jūru. Tie ir vilinoši tirgi globālām kompānijām un dinamiskā šo valstu ekonomika rada pieprasījumu pēc tulkojumiem valodās, kad šo valstu uzņēmumi grib pārdot preces un pakalpojumus citur pasaulē.  Tulkošanas birojs ir pirmais ārpakalpojumu sniedzējs, ar ko eksporta uzņēmumi sazinās. Kā tulkošanas birojs Baltic Media nodrošina kvalitāti un servisu, lasiet mājas lapas nākošajās sadaļās.

*Translation is like the archetype of all human relations. We never get it quite right when it comes to understanding other people. At the same time, we ought to try. Being human is an advantage when it comes to translating other humans. 

Andy Martin is the author of ‘Reacher Said Nothing: Lee Child and the Making of Make Me’, and teaches at the University of Cambridge. 

Kāpēc ārzemniekiem grūti izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus. Skaidro valodnieks

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grūtības izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus – ķ, ģ, ļ, ņ, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs. 

Bieži vien, citas tautības pārstāvjiem runājot latviski, var dzirdēt, ka daudzos vārdos runātājam ir grūtības izrunāt mīkstinājuma zīmes. Tas savā ziņā ir ieradums, vērtēja Veisbergs: 

“Tā valoda jeb dialekts, kas ir apgūts bērnībā, tas zināmā mērā kontrolē to, kā cilvēki runā. Tas, kas mums ir mutē, runas orgāni, jau visiem ir vienādi.

Faktiski jebkurš cilvēks var izrunāt jebkuru skaņu, taču tas mazliet sasaucas ar to, kas mums notiek smadzenēs un kā mēs tās esam uztrenējuši.”

Savukārt mainīt savus runas ieradumus nav nemaz tik vienkārši.

“Ja cilvēks ir pieradis nelietot mīkstinājuma zīmes jeb viņa valodā vai dialektā tādu nav, tad mīkstinātos līdzskaņus izrunāt ir pagrūti,” norādīja valodnieks. 

“Teiksim, angļiem ir grūti izrunāt latviešu “ie”. Mēs divskaņus izrunājam ļoti sabalansēti, izrunājot gan pirmo, gan otro skaņu, bet angļu valodā pirmā skaņa ir ārkārtīgi uzsvērta un otrā gandrīz pazūd divskanī. Tie, kas labi iemācās, tie, protams, var labi izrunāt,” skaidroja Veisbergs. 

Atšķirīga latviešu valodas mīksto līdzskaņu izruna var būt arī to valodu pārstāvjiem, kuru valodā tādi ir, piemēram, krievu valodā runājošajiem. 

“Tur, iespējams, parādās tas, ka cilvēks ir apguvis valodu varbūt ne tik daudz klausoties, bet lasot vai redzot. Viņš redz burtu “k” un mīkstinājuma zīmi, bet tas “ķ” būtu tā kā “tj” drīzāk, un to smadzenēs nav tik viegli visu pārstrādāt,” vērtēja valodnieks.

Avots: LSM. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība

Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.

Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, stabila runā ir tieši krītošā intonācija,” viņš stāstīja. 

“Mēs dzīvojam tādā uzbudinātā laikā, un kāpjošā intonācija vispār dod signālu par satraukumu, nedrošību, uztraukumu, agresivitāti. Tas parādās valodā. Jo ilgāk pandēmija ilgs, jo trakāka būs mūsu valoda,” valodnieks uzsvēra. 

Liepa uzskata, ka tā varētu būt modes tendence un prognozēja to kā īslaicīgu parādību. “Varbūt tā ir vienkārši tāda modes tendence, tāds savas oriģinalitātes meklējums,” valodniece izteica pieņēmumu.

Tāpat valodnieki norādīja, ka šādas augšupejošas intonācijas lietošana pāries, jo to lietot vienkārši ir grūtāk – balsi nelaižot teikuma beigās uz leju, runātājam jāuztur spriedze.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

Notariāli apliecināti tulkojumi

Notariāli tulkojumi online | ISO sertificēti tulkošanas pakalpojumi | Nav jāierodas birojā

Jums vajadzīgs tulkošanas birojs, kas nodrošina notariāli apliecinātus tulkojums savā pilsētā Rīgā, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Jelgavā un citur?

Lai pasūtītu un saņemtu notariālu tulkojumu jums nemaz nav jāiziet no mājām. Vienalga, kur jūs atrastos!

Lai iesniegtu mums skenētas dokumenta kopijas un saņemtu notariālu tulkojumu, jums nav jāierodas mūsu birojā, kas atrodas Rīgas centrā. Visu  darbu mēs izdarām digitāli un gatavo apstiprināto tulkojumu uz papīra nosūtīsim jums pa parasto pastu uz jūsu norādīto adresi, kad būsiet akceptējis tulkojuma digitālo versiju, ko nosūtisim jums uz e-pasta adresi.

Mēs strādājam globāli.

Notariāli un zvērināta tulkotāja vai tulkošanas biroja apstiprināto dokumentu apliecinājumu veidi:

Tulkojuma notariāls apliecinājums pie dokumenta oriģināla: dokumenta oriģināls tiek sašūts kopā ar tulkotāja apliecinātu tulkojumu; tulkotāja parakstu apliecina notārs.
 

Tulkojuma notariāls apliecinājums pie neapliecinātas dokumenta kopijas: no dokumenta oriģināla tiek nokopēta kopija, kura tiek sašūta kopā ar tulkotāja apliecinātu tulkojumu; tulkotāja parakstu apliecina notārs.
 

Tulkojuma notariāls apliecinājums pie apliecinātas dokumenta kopijas: no dokumenta oriģināla tiek nokopēta kopija, kura tiek sašūta kopā ar tulkotāja apliecinātu tulkojumu; tulkotāja parakstu apliecina notārs. Dokumenta kopiju (norakstu) atbilstību oriģinālam notārs apliecina tikai tādā gadījumā, ja tiek uzrādīts dokumenta oriģināls; cena par kopiju apliecināšanu ir atkarīga no lappušu skaita oriģinālajā dokumentā.
 

Tulkošanas biroja / Zvērināta tulka apliecinājums: dokumenta oriģināls vai kopija tiek sašūta kopā ar Baltic Media Ltd. vadītāja un/vai tulkotāja apliecinātu tulkojumu.

Baltic Media tulkojumu birojs nodrošina notariāli aplieicinātus  tulkojumus

 Apostille

Pirms dokumenta tulkošanas un apliecināšanas atsevišķos gadījumos ir nepieciešama dokumentu legalizācija, t.i., to īstuma apliecināšana, ko veic Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā. 

Ņemiet vērā, ka tulkošanas biroji nenodrošina Apostille pievienošanu oriģinālam vai tulkotajam dokumentam. Dokumentu legalizēšanu jāveic klientam pašam personīgi.

Ātra notariālu tulkojumu pasūtījumu apstrāde

Tā kā mēs cienām savus klientus un viņu laiku Baltic Media grupas uzņēmumi atbildēs uz klientu jautājumiem vai pieprasījumiem vismaz 15 minūšu laikā. Turklāt, lai vēl vairāk ietaupītu laiku, sniegsim tikai pašu būtiskāko informāciju.

Notariālu tulkojumu kvalitāte un konfidencialitāte

Tulkošanas un valodu apmācības uzņēmums Baltic Media Ltd. strādā atbilstoši starptautiskā kvalitātes pārvaldības standarta ISO 9001:2015 prasībām. Tā ir īpaša garantija tam, ka uzņēmumā visos līmeņos tiek īstenotas efektīvas kvalitātes nodrošināšanas procedūras, darba vide, atbildības jomas un kvalitātes audits. 

Visi Baltic Media grupas uzņēmumi un to piegādātāji stingri ievēro konfidencialitātes vienošanās. Baltic Media Ltd. ir atbildīgs par savu klientu konfidenciālās informācijas glabāšanu.

Sazinieties ar Baltic Media jau šodien

Lai uzzinātu vairāk par mūsu tulkošanas pakalpojumiem vai lai saņemtu bezmaksas cenas piedāvājumu, sazinieties ar mūsu starptautisko biroju pa tālruni +371 67 224 327 vai +37126404054 (WhatsApp) vai rakstiet mūsu projektu vadītājiem uz e-pasta adresi: info@balticmedia.com.

Lai saņemtu sīkāku informāciju par šo pakalpojumu, lūdzam sazināties ar mūsu projektu vadītājiem!

Tulkošanas birojs Baltic Media® 

ISO sertificēti tulkošanas pakalpojumi | Rīgas birojs | Starptautiskais birojs

Elizabetes iela 11, 1.stāvs, 1. birojs

Rīga, LV-1010, Latvija
 

Tulkošanas pakalpojumi  +37167224327 

Tulkošanas pakalpojumi +37167224328

Tulkošanas pakalpojumi +37126404054   

Tulkošanas pakalpojumi WhatsApp 

 office@balticmedia.com

Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška.

Timuška uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti līdzšinējie nosaukumi, kad tam ir vēsturisks vai lingvistisks pamatojums, piemēram, runājot par Kijevas Krievzemi, kas radusies 11.–12. gadsimtā, kad nepastāvēja nosaukums Kijiva ukraiņu valodā.

Par konkrētiem pilsētu nosaukumiem Timuška interesentus aicināja sazināties ar Valsts valodas centru.

VVC Latviešu valodas ekspertu komisija 9. martā jautājumu par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā skatīja atkārtoti, reaģējot uz gandrīz 150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklāto vēstuli, kurā pausts aicinājums mainīt Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi.

Vairāk nekā 100 tulkotāju, rakstnieku, valodnieku un pētnieku aicināja Valsts valodas centru pārskatīt ieteikumus Ukrainas pilsētu nosaukumu latviskošanai, norādot, ka līdz šim izmantotie Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā ienākuši, kad Ukraina, arī Latvija un citas valstis “bija paverdzinātas Krievijas impērijai, kas tās apzināti pārkrievoja”.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasi šeit.

Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam.

Lai arī latviešu valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules iedzīvotāju, tā ir ļoti dažāda savā skanējumā un bagāta. Par to var lieliski pārliecināties, iepazīstos latviešu valodas dialektus, kā arī izloksnes un apvidvārdus. Cik bagāti 21. gadsimtā esam ar dažādām izloksnēm un apvidvārdiem, stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Anete Ozola.

Sanda Rapa stāsta, ka valodnieki aicina palīgā vākt apvidvārdus jeb vārdus, kas atšķiras no literārās valodas un ko lieto kādā noteiktā apvidū.

“Jau vairākas desmitgades valodnieki neiespēj doties ekspedīcijā, tāpēc ir vajadzīga latviešu palīdzīgā roka,” bilst Sanda Rapa. “Taču augstāks mērķis, kāpēc grib vākt apvidvārdus un sarīkot talku, lai aicinātu latviešus ieklausīties citam citā un ieklausītos pašā valodā.”

Jau iepriekš rīkotajā vietvārdu talkā par to pārliecinājās, ka cilvēki ir ieinteresēti iesaistīties.

Mājaslapā “apvidvardi.lu.lv” var reģistrēt elektroniski sev zināmos apvidvārdus, kā arī apskatīt apvidvārdus, kas jau reģistrēti.

“Lai ievadītu apvidvārdu, ir jāreģistrējas,” skaidro Anete Ozola. “Ir jāieraksta apvidvārds, tā nozīme literārajā valodā, vieta, kur dzirdēts, vai no kurienes esat un lietojat vārdu. Kas saistās ar šo apvidvārdu. Labprāt redzēsim kādu piemēru teikumā vai kādā izteicienā.”

Tāpat fiksēt var jebkādas piezīmes par vārdu – izrunas īpatnības, kurš to teicis, kur lieto. Jebkāda informācija, kas attiecas uz vārdu.

Endzelīna ieguldījums latviešu valodas pētniecībā

Cilvēkam ar labu un izkoptu valodu reizēm mēdz piedēvēt apzīmējumu, ka viņš jau runā teju “Endzelīna valodā”. Atminoties valodnieku Jāni Endzelīnu dzimšanas dienā, vēlējāmies noskaidrot, kāds ir viņa ieguldījums latviešu valodā. Vienlaikus vērtīgi saprast, kā mūsdienās rodas dažādi jaunvārdi un svešvārdu atvasinājumi.

21. februāris ir Starptautiskā dzimtās valodas diena, bet 22. februāris ir dzimšanas diena vienam no visu laiku izcilākajiem zinātniekiem un latviešu valodniekiem Jānim Endzelīnam. Tāpēc šīs dienas stāstā savīsim kopā pagātni un tagadni, paraugoties uz Endzelīna devumu latviešu valodai un to, kā valoda ar jaunvārdiem tiek papildināta mūsdienās. Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš vispirms stāsta par būtiskāko Endzelīna pienesumu latviešu valodai. Tiesa, nosaukt kaut ko vienu ir grūti, jo Endzelīna mantojums ir iespaidīgs.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2021

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2021

Aptauju jau deviņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2021. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Paldies kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošajai atsaucībai! Šomēnes pieminam — Jāņa Endzelīna skolnieces, latviešu valodnieces, Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieces un Kārļa Mīlenbaha balvas ieguvējas — Rasmas Grīsles simtgadi, kas apritēja 19. janvārī, un pateicamies par viņas ieguldījumu latviešu valodniecībā.

Arī šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar joprojām mūsu ikdienas gaitas ietekmējošo sērgu. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā! Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2021. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir epidemiologa Ugas Dumpja “Sapinušies sociālajos tīklos.

Aptaujas žūrijas ieskatā 2021. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa “Draugi, nav labi!”, Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša “Govij štepseli izraut nav iespējams!”, Gaita Lazdāna jaunajā dziesmā Mirdzēt vai dzist aptaujas kandidātu iesūtītāju saklausītie piedziedājuma vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies!” un Roberta Priekuļa ieraksts “Tevi noķers pie mājas durvīm un nopotēs kā traku suņuku”, bet uzvarētājs ir Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos — es neko nejūtu!

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Bitkoina maininga pūlu hešre[i]ts”, “Ceļa ziemas uzturēšanas darbi” un “Testu var neveikt persona, kura ir bijusi pozitīva ar vīrusu Covid-19 mazāk kā 90 dienas iepriekš no inficēšanās brīža vai ir potēta pret šo vīrusu 21 dienu atpakaļ, no otrās puses skaitot”, taču par uzvarētāju tika atzīts Māra Berga pamanītais virsraksts: “Honda līdz 2050. gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem.”

Starp gada nevārda finālistiem — “iekļaujoša valoda”, “lokalizē (ugunsgrēku)” ierobežošanas vai apdzēšanas vietā, “murālis” sienas gleznojuma, “posts” ieraksta vietā — pirmo vietu pārliecinoši ieguva pēc daudzu iesūtītāju domām nevārda godu pelnījušais “sadarbspējīgs” — digitālā Covid-19 (tostarp pārslimošanas) sertifikāta vietā.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “balstpote”, “līdzestība”, “ribjosla”, “staķīši” un “tīkšķis”, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “kvadrātkods”, proti, ātrās atbildes kods, ko veido kvadrātveida laukumā izkārtoti mazāki kvadrāti.

Avots: Dienas Ziņas. Visu rakstu lasiet šeit.

„Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu” dažādās valodās

Ja šogad Ziemassvētkus vai Jauno gadu sagaidīsi ārpus Latvijas, esam sarūpējuši Tev apsveikumus vairākās valodās, lai aizbraucot uz jebkuru valsti, Tu zinātu kaut vienu teikumu!

Albāņu valodā – Gëzuar Krishtlindjet e Vitin e Ri
Arābu valodā – اجمل التهاني بمناسبة الميلاد و حلول السنة الجديدة
Latgaļu valodā – Laimeigu Jaunū godu
Angļu valodā – Merry Christmas and Happy New Year
Bulgāru valodā – Честита Коледа! Щастлива Нова Година
Baltkrievu valodā – З Новым годам i Калядамi
Ķīniešu valodā (Mandarīnu dialektā) – 聖誕節和新年快樂 [圣诞节和新年快乐]
Horvātu valodā – Sretan Božic i uspješna Nova godina
Čehu valodā – Veselé vánoce a šťastný nový rok
Dāņu valodā – Glædelig jul og godt nytår
Holandiešu valodā – Prettige Kerstdagen en een gelukkig nieuw jaar
Esperanto – Bonan Kristnaskon kaj feliĉan novan jaron
Igauņu valodā – Häid Jõule ja õnnelikku uut aastat

Valodu blogs⭐️ Kursi un tulkojumi

aaron-burden-470046-unsplash

Photo by Aaron Burden on Unsplash

Ja šogad Ziemassvētkus vai Jauno gadu sagaidīsi ārpus Latvijas, esam sarūpējuši Tev apsveikumus vairākās valodās, lai aizbraucot uz jebkuru valsti, Tu zinātu kaut vienu teikumu!

Albāņu valodā – Gëzuar Krishtlindjet e Vitin e Ri
Arābu valodā – اجمل التهاني بمناسبة الميلاد و حلول السنة الجديدة
Latgaļu valodā – Laimeigu Jaunū godu
Angļu valodā – Merry Christmas and Happy New Year
Bulgāru valodā – Честита Коледа! Щастлива Нова Година
Baltkrievu valodā – З Новым годам i Калядамi
Ķīniešu valodā (Mandarīnu dialektā) – 聖誕節和新年快樂 [圣诞节和新年快乐]
Horvātu valodā – Sretan Božic i uspješna Nova godina
Čehu valodā – Veselé vánoce a šťastný nový rok
Dāņu valodā – Glædelig jul og godt nytår
Holandiešu valodā – Prettige Kerstdagen en een gelukkig nieuw jaar
Esperanto – Bonan Kristnaskon kaj feliĉan novan jaron
Igauņu valodā – Häid Jõule ja õnnelikku uut aastat
Somu valodā – Hyvää joulua ja onnellista uutta vuotta

Skatīt ziņu 349 more words

Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?

Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?

Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozīmē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas līdz otrai var būtiski atšķirties, jo to šķērso trīs dialekti, kur valoda atšķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos.

Rakstos neapzīmēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādība ir intonācija. Vienas no noturīgākajām dialektu īpatnībām saistāmas tieši ar intonāciju lietojumu, tā ir skaņu augstuma un spēka maiņa zilbē. Latviešu valodā izšķir trīs intonācijas – krītošo, stiepto un lauzto, taču tikai dažviet Vidzemē un Zemgalē cilvēku runā vēl ir dzirdamas visas trīs intonācijas. Dialektos tās pielīdzinājušās citām intonācijām, tāpēc pat vienādi vārdi Kurzemē, Vidzemē un Latgalē skanēs dažādi.

Nevar noliegt, ka viena no zināmākajām īpatnībām ir galotņu noraušana. Ne tikai galotnes, bet arī piedēkļi ieuo un garie patskaņi mēdz saīsināties vai zust, piemēram, vārdos smaidig, nevens, parādit.

Paši kurzemnieki joko, ka šo īpatnību dēļ viņu valoda ir par trešdaļu īsāka un ekonomiskāka, tāpēc viņi īsākā laikā prot pateikt būtiskāko. Pārmaiņas kurzemnieku runā dzirdamas ne tikai vārda beigās, tās var skart arī patskani e, piemēram, vārdā dzērve dzirdama šaura e skaņa, taču lībiskajā dialektā nereti var dzirdēt platu un ē, piemēram, vārdos mest, celt, mesties, celties, ēst, sētE skaņa var būt izmainīta arī vietniekvārdos es un mēs.

Pamazināmā forma ar -īš un -iš veidota gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes vārdiem. Šāda īpatnība lielākoties raksturīga cilvēku personvārdiem, piemēram, JānišDaciš, bet dažkārt dzirdēsiet arī citos vārdos, piemēram, darbiš. Pavisam bieži vīriešu dzimtes lietota sieviešu dzimtes vietā, piemēram, up ir garš, meitens ir mīļš, viš i skaists (par sievieti). Vai šīs īpatnības dēļ rodas pārpratumi? Visbiežāk nē, bet tādi ir iespējami.  Citu dialektu runātājus var izbrīnīt arī 3. personas darbības vārdu lietojums visās formās, jo lībiskajā dialektā es ies uz skol, mēs ies uz jūr, bet jūs dzer kafij.

Par gluži dzīvām un izteiktām var saukt priedēkļu un prievārdu pārmaiņas, parasti garie patskaņi un divskaņi tiek saīsināti, taču “līdzsvaram” var tikt pagarināta kāda cita skaņa, tāpēc dažviet dzirdēsiet vārdus jadār, penāk, jassmejas.

Cilvēku aktīvais dzīvesveids veicina runas izlokšņu iezīmju zudumu, tāpēc daudzas īpatnības cilvēka dzīves laikā var zust, taču ir arī īpatnības, kas saglabāsies cauri paaudzēm, tāpēc cilvēka runa var pateikt daudz ne tikai par viņu pašu, bet arī viņa vecākiem un vecvecākiem.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!

Uzlabojas smadzeņu darbība

Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai. 

Uzlabojas atmiņa

Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.

Vairo pārliecību par sevi

Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.

Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu

Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

Avots: CV Market. Visu rakstu lasi šeit.