Ko dāvināt Ziemassvētkos?

Atkal tuvojas Ziemassvētku laiks – laiks, kad vēlamies iepriecināt savu ģimeni un draugus ar interesantām un pārdomātām dāvanām. Dāvināšana kļūst vēl īpašāka, ja dāvana ir tāda, kas veicina saņēmēja personīgo izaugsmi un attīstību. Tieši tāpēc Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā iespēju iegādāties dāvanu kartes valodu apguvei. Uzdāvini šajos Ziemassvētkos saviem tuviniekiem vai draugiem iespēju apgūt itāļu, spāņu, japāņu, ķīniešu vai kādu citu valodu – izvēle paliek Tavā ziņā.

3 galvenie iemesli, kāpēc valodu kursu dāvanu karte ir lieliska izvēle dāvanai:

Personīgā izaugsme: Valodu apguve ne tikai paver iespējas karjeras izaugsmē, bet arī izaicina prātu, uzlabo kognitīvās spējas un vairo pārliecību.

Kultūras izpratne: valoda un kultūra ir savstarpēji saistītas. Valodu kursu laikā ne tikai māca vārdu krājumu un gramatiku, bet arī sniedz ieskatu konkrētas kultūras tradīcijās un vēsturē.

Elastīgs grafiks: izmantojot tiešsaistes valodu kursu iespējas, dāvanas saņēmējs var pielāgot nodarbību grafiku, lai tas atbilstu tieši viņa ikdienas steigai.

Ziemassvētki nav tikai par dāvanām, bet arī par kopīgiem piedzīvojumiem un atmiņām. Jaunu valodu vari apgūt arī kopā ar saviem draugiem vai ģimenes locekļiem, tā šo dāvanu pārvēršot par kopīgu piedzīvojumu. Tāpēc šogad dāvini ne tikai prieku, bet arī kopīgas atmiņas, izvēloties valodu kursu dāvanu kartes kā savu īpašo Ziemassvētku dāvanu.

Jautājumu gadījumā, droši sazinieties ar Baltic Media Valodu mācību centra projektu vadītājiem, rakstot uz e-pastu kursi@balticmedia.com vai zvanot +371 29 44 68 45

Vairāk informācijas: http://www.valodukursi.lv

Valodas, kas runā manā galvā. Kā dzīvo bilingvi Latvijā

  Vai zini, kā atšķirt dialektu no izloksnes?

Latviešu valodā ir trīs dialekti – vidus, augšzemnieku un lībiskais. Dialekts ir teritoriāls valodas paveids, kuru veido radniecīgas izlokšņu grupas ar līdzīgām pārmaiņām skaņās, vārdu formās, teikumu uzbūvē un pašos vārdos. Arī izloksne ir teritoriālais valodas paveids, tomēr daudz mazākā apvidū. Latviešu valoda vēsturiski iedalīta 512 izloksnēs, tās sedz visu Latvijas teritoriju. Šīs izloksnes veidotas uz administratīvā iedalījuma pamata, kas bija spēkā pirms Otrā pasaules kara.

Vidus dialekts sniedzas no Latvijas rietumiem līdz Vidzemes austrumu daļai, lībiskajā dialektā runā gan Kurzemes ziemeļu daļā, gan Vidzemes piekrastē, bet augšzemnieku dialektā runā Latvijas austrumu daļā. Latviešu literārā jeb rakstu valoda ir veidota uz vidus dialekta pamata, taču arī citu dialektu nozīme latviešu valodā ir nenovērtējama.

Valoda nevar pastāvēt bez dialektiem, jo dialektos slēpjas senākas valodas pēdas, kas palīdz valodai eksistēt un to bagātina, tāpēc mūsu trīs dialektus var saukt par trīs vaļiem, kas tur mūsu pasauli – latviešu valodu.

Latviešu valodas dialektu pētniecību 19. gadsimta beigās aizsāka vācu izcelsmes valodnieks Adalberts Becenbergers un mācītājs Augusts Bīlenšteins, kuru pētījumus dialektoloģijā turpināja mūsu diženie valodnieki Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns. Zināms, ka latviešu dialekti attīstījušies baltu un somugru cilšu valodu ietekmē. Jau no Jāņa Endzelīna laika tiek uzskatīts, ka lībiskajā dialektā dzirdamās īpatnības ir cēlušās no latviešu valodas un lībiešu valodas savstarpējās mijiedarbības.

Interesants ir dialektoloģes Martas Rudzītes pieņēmums, ka lībiešu valodas ietekme visstiprākā ir bijusi laikā, kad lībieši bija divvalodīgi, jo tad latviešu un lībiešu valodas mijiedarbība bijusi visspēcīgākā – tas bijis laiks, kad lībieši vēl domājuši un mājās runājuši lībiski, bet saziņai ārpus mājām jau runājuši latviski, šāda situācija radījusi labvēlīgu augsni valodas pārmaiņām. Iespējams, šādu procesu vēl varēja novērot pirms aptuveni 100 gadiem, kad lībieši vēl runāja savā valodā,

diemžēl mūsdienās lībiešu valodu vairs neizmanto kā saziņas valodu ģimenēs, taču lībiešu valodas paliekas joprojām ir dzirdamas ne tikai lībiskajā dialektā, bet arī latviešu literārajā valodā, piemēram, vārdi ķepa, māja, puisis, maksāt, kāzas u.c. aizgūti no lībiešu valodas.

Lībiešu valodas pēdas slēpjas arī vietvārdos, tādu latviešu valodā ir daudz, piemēram, Ģipka, Kolka, Usma, u.c.. Vietvārdi glabā citu valodu un dialektu iezīmes, tāpēc arī tos var saukt par vērtīgu dialektoloģijas pētījumu objektu. Vietvārdos ieslēptās valodas pēdas norāda uz to, kādā valodā ir runājuši iedzīvotāji, tāpēc viennozīmīgi var apgalvot, ka valoda spēj daudz pateikt par vēsturi, iespējams, arī to, ko citādāk uzzināt vairs nevar.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasi un klausies šeit.

Kā komunicēt globālajā daudzvalodu pasaulē?

Mūsdienu globalizācijas  procesi rada nepieciešamību pēc komunikācijas dažādās valodās un dažādās kultūrās. Tad talkā var nākt tulkošanas birojs, kas mūsdienās ir vērtīgs palīgs uzņēmumiem un organizācijām, kam nepieciešama palīdzība globālā mārketinga, klientu apkalpošanas un lokalizācijas vajadzībām. Tas nepieciešams arī privātpersonām dokumentu vai citu tekstu tulkošanai. Tādos gadījumos tulkojumu atbilstību avota tekstam mēdz apliecināt ar tulkotāja, tulkošanas  biroja vai notāra apliecinājumu.

Šodien tulkošanas uzņēmumi sniedz lietpratēju lingvistiskos pakalpojumus, kas izprot mērķa valodas kultūru nianses, ļaujot klientiem panākt zinošu sasniedzamību un iegūt piekļuvi starptautiskajiem tirgiem. Tulkošanas uzņēmumos pieejamās vietējās kultūras zināšanas ļauj izveidot precīzu saturu jebkuram klientam nepieciešamajam projektam, sākot no tīmekļa vietņu kopijām un medicīniskā satura līdz juridiskiem dokumentiem un svešvalodu reklāmas kampaņām.

Pateicoties profesionālu tulkošanas biroju pieaugošajai pieejamībai, valodas radīto barjeru pārvarēšana ir vieglāka nekā jebkad agrāk.

Tātad, tulkošanas birojs ir uzņēmums, kas piedāvā tulkošanas pakalpojumus. Tajos strādā profesionāli tulki un tulkotāji, kas specializējas dažādās valodās un jomās un tie var piedāvāt gan rakstiskus, gan mutiskus tulkojumus.

Tulkošanas birojā parasti strādā un to vada kvalificēti valodnieki – tulkotāji. Pamatā tulkojumus veic ārštata tulkotāji, kas sadarbojas ar vairākiem birojiem un dzīvo dažādās pasaules valstīs. Taču tulkošanas biroji izmanto arī pastāvīgam darbam nolīgtus tulkotājus. Mūsdienu tulkotājs un tulkošanas birojs nav iedomājams bez moderno tehnoloģiju zināšanām un pieredzes to lietošanā, piemēram, automatizēta mašīntulkošana un datorizētās tulkošanas rīki (CAT). Lai gūtu panākumus, mūsdienu tulkotājam un tulkošanas biroja darbiniekiem ir jābūt augstskolas izglītībai un kompetencei tehnoloģijās. Darba veicējs joprojām ir cilvēks – profesionāls tulkotājs, neskatoties uz automātisko tehnoloģiju panākumiem.

Kā darbojas tulkošanas biroji?

Tulkošanas birojs parasti strādā pēc šādas shēmas:

Klients iesniedz tulkošanas birojam pasūtījumu, norādot tulkojamo tekstu, valodas, kurās tiks veikts tulkojums, un termiņu, līdz kuram ir nepieciešams saņemt tulkojumu.

Tulkošanas birojs izvēlas atbilstošu tulkotāju, ņemot vērā valodu, jomu un pasūtījuma termiņu.

Tulkotājs veic tulkojumu un nosūta to tulkošanas birojam.

Tulkošanas birojs pārbauda tulkojumu un izsniedz to klientam.

Kāpēc izvēlēties tulkošanas biroju?

Izvēles pamatā ir vairāki iemesli, kāpēc izvēlēties tulkošanas biroju, nevis vērsties pie privāta tulkotāja:

Profesionālisms: Tulkošanas biroji strādā ar profesionāliem tulkotājiem, kuri ir sertificēti un kuriem ir pieredze dažādās valodās un jomās.

Kvalitāte: Tulkošanas biroji piedāvā augstas kvalitātes tulkojumus, kas atbilst visiem valodas standartiem.

Termiņi: Tulkošanas biroji spēj izpildīt pasūtījumus īsā laikā.

Atbildība: Tulkošanas biroji ir atbildīgi par savu darbu un sniedz garantiju par tulkojumu kvalitāti.

Kā izvēlēties tulkošanas biroju?

Izvēloties tulkošanas biroju, ir svarīgi ņemt vērā šādus faktorus:

Pieredze: Izvēlieties biroju ar pieredzi un labu reputāciju.

Valodas: Pārliecinieties, ka birojs piedāvā tulkojumus uz vēlamajām valodām.

Jomas: Ja jums nepieciešams tulkojums konkrētā jomā, pārliecinieties, ka birojs specializējas tajā.

Termiņi: Ja jums nepieciešams tulkojums īsā laikā, pārliecinieties, ka birojs spēj izpildīt pasūtījumu noteiktajā termiņā.

Cena: Salīdziniet dažādu biroju piedāvātās cenas.

Profesionālos tulkojumus veic profesionāli tulki, kuri ir sertificēti un kuriem ir pieredze dažādās valodās un jomās. Tulkotāji ir speciālisti, kas pārzina abas valodas, kurās tiek veikts tulkojums, un kuriem ir zināšanas par konkrēto jomu, kurā tiek veikts tulkojums.

Tulkotāji parasti iegūst savu izglītību valodu skolās vai universitātēs. Viņi arī bieži iegūst papildu apmācību vai sertifikātu, lai apliecinātu savas prasmes.

Tulkotāji parasti specializējas kādā vai vairākās valodās un jomās. Piemēram, viens tulkotājs var būt specializējies biznesa tulkojumos, bet cits – tehnoloģiju tulkojumos.

Tulkotāji var strādāt kā brīvprātīgie vai kā profesionāļi. Brīvprātīgie tulki bieži strādā bez atlīdzības, lai palīdzētu organizācijām, kuras sniedz pakalpojumus cilvēkiem, kas nerunā valsts valodā. Profesionāli tulki parasti strādā tulkošanas birojos vai kā brīvprātīgie.

Profesionāli tulkojumi ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka informācija tiek pareizi un precīzi nodota no vienas valodas uz otru. Tulkotāji var palīdzēt pārvarēt valodas barjeras un veicināt saziņu starp cilvēkiem, kas runā dažādās valodās.

Kā profesionāli tulkotāji tiek atlasīti?

Tulkošanas biroji parasti atlasa tulkotājus, ņemot vērā šādus faktorus:

Valodas prasmes: Tulkotājam jābūt spēcīgām valodas prasmēm gan dzimtajā, gan mērķvalodā.

Jomu zināšanas: Tulkotājam jābūt zināšanām par konkrēto jomu, kurā tiek veikts tulkojums.

Atzinības un pieredze: Tulkotājam jābūt atzinībām un pieredzei tulkošanā.

Tulkošanas biroji bieži izmanto testus un intervijas, lai novērtētu tulkotāju prasmes un pieredzi.

Kā notiek profesionālu tulkojumu kvalitātes kontrole?

Tulkošanas biroji parasti izmanto dažādas kvalitātes kontroles metodes, lai nodrošinātu, ka tulkojums ir augstas kvalitātes.

Viens no visbiežāk izmantotajiem kvalitātes kontroles metodēm ir tulkojuma pārbaude. Tulkojuma pārbaude ir process, kurā kvalificēts tulkotājs pārbauda tulkojumu, lai nodrošinātu, ka tas ir precīzs, gramatiski pareizs un stilistiski atbilstošs.

Tulkošanas biroji var izmantot arī citas kvalitātes kontroles metodes, piemēram, tulkojuma atkārtotu pārtulkošanu vai tulkojuma pārbaudi ar mašīntulkojumu.

Kāpēc ir svarīgi izvēlēties profesionālu tulkotāju?

Profesionāli tulki ir speciālisti, kas pārzina abas valodas, kurās tiek veikts tulkojums, un kuriem ir zināšanas par konkrēto jomu, kurā tiek veikts tulkojums. Tas nodrošina, ka tulkojums būs augstas kvalitātes un precīzs.

Kā izvēlēties profesionālu tulkotāju?

Izvēloties profesionālu tulkotāju, ir svarīgi ņemt vērā šādus faktorus:

Pieredze: Izvēlieties tulkotāju ar pieredzi tulkošanā konkrētajā jomā.

Kvalifikācija: Pārliecinieties, ka tulkotājam ir atbilstošas kvalifikācijas.

Atsauksmes: Izlasiet citu klientu atsauksmes par tulkotāju.

Cena: Salīdziniet dažādu tulkotāju piedāvātās cenas.

Kopumā profesionāli tulkotāji, kurus piedāvā tulkošanas biroji, ir joprojām labākais veids, kā iegūt augstas kvalitātes tulkojumus.

 

 

Iemācījās latviešu valodu, lai runātu ar sievas ģimeni. Luksemburgā dzīvojošo ārzemnieku stāsti

Latviešu valodas apgūšana dažiem Latvijā dzīvojošajiem sagādā problēmas, bet izrādās, ka to var iemācīties ārzemnieki, kas nemaz nedzīvo ne Latvijā, ne latviskā vidē. LTV Luksemburgā satika trīs cilvēkus, kuriem ir atšķirīga pieredze un veidi, kā viņi latviešu valodu ir iemācījušies.

Džeimss Krēgers ir vācietis, jurists un strādā Eiropas Tiesā Luksemburgā. Viņš latviešu valodu iemācījies, jo viņa sieva ir latviete, lai gan mājās abi tomēr runājot angļu valodā.

“Es gribēju mācīties latviešu valodu, lai varētu sarunāties ar sievas ģimeni. Es sāku mācīties ar grāmatu palīdzību.

Es domāju, ka latviešu valoda ir viena no vissarežģītākajām valodām, ar kuru es esmu saskāries.

Gramatika ir ļoti kompleksa. Es domāju, ka būs līdzības ar vācu valodu, bet īpaši vārdi ir tik atšķirīgi,” pastāstīja Džeimss. Un Džeimss zina, ko runā, jo līdzās vācu, franču angļu un latviešu valodai mācījies arī igauņu un dāņu valodas.

Emanuela Fransuā stāsts ir līdzīgs – arī viņš apprecējis latvieti un iemācījies valodu, lai sarunātos ar sievas ģimeni Liepājā.

“Un es tikai klausījos, ko viņi saka, un es pamēģināju runāt, un tas ir viss. Man nebija valodas lekciju. Nu, man iet grūti, protams, bet, ja cilvēki runā lēnām, tad viss ir kārtībā, tad es varu saprast,” pauda Emanuels.

Tā kā Emanuels latviešu valodu apguvis klausoties, viņš, kā pats smejas, runā ar kurzemnieka akcentu, noraujot galotnes. “Bez galotnēm runāju, un tad man nav jādomā – tas ir ģenitīvs vai lokatīvs, vai datīvs. Man viss ir viens un tas pats,” pastāstīja Emanuels.

Arī Emanuelam latviešu nav pirmā iemācītā svešvaloda. Cik viegla vai grūta ir latviešu valoda salīdzinājumā ar citām valodām? “Es domāju, ka, ja grib runāt pareizi, tad ir ļoti grūti. Bet, ja grib tikai komunicēt ar cilvēkiem, tad ir vienkārši, es domāju, nav problēmu.”

Valteram latviešu valoda nākusi vieglāk, jo tajā runā mājās abi vecāki, dzīvojot Luksemburgā. Turklāt četras reizes nedēļā Eiropas skolā notiek latviešu valodas un literatūras stundas.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad notiks 14. oktobrī

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad norisināsies sestdienā, 14. oktobrī, pulksten 12.15.

Šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska. Diktāts tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv. Klātienes rakstīšanas vietas izziņos turpmākajās nedēļās.

Pasākuma rīkotāji norādīja, ka sākusies sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību, lai sniegtu iespēju neredzīgiem, vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt latviešu valodu un stiprināt tās saknes mūsdienu multikulturālajā vidē. Deviņu gadu laikā no neliela valodas entuziastu rīkota pasākuma tas ir izaudzis par starptautisku projektu, kurā pērn piedalījās 2000 interesentu no 29 valstīm.

Katru gadu kāds no mūsdienu latviešu rakstniekiem rada aptuveni 300 vārdu tekstu, ko diktē kāds slavens latviešu aktieris. Diktāta dalībniekiem atzīmes netiek liktas, un diktātu var rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.

Labākajiem diktāta dalībniekiem tiks pasniegtas dāvanas no diktāta sadarbības partneriem. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt interneta vietnē “www.raksti.org” pāris mēnešu laikā pēc pasākuma norises.

Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs un apstiprinās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Galveno darbības rādītāju (KPI) uzlabošana, izmantojot valodu kursus ienākšanai starptautiskajā tirgū

Mūsdienu globalizētajā pasaulē paplašināšanās starptautiskajos tirgos ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību daudziem uzņēmumiem. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs jaunuzņēmums vai starptautiska korporācija, spēja efektīvi sazināties un sadarboties ar klientiem un partneriem dažādās valstīs ir ļoti svarīga. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot savas izredzes gūt panākumus, ieejot starptautiskajos tirgos, ir ieguldīt līdzekļus valodu kursos. Šajā rakstā aplūkosim, kā valodu kursi var uzlabot galvenos darbības rādītājus (KPI) un veicināt jūsu uzņēmuma panākumus starptautiskajā arēnā.

Uzticības un attiecību veidošana
Ieejot jaunā tirgū, ir būtiski veidot uzticību un nodibināt ciešas attiecības ar klientiem un partneriem. Valodu kursi ļauj jūsu komandas locekļiem tieši sazināties ar vietējām ieinteresētajām personām, veicinot attiecību un saiknes veidošanos. Runājot viņu valodā, jūs apliecināt cieņu pret viņu kultūru un apņemšanos izprast viņu vajadzības. Šāds personalizācijas līmenis var ievērojami veicināt uzticēšanos, pavērt durvis jaunām iespējām un uzlabot klientu apmierinātību.

Uzlabota tirgus izpēte un konkurences analīze
Svarīgs aspekts, lai veiksmīgi ienāktu jaunā tirgū, ir rūpīga tirgus izpēte un konkurences analīze. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai iegūt informāciju tieši no vietējiem avotiem, piemēram, interviju veikšana, nozares pasākumu apmeklēšana vai vietējo plašsaziņas līdzekļu pārskatīšana. Izprotot valodas nianses, jūsu komanda var piekļūt informācijai, kas var palikt nepamanīta, paļaujoties tikai uz tulkojumiem. Šī priekšrocība ļauj labāk izprast tirgus situāciju, patērētāju vēlmes un jaunās tendences, sniedzot jums konkurences priekšrocības.

Efektīva saziņa un klientu atbalsts
Skaidra un efektīva saziņa ir jebkura uzņēmuma darbības pamatā. Valodu kursi nodrošinās jūsu komandu ar valodu zināšanām, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar klientiem un partneriem viņu dzimtajā valodā. Šāda tieša un efektīva saziņa uzlabo klientu atbalstu un apmierinātību, jo samazina pārpratumu skaitu un nodrošina precīzu informācijas nodošanu. Uzlabota saziņa ļauj ātrāk reaģēt, labāk atrisināt problēmas un kopumā palielināt klientu noturības rādītājus.

Sarunas un uzņēmējdarbības attīstība
Ieiešana jaunā tirgū bieži vien ir saistīta ar sarunām par līgumiem, partnerību veidošanu un biznesa attiecību veidošanu. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai risināt sarunas tieši ar vietējiem partneriem, novēršot nepieciešamību pēc starpniekiem vai tulkiem. Šī tiešā saziņa ļauj jūsu komandai izprast sarunu stilu, kultūras normu un vēlmju nianses, tādējādi panākot veiksmīgākus biznesa līgumus un sadarbību.

Kultūras jutīgums un pielāgošanās spējas
Valodu kursi ne tikai māca runāt svešvalodā, bet arī iepazīstina ar dažādām kultūrām, paražām un uzņēmējdarbības praksi. Kultūras jutīgums ir ļoti svarīgs, ienākot jaunos tirgos, jo tas ļauj jums pielāgot savus produktus, pakalpojumus un mārketinga stratēģijas, lai tās atbilstu vietējām vēlmēm un gaidām. Izprotot kultūras nianses, jūs varat izvairīties no kļūdainiem soļiem, kas var kaitēt jūsu zīmola reputācijai, un nodrošināt, ka jūsu piedāvājums rezonē ar mērķauditoriju, tādējādi palielinot pārdošanas apjomu un klientu lojalitāti.

Darbinieku iesaiste un noturēšana
Ieguldījumi valodu kursos apliecina jūsu apņemšanos nodrošināt darbinieku profesionālo attīstību un izaugsmi. Piedāvājot valodu apmācības iespējas, uzlabojas darbinieku iesaistīšanās un motivācija, jo viņi jūtas novērtēti un pilnvaroti sniegt ieguldījumu uzņēmuma starptautiskajā paplašināšanā. Turklāt apmācībās iegūtās valodu prasmes var būt noderīgas darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, sniedzot viņiem vērtīgu priekšrocību nākotnes karjeras izredzēs.

Seminārā Londonas latviešiem skaidro, kā bērniem mācīt latviešu valodu angliskā vidē

Kā veicināt latviešu valodas apguvi, ja apkārt un bieži vien pat mājās visi runā angliski? Ko darīt, ja bērns nelabprāt runā latviski? Par to nupat tika spriests Londonas latviešu skolā, vienai no māmiņām – Londonas Universitātes koledžas asociētajai profesorei izglītības socioloģijā Olgai Carai – vadot semināru par to, kas bērniem palīdz apgūt latviešu valodu, un kas – traucē.

“Daugavas vanagu fonda” Londonas nama pagrabstāvā šoreiz pulcējās tie vecāki, kuriem rūp latviešu valodas apguve.

Izrādās, bērniem apmēram līdz 12 gadu vecumam īpašas apmācības nav nepieciešamas, viņi vairākas valodas var apgūt klausoties.

“Vienkārši jārunā, jālasa grāmatas, jāstāsta pasakas, jāskaidro, ko tu dari, jāatbild uz bērnu jautājumiem, jāpavada ar bērniem kvalitatīvi laiks. Latviski. Un viss! Un tu dabū to, ka ar saviem bērniem tev ir labas attiecības, tu viņiem palīdzi mācībās, jo tu viņiem piedāvā ļoti bagātu, plašu pasauli, un latviešu valoda tiek nostiprināta. Un tas viss ir par velti, un tas ir vislabākais veids,” skaidro  asociētā profesore izglītības socioloģijā Olga Cara.

Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, daudzus mācību priekšmetus var un vajag skaidrot latviski, piemēram, matemātiku.

“Mums kā cilvēkiem nekad neder viena pieeja, lai saprastu to pašu matemātiku. Un, ja skolā paskaidro angliski, vecāki piedāvā latviski, tad tiek nostiprināta gan latviešu valdoa, gan matemātika, jo kognitīvi ir dažādas asociācijas un vairāk tiek nostiprināts. Un cilvēki ātrāk varbūt sapratīs latviski,” norāda Cara.

Jauktajās ģimenēs bērni nesaprot, kādēļ vecāki savā starpā drīkst sarunāties angliski, bet bērni – nē. Taču iespēju robežās nepieciešams turpināt runāt ar bērnu latviski neatkarīgi no tā, vai bērns atbild latviski vai angliski.

Avots: LSM. Pilnu rakstu lasīt šeit.

«Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

 

Vai esat mēģinājuši “Youtube” latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, “gudrajai mājai”, robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, lai palīdzētu viedajām tehnoloģijām iemācīties sazināties arī latviski.

Tehnoloģiju izstrādātājiem, kuri vēlētas savos produktos iespējot arī latviešu valodas saziņu, šobrīd trūkst izejmateriāla – proti, latviskās runas ierakstu. Tādēļ projektā “Balsu talka” cilvēki tiek aicināti kopīgi radīt šādu datu kopu.

Kā šī balsu talka notiek? Vispirms jāieiet mājaslapā “balsutalka.lv”. Tā pieejama gan datorā gan telefonā. Sameklē sadaļas “Runā” vai “Klausies”. Runāšanas sadaļā dators dod dažas frāzes, kas jāierunā. Spiež uz mikrofonu un ierunā. Spiež uz “Es piekrītu”, un esam ziedojuši savus balss ierakstus un veiksmīgi notalkojuši. Talkā var piedalīties, arī klausoties citu balsu ierakstus un novērtējot, vai tie patiešām atbilst ierunātajam tekstam.

“Ir vajadzīgi pēc iespējas vairāk akcentu, pēc iespējas vairāk dažādu izrunu. Jo dažādākas balsis būs, jo labāka atpazīšana pēc tam notiks,” stāstīja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs Pēteris Jurčenko.

Kopīgi izveidotā datu kopa nebūs maksas produkts. Tā būs brīvi pieejama ikvienam ražotājam, kurš vēlas radīt kādu viedo tehnoloģiju, kas sapratīs arī komandas latviešu valodā, un pelnīt – tirgojot tās arī Latvijas pircējiem.

“Šie balss paraugi būs zem atvērtās licences, viņi būs pieejami ikvienam. Lielie tehnoloģiju ražotāji varēs tos iekļaut savos produktos. Ja, piemēram, kāds mašīnas ražotājs izdomās uztaisīt valodu atbalstu komandām, tad līdzās poļu, igauņu valodām varēs iekļaut arī latviešu valodu un mašīnas to atpazīs,” skaidroja Jurčenko.

Pirmajās dienās ierunātas jau vairāk nekā 20 stundas.

Avots: LSM.lv. Pilnu rakstu lasīt šeit

Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.

Noslēgusies akcija jauniešiem “Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot viņa ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja galvenos 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, kā arī vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai.

Akcijā izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Starp biežāk izteiktajiem padomiem ir:

  • mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus;
  • atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes;
  • tikai par dzīvām būtnēm sakām “viņš”, “viņa”, par nedzīvām – “tas”, “tā”;
  • nelietot vārdus šajiemtajiem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem “ja”, “jo”, “lai”, “ka”, “kad” likt komatu. Nejaukt “ka” un “kad” lietojumu;
  • atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, vārds ira neeksistē;
  • nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus;
  • teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;
  • lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu;
  • runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības;
  • bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.

Digitālā satura veidotāju skaits turpina palielināties, un valodniece piekrita, ka palielināties turpina arī viņu radītā ietekme uz sabiedrības, it īpaši jauniešu, valodas lietojumu. Vienlaikus Liepa vērtēja, ka bieži vien attieksme pret paviršu valodas lietojumu ir atkarīga no vecuma posma.

Nenoliedzami palielinās un, visticamāk, tikai turpinās palielināties arī angļu valodas ietekme.

Avots: LSM.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Dažādu valodu īpašās iezīmes

Valodas ir aizraujošas un daudzveidīgas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. Pasaules valodās, sākot no tonālajām valodām Dienvidaustrumāzijā un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidītu iezīmju. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas no dažādu valodu aizraujošākajām iezīmēm un to, kāpēc tās ir tik unikālas.

Tonālās valodas: Valodas, kurās vārda nozīme mainās atkarībā no runātāja balss toņa vai augstuma. Mandarīna ķīniešu valoda ir, iespējams, vispazīstamākā tonālā valoda, kurā ir četri toņi, kas var pilnībā mainīt vārda nozīmi. Citas tonālās valodas ir taizemiešu, vjetnamiešu un daudzas Āfrikas valodas.

Gramatiskais dzimums: Daudzās valodās, īpaši Eiropas valodās, lietvārdi tiek iedalīti vīriešu, sieviešu vai neitrālajā dzimtē. Piemēram, spāņu valodā vārds “el libro” (grāmata) ir vīriešu dzimtē, bet “la mesa” (galds) ir sieviešu dzimtē. Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, dzimumu piešķir pat nedzīviem priekšmetiem, tādējādi radot interesantus un dažkārt komiskus tulkojumus.

Aglutiatīvās valodas: Valodas, kurās vārdus veido, pievienojot pamatvārdam sufiksus vai prefiksus. Tā rezultātā dažās valodās, piemēram, turku vai somu, rodas ļoti gari vārdi. Piemēram, somu valodā vārds “lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas” nozīmē “lidmašīnas reaktīvo turbīnu dzinēju palīgmehāniķis – virsdienesta students”.

Zīmju valodas: Zīmju valodas ir valodas, kurās nozīmei nodot izmanto vizuālus žestus un sejas izteiksmi. Amerikāņu zīmju valoda (ASL) ir viena no pazīstamākajām zīmju valodām, kurai ir sava unikāla gramatika un sintakse. Dažās valstīs ir pat savas nacionālās zīmju valodas, piemēram, britu zīmju valoda (BSL) vai austrāliešu zīmju valoda (Auslan).

Polisintētiskās valodas: Polisintētiskās valodas ir valodas, kurās veselus teikumus var veidot, pievienojot prefiksus un sufiksus vienam saknes vārdam. Tas ir izplatīts daudzās Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, inuktītu valodā, kur ar vienu vārdu var izteikt visa teikuma nozīmi.

Valodas ir patiesi aizraujošas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. No tonālajām valodām līdz gramatiskajam dzimumam, no aglutinatīvajām valodām līdz zīmju valodām, no polisintētiskajām valodām līdz daudzām citām valodām – par pasaules valodām var atklāt tik daudz jauna. Iepazīstot šīs unikālās iezīmes, var ne tikai uzlabot savas valodu prasmes, bet arī paplašināt savu izpratni par dažādām kultūrām un dzīvesveidu.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs.