Skolēnu attieksme pret latviešu valodu ir pozitīva, taču ne pret tās apguvi

Skolēnu attieksme pret latviešu valodu ir pozitīva, taču ne pret tās apguvi

Skolēni nenoliedz latviešu valodas nozīmi, taču skološanās gaitā zaudē motivāciju, atklāj pētījums par attieksmi pret latviešu valodu mācību procesā. Ir nepieciešams to padarīt mūsdienīgāku, secina speciālisti.

Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” tapis 2017.–2020. gadā. Tā mērķis – izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu: kā tas norit, un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi.

“Pētījuma dati liecina, ka skolēni neapšauba latviešu valodas noderību, kā arī skolēniem ir pozitīva attieksme pret latviešu valodu. Taču, analizējot attieksmi pret latviešu valodas apguves procesu, redzams, ka tā nav viennozīmīgi pozitīva,” pētījuma prezentācijā skaidro pētnieku grupas vadītāja Sanita Martena.

Ir vērojama valodas trauksme, skolēnu vienaldzība. Skolēni vēlas daudzveidīgāku, mērķtiecīgāk organizētu mācību procesu. Būtiska atziņa ‒ motivācijas trūkums mācīties latviešu valodu ir mācību sekas, nevis iemesls. “Skolēni sāk mācīties latviešu valodu ar augstu motivāciju, taču mācību procesā motivācija mazinās. Tātad mūsu uzdevums ir atrast veidu, kā saglabāt sākotnējo skolēnu motivāciju,” secina pētniece. Skolēni nereti apšauba mācību tēmas un metodes, tāpēc skolotājiem ir jāsagatavojas, vai nu pamatojot savu izvēli, vai arī izvēloties citas ievirzes tekstus, ar ko strādāt stundās. Skolēni labprātāk izvēlētos mūsdienu aktualitātēm atbilstošu mācību vielu. Skolēnu motivācijas vairošanai būtiska ir teksta izvēle, kas var būt daiļliteratūra, zinātnes teksti, mediju saturs.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: LV portāls. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu literārās valodas attīstības avots vienmēr ir bijuši reģionālie/teritoriālie latviešu valodas varianti. Runājot par latviešu valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgaliešu rakstu valoda kā būtiska latgaliešu identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultūras vērtība.

Valsts valodas likuma 3. pantā norādīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Retāk nosaukta, tomēr daudziem zināma ir suitu kultūrtelpa, kas ir UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kopš 2009. gada. Suitu kā noteiktas teritorijas iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti iezīmē lībiskā dialekta Kurzemes nedziļās lībiskās izloksnes (Alsunga, Jūrkalne) un vidus dialekta kursiskā (Gudenieki) izloksne.

Arvien biežāk tiek runāts par Sēlijas kultūrvēsturisko un etnogrāfisko novadu, jo noteiktu mūsu tautas identitātes daļu veido vēsturiskās baltu cilts – sēļu – mantojums, mūsdienās – augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Piemares un Duvzares (senās Kursas zemes) teritorijās un tur runātajās izloksnēs atrodami senās kuršu cilts valodas relikti.

Ziemeļaustrumvidzemē satiksim malēniešus, kas runā augšzemnieku dialekta dziļajās latgaliskajās izloksnēs.

Dundžiņi un ventiņi zināmi kā tāmnieki jeb lībiskā dialekta runātāji. Un kur tad vēl stereotipiskais čiuļu (lielākoties Vidzemnieku) un čangaļu (Latgalē dzīvojošo) dalījums, kuru pamatā arī ir izrunas atšķirības.

Avots: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. Visu rakstu lasiet šeit.

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Izvērtējot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, nodibinājuma “Pasaules valoda” valde pieņēma lēmumu šogad nerīkot pasaules diktātu latviešu valodā klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā (Bauskā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, Ventspilī), kā tas tika plānots iepriekš. Visi interesenti šogad diktātu varēs rakstīt tiešsaistē, skatoties tiešraidi no Gaismas pils, informēja organizatori.

Sestdien, 2020. gada 7. novembrī, pulksten 12.15 vienlaikus Latvijā un citviet pasaulē jau sesto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Aptuveni 300 vārdu garo tekstu īpaši šim nolūkam radījis dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēs aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Šogad, tāpat kā pērn, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo”, kur interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk savu veikumu salīdzinātu ar oriģināltekstu.

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā aptuveni mēnesi pēc pasākuma norises.

Diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

2019. gadā jubilejas – piekto – pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un tiešsaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018. gadā – 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki. 

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās

Kas ir baltu valodas?

Baltu valodas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu-slāvu zaram. Baltu valodās runā balti, galvenokārt zonās, kas sniedzas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Baltijas jūras Ziemeļeiropā.

Baltu valodas iedala divās grupās: rietumbaltu un austrumbaltu (ar divām dzīvajām valodām — lietuviešu un latviešu).

No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās

Arheoloģiskie dati liecina, ka pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē un m.ē. liela daļa Ziemeļaustrumeiropas — aptuveni no Maskavas līdz Berlīnei — bija baltu valodās runājoša teritorija. Slāvi šajā teritorijā ienāca vēlāk. Šo teritoriju klāja gandrīz necaurejami meži, un tā atradās tālu no galvenajiem migrācijas un svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem. Šie faktori sekmēja ārkārtīgi arhaiskās baltu valodu saimes saglabāšanos.

Slāvu valodas radās no baltu valodām

Pagājušā gadsimta 60. gados krievu zinātnieki Vladimirs Toporovs un Vjačeslavs Ivanovs izdarīja šādus secinājumus:

a) protoslāvu valoda izveidojās no perifērā tipa baltu dialektiem;

b) slāvu lingvistikas tips vēlāk veidojās no baltu valodu struktūrmodeļa;

c) slāvu struktūrmodelis ir baltu valodu struktūrmodeļa pārveides rezultāts.

Kāpēc baltu valodas ir unikālas rietumu pasaulē?

Baltu valodas ir vienas no vecākajām pašlaik saglabājušām indoeiropiešu valodām, neraugoties uz to vēlo atzīšanu.

Viens no vēlās atzīšanas iemesliem ir tas, ka balti pretojās kristietības ieviešanai ilgāk nekā jebkuri citi eiropieši, un tas kavēja rakstības ieviešanu un norobežoja viņu valodas no ārējas ietekmes.

Indoeiropiešu valodu koks

Indoeiropiešu valodu koks  | Baltu valodas - latviešu un lietuviešu valodas | Tulkojumi un valodu kursi baltu valodās ISO sertificētā valodu uzņēmumā Baltic Media

10 pasaules vecākās valodas, kurās joprojam runā pasaulē 

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Baltu valodas Tulkošanas birojs Baltic Media | Rīgas birojs | Starptautiskais birojs
Baltu valodas

Uzņēmums Baltic Media Ltd. ir vadošais tulkošanas birojs Ziemeļeiropā, kas nodrošina digitālās tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumus un specializējies visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.

Tā galvenā specializācija ir tulkojumi no/uz Ziemeļeiropas (tostarp skandināvu, baltu un slāvu) valodām. Pārsvarā tie ir tulkojumi no zviedru, somu, dāņu, islandiešu, norvēģu, vācu, angļu, poļu, krievu, latviešu, lietuviešu un igauņu valodas, un uz minētajām valodām.

Uzņēmuma tulkošanas pakalpojumi ir ISO sertificēti.

Avots: VikipēdijaLingvistiskās pētniecības centrs Teksasas Universitātē Ostinā.

Kāpēc tulkošanas birojs Baltic Media ir jūsu labākā izvēle?

Kā samazināt jūsu tulkošanas izmaksas, neupurējot kvalitāti?

Kāpēc vajadzētu izvēlēties profesionālus tulkotājus?

Saņem vislabāko tulkošanas cenas piedāvājumu 15 minūtēs 

Informācijas pieprasījums 

E-pasts

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas – Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, Latvijas 15 gadus vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā, un viņu sniegums atbilst vidējam OECD dalībvalstu rādītājam.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs 27 pētījuma dalībvalstu vidū.

Kopumā jāsecina, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr puse aptaujāto pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairākas svešvalodas. Latvijā 94% aptaujāto skolēnu apgūst vismaz divas svešvalodas.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.