Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologaizglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā “Pagalms” jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā iznākusi, piemēram, Homēra “Odiseja”.
Sākotnēji Mīlenbahs vēlējās papildināt Kārļa Kristiana Ulmaņa 1872. gadā izdoto “Latviešu – vācu” vārdnīcu, bet secināja, ka latviešu valodai nepieciešams jauns, daudz apjomīgāks darbs. Viņam tā arī neizdevās iegūt stipendiju, tāpēc materiālo apstākļu dēļ ar pētniecību Mīlenbahs nodarbojās no skolotāja darba brīvajā laikā.
Uzsākot darbu pie latviešu valodas vārdnīcas, Mīlenbahs publicēja uzsaukumu, aicinot cilvēkus no visiem Latvijas novadiem iesūtīt vārdus, kas būt jāiekļauj topošajā iespieddarbā.
Drīz vārdnīcas tapšanai sāka sekot arī prese – piemēram, 1905. gadā žurnāls “Apskats” ziņoja, ka “cītīgais valodas urkņis un pētnieks” jau sācis kārtot vārdus ar burtu a. Katram vārdnīcas vārdam Mīlenbahs norādīja etimoloģiju, avotu un tulkojumu vācu valodā, kā arī pievienoja lietošanas konteksta piemērus, izmantojot tautasdziesmu, pasaku, senu rakstu un literatūras tekstus. Vārdnīcā gandrīz netika iekļauti ģermānismi un slāvismi, kā arī tā laika jaunvārdi, kas vēl savu dzīvotspēju sabiedrībā nebija apliecinājuši.
Vidēji dienā Mīlenbahs esot apstrādājis 10 vārdnīcas šķirkļus. Viņš ir autors arī vairākām latviešu valodas gramatikas grāmatām un esot tas, kurš radījis valodniecības terminu “divdabis”.
Pēdējo 200 gadu laikā notika varens fenomens, saukts par urbanizāciju, taču urbanizācija pieder vecajai paradigmai. Mēs vairs nestrādājam fabrikās un neražojam preces – tā vietā mēs ražojam pakalpojumus. Brīdī, kad mēs pārgājām no produktu uz servisa ekonomiku, mēs jau bijām pārcēlušies no laukiem uz pilsētām. Un fabrikas, kurās mēs strādājām, piesārņoja pilsētas, un mums bija jāvelta daudz enerģijas un resursu, lai tās attīrītu un padarītu zaļākas, izveidojot tajās parkus, zaļās zonas utt.
Tagad līdz ar interneta ierašanos mūsu ikdienā mums ir pieejams “Wi-Fi” Latvijas laukos gluži tāpat kā Rīgas centrā. Un, ja dzīvoklis Rīgas centrā ir dārgāks nekā mājoklis laukos, tad – ja esmu gana gudrs, es varu tikt pat pie pils laukos! Un, ja laukos kļūst nedaudz garlaicīgi, jo man pietrūkst Rīgas restorānu un naktsklubu, es varu sapulcināt gudrākos un jautrākos Rīgas cilvēkus un pierunāt viņus pārcelties uz manu pili laukos. Un tieši to cilvēki arī dara, jo viņi to var.
Manuprāt, dienas, kad mēs salīdzinām laukus ar pilsētu, ir beigušās. Es uzskatu, ka urbanizācija ir vecs fenomens, kas pieder 19. gadsimtam, un tāpēc mēs virzāmies no īpašumtiesībām uz nomas tiesībām. Fiziskai adresei vairs nav jēgas. Vienīgi veci cilvēki raksta fiziskas vēstules. Mums, pārējiem, ir nepieciešams telefona numurs ar globālo kodu un e-pasta adrese. Digitālās adreses tevi padara daudz mobilāku – tu vari būt tik nomadisks, cik vien gribi.
Tātad mums būtu nomas ekonomika jāsaista ar ideju, ka mums vairs nav jādzīvo vienā vietā. Mēs varam pārvietoties, ceļot, redzēt vairāk, izbaudīt piedzīvojumu pilnu dzīvi, mums pat var būt vairāki partneri. Mēs to visu darīsim. Tas būs ļoti sarežģīti, mēs apmeklēsim terapeitus, lasīsim grāmatas, būs daudz cilvēku, kuri šajā plūstošajā dzīvesveidā būs krietni vien veiksmīgāki, bet mēs tur nonāksim, jo cilvēku instinkts ir arī nomadisks. Nepiesaistoties kam vienam uz visu mūžu, tas ļauj mums izbaudīt dažādāku pieredzi.
— Man nudien ir grūti iedomāties, ka latvietis savos paradumos tik ļoti varētu mainīties tuvāko 30 gadu laikā.
Pēdējo 10 gadu laikā latvieši ir kļuvuši labāki angļu valodas ziņā nekā vācieši un franči
— O, jūs mainīsieties! Zviedri bija tādi paši, bet nu viņi ceļo vienā laidā. Es domāju, ka arī Latvija kļūs par valsti, kur cilvēki sajūt savu dzimteni, mīlēs to vairāk par visu, ik pa laikam tur atgriezīsies, visi runās angliski, kas nu ir pasaules valoda, bet tāpat jūs aizvien runāsiet latviski. Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda. Bet ir lieliski, ka ir globālā valoda, ko var izmantot, kad ceļo un sazinās ar ārējo pasauli. Zviedri aizvien savā starpā runā zviedriski, bet brīdī, kad kompānijā ir kāds nezviedrs, visi automātiski pārslēdzas uz angļu valodu. Un tas ir brīnišķīgi, jo tas parāda mūsu inteliģenci.
Deviņdesmitajos gados, kad es braucu uz Rīgu, neviens nerunāja angliski. Tikai 20 gadu laikā latvieši ir iemācījušies angļu valodu. Tā ir viena no ievērojamākajām paradigmas maiņām, ko es jebkad esmu redzējis. Tas ir iemesls, kāpēc es mīlu Baltijas valstis. Pēdējo 10 gadu laikā latvieši ir kļuvuši labāki angļu valodas ziņā nekā vācieši un franči. Un, ja tu komunicēsi angliski, tu varēsi dabūt labu darbu starptautiskā korporācijā.
Nacionālisms, urbanizācija un kapitālisms ir vecās paradigmas sasniegumi. Nu tam visam pievienojiet digitalizāciju, lai kļūtu par digitālajiem nomadiem. Un, ņemot vērā to, cik ātri Latvija adaptējās ES, ieviesa eiro un sāka mācīties angļu valodu, jūs nākotnē varat kļūt par digitālu superspēku. Jums tam ir visas nepieciešamās kvalitātes.
Lielās valstis būs tās, kurām tuvāko 30 gadu laikā radīsies problēmas. Mazajām valstīm viss būs kārtībā. Un šobrīd visas Baltijas valstis izdara pareizos lēmumus. Adaptējoties ārpasaulei, bet arī paturot spēcīgu piederības sajūtu savai izcelsmei un mājām. Jums veiksies – gan lokāli, gan globāli.
Aleksandrs Bengts Magnuss Bards (dzimis 1961. gada 17. martā) ir zviedru mūziķis, autors, pasniedzējs, mākslinieks, dziesmu autors, mūzikas producents, televīzijas personība, reliģiskais un politiskais aktīvists un viens no Sintheist reliģiskās kustības dibinātājiem kopā ar savu līdzautoru Janu. Sēderkvists. Bards bija mūzikas grupas Army of Lovers dalībnieks.
Bards dzimis Medevi, Motalas pašvaldībā, Zviedrijā 1961. gada 17. martā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas Bards studēja ASV un Amsterdamā, Nīderlandē. Dzīvojot Amsterdamā, daļu iztikas viņš nopelnīja kā seksa darbinieks. Bards atgriezās Zviedrijā, lai mācītos Stokholmas Ekonomikas augstskolā no 1984. līdz 1989. gadam. Papildus studijām ekonomikā viņš ļoti interesēja filozofiju un sociālo teoriju ar skaidru mērķi kļūt par filozofijas rakstnieku un pasniedzēju.
Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs? Tāds jautājums var rasties mūsdienu digitālās ekonomikas laikmetā, kad daudzus intelektuālus darbus pārņem roboti. Tajā skaitā tulkošanas roboti, izmantojot mašīntulkošanas metodes, no kurā vispazīstamākā ir Google.
Eksperti ir vienisprātis, ka tulkošanas birojs, kurā tiks izmantoti cilvēki, dzīvi tulkotāji, vienmēr būs vajadzīga biznesa nozare. Pat vislabākie tulkošanas roboti netiks līdz cilvēka intelekta spējām komunicēt citā valodā.
Kembridžas universitātes profesors Endijs Martins (Andy Martin*) uzskata, ka tulkošana ir visu cilvēcisko attiecību prototips. Mēs nekad līdz galam nespējam izprast citus cilvēkus. Tajā pat laikā to vajadzētu darīt. Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam. Tā ir cilvēka priekšrocība. Tā ir tulkotāja un tulkošanas biroja priekšrocība.
Medicīniskos un juridiskos, autorizētos, zinātniskos, reklāmas un daiļliteratūras tulkojumus no sākuma līdz galam tulko tikai cilvēki.
Tā dara arī Ziemeļvalstu un Baltijas tulkošanas birojs Baltic Media. Tulkošanas birojs Baltic Media ir ISO sertificēts valodu pakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Ziemeļeiropas valodās. Tulkošanas birojs Baltic Media strādā tikai ar tulkotājiem, kuriem mērķa valoda ir dzimtā valoda un kuri dzīvo valstī, kur šo valodu lieto valsts valodas statusā.
Ja klientam ir vajadzīgs tulkojums no vai uz zviedru, somu, norvēģu, islandiešu, norvēģu, dāņu, vācu, krievu, latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu, angļu valodu tulkošanas birojs izvēlēsies vispiemērotāko tulkotāju, kuram ir pieredze un kompetence klientam vajadzīgajā tēmā.
Tulkošanas birojs, kurā strādā izglītoti lingvisti, tulkotāji ar pieredzi dažādās dzīves un ekonomikas sfērās spēs klientam piedāvāt risinājumus, kurus nespēj piedāvāt ne roboti, ne viens individuāls tulkotājs. Tulkošanas birojs, kas specializējas noteikta planētas reģiona valodās ir vēl labāka izvēle, ja klientam vajadzīga reģiona kultūras un komunikācijas īpatnību kompetence.
Pasaulē ir vairāk nekā 18 000 tulkošanas biroju un vairāk nekā 330 000 tulkotāju un tulku. Tulkošanas birojs ar vidēji 5 darbiniekiem ir vispopulārākais tulkošanas nozares uzņēmums. Tādu ir 2/3 no visiem tulkošanas birojiem. Tulkošanas biroji ir ar labām nākotnes izredzēm, jo tulkošana ir liels un perspektīvs bizness, pateicoties globalizācijai un digitālai ekonomikai. Tulkošanas biroju konsultāciju uzņēmums Common Sense Advisory uzskata, ka tulkošanas nozare katru gadu aug par 5,52% un 2020. gadā tās apgrozījums būs ap 40 miljardi eiro.
Tulkošanas birojs ir vajadzīgs katram uzņēmumam, kas komunicē mūsdienu internacionālā pasaulē, kur tiekas un mijiedarbojas ekonomikas, kultūras un cilvēki. Bez tulkošanas biroja neiztikt arī jebkurai privātpersonai, kura dodas mācībās vai darbā uz citām valstīm, jo jātulko būs izglītības un citi dokumenti. Tulkošanas birojs ir uzņēmums bez kura neiztikt, ja gribat iekarot jaunus tirgus un pārdot vairāk un panākt citu tautu klientu uzticību.
Ziemeļvalstu un Baltijas (Nordic-Baltic) tulkošanas birojs Baltic Media specializējas Baltijas reģiona valodās, aptverot valodas, kuras lieto valstīs ap Baltijas jūru. Tie ir vilinoši tirgi globālām kompānijām un dinamiskā šo valstu ekonomika rada pieprasījumu pēc tulkojumiem valodās, kad šo valstu uzņēmumi grib pārdot preces un pakalpojumus citur pasaulē. Tulkošanas birojs ir pirmais ārpakalpojumu sniedzējs, ar ko eksporta uzņēmumi sazinās. Kā tulkošanas birojs Baltic Media nodrošina kvalitāti un servisu, lasiet mājas lapas nākošajās sadaļās.
*Translation is like the archetype of all human relations. We never get it quite right when it comes to understanding other people. At the same time, we ought to try. Being human is an advantage when it comes to translating other humans.
Andy Martin is the author of ‘Reacher Said Nothing: Lee Child and the Making of Make Me’, and teaches at the University of Cambridge.
Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grūtības izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus – ķ, ģ, ļ, ņ, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs.
Bieži vien, citas tautības pārstāvjiem runājot latviski, var dzirdēt, ka daudzos vārdos runātājam ir grūtības izrunāt mīkstinājuma zīmes. Tas savā ziņā ir ieradums, vērtēja Veisbergs:
“Tā valoda jeb dialekts, kas ir apgūts bērnībā, tas zināmā mērā kontrolē to, kā cilvēki runā. Tas, kas mums ir mutē, runas orgāni, jau visiem ir vienādi.
Faktiski jebkurš cilvēks var izrunāt jebkuru skaņu, taču tas mazliet sasaucas ar to, kas mums notiek smadzenēs un kā mēs tās esam uztrenējuši.”
“Ja cilvēks ir pieradis nelietot mīkstinājuma zīmes jeb viņa valodā vai dialektā tādu nav, tad mīkstinātos līdzskaņus izrunāt ir pagrūti,” norādīja valodnieks.
“Teiksim, angļiem ir grūti izrunāt latviešu “ie”. Mēs divskaņus izrunājam ļoti sabalansēti, izrunājot gan pirmo, gan otro skaņu, bet angļu valodā pirmā skaņa ir ārkārtīgi uzsvērta un otrā gandrīz pazūd divskanī. Tie, kas labi iemācās, tie, protams, var labi izrunāt,” skaidroja Veisbergs.
Atšķirīga latviešu valodas mīksto līdzskaņu izruna var būt arī to valodu pārstāvjiem, kuru valodā tādi ir, piemēram, krievu valodā runājošajiem.
“Tur, iespējams, parādās tas, ka cilvēks ir apguvis valodu varbūt ne tik daudz klausoties, bet lasot vai redzot. Viņš redz burtu “k” un mīkstinājuma zīmi, bet tas “ķ” būtu tā kā “tj” drīzāk, un to smadzenēs nav tik viegli visu pārstrādāt,” vērtēja valodnieks.
Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.
Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, stabila runā ir tieši krītošā intonācija,” viņš stāstīja.
“Mēs dzīvojam tādā uzbudinātā laikā, un kāpjošā intonācija vispār dod signālu par satraukumu, nedrošību, uztraukumu, agresivitāti. Tas parādās valodā. Jo ilgāk pandēmija ilgs, jo trakāka būs mūsu valoda,” valodnieks uzsvēra.
Liepa uzskata, ka tā varētu būt modes tendence un prognozēja to kā īslaicīgu parādību. “Varbūt tā ir vienkārši tāda modes tendence, tāds savas oriģinalitātes meklējums,” valodniece izteica pieņēmumu.
Tāpat valodnieki norādīja, ka šādas augšupejošas intonācijas lietošana pāries, jo to lietot vienkārši ir grūtāk – balsi nelaižot teikuma beigās uz leju, runātājam jāuztur spriedze.
Notariāli tulkojumi online | ISO sertificēti tulkošanas pakalpojumi | Nav jāierodas birojā
Jums vajadzīgs tulkošanas birojs, kas nodrošina notariāli apliecinātus tulkojums savā pilsētā Rīgā, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Jelgavā un citur?
Lai pasūtītu un saņemtu notariālu tulkojumu jums nemaz nav jāiziet no mājām. Vienalga, kur jūs atrastos!
Lai iesniegtu mums skenētas dokumenta kopijasun saņemtu notariālu tulkojumu, jums nav jāierodas mūsu birojā, kas atrodas Rīgas centrā. Visu darbu mēs izdarām digitāli un gatavo apstiprināto tulkojumu uz papīra nosūtīsim jums pa parasto pastu uz jūsu norādīto adresi, kad būsiet akceptējis tulkojuma digitālo versiju, ko nosūtisim jums uz e-pasta adresi.
Mēs strādājam globāli.
Notariāli un zvērināta tulkotāja vai tulkošanas biroja apstiprināto dokumentu apliecinājumu veidi:
Tulkojuma notariāls apliecinājums pie dokumenta oriģināla: dokumenta oriģināls tiek sašūts kopā ar tulkotāja apliecinātu tulkojumu; tulkotāja parakstu apliecina notārs.
Tulkojuma notariāls apliecinājums pie neapliecinātas dokumenta kopijas: no dokumenta oriģināla tiek nokopēta kopija, kura tiek sašūta kopā ar tulkotāja apliecinātu tulkojumu; tulkotāja parakstu apliecina notārs.
Tulkojuma notariāls apliecinājums pie apliecinātas dokumenta kopijas: no dokumenta oriģināla tiek nokopēta kopija, kura tiek sašūta kopā ar tulkotāja apliecinātu tulkojumu; tulkotāja parakstu apliecina notārs. Dokumenta kopiju (norakstu) atbilstību oriģinālam notārs apliecina tikai tādā gadījumā, ja tiek uzrādīts dokumenta oriģināls; cena par kopiju apliecināšanu ir atkarīga no lappušu skaita oriģinālajā dokumentā.
Tulkošanas biroja / Zvērināta tulka apliecinājums: dokumenta oriģināls vai kopija tiek sašūta kopā ar Baltic Media Ltd. vadītāja un/vai tulkotāja apliecinātu tulkojumu.
Apostille
Pirms dokumenta tulkošanas un apliecināšanas atsevišķos gadījumos ir nepieciešama dokumentu legalizācija, t.i., to īstuma apliecināšana, ko veic Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.
Ņemiet vērā, ka tulkošanas biroji nenodrošina Apostille pievienošanu oriģinālam vai tulkotajam dokumentam. Dokumentu legalizēšanu jāveic klientam pašam personīgi.
Ātra notariālu tulkojumu pasūtījumu apstrāde
Tā kā mēs cienām savus klientus un viņu laiku Baltic Media grupas uzņēmumi atbildēs uz klientu jautājumiem vai pieprasījumiem vismaz 15 minūšu laikā. Turklāt, lai vēl vairāk ietaupītu laiku, sniegsim tikai pašu būtiskāko informāciju.
Notariālu tulkojumu kvalitāte un konfidencialitāte
Tulkošanas un valodu apmācības uzņēmums Baltic Media Ltd. strādā atbilstoši starptautiskā kvalitātes pārvaldības standarta ISO 9001:2015 prasībām. Tā ir īpaša garantija tam, ka uzņēmumā visos līmeņos tiek īstenotas efektīvas kvalitātes nodrošināšanas procedūras, darba vide, atbildības jomas un kvalitātes audits.
Visi Baltic Media grupas uzņēmumi un to piegādātāji stingri ievēro konfidencialitātes vienošanās. Baltic Media Ltd. ir atbildīgs par savu klientu konfidenciālās informācijas glabāšanu.
Sazinieties ar Baltic Media jau šodien
Lai uzzinātu vairāk par mūsu tulkošanas pakalpojumiem vai lai saņemtu bezmaksas cenas piedāvājumu, sazinieties ar mūsu starptautisko biroju pa tālruni +371 67 224 327 vai +37126404054 (WhatsApp) vai rakstiet mūsu projektu vadītājiem uz e-pasta adresi: info@balticmedia.com.
+37167224327