Pasaules diktāts latviešu valodā šogad notiks 14. oktobrī

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad norisināsies sestdienā, 14. oktobrī, pulksten 12.15.

Šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska. Diktāts tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv. Klātienes rakstīšanas vietas izziņos turpmākajās nedēļās.

Pasākuma rīkotāji norādīja, ka sākusies sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību, lai sniegtu iespēju neredzīgiem, vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt latviešu valodu un stiprināt tās saknes mūsdienu multikulturālajā vidē. Deviņu gadu laikā no neliela valodas entuziastu rīkota pasākuma tas ir izaudzis par starptautisku projektu, kurā pērn piedalījās 2000 interesentu no 29 valstīm.

Katru gadu kāds no mūsdienu latviešu rakstniekiem rada aptuveni 300 vārdu tekstu, ko diktē kāds slavens latviešu aktieris. Diktāta dalībniekiem atzīmes netiek liktas, un diktātu var rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.

Labākajiem diktāta dalībniekiem tiks pasniegtas dāvanas no diktāta sadarbības partneriem. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt interneta vietnē “www.raksti.org” pāris mēnešu laikā pēc pasākuma norises.

Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs un apstiprinās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Seminārā Londonas latviešiem skaidro, kā bērniem mācīt latviešu valodu angliskā vidē

Kā veicināt latviešu valodas apguvi, ja apkārt un bieži vien pat mājās visi runā angliski? Ko darīt, ja bērns nelabprāt runā latviski? Par to nupat tika spriests Londonas latviešu skolā, vienai no māmiņām – Londonas Universitātes koledžas asociētajai profesorei izglītības socioloģijā Olgai Carai – vadot semināru par to, kas bērniem palīdz apgūt latviešu valodu, un kas – traucē.

“Daugavas vanagu fonda” Londonas nama pagrabstāvā šoreiz pulcējās tie vecāki, kuriem rūp latviešu valodas apguve.

Izrādās, bērniem apmēram līdz 12 gadu vecumam īpašas apmācības nav nepieciešamas, viņi vairākas valodas var apgūt klausoties.

“Vienkārši jārunā, jālasa grāmatas, jāstāsta pasakas, jāskaidro, ko tu dari, jāatbild uz bērnu jautājumiem, jāpavada ar bērniem kvalitatīvi laiks. Latviski. Un viss! Un tu dabū to, ka ar saviem bērniem tev ir labas attiecības, tu viņiem palīdzi mācībās, jo tu viņiem piedāvā ļoti bagātu, plašu pasauli, un latviešu valoda tiek nostiprināta. Un tas viss ir par velti, un tas ir vislabākais veids,” skaidro  asociētā profesore izglītības socioloģijā Olga Cara.

Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, daudzus mācību priekšmetus var un vajag skaidrot latviski, piemēram, matemātiku.

“Mums kā cilvēkiem nekad neder viena pieeja, lai saprastu to pašu matemātiku. Un, ja skolā paskaidro angliski, vecāki piedāvā latviski, tad tiek nostiprināta gan latviešu valdoa, gan matemātika, jo kognitīvi ir dažādas asociācijas un vairāk tiek nostiprināts. Un cilvēki ātrāk varbūt sapratīs latviski,” norāda Cara.

Jauktajās ģimenēs bērni nesaprot, kādēļ vecāki savā starpā drīkst sarunāties angliski, bet bērni – nē. Taču iespēju robežās nepieciešams turpināt runāt ar bērnu latviski neatkarīgi no tā, vai bērns atbild latviski vai angliski.

Avots: LSM. Pilnu rakstu lasīt šeit.

«Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

 

Vai esat mēģinājuši “Youtube” latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, “gudrajai mājai”, robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, lai palīdzētu viedajām tehnoloģijām iemācīties sazināties arī latviski.

Tehnoloģiju izstrādātājiem, kuri vēlētas savos produktos iespējot arī latviešu valodas saziņu, šobrīd trūkst izejmateriāla – proti, latviskās runas ierakstu. Tādēļ projektā “Balsu talka” cilvēki tiek aicināti kopīgi radīt šādu datu kopu.

Kā šī balsu talka notiek? Vispirms jāieiet mājaslapā “balsutalka.lv”. Tā pieejama gan datorā gan telefonā. Sameklē sadaļas “Runā” vai “Klausies”. Runāšanas sadaļā dators dod dažas frāzes, kas jāierunā. Spiež uz mikrofonu un ierunā. Spiež uz “Es piekrītu”, un esam ziedojuši savus balss ierakstus un veiksmīgi notalkojuši. Talkā var piedalīties, arī klausoties citu balsu ierakstus un novērtējot, vai tie patiešām atbilst ierunātajam tekstam.

“Ir vajadzīgi pēc iespējas vairāk akcentu, pēc iespējas vairāk dažādu izrunu. Jo dažādākas balsis būs, jo labāka atpazīšana pēc tam notiks,” stāstīja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs Pēteris Jurčenko.

Kopīgi izveidotā datu kopa nebūs maksas produkts. Tā būs brīvi pieejama ikvienam ražotājam, kurš vēlas radīt kādu viedo tehnoloģiju, kas sapratīs arī komandas latviešu valodā, un pelnīt – tirgojot tās arī Latvijas pircējiem.

“Šie balss paraugi būs zem atvērtās licences, viņi būs pieejami ikvienam. Lielie tehnoloģiju ražotāji varēs tos iekļaut savos produktos. Ja, piemēram, kāds mašīnas ražotājs izdomās uztaisīt valodu atbalstu komandām, tad līdzās poļu, igauņu valodām varēs iekļaut arī latviešu valodu un mašīnas to atpazīs,” skaidroja Jurčenko.

Pirmajās dienās ierunātas jau vairāk nekā 20 stundas.

Avots: LSM.lv. Pilnu rakstu lasīt šeit

Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.

Noslēgusies akcija jauniešiem “Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot viņa ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja galvenos 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, kā arī vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai.

Akcijā izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Starp biežāk izteiktajiem padomiem ir:

  • mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus;
  • atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes;
  • tikai par dzīvām būtnēm sakām “viņš”, “viņa”, par nedzīvām – “tas”, “tā”;
  • nelietot vārdus šajiemtajiem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem “ja”, “jo”, “lai”, “ka”, “kad” likt komatu. Nejaukt “ka” un “kad” lietojumu;
  • atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, vārds ira neeksistē;
  • nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus;
  • teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;
  • lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu;
  • runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības;
  • bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.

Digitālā satura veidotāju skaits turpina palielināties, un valodniece piekrita, ka palielināties turpina arī viņu radītā ietekme uz sabiedrības, it īpaši jauniešu, valodas lietojumu. Vienlaikus Liepa vērtēja, ka bieži vien attieksme pret paviršu valodas lietojumu ir atkarīga no vecuma posma.

Nenoliedzami palielinās un, visticamāk, tikai turpinās palielināties arī angļu valodas ietekme.

Avots: LSM.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Dažādu valodu īpašās iezīmes

Valodas ir aizraujošas un daudzveidīgas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. Pasaules valodās, sākot no tonālajām valodām Dienvidaustrumāzijā un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidītu iezīmju. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas no dažādu valodu aizraujošākajām iezīmēm un to, kāpēc tās ir tik unikālas.

Tonālās valodas: Valodas, kurās vārda nozīme mainās atkarībā no runātāja balss toņa vai augstuma. Mandarīna ķīniešu valoda ir, iespējams, vispazīstamākā tonālā valoda, kurā ir četri toņi, kas var pilnībā mainīt vārda nozīmi. Citas tonālās valodas ir taizemiešu, vjetnamiešu un daudzas Āfrikas valodas.

Gramatiskais dzimums: Daudzās valodās, īpaši Eiropas valodās, lietvārdi tiek iedalīti vīriešu, sieviešu vai neitrālajā dzimtē. Piemēram, spāņu valodā vārds “el libro” (grāmata) ir vīriešu dzimtē, bet “la mesa” (galds) ir sieviešu dzimtē. Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, dzimumu piešķir pat nedzīviem priekšmetiem, tādējādi radot interesantus un dažkārt komiskus tulkojumus.

Aglutiatīvās valodas: Valodas, kurās vārdus veido, pievienojot pamatvārdam sufiksus vai prefiksus. Tā rezultātā dažās valodās, piemēram, turku vai somu, rodas ļoti gari vārdi. Piemēram, somu valodā vārds “lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas” nozīmē “lidmašīnas reaktīvo turbīnu dzinēju palīgmehāniķis – virsdienesta students”.

Zīmju valodas: Zīmju valodas ir valodas, kurās nozīmei nodot izmanto vizuālus žestus un sejas izteiksmi. Amerikāņu zīmju valoda (ASL) ir viena no pazīstamākajām zīmju valodām, kurai ir sava unikāla gramatika un sintakse. Dažās valstīs ir pat savas nacionālās zīmju valodas, piemēram, britu zīmju valoda (BSL) vai austrāliešu zīmju valoda (Auslan).

Polisintētiskās valodas: Polisintētiskās valodas ir valodas, kurās veselus teikumus var veidot, pievienojot prefiksus un sufiksus vienam saknes vārdam. Tas ir izplatīts daudzās Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, inuktītu valodā, kur ar vienu vārdu var izteikt visa teikuma nozīmi.

Valodas ir patiesi aizraujošas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. No tonālajām valodām līdz gramatiskajam dzimumam, no aglutinatīvajām valodām līdz zīmju valodām, no polisintētiskajām valodām līdz daudzām citām valodām – par pasaules valodām var atklāt tik daudz jauna. Iepazīstot šīs unikālās iezīmes, var ne tikai uzlabot savas valodu prasmes, bet arī paplašināt savu izpratni par dažādām kultūrām un dzīvesveidu.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs.

Kā pārvarēt valodas apguves izaicinājumus: Padomi un stratēģijas

 

Jaunas valodas apguve var sniegt gandarījuma pilnu pieredzi, taču tā nav bez grūtībām. Neatkarīgi no tā, vai jums ir grūtības ar gramatikas noteikumiem, vārdu krājuma bagātināšanu vai pārliecību runāt, valodas apguve var būt izaicinošs process. Tomēr, izmantojot pareizo domāšanas veidu un stratēģijas, jūs varat pārvarēt šos izaicinājumus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas biežāk sastopamas valodu apguves problēmas un sniegsim padomus un stratēģijas, kas palīdzēs jums tās pārvarēt.

Gramatikas noteikumi: Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras valodu apguvēji, ir gramatikas noteikumu apgūšana. Galvenais, lai pārvarētu šo izaicinājumu, ir koncentrēties uz vienu noteikumu vienlaikus un vingrināties, vingrināties, vingrināties. Mēģiniet identificēt likumsakarības un kopīgas tēmas valodā un izmantojiet tās, lai veidotu savu izpratni par noteikumiem. Izmantojiet tādus resursus kā gramatikas mācību grāmatas, valodas apguves lietotnes vai tiešsaistes kursus, lai papildinātu mācības.

Vārdu krājuma bagātināšana: Vēl viena bieži sastopama problēma ir jaunas leksikas iegaumēšana. Lai to pārvarētu, ieviesiet ieradumu regulāri pārskatīt vārdu krājumu. Flomāsteri, vārdu krājuma saraksti un krustvārdu mīklas var būt noderīgi palīglīdzekļi. Turklāt mēģiniet jaunos vārdus iekļaut ikdienā, izmantojot tos sarunās vai rakstīšanas uzdevumos.

Pārliecība par runāšanu: Daudziem valodas apguvējiem ir grūtības ar pārliecību runāt, īpaši mācību sākumposmā. Lai to pārvarētu, pēc iespējas vairāk praktizējiet runāšanu. Lai uzlabotu savas prasmes, atrodiet valodas apmaiņas partneri vai apmeklējiet sarunvalodas nodarbības. Nebaidieties pieļaut kļūdas, jo tās ir dabiska mācību procesa sastāvdaļa.

Laika plānošana: Jaunas valodas apguve var prasīt daudz laika, un atrast laiku mācībām var būt izaicinājums. Lai to pārvarētu, katru dienu atvēliet konkrētu laiku valodas apguvei. Izmantojiet lietotnes vai podkāstus, lai vingrinātos ikdienas brauciena laikā, vai izmantojiet dīkstāvi, klausoties mūziku vai skatoties TV raidījumus mērķa valodā.

Motivācija: Motivācijas saglabāšana ilgtermiņā var būt izaicinājums. Lai saglabātu motivāciju, izvirziet reālistiskus mērķus un sekojiet līdzi saviem panākumiem. Atzīmējiet nelielus panākumus un meklējiet atbalstu valodu apguves kopienās vai forumos.

Jaunas valodas apguve var būt izaicinošs, bet gandarījuma pilns process. Koncentrējoties uz konkrētiem izaicinājumiem un īstenojot efektīvas stratēģijas, jūs varat pārvarēt šķēršļus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Neaizmirstiet saglabāt motivāciju un konsekvenci savā mācību procesā, kā arī nebaidieties meklēt papildu resursus vai atbalstu, ja nepieciešams. Ar centību un neatlaidību jūs varat kļūt par pārliecinātu un prasmīgu valodas apguvēju.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs. valodukursi.lv

Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi

380,847 Distance Learning Stock Photos, Pictures & Royalty-Free Images -  iStock | Online training, Elearning icons, Webinar

Valodu apguve tiešsaistē kļūst arvien populārāka, jo tā ir ērta un elastīga. Tomēr ir gan plusi, gan mīnusi, kas jāņem vērā, pirms sākt mācīties. Šajā rakstā mēs aplūkosim valodu mācīšanās tiešsaistē priekšrocības un trūkumus.

Priekšrocības:

Ērtība: Valodu mācīšanās tiešsaistē ir ērta, jo jūs varat mācīties no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Jums nav jādodas uz konkrētu vietu, tādējādi ietaupot laiku un naudu.

Elastība: Tiešsaistes valodu kursi piedāvā elastību attiecībā uz grafiku, ļaujot jums mācīties savā tempā un pielāgot mācības savam grafikam.

Dažādība: Tiešsaistes valodu kursi piedāvā plašāku valodu klāstu, kā arī specializētus kursus īpašām vajadzībām, piemēram, uzņēmējdarbībai vai ceļošanai.

Rentabilitāte: Tiešsaistes valodu kursi bieži vien ir pieejamāki nekā tradicionālās klātienes nodarbības, padarot valodu apguvi pieejamāku plašākam interesentu lokam.

Mīnusi:

Ierobežota saskarsme: Tiešsaistes valodu apguvei trūkst tiešas saskarsmes ar pasniedzējiem un mācību biedriem, tāpēc ir grūtāk praktizēt runāšanas un klausīšanās prasmes.

Tehniskas problēmas: Tiešsaistes valodu kursi ir atkarīgi no tehnoloģijām, kas dažkārt var būt neuzticamas. Tehniskas problēmas, piemēram, lēns interneta ātrums vai nepareiza programmatūras darbība, var traucēt mācībām un sagādāt vilšanos.

Pašmotivācija: Tiešsaistes valodu apguve prasa lielu pašmotivāciju un disciplīnu, jo bieži vien skolēni mācās paši, bez klātienes mācību vide rada atbalstu un iedrošinājumu.

Ierobežota iedziļināšanās: Tiešsaistes valodas kursi var nenodrošināt tādu pašu valodas un kultūras iedziļināšanās līmeni kā klātienes nodarbības, kas var būt trūkums tiem, kuri vēlas pilnībā iejusties valodas apguvē.

Nobeigumā jāsecina, ka valodu apguvei tiešsaistē ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Lai gan tā piedāvā ērtības, elastīgumu un pieejamību, tā var nenodrošināt tādu pašu mijiedarbības un iedziļināšanās līmeni kā klātienes nodarbības. Galu galā izvēle starp valodu apguvi tiešsaistē un klātienes nodarbībām būs atkarīga no individuālajām vēlmēm, mācīšanās stila un mērķiem. Apsveriet šos plusus un mīnusus, pirms izlemjat, kura pieeja jums ir vispiemērotākā.

Speciālista ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2022

Aptauju jau divdesmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2022. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība! Pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā, pieminam gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., un 22. februārī gaidāmo valodnieka Jāņa Endzelīna 150. gadskārtu, gan nesen mūžībā aizgājušo terminologu un ilggadēju aptaujas žūrijas locekli Aldi Lauzi.

Šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar drošību un kara ietekmi uz mūsu ikdienu. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā! Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2022. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir “gājēju pārbrauktuve”  statistika rāda, ka Eiropas Savienībā Latvija ir viena no vadošajām valstīm satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem.

Starp gada nevārda finālistiem — “hospiss” paliatīvās aprūpes vai hospita vietā, “naratīvs” stāsta vietā, “nekonkurētspēja” konkurētnespējas vietā (piemēram, “nedarbspēja” nav tas pats kas “darbnespēja”), — pirmo vietu ieguva neatbilstoši lietotie “sankcionēt, sankcionētās personas” — tā kā sankcionēt nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, pareizi būtu “sankcijām pakļautās personas.”

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Tas nepadarīs tevi izskatīties perfekti” kāda gāzēta dzēriena reklāmā; Rīgas domē pastāvošā, bet vārdu secības ziņā diskutablā “Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja” un “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums,” taču par uzvarētāju tika atzīts boksera M. Brieža aicinājums: “Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!

Aptaujas žūrijas ieskatā 2022. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši politiķa U. Pīlēna “Nevaru komentēt tāpēc, ka es nevaru komentēt,” vairāku tvitera lietotāju “Aprobežotībai nav robežu,” un aizsardzības ministra A. Pabrika iedrošinājums “Iedzersim kaļķi, nostiprināsim mugurkaulu un ticēsim savām spējām un savai valstij, nevis domāsim, ka visu mums kāds liek darīt!” Bet uzvarētājs ir A. Hansona “Lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt.”

Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: “dūknis” drona vietā, “džampucis” hudija vietā, “pašvadītājs” autopilota vietā, “spēka dusa” power nap vietā, kā arī vairāki Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ aktualizējušies jēdzieni: “iekrievot(s)”, “lētiņš”, “orki” un “orkistāna”, “rašisms”, “tviterkonvojs” un citi.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “atkrieviskot, atkrieviskošana”, “brīvkrāns”, “klupne, klupnīte” error vietā — atšķirībā no cilvēka “kļūdas” mistake, tai piemīt mehāniska pieskaņa un tā ir attiecināma uz mazāku traucējumu nekā glitch vietā informātikā jau lietotā “klupe” —, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “okupeklis”, proti, piemineklis kā okupācijas laika palieka.

Avots: Latvijas Portāls. Pilno raksti lasīt šeit.

Cik ātri iespējams apgūt svešvalodu?

The 50 great books on education

Valodu mācību centrs Baltic Media bieži saņem jautājumus par to, cik ātri iespējams apgūt valodu, tāpēc nolēmām paskaidrot sīkāk šajā rakstā. Uzreiz jāatzīst, ka vienotas atbildes uz šo jautājumu nav, it īpaši, ja runājam par individuālām apmācībām. Valodu apguvē iesaistīti gan objektīvi, gan subjektīvi faktori, kas ietekmē valodas apguves procesu un ātrumu.

Atbilde uz šo jautājumu nav vienkārša, jo tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no jūsu iepriekšējām valodas zināšanām, mācīšanās stila un laika, ko varat veltīt mācībām. Tomēr ir dažas vispārīgas vadlīnijas, kas var sniegt priekšstatu par paredzamo laiku.

Viens no visplašāk izmantotajiem aprēķiniem ir “1000 stundu noteikums”, kas nosaka, ka, lai sasniegtu svešvalodas prasmi, ir nepieciešamas aptuveni 1000 mācību stundas. Šajā aprēķinā ir ņemts vērā laiks, ko jūs pavadīsiet nodarbībās, kā arī laiks, ko jūs pavadīsiet, mācoties un praktizējoties patstāvīgi. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka tā ir tikai aplēse un katram cilvēkam tā būs atšķirīga.

Piemēram, ja esat pilnīgs iesācējs, iespējams, jums būs nepieciešams ilgāks laiks, lai brīvi sarunātos, nekā tiem, kuriem jau ir iepriekšējas valodas zināšanas. Tāpat, ja jūs spējat mācīties tikai dažas stundas nedēļā, jums būs nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu vēlamo valodas prasmes līmeni.

Turklāt dažiem valodu apguve padodas labāk, un dažas valodas ir grūtāk apgūstamas. Piemēram, ja jūs esat angliski runājošs un sākat mācīties vācu valodu, tas būs vieglāk nekā tad, ja jūs mācītos ķīniešu vai arābu valodu.

Zināmu priekšstatu par pūlēm un laiku, kas būs jāveltī valodas apguvei, varat iegūt šeit redzamajā shēmā:

  • C2 – 60 stundas (C2/1) + 60 stundas (C2/2)
  • C1 – 60 stundas (C1/1) + 60 stundas(C1/2)
  • B2 – 60 stundas(B2/1) + 60 stundas (B2/2)
  • B1 – 60 stundas (B1/1) +  60 stundas(B1/2)
  • A2 – 48 stundas (A2/1) + 48 stundas (A2/2)
  • A1 – 48 stundas (A1/1) + 48 stundas (A1/2)

Rezumējot, nav konkrētas atbildes tam, cik ilgs laiks nepieciešams, lai iemācītos valodu – tas atkarīgs no cilvēka un vairākiem faktoriem. Tomēr skaidrs ir tas, ka konsekventa un regulāra prakse palīdzēs paātrināt šo procesu.

Ir svarīgi atcerēties, ka vissvarīgākais ir saglabāt motivāciju un izbaudīt mācīšanās procesu. Atcerieties, ka jaunas valodas apguve ilgst visu mūžu, un ar laiku jūs turpināsiet pilnveidot savas zināšanas. Galvenais ir izvirzīt sev reālistiskus mērķus un saglabāt apņēmību tos sasniegt.

Ja esat izlēmis sākt mācīties jaunu valodu, rakstiet mums: kursi@balticmedia.com vai zvaniet pa tālruni +371 67224395. 

Avots: Matīss Rihards Ikše, Valodu mācību centra Baltic Media projektu vadītājs