Travel and study together with your family or friends, invest in your self-development, and spend a fabulous time with your beloved ones.
August 10 – August 16, 2020
The leading Nordic-Baltic language service company Baltic Media offers an intensive Latvian language and culture program in the mesmerizing city of Rīga.
Riga is a fantastic place to learn Latvianas it offers plenty in terms of sightseeing and entertainment. Many of the most beautiful and interesting sights are concentrated in the Old Town: https://www.riga-guide.com/
This intensive Latvian language and culture program provides:
solid instruction in learning the Latvian language (20 academic hours) at two levels – beginners (A1) and pre-intermediate (B1);
specially designed course materials;
cultural activities, including tours of the city and cultural evenings at traditional Latvian cafes and Open-Air Museum;
Šobrīd Latvijas tirgū pieejama ļoti plaša tulkošanas pakalpojumu sniedzēju izvēle. Kā neapmaldīties plašajā piedāvājumā un izvērtēt, ka izvēlētā tulkošanas aģentūra sniegs kvalitatīvus un finansiāli izdevīgus tulkošanas pakalpojumus?
Pieredze
Viens no galvenajiem kvalitatīvas pakalpojumu sniegšanas radītājiem ir aģentūras pieredze tulkošanas jomā. Ilgstoša uzņēmuma darbība norāda uz to, ka klienti šim pakalpojuma sniedzējam uzticas, kā arī laika gaitā uzņēmums ir uzkrājis nepieciešamo pieredzi apjomīgu un sarežģītu projektu vadībā. “Baltic Media” ir dibināts Zviedrijā 1991. gadā, bet Baltijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1994. gada. Tas ir viens no vadošajiem uzņēmumiem kvalitatīvu valodu pakalpojumu segmentā, ar plašu valodu pakalpojumu sniegšanas pieredzi Ziemeļeiropā, arī darbā ar liela apjoma tulkošanas projektiem vairākās valodās. Turklāt uzņēmums ilgstoši sadarbojas ar dažādām Eiropas Savienības iestādēm, veiksmīgi izpildot to augstās kvalitātes prasības.
ISO sertifikāts
ISO ir Starptautiskā Standartizācijas organizācija, kas nosaka starptautiskus kvalitātes standartus dažādās nozarēs un sfērās. Uz kvalitatīvu tulkošanas pakalpojumu norāda uzņēmumam piešķirtais kvalitātes vadības sistēmas sertifikāts ISO 9001:2015 un/vai tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumu kvalitātes sertifikāts ISO 17100:2015.
ISO piešķirtais sertifikāts ir noteikta kvalitātes garantija, kas liecina, ka uzņēmumā visos līmeņos izstrādātas kvalitāti garantējošas rutīnas, darba vide, atbildības pakāpes, tiek veikts kvalitātes audits, lai nodrošinātu klienta apmierinātību, prasību respektēšanu, kā arī to, ka kvalitātes vadības sistēma tiek nepārtraukti pilnveidota. “Baltic Media” darbojas saskaņā ar ISO 9001:2015 kvalitātes vadības sistēmu, kurai pateicoties, uzņēmums ir pilnveidojis savu projektu koordinēšanas un piegādātāju atlases procedūru, kā arī garantētu klienta datu drošību, glabāšanu un konfidencialitāti.
Tulkojuma kvalitāte
Finansiāli izdevīgāks piedāvājums bieži vien šķiet pievilcīgāks, tomēr ir derīgi atcerēties, ka viszemākā cena nenodrošina augstas kvalitātes rezultātu. Tulkojuma cenā neietilpst tikai tulkošanas izmaksas. Kvalitatīvu rezultātu nodrošina tulkošana un tulkojuma rediģēšana un/vai korektūra, ko veic kvalificētu un pieredzējuši valodnieki, kas specializējas noteiktā sfērā.
“Baltic Media” tulkotāji tulko tikai savā dzimtajā valodā un dzīvo valstī, kurā šī valoda ir vai nu valsts valoda, vai arī sociālajā dzīvē dominējošā valoda. Uzņēmums ir izstrādājis piegādātāju atlases un pārbaudes sistēmu. Visi “Baltic Media” piesaistītie tulkotāji un redaktori ir ieguvuši augstāko izglītību filoloģijā vai kādā citā ar savu specializāciju saistītā jomā (piemēram, IT), kā arī tulkotājiem ir vismaz 3 gadu pieredze tulkošanā. Rūpīga piegādātāju atlase un testēšana nodrošina to, ka pasūtījumiem tiek izmantoti tikai profesionāli tulkotāji un redaktori.
CAT rīku izmantošana
Tulkošana bieži vien var aizņemt ievērojamu laiku, ja palīgā nav parocīgi rīki jeb datorizētās tulkošanas (CAT – Computer-Assisted Translation) rīki, kas palīdz un sekmē tulkošanas procesu. Šie rīki ietver vārdnīcas un tulkošanas atmiņas, un tie palīdz saglabāt konsekventu terminoloģiju, kā arī ietaupīt naudu par jau iztulkotām teksta sadaļām. CAT rīki dažreiz tiek saukti arī par datorpalīdzības tulkošanas rīkiem, tomēr ir jāatceras, ka datorizētā tulkošana nav tas pats, kas mašīntulkošana, jo dokumentu pilnībā tulko un rediģē kvalificētu valodnieku komanda. “Baltic Media” nodrošina tulkojumus, kas veikti ar tādu CAT rīku kā SDL Trados Studio, Memsource, MemoQ u.c. palīdzību, kas nodrošina terminoloģijas konsekvenci un paātrina tulkošanas procesu. Turklāt klientiem tiek izveidots savs tulkošanas atmiņas fails, kas tiek izmantots citiem tulkojumiem, samazinot izmaksas tulkojumiem nākotnē.
Pat uzticot tulkojumu profesionāļiem, pastāv risks, ka bez iepriekšēja nodoma vai neuzmanības dēļ tulkojumā tiek pieļauta kļūda, kuras rezultātā tiek nodarīts kaitējums. Kā no šādas situācijas izvairīties? Profesionāli tulkošanas pakalpojuma sniedzēji saviem klientiem nodrošina civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas šādos gadījumos klientam sedz visus radušos zaudējumus. Arī tulkošanas birojs “Baltic Media” saviem klientiem nodrošina profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas sniedz papildu drošību.
Profesionāls tulkošanas projekta personāls
Tulkošanas projekta norisi no tā sākuma līdz nodošanai klientam plāno noteikts projekta vadītājs, kas izvēlas vispiemērotākos darba izpildītājus, kuri atbilst uzņēmuma izvirzītajām prasībām kvalitātes jomā, nosaka reālus izpildes termiņus, atbild par kvalitātes kontroles veikšanu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai personāls, kam tiek uzticēta tulkošanas projektu vadība, labi orientētos tulkošanas jomā, būtu izglītots, kvalificēts un pieredzējis. No citiem valodu pakalpojumu birojiem “Baltic Media” atšķiras ar to, ka ne tikai tulkotāji, bet arī biroja personāls un uzņēmuma vadība ir ar augstāko lingvistisko izglītību un zinātniskiem grādiem valodniecībā un komunikācijā.
Lai būtu drošs, ka izvēlētais tulkošanas pakalpojuma sniedzējs ir uzticams, jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem. Ja pārliecinies, ka tulkošanas aģentūra atbilst visiem augstāk minētajiem noteikumiem, vari neuztraukties, ka saņemsi kvalitatīvu tulkojumu par adekvātu samaksu.
Latvijā darba tirgū līdzās latviešu, krievu un angļu valodām aizvien biežāk uzņēmumi no potenciālajiem darbiniekiem vēlas sagaidīt skandināvu valodu zināšanas. Eksperti atzīst, ka kopumā attiecībā uz valodu zināšanām uzņēmumu prasības nereti pārsniedz potenciālo darbinieku prasmes, bet situācija lēnām uzlabojas, vismaz attiecībā uz angļu valodu.
„Pamatā Latvijas darba tirgū prasa trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu. Nākamā valoda – tā ir vācu valoda. Ir vakances, kur parādās skandināvu [tautu] valodas,” stāsta “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.
Viņš stāsta, ka prasība pēc krievu valodas zināšanas ir mainījusies un šī valoda potenciālajiem darbiniekiem nereti ir jāprot tikai mutiski, nevis rakstiski. Savukārt starptautiskos uzņēmumos skandināvu valodas prasmes bieži vien iet kopsolī ar angļu valodu.
Angļu valodas pieprasījumu veicina ārvalstu kompāniju biroju atvēršana Latvijā.
Te ir “atbalsta centri, biznesa vai zvanu centri, un no šejienes tiek apkalpoti klienti Skandināvijā. Mūsu tirgū aizvien grūtāk ir atrast cilvēkus ar šādam valodu prasmēm, jo mācību iestādes tik daudz viņus nesagatavo, un tos, kas tiek gatavoti, tirgus spēlētāji parasti mēģina, vienkāršoti izsakoties, „nosmelt” jau mācību procesā,” stāsta Kotāns.
“Viens no variantiem, kā uzņēmumi risina šo situāciju, viņi piedāvā potenciālajiem kandidātiem organizētu valodas akadēmiju, kur cilvēkam sešu mēnešu laikā iemāca kādu no šīm valodām,” norāda Kotāns.
Piemēram, zvanu centrs „Transcom Worldwide Latvia” ir viens no šādiem uzņēmumiem, kur augstu tiek vērtēta darbinieku prasme sazināties kādā no Skandināvu valodām.
Šī uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere atklāj, ka uzņēmums “noteikti vēlētos, ka būtu vairāk tādu kandidātu, kas prastu ziemeļvalstu valodas, jo mēs noteikti dodam priekšroku vietējiem cilvēkiem, kuriem nav jāpārceļas uz dzīvi no citas valsts, lai strādātu pie mums”.
“Tāpēc mēs vēlētos, lai izglītības iestādes izskatītu iespēju un šīs valodas mācītu pastiprināti. Kā mums ir zināms, tad Latvijā šīs valodas ir ne tikai mums pieprasītas, bet arī mūsu konkurentiem un cita veida uzņēmumiem,” piebilst Millere.
Personāla atlases uzņēmuma “i-Work Group” direktore Ilze Boitmane uzsver, ka nereti potenciālo darbinieku valodu zināšanas ir zemākas, nekā darba tirgus pieprasa, līdz ar to ir daudz vakanču.
“It kā ir daudz darba meklētāju, bet darba devēji nespēj atrast darbiniekus. Bieži vien potenciālajiem darbiniekiem ir pārāk vājas prasmes, un viens no klupšanas akmeņiem ir svešvalodu neprasme. Pamatā redzam arī darba sludinājumos, ka lielākā daļa darba devēju prasa angļu valodu. Tikai pēdējā laikā angļu valodas prasme ir nepieciešama augstākā līmenī nekā iepriekš,” atzīst Boitmane.
Arī viņa akcentē, ka darba sludinājumos uzņēmumi aizvien retāk darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas augstā līmenī.
„Arī saistībā ar izmaiņām Darba likumā mēs sākām tam pievērst uzmanību. Ja krievu valoda nav nepieciešama, tad mēs to vispār (darba sludinājumā) neliekam iekšā. Dažreiz tā ir nepieciešama pamata zināšanu līmenī, lai var minimāli kontaktēties. Minimāla sarunu valoda.
Krievu valodas nozīmība darba tirgū ir nedaudz zemāka, nekā tā bija iepriekš,” secina Boitmane.
Aizvien ierastāka prakse, ka uzņēmumi gatavi investēt savu darbinieku valodas prasmju pilnveidošanā un apmaksā kursus.
Šādu praksi izmanto arī “Transcom Worldwide Latvia”. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere stāsta, ka visbiežāk ir nepieciešams, ka cilvēks jau spēj strādāt, izmantojot konkrēto svešvalodu, un ar valodu kursiem iemaņas tikai uzlabo, nevis sāk mācīt, piemēram, zviedru valodas pamatus.
Karstākos strīdus un pat pretēju nostāju par latviešu valodas tīrību visos laikos izraisījuši svešvārdi. Liekus ienācējus no citām valodām par grabažiem nosaucis viens no nacionālās valodniecības pamatlicējiem, jaunlatvietis Juris Alunāns. Cik piesārņota ar svešvārdiem ir mūsdienu latviešu valoda?
“Atmetīsim liekus svešiniekus – runājot un rakstot, visur tur, kur mums pašiem zelta graudiņi,” aicināja J. Alunāns. Latviešu valodas kopšanas darbus turpināja citi jaunlatvieši un valodnieki, sevišķi ražīgs bija Jānis Endzelīns.
Priekšvārdā viņš raksta: “Ilgus gadus bijām no vācu mācītājiem klausījušies un vācu rakstītās grāmatās lasījuši ar ģermānismiem piesātinātu latviešu valodu.
Tad latvieši paši, iepazinušies ar vācu un vēlāk arī krievu valodu, sāka domāt un runāt vācu, resp. krievu, valodas garā. Bērniem tāda sabojāta valoda jālasa grāmatās, laikrakstos un jāklausās no saviem skolotājiem.”
Valodniece Dzintra Paegle, salīdzinot Endzelīna norādītās kļūdas ar mūsdienu valodu, secinājusi, ka tikai dažas no tām ir zudušas. Nav iepriecinošs novērojums, turklāt pie valodas bojātājiem nākusi klāt arī angļu valoda.
Vai ir pamats celt trauksmi, “Mājas Viesis” jautāja Initai Vītolai, Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas vadītājai.
Vai valodnieki ir aprēķinājuši svešvārdu īpatsvaru mūsdienu latviešu valodā?
Tad jāsāk ar jautājumu, cik vārdu ir latviešu valodā? To nevarēs atbildēt neviens, varam skatīties vārdnīcas, tēzauru (skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca tīmeklī “tezaurs.lv”. – I. P.), bet tas nedos kopējo skaitu.
Valodnieks Ojārs Bušs publikācijā pirms desmit gadiem lēš, ka varētu būt 300 līdz 350 tūkstošiem vārdu, tikai nav zināms, kuru leksiku viņš domāja. Manuprāt, latviešu valodā ir krietni vairāk vārdu. Svešvārdu apjoms nav aprēķināts, nav arī pētīts, vai mūsdienās, pieņemsim, preses valodā, to ir vairāk nekā pirms desmit gadiem.
Skaidrs, ka neviena valoda bez svešvārdiem pastāvēt nevar. Pūrismā cenšamies izvairīties no jebkuras svešas ietekmes, lai saglabātu tīru valodu ar tajā iederīgiem izteiksmes līdzekļiem. Mūsdienās par to vairāk domālietuvieši – kā svešvārdu aizstāt ar lietuviskas cilmes vārdiem. Starp citu, savu nacionālo lepnumu cepelīnus viņi literārajā valodā sauc par dižkukuli.
Arī latviešu valodā ļoti bieži paralēli pastāv aizgūts vārds, svešvārds un latviskas cilmes vārds. Šis ir aktuāls jautājums – kāpēc, piemēram, plašsaziņas līdzekļos lietot svešo vārdu, ja mēs veiksmīgi varam izmantot latviskas cilmes vārdu.
Braucot ar prāmi no Stokholmas, dzirdu, ka kāda mamma ar savu mazo bērnu runā zviedriski, diemžēl ne visai pareizā valodā. Un mirkli vēlāk, sev par brīnumu, klausos, ka ar kuģa apkalpi viņa runā skaidrā latviešu valodā… Lidmašīnā uz Vāciju, visbiežāk jau atkal māmiņa, ar draudzeni runā latviski, bet, tikko jārunā ar bērnu, vēršas pie viņa ļoti sliktā vācu valodā… Tā diemžēl ir tik bieži redzēta aina.
Vecāki savam bērnam parasti vēl to labāko. Bet ko iegūs šie bērni? – Zaudēs savu mātes valodu un iemācīsies nepareizu mītnes zemes valodu, ko vēlāk gandrīz neiespējami būs labot. – Par to visu runāju arī šovasar, kad Vācijā tikos ar Berlīnes latviešu skoliņas bērnu mammām un, kas vēl svarīgāk, tēviem, jo viņi ļoti bieži ir cittautieši.
Sportā nevienam prātā nenāk apstrīdēt seno patiesību – jo vairāk trenēsies, jo labāk spēlēsi. Tieši tāpat ir ar valodām – jo lielāks būs smadzeņu treniņš, jo vieglāk būs iemācīties jaunu valodu, īpaši jau bērnam. Valodniecībā ir sen pierādīta aksioma – labākais ceļš uz svešvalodu ir kārtīgi apgūt savas mātes valodu. Vācu valodu bērns var iemācīties no astoņdesmit miljoniem vāciešu, nevis no savas latviešu mammas, kura runā sliktā vācu valodā. Viņas pienākums ir savam bērnam iemācīt latviešu valodu, to neviens cits viņas vietā nevarēs izdarīt!
Gribu te pastāstīt savu pieredzi. Vecāki, bēgot no padomju okupācijas armijas, mani divu gadu vecumā aizveda uz Vāciju. Un lai gan gandrīz visu mūžu esmu nodzīvojis Vācijā un Zviedrijā, pēc manas latviešu valodas neviens nepateiks, ka neesmu dzīvojis Latvijā. Ģimenē konsekventi runājām tikai latviski. Tā esmu uzaudzis es, tā Vācijā ir uzaudzis mans dēls Kristaps, un tā Vācijā aug mani trīs vēl mazie mazdēli.
Tas ir vienīgais lielais noslēpums – būt konsekventam un ar bērnu visur un vienmēr runāt tikai latviski. Vācu vai angļu valoda viņam atnāks tāpat, ja tajā vidē viņš dzīvo. Kad mums bija bērnu ballīte un ciemos bija atnākuši vācu bērni, vispirms bērnus uz pusdienām aicināju latviešu valodā, tikai pēc tam – vāciski. Bērni ir elastīgi, viņi to saprot un pieņem. Starplaikā jau Kristapa draugi sāka saprast arī latviski. Bērnam ir svarīga kontaktpersona, svarīgi ir saprast – ar to cilvēku es runāju latviski, bet ar to – vāciski. Ar laiku bērns iemācās automātiski pārslēgties. Protams, tas prasa konsekvenci un zināmu ieguldījumu no vecāku puses. Un ja arī bērnam kādreiz sajūk valodas, tas nav nekas briesmīgs, ar laiku viss nostāsies savās vietās.
Protams, ļoti svarīgi, lai bērns nepaliek tikai „virtuves” valodas līmenī. Tāpēc ir būtiski, lai bērns iemācās latviski lasīt un rakstīt, tam ļoti noderīgas ir latviešu skoliņas. Latvijā ir pieejami brīnišķīgi CD, DVD, ko bērnam klausīties un skatīties, patiešām labas bērnu grāmatas. Tas viss attīsta bērna vārdu krājumu. Tāpat vērtīgi ir bērnu sūtīt uz nometnēm Latvijā, kur viņš var kopt draudzību latviešu valodā, kur viņš redz mērķi, kāpēc viņam ir vērts mācīties latviešu valodu. Bērns mācīsies latviešu valodu tikai tad, ja redzēs iemeslu, vajadzību, kāpēc tā viņam ir jāmācās.
Bieži latvieši apprecas ar citas tautības pārstāvi. Ir dzirdēts par gadījumiem, kad, piemēram, citas tautības vīrs aizliedz savai sievai ar bērnu sarunāties latviski. Protams, ne jau man spriest par šo cilvēku, tomēr neko labu tas par viņu neliecina. Taču, ja šis ieprecētais cilvēks ir vismaz neitrāls vai atbalstošs, tad ļoti iesaku, piemēram, latviešu mammai ar savu bērnu konsekventi runāt tikai latviski, bet tēvam – viņa dzimtajā valodā. Bērns būs tikai ieguvējs, jo viņam būs trīs valodas – mātes, tēva un tās vides valoda, kurā viņš dzīvo, kas nāks automātiski no bērnudārza un skolas. Un nevajag nobīties, ka bērnam tas būs par grūtu, ticiet saviem bērniem, viņi ir gudri un tiks galā.
Diemžēl, piemēram, vācu iestādes to nesaprot. Pirms daudziem gadiem, kad manam dēlam Kristapam bija jāsāk iet skolā, pie manis atnāca viņa nākamā klases audzinātāja Vinkleres kundze un vaicāja, vai nebūtu laiks sākt ar dēlu runāt vāciski, jo citādi viņam vācu skolā būs grūti. Es jautāju, kāda viņai ir pieredze ar daudzvalodību, viņa teica – nekāda. Tad es teicu, ka esmu valodnieks, man šajā ziņā ir pieredze, un lai viņa paļaujas uz mani. Es turpināju ar Kristapu runāt tikai latviski, un pirmā mācību gada beigās viņa atnāca un atvainojās, jo starplaikā viņš klasē vācu valodā bija viens no labākajiem. Ar mani bija tieši tāpat – uz vācu skolu es aizgāju, ne vārda neprotot vāciski, bet pēc dažiem gadiem es saviem vācu klases biedriem skolā rakstīju kontroldarbus vācu valodā.
Pirms dažiem gadiem ar maniem mazdēliem situācija atkārtojās 1:1. Skolotāja lika sākt runāt vāciski, mans dēls tam nepiekrita, un tagad viņi savās klasēs ir labākie vācu valodā. Viņi runā tekoši, bez jebkāda akcenta latviski un paralēli skolā mācās arī angļu un franču valodu.
Tas rāda, ka nevajag nobīties no diasporas mītnes zemes iestādēm, kad viņas liek ar bērniem runāt šīs valsts valodā. Pastāviet uz savām tiesībām runāt latviski, un jūsu bērni būs ieguvēji. Un tieši to taču jūs vēlat saviem bērniem, vai ne?
Austris Grasis ir valodnieks, folklorists un Daugavas Vanagu Vācijā valdes loceklis
Kā izrādās, mēbeļu lielražotājs IKEA ir izstrādājis noteiktu sistēmu, kā piešķirt konkrētus nosaukumus savai produkcijai. Mēbeļu un to līniju nosaukumus savulaik ir izdomājis Ikea dibinātājs Ingvars Kamprads, kas visu dzīvi cīnījās ar disleksiju. Veikala dibinātājs bija pamanījis, ka viņš spēj atcerēties un vizualizēt produktus, ja tie ir nosaukti lietvārdos nevis noteiktos kodos vai skaitļu kombinācijās. Tieši šī iemesla dēļ Kamprads radīja īpašu vārdu sistēmu zviedru valodā, kuros nodēvēja mēbeles. Arī mūsdienās Ikea veikalos piekopj šo sistēmu.
Piemēram, Ikea grāmatu plaukti būs nosaukti profesiju nosaukumos vai zēnu vārdos, bet paklāji būs nodēvēti Dānijas vai Zviedrijas pilsētu nosaukumos. Tomēr, starp lietvārdiem reizēm mēdz pavīdēt arī kādi īpašības vārdi. Piemēram, Ikea slaveno, vienkāršoto mēbeļu kolekciju dēvē par “Lack”, kas burtiski nozīmē “lakots”.
Lūk, Ikea mēbeļu nosaukumu sadalījums:
Vannasistabas piederumi – Zviedrijas ezeru un citu ūdenskrātuvju nosaukumi zviedru valodā
Gultas tekstils – ziedu un augu nosaukumi
Gultas, skapji un kumodes – Norvēģijas vietu nosaukumi
Plaukti – profesijas un zēnu vārdi
Bļodas, vāzes, sveces un svečturi – Zviedrijas vietu nosaukumi, īpašības vārdi, garšaugi, garšvielas, augļi un ogas
Kastes, sienu dekori, attēli un rāmji, pulksteņi – zviedru slengi, Zviedrijas vietu nosaukumi
Bērnu preces – zīdītāji, putni un īpašības vārdi
Galdi, krēsli un biroja krēsli – skandināvu zēnu vārdi
Audumi, aizkari – skandināvu meiteņu vārdi
Dārza mēbeles – Skandināvijas salu nosaukumi
Virtuves aksesuāri – zivis, sēnes un īpašības vārdi
Gaismekļi – mērvienības, gadalaiki, mēneši, dienas, kuģniecības un jūrniecības termini, Zviedrijas vietu nosaukumi
Paklāji – Dānijas vietu nosaukumi
Dīvāni un atpūtas krēsli – Zviedrijas vietu nosaukumi
Interesanti, ka uzņēmums nomaina nosaukumu konkrētām precēm konkrētā valstī, ja šis vārds apzīmē rupjību noteiktajā vietā. Labs piemērs ir ķeblīša nosaukums “Fartfull”, kas angliski runājošajās valstīs ir sasaistāms nosaukums ar skaļu vēdera gāžu izdalīšanos.
Japāņu valodu izvēlas mācīties arvien vairāk cilvēku. Iemesls tam ir pieaugošā japāņu populārās kultūras ietekme – filmas, mūzika, videospēles, japānas animācija (anime), komiksi jeb mangas. Tas viss veicina interesi par valodu mācīšanās iespējām. Pirms spiežat taustiņu “Pieteikties kursam” aicinām jūs iepazīties ar 10 aizraujošiem faktiem par japāņu valodu.
Japāņu valodas patiesais nosaukums ir “Nihongo”.
Savu valsti japāņi dēvē par 日本, kas tiek izrunāts kā “Nihon” vai ‘Nippon”. Taču citās valodās valsts tiek dēvēta par Japānu vai kādu līdzīgu šī vārda atvasinājumu. Šāda situācija radusies portugāļu jūrasbraucēju dēļ, kuri Ķīnā aplami dzirdēja “Cipan” vārdu kā “Jipang”, pierakstīja to un atveda uz Eiropu. Tāpēc tehniski tiek studēta nihongo valoda.
Japāņi izmanto četras rakstu sistēmas.
Japāņu valodā ir divi fonētiski alfabēti (hiragana un katakana), kā arī no Ķīnas aizgūtā logogrāfiskā (zīme-vārds) sistēma – kandži. Savukārt japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par romadži. Hiragana (ひらがな) alfabētam ir noapaļotāki burti un ar to pieraksta japāņu valodas vārdus, vārdu galotnes un palīgvārdus. Katakana (カタカナ) alfabētam ir stūraināki burti, ar to pieraksta svešvārdus un vārdus kurus jāizceļ. Kandži parasti pieraksta lietvārdus un darbības vārdu saknes. Lielākajai daļai japāņu valodas vārdu ir kandži forma. Interesanti ir tas, ka visas trīs rakstu sistēmas tiek izmantotas kopā, dažkārt pat vienā teikumā.
Japāņu valoda nav balstīta ķīniešu valodā.
Japāņu valoda izmanto ķīniešu rakstu zīmes, bet pati valoda ir radusies Japānā, ne Ķīnā. Kā tas notika? Japāņu valoda gadsimtiem ilgi eksistēja kā orāla valoda un netika pierakstīta. Ap 5. gadsimtu valodu pierakstīja, balstoties ķīniešu kandži alfabētā. Vēlāk tika izveidota alternatīva – hiragana alfabēts, kas ir apgūstams vieglāk par kandži.
Japāņu valodā “es” var pateikt daudzos veidos.
Ja latviešu valodā ir tikai viens veids kā pateikt “es”, tad japāņu valodā to var izdarīt, izmantojot dažādus vārdus. Cilvēki, kam japāņu valoda nav dzimtā valoda, vēloties pateikt “es” lieto 私 (watashi). Watakushi (わたくし/私) ir pieklājīgāka forma kā watashi. Tā tiek izmantota formālos pasākumos. Sievietes, lai pateiktu “es” neformālā gaisotnē lieto atashi (あたし), bet atakushi (あたくし) – formālā. Washi (わし/儂) lieto Kansai reģionā gados vecāki vīrieši un sievietes. Savukārt ware (われ/我) ir ļoti formāls “es”. Parasti izmanto sapulcēs un publiski uzstājoties.
Japāna nav vienīgā valsts, kur runā japāņu valodā.
Pasaulē aptuveni 130 miljoniem cilvēku japāņu valoda ir dzimtā valoda. Tā ierindojas devītajā vietā pēc runājošo skaita. Japāna ir vienīgā valsts, kur japāņu valoda ir oficiālā valsts valoda. Taču tas nenozīmē, ka tā ir vienīgā vieta, kur runā šajā valodā. Vēsturisku apstākļu dēļ japāņu valodā runā arī Dienvidkorejā, Taivānā, Filipīnās, Brazīlijā (kurā atrodas aptuveni 1.5 miljoni japāņu), Peru, Argentīnā, Austrālijā, Kanādā (Vankūverā), kā arī ASV (Kalifornijā un Havaju salās).
Japāņu valoda nav saistīta ar citām valodām.
Pretēji pastāvošajam uzskatam, japāņu valoda nav saistīta ar ķīniešu valodu. Kandži rakstības veids ir pārņemts no ķīniešiem un tiek izmantots japāņu rakstībā, taču pati japāņu valoda ir unikāla.
Japāņu valoda nav tonāla valoda.
Lielākā daļa Āzijas valodu (ķīniešu, taju, vjetnamiešu) ir tonālas, t.i. tādas, kurām izšķirošs ir toņa augstums, kas nosaka vārda vai zilbes nozīmi. Japāņu fonoloģijā svarīgāka loma izrunas ritmiskumā ir nevis zilbei, bet morai. Uzsvars ir muzikāls un uzsvērtā zilbe tiek izrunāta augsti: áme ‘lietus’ un amé ‘konfekte’, háshi ‘irbulīši’ un hashí ‘tilts’.
Japāņu valodā nevajadzēs daudzskaitli, dzimti un darbības vārdu locījumus.
Japāņu valodā nav daudzskaitļa formas. Piemēram, latviešu valodā mēs sakām “Tā ir grāmata” un daudzskaitlī “Tās ir grāmatas”, bet japāņu valodā mēs sakām “これはほんです” (kore wa hon desu). Nav starpības, vai tas ir vienskaitlis vai daudzskaitlis. Tāpat japāņu valodā, līdzīgi kā angļu valodā, nav dzimtes un netiek locīti darbības vārdi, tāpēc valodu ir vieglāk iemācīties.
Japāņu valodas kursi jau no 10. februāra! Piesakies!
Šogad Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, 21. februārī, ikviens aicināts apgūt lībiešu valodu, tiešraidē vērojot lībiešu valodas mācību stundu, medijus informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji.
Lībiešu valodas mācību stundā ar Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta pētnieku, lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” bērnu un Salaspils jauktā kora “Lōja” dziedātāju palīdzību varēs gūt ieskatu lībiešu valodā, iepazīt tās skanējumu un savdabību, kā arī iemācīties lībiešu valodā nodziedāt lībiešu tautasdziesmu “Tšītšōrlinkizt” – putnu modināšanas dziesmu, ar kuru lībieši tradicionāli ieskandina pavasari.
Papildus ikviens varēs iemācīties lībiski nodziedāt visā Latvijā pazīstamo lībiešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi”, kuras lībiskais nosaukums ir “Pūgõ, tūļ”. Stunda tiks straumēta tiešsaistē no pulksten 15.00 LU Lībiešu institūta kanālā vietnē “Youtube”.
“Lībiešu valodas mantojums ir dziļi ieaudies mūsu ikdienā – gan senos vietu nosaukumos, gan daudzos ikdienišķos vārdos, kurus latviešu valoda ieguvusi mantojumā no lībiešu valodas. Starp tiem atrodami tādi ar dabu un jūru saistīti jēdzieni kā beka, kukainis, sēne, ķepa, ķīsis, laiva, liedags, loms, ļipa, murds, puķe, paisums, pīlādzis, selga,” skaidro LU Lībiešu valodas institūta vadītājs Valts Ernštreits.
Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda, kas iekļauta UNESCO apdraudēto valodu atlantā kā viena no pasaulē apdraudētākajām valodām. Patlaban tā ir visapdraudētākā valoda Eiropā.
Pēc UNESCO iniciatīvas 21. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu, kurā tiek izcelta valodas nozīme ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā. Šajā dienā UNESCO aicina novērtēt valodu un kultūru daudzveidību, kas bagātina un saliedē sabiedrību un veicina starpkultūru dialogu.
Lībiešu valodas mācības stundu organizē Latvijas Universitātes Lībiešu institūts ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu.
+371 67 224 395
+371 29 44 68 45
Braucot ar prāmi no Stokholmas, dzirdu, ka kāda mamma ar savu mazo bērnu runā zviedriski, diemžēl ne visai pareizā valodā. Un mirkli vēlāk, sev par brīnumu, klausos, ka ar kuģa apkalpi viņa runā skaidrā 
