Mēnesis: 2021. gada marts

Kas ir apliecināts tulkojums un cik tas maksā?

Leave a comment

Apliecināts tulkojums – jautājumi un atbildes

Kas ir apliecināts tulkojums un cik tas maksā? Elīna Černavska, Baltic Media®
Elīna Černavska, Baltic Media®

Tiem, kas kādreiz ceļojuši, studējuši, strādājuši vai pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs, termins apliecināts tulkojums nav svešs. Ja arī jūs plānojat kādu no iepriekšminētajām darbībām, cerams, ka šis raksts atbildēs uz dažiem svarīgākajiem jūsu jautājumiem. Sākam?

  1. Kas ir apliecināts tulkojums un kā tas atšķiras no parasta tulkojuma?

Tas ir ļoti vienkārši – apliecināts tulkojums ir tulkojums ar apstiprinājumu, ka tas ir veikts profesionāli (tā saturs atbilst oriģinālā dokumenta saturam un tas ir pilnīgs). Vēl var teikt oficiāls tulkojums. Visbiežāk tāds nepieciešams, kad jāiesniedz kāds Latvijā izdots dokuments kādā ārzemju iestādē vai otrādi.

Ārzemēs jums var tikt prasīts zvērināta vai sertificēta tulkotāja tulkojums, taču to atrast būs diezgan pagrūti (it sevišķi ne tik populārās valodu kombinācijās). Turklāt Latvijā diemžēl nav speciālu institūciju, kas sagatavotu, testētu un kontrolētu tulkotājus, lai tie varētu iegūt šādu statusu. Līdz ar to, ja nepieciešams oficiāls tulkojums Latvijas kontekstā, tas, visticamāk, būs tulkojums ar notāra vai tulkošanas biroja apliecinājumu.

Abus tulkojuma veidus jums var nodrošināt tulkošanas birojs. Ieteicams šo uzdevumu uzticēt sertificētam tulkošanas birojam, jo tas nozīmē, ka tulkojums iziet visus kvalitāti nodrošinošos posmus un tulkošanās procesā izmantotajiem tulkotājiem un rediģētājiem ir atbilstoša izglītība. Piemēram, Baltic Media Ltd tulkošanas birojam ir ISO 9001:2015 kvalitātes vadības sertifikāts.

Kurš no abiem veidiem būs īstais tieši jums – tas ir atkarīgs no iestādes, kurā vēlaties iesniegt tulkoto dokumentu vai dokumentus. Ideālā gadījumā pirms vēršanās tulkošanas birojā uzziniet no konkrētās iestādes, kurš apliecinājums viņiem nepieciešams.

Jāņem vērā, ka juridiski spēcīgāks ir notāra apliecināts tulkojums. Šajā gadījumā tulkotājs tulkojuma beigās parakstās par to, ka apzinās savu atbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu saskaņā ar Krimināllikuma 300. pantu, savukārt notārs apliecina tulkotāja paraksta īstumu.

Turpretim tulkošanas biroja apliecinājums apstiprina, ka tulkojums ir pareizs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 291 (https://likumi.lv/ta/id/10127-kartiba-kada-apliecinami-dokumentu-tulkojumi-valsts-valoda).

  • Kā top apliecināts tulkojums?

Ir vairāki paņēmieni, kā sagatavot apliecinātu tulkojumu, bet jebkurā gadījumā tulkojums būs sastiprināts kopā ar oriģinālo dokumentu vai tā kopiju. Šeit atkal viss atkarīgs no tā, kam un kādam mērķim iesniegsiet tulkoto dokumentu.

Dokumenta kopija, pie kuras piešujams tulkojums, var būt vienkārša vai apliecināta. Apliecinātas kopijas gadījumā jums tulkošanas birojam jāiesniedz dokumenta oriģināls vai jau apliecināta dokumenta kopija (piemēram, pases tulkošanas gadījumā). Saņemt apliecinātas dokumentu kopijas jūs varat pie jebkura notāra.

Ja kopijai nav jābūt apliecinātai, tulkojamo dokumentu tulkošanas birojam varat iesniegt elektroniski. Der gan skenēta, gan fotografēta kopija, bet atcerieties, ka tai jābūt labā kvalitātē (tekstam jābūt pilnībā salasāmam un fonam jābūt neitrālam). Nefotografējiet dokumentu romantiskā sveču gaismā (bet gan labā dienas gaismā) un izvairieties no pirkstu, rakstainu galdautu un citu objektu parādīšanās kadrā.

Svarīgi piebilst, ka pēdējā laikā arvien aktuālāki kļūst tieši e-dokumenti, kuriem tiek pievienoti elektroniski tulkojumi, kas apliecināti ar tulkotāja un notāra e-parakstu.

  • Cik maksā un cik ilgu laiku aizņem apliecināts tulkojums?

Apliecināta tulkojuma cenu sastāda divas daļas: tulkošanas cena un apliecinājuma cena. Tulkošanas cenu tulkošanas biroji visbiežāk aprēķina pēc lappušu vai vārdu skaita tulkojamajā dokumentā – likme atšķiras dažādās valodu kombinācijās, kā arī var atšķirties dažādos birojos. Rēķinieties, ka visvienkāršākajās valodu kombinācijās (piemēram, angļu/krievu-latviešu, latviešu-angļu-/krievu) cena būs sākot no aptuveni 15 EUR par lappusi. Par standarta lappusi visbiežāk uzskata 250 vārdus vai 1800 rakstzīmes ar atstarpēm.

Savukārt apliecinājuma cena nav atkarīga no tulkojumā dokumenta apjoma – tie būs aptuveni 20-30 EUR par notāra apliecinājumu vienam tulkotam dokumentam un 5-10 EUR par tulkošanas biroja apliecinājumu vienam tulkotam dokumentam.

Arī tulkošanas ilgumu nosaka tulkojamā dokumenta apjoms. Rēķinieties, ka tulkotājs var pārtulkot aptuveni 5-8 lappuses dienā un rediģētājs var izrediģēt aptuveni 10-16 lappuses dienā atkarībā no teksta sarežģītības.

Tas būtu svarīgākais par apliecinātiem tulkojumiem. Ja interesē sīkāka informācija, sazinieties ar kādu no Baltic Media Ltd projektu vadītājiem, rakstot e-pastu uz office@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 67224327. Uzticiet savu tulkojamo dokumentu mums – tā ir mūsu ikdiena!

Angļu valodas kursi online

Leave a comment

Šis ir īstais laiks, lai uzlabotu angļu valodas zināšanas. Pievienojies tiešsaistes (online) angļu valodas grupas kursam. Pirmā nodarbība 22. martā plkst 18:00.#valodukursi#angluvaloda#paliecmājās#balticmedia#covid19

Piesakies šai grupai vai citiem kursiem šeit!

Drošības noteikumu dēļ pašlaik rīkojam  tikai  Online valodu kursus.  Online mācības notiek Zoom, Skype, Discord vai citās līdzīgās platformās, kurās pasniedzējs var komunicēt ar kursantiem, dalīties ar mācību materiāliem un izmantot dažādus audio vai vizuālos mācību materiālus.

5 iemesli, kāpēc online kursi / tiešsaistes kursi var būt efektīvāki nekā klātienes kursi

1. Online / tiešsaistes mācībās ir jāiegulda mazāk laika un naudas

Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī. Nav jātērē laiks un nauda par degvielu vai transporta biļeti, lai nokļūtu nodarbību vietā. Cilvēks var viegli pieslēgties nodarbībām no mājām vai darba vietas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Turklāt tas ir arī ērti. Var mācīties gultā pidžamā vai virtuvē, vārot makaronus. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka tiešsaistes nodarbībās cilvēks fokusējas uz mācīšanos daudz vairāk nekā klātienē, jo nav ārēju faktoru, kas novērstu uzmanību. Brandon Hall Group ziņojumā par e-apmācību korporācijās tika atklāts, ka šādam mācīšanās veidam parasti ir nepieciešams par 40 – 60% mazāk darbinieku laika nekā mācībām tradicionālajā klases telpā [1].

2. Online – tiešsaistes kursi notur studentus ilgāk

Tā kā kursi klātienē prasa papildus laiku, tad mainoties kursanta dzīves un darba apstākļiem vai ritmam, kursi var tikt pārtraukti to vidū. Amerikas Pētniecības institūts ir atklājis, ka tas neattiecas uz tiešsaistes apmācībām. Drīzāk tiešsaistes kursi ir palielinājuši studentu noturēšanas līmeni no 25% līdz 60% . Studentu iesaistīšanos un vēlmi mācīties notur tas, ka bieži vien tiešsaistes kursi ir interaktīvāki, tie izmanto tādas metodes, kuras netiek pielietotas klātienē, piemēram, tiešsaistes viktorīnas, testus, spēles utt. Hārvardas pētījums pierādīja, ka, tiešsaistes lekciju laikā, izmantojot dažādus īsus, regulārus testus, studentu mācību vielas apguve uzlabojās un viņi labāk atcerējās iemācīto.

3. Mācīšanās online – tiešsaistē ir draudzīgāka videi

Šajā laikā, kad mēs ikviens domājam par to, cik lielu nospiedumu atstājam uz vidi, mācīšanās tiešsaistē noteikti būtu īstā izvēle. Lielbritānijas Open University atklāja, ka tiešsaistes kursi patērē vidēji par 90% mazāk enerģijas un rada par 85% mazāk CO2 izmešu uz vienu studentu nekā tradicionālie kursi klātienē. Tas noteikti padara tiešsaistes mācīšanos par efektīvāku izglītības metodi kopumā. Šāda veida mācīšanās var palīdzēt gan indivīdiem, gan uzņēmumiem dot savu ieguldījumu vides jomā.

4. Mācīšanos tiešsaistē neietekmē force majeure

Dažādu nepārvaramu apstākļu dēļ mācības klātienē var tikt atceltas. Taču, ja esi izvēlējies kursus tiešsaistē, tad ne sniega vētra, ne negaiss, ne epidēmija neietekmēs mācīšanos. Tā vietā, lai iekavētos uz nezināmu laika posmu tik ļoti nepieciešamās vai kārotās nodarbības, tiešsaistes kursanti vienmēr var “apmeklēt” nodarbības, turpināt iegūt zināšanas, turklāt, ja tās notiek grupā, tad arī socializēties.

5. Online kursi uzlabo tehniskās prasmes

Pasaulē ir daudzas dažādas platformas, kurās var mācīties tiešsaistē. Katrai no tām ir sava specifika un mērķis. Var gadīties, ka bez tradicionālā Skype, kursantam būs jāiemācās orientēties arī kādā citā programmā, kā arī var būt nepieciešamība izmantot dažādu failu apmaiņu, audio/video iekļaušanu nodarbībās, dažādu testiem un uzdevumiem paredzētu mājaslapu izmantošanu. Līdz ar to tiešsaistes nodarbībās cilvēks var atklāt arī kaut ko jaunu tehniskā un programmu ziņā, ko iespējams pēc tam izmantot savā privātajā vai darba dzīvē.

Kā labi sagatavoties online valodu kursiem? Lasiet šeit 

Labākie valodu kursi Rīgas centrā un internetā online režīmā

Visi grib zināt, kur notiek labākie valodu kursi? Mēs ticam, ka esat nonācis īstajā vietā!

Mēs piedāvājam labākos valodu kursus visos apmācību veidos un visās valodās, gan individuāli online, gan grupās.

Mēs esam visu valodu pakalpojumu uzņēmums ar 28 gadu pieredzi.

Mēs cītīgi strādājam, lai būtu vislabākais un prestižākais valodu mācību centrs  ikviena vajadzībām. Mēs esam ISO sertificēts starptautisks valodu uzņēmums, kas uzņemas atbildību un palīdz pasaules cilvēkiem bez pārpratumiem sazināties globāli.

Jūs esat pelnījis saņemt pašu labāko kvalitāti un servisu. 

Neesat drošs? Jautājiet mūsu apmierinātajiem klientiem.

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē
Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš

Leave a comment
Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš

Nesen zinātnieki ir atklājuši, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu būt parādījusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija neizbēgami jāsāk runāt, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoru, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

Latviešu valodas veidošanās

Georgs Mancelis, kurš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas autors, ir ieviesis tādu vārdu kā ģērbt. Pateicoties Kronvaldu Atim, mums ir vārdi ķermenis, apstāklis, vēsture. Kā ir veidojusies latviešu valoda, kuras no kaimiņtautu valodām tā ir ietekmējusi, kad parādījušies pirmie raksti latviešu valodā, stāsta valodnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu Latvistikas un baltistikas nodaļas profesors un Stokholmas Universitātes baltu valodas profesors Pēteris Vanags.

„Vienota uzskata par to, kā veidojusies latviešu valoda, nav. Daļa zinātnieku teic, ka tā ir cēlusies no zemgaļu cilts valodas, citi atkal- ka tās pirmsākumi ir meklējami latgaļu cilts valodā,” tā par latviešu valodas rašanos norāda valodnieks Pēteris Vanags.

Izvaicājot profesoru par pirmajiem rakstiem latviešu valodā, viņš min 16. gadsimta sākumu, kad ir tikusi tulkota Tēvreize, bet jau 15. gadsimta beigās vācu garīdznieki ir veidojuši rakstus latviešu valodā.

Latviešu valodas aģentūras interneta vietnē var lasīt, ka senākie rakstu paraugi latviešu valodā ir rodami Jāņa Ģildes Alus nesēju biedrības grāmatās, un šos ierakstus biedrības grāmatās parasti ir veikuši garīdznieki. Tieši tur ir atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā jau no 15. gadsimta.

Lūkojot tālāk, kuri bija konkrētie mācītie cilvēki, kas mūsu dzimto valodu pilnveidoja un ieviesa tajā vārdus, Pēteris Vanags min Veco Stenderu, Georga Manceli, Ernstu Gliku un arī daudzus citus.

Avots: LR1. Visu rakstu lasiet šeit.

Angļu valoda raiti ienāk latviešu sarunā

Leave a comment
 
meitenes

Andra Lanka On Angļu Valoda Raiti Ienāk Latviešu Sarunā

Mūsdienās arvien biežāk izjūtam angļu valodas klātbūtni latviešu valodā. Vislabāk šo faktu apstiprina jauniešu vidū sadzirdamās diskusijas, pārrunas un ikdienas sarunas. Angļu valodas vārdi mūsu dzimtajā latviešu valodā „ieslīd” pavisam dabiski un šis process dažkārt šķiet neapturams. Tomēr svarīgākais jautājums ir par to, cik ļoti šī fakta dēļ cieš latviešu valoda.

Nevar noliegt, ka pēdējo piecu, desmit gadu laikā angļu valoda strauji ienākusi latviešu valodā. Šis process radies saistībā ar kino, mūzikas biznesu un dažādu citu angļu valodas resursu brīvu pieejamību. Mūsdienās angļu valoda ir ļoti populāra jaunāko paaudžu vidū. Lielu daļu informācijas jaunākās paaudzes iegūst un labprāt iepazīst tieši angļu valodā. Tādējādi angļu valodas vārdi bieži sadzirdami iejūkam latviešu valodā, pat aizstājot kādu konkrētu vārdu. Šeit jau der runāt par latviešu vārdu lēnu, bet progresīvu iznīcināšanu. Bieži vien sarunājoties diviem jauniešiem dzirdami tādi vārdi, vārdu salikumi, kā “in general”, “basically”, “nu camon”, “no way”, “šis ir tik nice” u.c. Tie ir tikai daži no daudziem angļu valodas vārdiem, kas aizstāj latviešu valodas vārdus un apvieno divas valodas. Šādi un citi angļu valodas vārdi ļoti bieži ieskanas runājot par visdažādākajām tēmām. Sajaucoties un saplūstot divām tik dažādām valodām, tiek izkropļota mūsu – latviešu valoda. Tomēr daļa jaunākās paaudzes šo procesu uzskata par normālu un dažkārt pat nepieciešamu. Iespējams, ka izmantojot angļu valodas vārdus un aizstājot ar tiem kādus konkrētus latviešu valodas vārdus, tiek atvieglota sarunāšanās. Jaunākās paaudzes tik bieži izmanto un pielieto angļu valodu, ka šie vārdi dabiski atrod savu vietu un savijas ar latviešu valodas vārdiem. Šķiet, ka mūsdienās šis process ir arī gaumes lieta. Piemēram, sociālajos tīklos, kā twitter, instagram, facebook u.c. šis valodas apvienošanās process ir neizbēgams. Arī mūsdienās tik populārie influenceri piekopj šo parādību un labprāt savā runā, rakstu valodā izmanto angļu valodas vārdus, ievijot tos latviešu valodā rakstītos, izteiktos teikumos.

Ne visi aizraujas ar angļu vārdu izmantošanu, sarunājoties latviski, tomēr šī parādība ir novērojama un tā rada bažas par latviešu valodu un tās likteni. Šī situācija apstiprina, ka jaunākās paaudzes patērē angļu valodā piedāvātos resursus un apzinoties vai neapzinoties, tos pielieto arī sarunājoties un komunicējot latviski. Vecākās paaudzes šo parādību bieži vien nesaprot, jo viņiem angļu valoda nav tik tuva un nepieciešama, kā jaunākajām paaudzēm.

Šis valodu sajaukšanās process rada lielas un sāpīgas sekas latviešu valodai. Daļa vārdu tiek lietoti arvien mazāk, daļa izzūd pavisam. Ar katru paaudzi šis process arvien vairāk pastiprinās. Lai gan mēģinājumi šo situāciju mainīt ir un būs, tomēr to izdarīt ir visai sarežģīti. Mūsu dzimtā valoda ir latviešu valoda, tādēļ mums – latviešiem tā nepārtraukti jāizkopj, jāmīl un ar to jālepojas. Latviešu valodā ir spēks. Mēs gadsimtiem ilgi esam cīnījušies ne tikai par Latvijas valsti, bet arī latviešu valodu. Tādēļ būtu svarīgi mūsu dzimto valodu izkopt, nevis daļu tās vārdu pazudināt nebūtībā. Kopā mēs varam latviešu valodu un ik vienu tās vārdu neaizmirst un pielietot runājot, rakstot, dziedot. Mēs esam latvieši un sargāt mūsu dzimto valodu no briesmām ir mūsu vissvarīgākais uzdevums!

Source: Angļu valoda raiti ienāk latviešu sarunā

Latviskākie vārdi apzināti, jāmeklē mazāk zināmie

Leave a comment
Latviskākie vārdi apzināti, jāmeklē mazāk zināmie

Ar mērķi bagātināt sabiedrības vārdu krājumu Latviešu valodas aģentūra izsludinājusi akciju “Izdaiļo valodu!”. Vienlaikus laista klajā arī interaktīva grāmata “Mans latviskākais vārds”, kas ir taustāms rezultāts aģentūras iepriekšējai, pērn rudenī rīkotajai valodas daudzināšanas akcijai.

Rotaļīgi un atraktīvi – gan vaicājot cilvēkiem uz ielas, gan savus variantus iesūtot virtuāli, pagājušajā rudenī noritēja un valsts svētkos noslēdzās akcija “Mans latviskākais vārds”, ko rīkoja Latviešu valodas aģentūra. Tagad latviskākie vārdi apkopoti interaktīvā grāmatā, kas jau pavisam drīz tiks izdota arī drukātā veidā.

“Akcijas rezultātā mēs ieguvām 1360 vārdu, un tie tika iesūtīti gan no Latvijas, gan daudzām citām pasaules valstīm, tāpēc arī iesniegtie vārdi ir pietiekami dažādi, bet grāmatā nav iekļuvuši visi. Ar to tiešām gāja ļoti grūti,” atzīst Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Ieva Vāvere.

“Tā izvēle, kurus atstāt bija diezgan traka, pat līdz asarām aizgāja, jo katram jau sava pārliecība par to, ko vajag, bet būtībā neiekļuva tādi, kas nav absolūti asociējami ar latviešu kultūru.”

Ieva Vāvere kā savu latviskāko bija iesniegusi vārdu “balts”, bet publiskais balsojums notika par desmitniekā iekļuvušajiem – saule, brīvība, Jānis, Latvija, latvietis, latviete, līgo, dzimtene, ozols, rupjmaize un tēvzeme.

“Un tad no šiem desmit par latviskāko kļuva vārds “rupjmaize”, un tam arī Lote ir veltījusi skaistu ilustrāciju,” stāsta Vāvere.

Māksliniecei Lotei Vilmai Vītiņai bijusi iespēja izvēlēties, kurus grāmatā iekļautos vārdus viņa vēlas ilustrēt. Viņa atzīmē: “Man gribējās, lai tie tēli ir priecīgi un sirsnīgi un lai var just, ka tas darīts ar prieku.”

Arī abām galvenajām projekta veidotājām ne viens vien vārds sagādājis pārsteigumu.

“Tas “ķeners” bija pārsteigums, tad “tutenis” man bija diezgan liels atklājums, es nezin kāpēc domāju, ka tas ir kartupelis. Tur bija vairāki vārdi, kas bija jaunums, un tas ir forši, es gribētu, lai cilvēki vairāk izmanto tādus vārdus ikdienā,” stāsta māksliniece.

Ar līdzīgu nolūku Latviešu valodas aģentūra izsludinājusi jaunu akciju “Izdaiļo valodu!”. Tajā ikviens lasītājs Latvijā un pasaulē aicināts iesūtīt literāros daiļdarbos atrastus interesantus un mazāk zināmus vārdus, kas bagātina valodu.

“Mēs gribam pievērst uzmanību gan lasīšanas kultūras attīstībai, gan arī veicināt cilvēkus lūkoties uz neparastajiem vārdiem. Ceru, ka atsauksies arī bērni un vecāki, jo bērniem veltītajos literārajos tekstos arī ir ļoti neparasta valoda,” skaidro Ieva Vāvere.

Pagaidām Latviešu valodas aģentūras vietnē pieteikti vien daži vārdi, taču Ieva Vāvere cer, ka tas ir tikai sākums: “Viens ir “gaudens”, “sērstības” un “žilbīgs”. “Žilbīgs” ir manis iesniegtais. Palika atmiņā, ka Janovskis to bieži lieto atmiņu ainās – ir žilbīga saule, žilbīga gaisma, žilbīgs sniegs un tamlīdzīgi.”

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.