Lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases

product-school-V8KOZEUTx9E-unsplash.jpg

Photo by Product School on Unsplash

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā lietišķās latviešu, krievu un angļu valodas meistarklases privātpersonām un juridiskām personām.  Meistarklasēs īsā un sistemātiskā veidā apgūsiet, kā sekmīgi komunicēt  ar klientiem vai darījuma partneriem. Iegūtās zināšanas varēsiet izmantot gan sarunājoties, gan rakstot darījuma vēstules. Meistarklases paredzētas latviešu, krievu vai angļu valodas pratējiem B2 vai C1 līmenī.

Baltic Media profesionālie pasniedzēji vienas dienas kursos brīvā atmosfērā  iemācīs galvenās lietišķās komunikācijas prasmes, prezentāciju veidošanas principus un svarīgākās valodas lietošanas nianses veiksmīgai komunikācijai e-pastā.

Tiks analizēti dažādi e-pasta vēstuļu  un prezentāciju paraugi, lai vērtētu to noformējumu, valodas stilu un iedarbīgumu. Gūtās zināšanas tiks nostiprinātas ar praktisku uzdevumu palīdzību.

Meistarklašu noslēgumā visiem dalībniekiem tiks izsniegti sertifikāti, kas apliecina dalību meistarklasēs un iegūtās zināšanas.

Latviešu, krievu vai angļu valodas meistarklases būs piemērotas visiem tiem, kuri ikdienā strādā ar klientiem. Lietišķās valodas zināšanas uzlabos Jūsu darba kvalitāti un veicinās sadarbību ar jauniem klientiem un partneriem.

Cik maksā un kur notiek meistarklases

Meistarklases notiek Baltic Media Valodu mācību centra telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā vai klienta telpās.

Dalības maksa privātpersonām sākot no 40 EUR + PVN (21%) par vienas dienas kursiem, kuru ilgums ir 3 astronomiskās stundas. Cenā ir iekļauti visi mācību materiāli, kafija un uzkodas.

Meistarklasēs piedalās ne vairāk kā 8 dalībnieki, lai pasniedzējs katram dalībniekam varētu veltīt vairāk uzmanības, kā arī atbildēt uz viņu interesējošiem jautājumiem.

Vairāk informāciju par cenām un kursu laikiem noskaidrojiet, sazinoties ar mums, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 29446845.

Informācija par aktuālākajām meistarklasēm privātpersonām tiks publicēta šeit.

Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā valodu meistarklases arī uzņēmumiem, Vairāk informācijas lasīt šeit.

Avots: Baltic Media Valodu mācību centrs

Tulkošanas speciālisti: Tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs

tracy-adams-1156498-unsplash

Photo by Tracy Adams on Unsplash

Brīžos, kad mūsu svešvalodu zināšanas izrādās par vājām, talkā nāk“Google translate”. Taču reizēm tas izspēlē negantus jokus, un šis ir viens no iemesliem, kāpēc tulkošanas speciālisti uzskata – tehnoloģijas cilvēkus aizstāt nespēs.

Piemēram vārdu salikumu “hard rock”, ko izmanto, lai apzīmētu smago rokmūziku, “Google” no angļu valodas tulko kā “cieto klinti”.

Tanī pašā laikā reizēm “Google” ar saviem pienākumiem tiek galā pavisam labi.

Itāļu un latviešu valodas pratējs Roberto Meloni Latvijā ieradās 2001.gadā un sākotnēji, apgūstot valodu, “Google translate” sagādājis ne vienu vien pārsteigumu.

“Es vienu reizi gribēju pateikt, ka man ir slikti, un viņš man tulkoja “Šodien es mirstu. Ko? Kas tev ir? “I feel bad”, nu, es biju aizmirsis. Tā kā reizēm mēs kļūdāmies, bet reizēm tie tulkojumi ir interesanti un smieklīgi,” stāstīja Meloni.

Šad un tad ikdienā “Google” tulkotāju Meloni izmantojot, lai rakstītu savus poustos vai e-pastus, kur nepieciešams diezgan pareizi rakstīt. Kaut kā galā viņš tiekot.

“Google translate” mēdz būt ļoti noderīgs, taču, piemēram, reizēs, kad vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, tas mēdz izvēlēties nepiemērotāko.

Šāda veida kļūdas pavisam noteikti nedrīkst pieļaut tulkojot Eiropas Savienības dokumentus.

““Google translate” mums neder, jo ja mēs varam tā salīdzināt, tad tas piedāvā bezmaksas velosipēdu noīrēt jebkuram, bet mums ar mūsu apjomu un specializāciju ir vajadzīga šim nolūkam piemērota kravas automašīna,” uzsvēra Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Latvijā Uldis Priede. “Mēs esam izstrādājuši savu mašīntulkošanas rīku jau kopš 2010.gada, un jau kopš 2013.gada mēs to esam jau sākuši izmantot.”

Mašīntulkošanas rīks, kuru izmanto Eiropas Komisijas Tulkošanas birojs, ir īpaši pielāgots, lai strādātu ar specifiskiem terminiem, taču neskatoties uz to, latviešu valoda tam spēj sagādāt problēmas.

“Ir, protams, sīkas lietas, kas ir vienmēr jālabo, jo latviešu valodā ir locījumi, galotnes, vienskaitļi, daudzskaitļi. Ir, protams, arī saturiskas lietas, var redzēt, ka ar saīsinājumiem ir grūti tikt mašīntulkošanai tikt galā,” atzina Priede. “Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ir paņemts termins no cita konteksta. “To dispose of something” angliski kaut kādā kontekstā ir arī “iznīcināt”, tad šajā gadījumā nav vairs runa par pasažieru bagāžu, bet jau par viņu iznīcināšanu. Programma ir paņēmusi citu vārda nozīmi. Kas parāda, kāpēc cilvēkam ir jāiet pāri un jālabo vienmēr mašīntulkots teksts. Šeit atkal gadījums ar saīsinājumiem. Ir bijis teikums ar lielajiem burtiem un tad “US”, kas ir “United States”, ir latviski kļuvis par ASV, patiesībā doma ir, vai jūs mūs dzirdat.”

Vēl riskantāk izmantot “Google translate” ir, tulkojot tekstus no ķīniešu valodas.

“Ar ķīniešu valodu ir tā, ka gramatika nav grūta, bet tur ļoti daudz kas ir atkarīgs no konteksta, tāpēc, “Google Translate” ir automātisks tulkotājs; tas nevar iztulkot to kontekstu, nevar padomāt un saprast,” pastāstīja Latvijas Universitātes Sinoloģijas pasniedzēja Karīna Jermaka.

Jermaka ir pārliecināta, ka tulkojot tekstus no ķīniešu valodas, tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs.

“Mūs, tos cilvēkus, kuri pārzina ķīniešu valodu, nekad neaizvietos “Google translate”. Dažreiz viens hieroglifs nozīmē vienu, cits – otru, bet, ja tie sanāk kopā, tas ir pavisam kaut kas cits. Piemēram: “dunsji” ir manta, lieta; bet “dun” atsevišķi ir austrumi; “sji” ir rietumi. Bet, ja mēs saliekam kopā, “dunsji” ir mantas lietas. Tapēc arī “Google translate” nevar zināt, vai šeit ir domāti rietumi-austrumi vai lietas, mantas,” skaidroja sinoloģe.

Lai gan gadu gaitā “Google” ir ievērojami pilnveidojis savu tulkotāju, oficiālu vēstuļu rakstīšanā uz to paļauties tomēr ir diezgan riskanti.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Noteiks latviešu valodas videi draudzīgākos apkalpojošās sfēras uzņēmumus

austin-distel-675052-unsplash

Photo by Austin Distel on Unsplash

Valsts valodas centrs (VVC) akcijā “Latviešu valodai draudzīga vide” noteiks apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kas vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības attiecībā uz valsts valodas lietojumu.

Kā informēja VVC, akcija notiks līdz 1. oktobrim un šogad tāpat kā iepriekšējos gados latviešu valodas videi draudzīgāko pretendentu loks būs apkalpojošās sfēras uzņēmumi.

Šogad mainīsies akcijas dalībnieku pieteikšanas kārtība. Dalībnieki akcijai varēs pieteikt sevi paši, kā arī dalībniekus akcijai varēs pieteikt jebkurš sabiedrības loceklis, kā arī VVC vecākie inspektori. Attiecīgo nozaru uzņēmēju organizāciju pārstāvji tiks pieaicināti uz apbalvošanas pasākumu. Līdz ar ko Valsts valodas centrs sagaida aktīvu sabiedrības iesaistīšanos akcijas dalībnieku izvirzīšanā, lai varētu uzslavēt un izcelt labākos.

Akcijas svinīgais noslēgums un latviešu valodas videi draudzīgāko uzņēmumu apbalvošana notiks Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku periodā novembrī, piedaloties tieslietu ministram un VVC.

Akcijai “Latviešu valodai draudzīga vide” pieteiktos pretendentus izvērtēs VVC ekspertu komisija, balstoties uz valsts valodas vecāko inspektoru sastādītajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar valsts valodas lietojumu gan no uzņēmumu darbinieku puses, gan uzņēmuma publiski sniegtajā informācijā.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

Dienvidkorejā iespējams mācīties latviešu valodu.

alexandre-chambon-150690-unsplash

Photo by Alexandre Chambon on Unsplash

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pozitīvi novērtējusi iespēju, ka vienā no Dienvidkorejas universitātēm jau ir iespējams apgūt Baltijas studijas un latviešu valodu un ka nākamajā gadā plānots tās piedāvāt vēl vienā universitātē.

Parlamenta Preses dienests informē, ka Mūrniece to pauda tikšanās laikā ar Dienvidkorejas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Munu Hisangu.

“Esam ieinteresēti attīstīt vēl ciešāku divpusējo sadarbību un stiprināt parlamentāros sakarus ar Koreju”, sarunā Hisangu, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā pauda Mūrniece.

Pusēm pārrunājot Latvijas un Dienvidkorejas sadarbību izglītības un zinātnes jomā, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja iespējas attīstīt pētnieku un akadēmiskā personāla sadarbību, kā arī izcēla studiju piedāvājumu Latvijas augstskolās. Arī Hisangs sacīja, ka Koreja ir ieinteresēta aktīvākā studentu apmaiņā starp abām valstīm.

Mūrniece izteica gandarījumu, ka vienā no Dienvidkorejas universitātēm jau ir iespējams apgūt Baltijas studijas un latviešu valodu un nākamajā gadā plānots tās piedāvāt vēl vienā universitātē.

Tas ir svarīgi ne vien augstākās izglītības, bet arī savstarpējās sapratnes veicināšanai, sacīja Saeimas priekšsēdētaja, paužot cerību, ka nākotnē kādā no Dienvidkorejas universitātēm varētu izveidot Baltijas studiju centru.

Avots: Apollo. Visu rakstu lasiet šeit.