Bagāta ir ne vien latviešu ēdienkarte, bet arī valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. Latviešu frazeoloģismiem radoši vietnē Facebook piegājis lietotājs Mārtiņš, kurš izveidojis humoristisku latviešu valodas frazeoloģismu ēdienkarti.
Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādīta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arī īpašu ēdienu bērniem.
Frazeoloģisms ir leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu (Latviešu literārās valodas vārdnīca 1972.-1996). Frazeoloģismus neuztver tieši, bet gan pārnestā nozīmē, kas ir jāapgūst.
Tā, piemēram, ēdienkartē atspoguļotais knapsieriņš patiesi ir gan ēdiens – žāvēts sieriņš ar sāli un ķimenēm, bet frazeoloģismu pasaulē par knapsieriņiem dēvē sīkus vai raksturā vājus cilvēkus.
Avots: receptes.tvnet.lv. Pilnu rakstu skatīt šeit.
Piektdien, 3. jūnijā, svinīgi atvērta latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidošana bija labdarības projekts, ābeces bērniem būs iegūstamas bez maksas.
Kopumā ir 4000 grāmatu, kuras caur dažādām labdarības organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācīties latviešu alfabētu.
“Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācīties savas valodas ābeci, alfabētu un arī Latvijas, un būt daļa no mums. Maša Zurikova, kas ir ābeces autore, viņa šo savu darbu ziedo, un ļoti daudz atbalstītāju ir ziedojuši.
Tas, ko varam teikt, ka ne tikai dodam pajumti, bet ļaujam ukraiņu bērniem, ukraiņu ģimenēm saglabāt savu kultūru, valodu,”
stāstīja labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
To uzsvēra arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko – citas valodas zināšana esot noderīga ikvienam.
“Ir ļoti svarīgi atbalstīt armiju un palīdzēt tai. Viens aspekts ir kaujas lauks Ukrainā, mums tajā nepieciešama uzvara. Bet otrs aspekts – mums vajag atbalstīt cilvēkus, kuri ir pametuši Ukrainu kara dēļ. Un tagad šeit mums ir 30 tūkstoši ukraiņu, liela daļa no viņiem ir mazi bērni. Viņi jāatbalsta izglītībā un citādi. Ja mūsu bērni zaudēs laiku izglītības ieguvē, tas viņiem ļoti kaitēs. Tāpēc mēs cenšamies saglabāt izglītības procesu un to pat palielināt.
Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com
Sociālie tīkli iespaido ne tikai mūsu ikdienu, bet arī valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitīva ziņa. “Šobrīd mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekšmeta, parādības vai īpašības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski,” stāsta Rīgas 64.vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lauma Muižniece. Lai izzinātu sociālās tīklošanās vietņu ietekmi uz valodas izjūtu un lietojumu, iztaujājām ekspertus, amatpersonas un pašus jauniešus.
Kas ir literāra valoda?
Lielākā daļa cilvēku teiktu, ka tā ir gramatiski pareiza valoda ar pareizi ievietotām pieturzīmēm, bez hibrīdtekstiem, barbarismiem, taču par vienu pareizo definīciju ir grūti vienoties.
Šo jēdzienu lūdzām izskaidrot arī latviešu literatūrzinātniecei, valodniecei un Saeimas deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, kura stāsta, ka ”literāra valoda ir valodas paveids, kas raksturo kultūrtautas”. “Ar literārās valodas palīdzību, mēs varam savstarpēji vieglāk sazināties. Ir ļoti svarīgi, lai bez literārās valodas ir vēl valodas paveidi – dialekti, izloksnes, kas ir valodas bagātināšanas avots,” viņa papildina.
Vai valoda bojājas?
Dzīvojam steidzīgā laikmetā, kad bieži vien, lai ātri nodotu informāciju, nav laika rakstīt formāli un gramatiski pareizi. Gandrīz ikviens, tērzējot sociālo tīklu vidē, ir izmantojis saīsinājumus vai garumzīmes vietā uzrakstījis divus patskaņus. Tāpat ikdienas steigā ierunājam balss ziņas, kas prasa mazāk piepūles un laika, arī emocijzīmēm ir liela nozīme savstarpējā komunikācijā. Cik lielā mērā sociālie tīkli ietekmē gramatiski pareizu latviešu valodu, un vai ar to ir jācīnās?
Pētniece Kalnača ieskicē vienu no būtiskākajām atšķirībām bezkontakta saziņā: “Visas ziņas, ko mēs saņemam, patērējam kādā kontekstā. Viedtālruņos problēma ir tā, ka sūtītājs nekad nezina, kādā kontekstā saņēmējs to patērēs.” Līdz ar to katram vēstījumam, kas nonāk pie adresāta, nokrāsu iedod vide, kurā tas tiek uztverts. Pat pozitīvākā ziņa dažu sekunžu laikā var tikt uztverta negatīvi.
Par valodas sabojāšanu filoloģei Kursītei-Pakulei ir savs viedoklis: “Katra jauna paaudze teica – valoda tiek neglābjami bojāta. Jā, valoda mainās ar katra jauna saziņas veida vai paņēmiena ienākšanu. Ienākot radio, parādījās radio diktoru balsis, tomēr, ienākot televīzijai, tā arī atstāja iespaidu. Sociālie tīkli noteikti atstāj iespaidu arī rakstībā, tomēr ne tik daudz runā. Skatoties no malas, notiek valodas vienkāršošana, un, iespējams, notiek mūsu kā cilvēcisku būtņu vienkāršošanās.”
Valodu sociālajos tīklos lielā mērā ietekmē influenceri jeb satura veidotāji ar lielu atpazīstamību. Influencere Kristīne Beitika pauž uzskatu: “Pareiza valodas lietošana ir cieņa pret lasītāju. Visam svarīgākais ir saturs, ko influenceris veido, tāpēc viņam seko, taču valoda ir viens no kopējā tēla veidošanas aspektiem. Valoda arī liecina par attiecīgā influencera izglītības līmeni.”
