Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
Baltic Media Valodu mācību centrs

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.

Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.

Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.

Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.

Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.

Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.

Autors: Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

German Gender Disagreement

German Gender Disagreement

The Association for German Language (GfdS) is calling for end to the practice of using an asterisk to make gender-specific nouns seem gender-neutral in German, reports Deutsche Welle.

In the same way that the asterisk has been used in the U.S. to create gender-neutral words like Latinx, it has been used more and more frequently in German media and public documents to make masculine or feminine nouns gender neutral, as in Kolleg*in (colleague) or Rentner*in (retiree).

However the state-sponsored language association GfdS is claiming that the asterisk “does not conform either to German grammar or to the rules of spelling,” so it is recommending an end to the use of the asterisk, and other methods of gender neutralization, like a colon or an underscore.

The GfdS also pointed out that the asterisk does a poor job addressing words in which the spelling changes based on gender. For instance, “doctor” is spelled with an umlaut in its female form (Ärztin), but with one in the male form (Arzt). The statement also claims the asterisk and its substitutes make pronunciation difficult.

“Although the GfdS advocates for non-discriminatory language in principle, the so-called gender asterisk is not a suitable means to this end from a linguistic point of view,” concludes the Gfds.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

The criticism coincides with the publication of the latest (28th) edition of Die deutsche Rechtschreibung (Dictionary of the German Language), by the Duden Publishing House which aims to be “the reliable authority for all topics relating to the German language and spelling” and “always up to date.”

Among its 148,000 keywords, the Duden includes 3,000 new words, while 300 outdated terms were removed. Included were such words such as: bee-friendly, flight shame, hate speech, Geisterspiel (sports match played behind closed doors), binge watching, cisgender, and lockdown. The new terms in Duden are a reflection of the latest social developments, like climate change, the coronavirus pandemic, social media, racism, and equality.

The Verein deutsche Sprache (VDS—another German Language Society) is also campaigning against the introduction of gender-minded language with the petition Schluss mit dem Gender-Unfug! (Enough of the Gender Shenanigans) and what it sees as the excessive use of anglicisms in the new Duden edition.

According to Deutsche Welle, VDS chair Walter Krämer said that there should “finally be an end to certain individuals condescendingly deciding how language should develop,” addeding: “Many people take what is written in the Duden at face value and will believe that gender stars and similar constructs are real components of the German language.”

Bernd Gögel, chair of the far-right Alternative for Germany (AfD) parliamentary group in Baden-Württemberg, criticized the Duden as an “ideological aid for the implementation of left-wing politics.” Terms such as “everyday racism,” “right-wing terrorist,” or “climate emergency” are “ideological” and used by small groups, who, according to Gögel, want to tell the majority of German citizens how they should speak.

Sorce: Language Magazine

#DiscoverTranslation | Tulkotāja profesijas popularizēšanas kampaņa personām ārpus valodu nozares

Mēs visi izmantojam rakstiskos tulkojumus, pat ja dažkārt to uztveram kā pašsaprotamu.

Skatiet, piemēram, pārtikas produktu etiķetes. Tām jābūt jūsu valodā – ne tikai tāpēc, lai zinātu, ko ēdat, bet arī tāpēc, lai atklātu sastāvdaļas, kas var izraisīt alerģisku reakciju.

Šis ir tikai viens no daudziem piemēriem, kas parāda, kā profesionāli tulkojumi mums palīdz ikdienas dzīvē. Pats darbs bieži vien nav pamanāms. Bet tulkošana ir visur ap mums. Ir grūti iedomāties dzīvi bez tās.

Ar kampaņu #DiscoverTranslation Eiropas Komisija vēlas popularizēt tulkotāja profesiju un uzsvērt tās būtisko nozīmi mūsu ikdienas dzīvē.