«Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

 

Vai esat mēģinājuši “Youtube” latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, “gudrajai mājai”, robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, lai palīdzētu viedajām tehnoloģijām iemācīties sazināties arī latviski.

Tehnoloģiju izstrādātājiem, kuri vēlētas savos produktos iespējot arī latviešu valodas saziņu, šobrīd trūkst izejmateriāla – proti, latviskās runas ierakstu. Tādēļ projektā “Balsu talka” cilvēki tiek aicināti kopīgi radīt šādu datu kopu.

Kā šī balsu talka notiek? Vispirms jāieiet mājaslapā “balsutalka.lv”. Tā pieejama gan datorā gan telefonā. Sameklē sadaļas “Runā” vai “Klausies”. Runāšanas sadaļā dators dod dažas frāzes, kas jāierunā. Spiež uz mikrofonu un ierunā. Spiež uz “Es piekrītu”, un esam ziedojuši savus balss ierakstus un veiksmīgi notalkojuši. Talkā var piedalīties, arī klausoties citu balsu ierakstus un novērtējot, vai tie patiešām atbilst ierunātajam tekstam.

“Ir vajadzīgi pēc iespējas vairāk akcentu, pēc iespējas vairāk dažādu izrunu. Jo dažādākas balsis būs, jo labāka atpazīšana pēc tam notiks,” stāstīja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs Pēteris Jurčenko.

Kopīgi izveidotā datu kopa nebūs maksas produkts. Tā būs brīvi pieejama ikvienam ražotājam, kurš vēlas radīt kādu viedo tehnoloģiju, kas sapratīs arī komandas latviešu valodā, un pelnīt – tirgojot tās arī Latvijas pircējiem.

“Šie balss paraugi būs zem atvērtās licences, viņi būs pieejami ikvienam. Lielie tehnoloģiju ražotāji varēs tos iekļaut savos produktos. Ja, piemēram, kāds mašīnas ražotājs izdomās uztaisīt valodu atbalstu komandām, tad līdzās poļu, igauņu valodām varēs iekļaut arī latviešu valodu un mašīnas to atpazīs,” skaidroja Jurčenko.

Pirmajās dienās ierunātas jau vairāk nekā 20 stundas.

Avots: LSM.lv. Pilnu rakstu lasīt šeit

Dažādu valodu īpašās iezīmes

Valodas ir aizraujošas un daudzveidīgas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. Pasaules valodās, sākot no tonālajām valodām Dienvidaustrumāzijā un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidītu iezīmju. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas no dažādu valodu aizraujošākajām iezīmēm un to, kāpēc tās ir tik unikālas.

Tonālās valodas: Valodas, kurās vārda nozīme mainās atkarībā no runātāja balss toņa vai augstuma. Mandarīna ķīniešu valoda ir, iespējams, vispazīstamākā tonālā valoda, kurā ir četri toņi, kas var pilnībā mainīt vārda nozīmi. Citas tonālās valodas ir taizemiešu, vjetnamiešu un daudzas Āfrikas valodas.

Gramatiskais dzimums: Daudzās valodās, īpaši Eiropas valodās, lietvārdi tiek iedalīti vīriešu, sieviešu vai neitrālajā dzimtē. Piemēram, spāņu valodā vārds “el libro” (grāmata) ir vīriešu dzimtē, bet “la mesa” (galds) ir sieviešu dzimtē. Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, dzimumu piešķir pat nedzīviem priekšmetiem, tādējādi radot interesantus un dažkārt komiskus tulkojumus.

Aglutiatīvās valodas: Valodas, kurās vārdus veido, pievienojot pamatvārdam sufiksus vai prefiksus. Tā rezultātā dažās valodās, piemēram, turku vai somu, rodas ļoti gari vārdi. Piemēram, somu valodā vārds “lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas” nozīmē “lidmašīnas reaktīvo turbīnu dzinēju palīgmehāniķis – virsdienesta students”.

Zīmju valodas: Zīmju valodas ir valodas, kurās nozīmei nodot izmanto vizuālus žestus un sejas izteiksmi. Amerikāņu zīmju valoda (ASL) ir viena no pazīstamākajām zīmju valodām, kurai ir sava unikāla gramatika un sintakse. Dažās valstīs ir pat savas nacionālās zīmju valodas, piemēram, britu zīmju valoda (BSL) vai austrāliešu zīmju valoda (Auslan).

Polisintētiskās valodas: Polisintētiskās valodas ir valodas, kurās veselus teikumus var veidot, pievienojot prefiksus un sufiksus vienam saknes vārdam. Tas ir izplatīts daudzās Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, inuktītu valodā, kur ar vienu vārdu var izteikt visa teikuma nozīmi.

Valodas ir patiesi aizraujošas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. No tonālajām valodām līdz gramatiskajam dzimumam, no aglutinatīvajām valodām līdz zīmju valodām, no polisintētiskajām valodām līdz daudzām citām valodām – par pasaules valodām var atklāt tik daudz jauna. Iepazīstot šīs unikālās iezīmes, var ne tikai uzlabot savas valodu prasmes, bet arī paplašināt savu izpratni par dažādām kultūrām un dzīvesveidu.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs.

Kā pārvarēt valodas apguves izaicinājumus: Padomi un stratēģijas

 

Jaunas valodas apguve var sniegt gandarījuma pilnu pieredzi, taču tā nav bez grūtībām. Neatkarīgi no tā, vai jums ir grūtības ar gramatikas noteikumiem, vārdu krājuma bagātināšanu vai pārliecību runāt, valodas apguve var būt izaicinošs process. Tomēr, izmantojot pareizo domāšanas veidu un stratēģijas, jūs varat pārvarēt šos izaicinājumus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas biežāk sastopamas valodu apguves problēmas un sniegsim padomus un stratēģijas, kas palīdzēs jums tās pārvarēt.

Gramatikas noteikumi: Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras valodu apguvēji, ir gramatikas noteikumu apgūšana. Galvenais, lai pārvarētu šo izaicinājumu, ir koncentrēties uz vienu noteikumu vienlaikus un vingrināties, vingrināties, vingrināties. Mēģiniet identificēt likumsakarības un kopīgas tēmas valodā un izmantojiet tās, lai veidotu savu izpratni par noteikumiem. Izmantojiet tādus resursus kā gramatikas mācību grāmatas, valodas apguves lietotnes vai tiešsaistes kursus, lai papildinātu mācības.

Vārdu krājuma bagātināšana: Vēl viena bieži sastopama problēma ir jaunas leksikas iegaumēšana. Lai to pārvarētu, ieviesiet ieradumu regulāri pārskatīt vārdu krājumu. Flomāsteri, vārdu krājuma saraksti un krustvārdu mīklas var būt noderīgi palīglīdzekļi. Turklāt mēģiniet jaunos vārdus iekļaut ikdienā, izmantojot tos sarunās vai rakstīšanas uzdevumos.

Pārliecība par runāšanu: Daudziem valodas apguvējiem ir grūtības ar pārliecību runāt, īpaši mācību sākumposmā. Lai to pārvarētu, pēc iespējas vairāk praktizējiet runāšanu. Lai uzlabotu savas prasmes, atrodiet valodas apmaiņas partneri vai apmeklējiet sarunvalodas nodarbības. Nebaidieties pieļaut kļūdas, jo tās ir dabiska mācību procesa sastāvdaļa.

Laika plānošana: Jaunas valodas apguve var prasīt daudz laika, un atrast laiku mācībām var būt izaicinājums. Lai to pārvarētu, katru dienu atvēliet konkrētu laiku valodas apguvei. Izmantojiet lietotnes vai podkāstus, lai vingrinātos ikdienas brauciena laikā, vai izmantojiet dīkstāvi, klausoties mūziku vai skatoties TV raidījumus mērķa valodā.

Motivācija: Motivācijas saglabāšana ilgtermiņā var būt izaicinājums. Lai saglabātu motivāciju, izvirziet reālistiskus mērķus un sekojiet līdzi saviem panākumiem. Atzīmējiet nelielus panākumus un meklējiet atbalstu valodu apguves kopienās vai forumos.

Jaunas valodas apguve var būt izaicinošs, bet gandarījuma pilns process. Koncentrējoties uz konkrētiem izaicinājumiem un īstenojot efektīvas stratēģijas, jūs varat pārvarēt šķēršļus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Neaizmirstiet saglabāt motivāciju un konsekvenci savā mācību procesā, kā arī nebaidieties meklēt papildu resursus vai atbalstu, ja nepieciešams. Ar centību un neatlaidību jūs varat kļūt par pārliecinātu un prasmīgu valodas apguvēju.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs. valodukursi.lv

Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi

380,847 Distance Learning Stock Photos, Pictures & Royalty-Free Images -  iStock | Online training, Elearning icons, Webinar

Valodu apguve tiešsaistē kļūst arvien populārāka, jo tā ir ērta un elastīga. Tomēr ir gan plusi, gan mīnusi, kas jāņem vērā, pirms sākt mācīties. Šajā rakstā mēs aplūkosim valodu mācīšanās tiešsaistē priekšrocības un trūkumus.

Priekšrocības:

Ērtība: Valodu mācīšanās tiešsaistē ir ērta, jo jūs varat mācīties no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Jums nav jādodas uz konkrētu vietu, tādējādi ietaupot laiku un naudu.

Elastība: Tiešsaistes valodu kursi piedāvā elastību attiecībā uz grafiku, ļaujot jums mācīties savā tempā un pielāgot mācības savam grafikam.

Dažādība: Tiešsaistes valodu kursi piedāvā plašāku valodu klāstu, kā arī specializētus kursus īpašām vajadzībām, piemēram, uzņēmējdarbībai vai ceļošanai.

Rentabilitāte: Tiešsaistes valodu kursi bieži vien ir pieejamāki nekā tradicionālās klātienes nodarbības, padarot valodu apguvi pieejamāku plašākam interesentu lokam.

Mīnusi:

Ierobežota saskarsme: Tiešsaistes valodu apguvei trūkst tiešas saskarsmes ar pasniedzējiem un mācību biedriem, tāpēc ir grūtāk praktizēt runāšanas un klausīšanās prasmes.

Tehniskas problēmas: Tiešsaistes valodu kursi ir atkarīgi no tehnoloģijām, kas dažkārt var būt neuzticamas. Tehniskas problēmas, piemēram, lēns interneta ātrums vai nepareiza programmatūras darbība, var traucēt mācībām un sagādāt vilšanos.

Pašmotivācija: Tiešsaistes valodu apguve prasa lielu pašmotivāciju un disciplīnu, jo bieži vien skolēni mācās paši, bez klātienes mācību vide rada atbalstu un iedrošinājumu.

Ierobežota iedziļināšanās: Tiešsaistes valodas kursi var nenodrošināt tādu pašu valodas un kultūras iedziļināšanās līmeni kā klātienes nodarbības, kas var būt trūkums tiem, kuri vēlas pilnībā iejusties valodas apguvē.

Nobeigumā jāsecina, ka valodu apguvei tiešsaistē ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Lai gan tā piedāvā ērtības, elastīgumu un pieejamību, tā var nenodrošināt tādu pašu mijiedarbības un iedziļināšanās līmeni kā klātienes nodarbības. Galu galā izvēle starp valodu apguvi tiešsaistē un klātienes nodarbībām būs atkarīga no individuālajām vēlmēm, mācīšanās stila un mērķiem. Apsveriet šos plusus un mīnusus, pirms izlemjat, kura pieeja jums ir vispiemērotākā.

Cik ātri iespējams apgūt svešvalodu?

The 50 great books on education

Valodu mācību centrs Baltic Media bieži saņem jautājumus par to, cik ātri iespējams apgūt valodu, tāpēc nolēmām paskaidrot sīkāk šajā rakstā. Uzreiz jāatzīst, ka vienotas atbildes uz šo jautājumu nav, it īpaši, ja runājam par individuālām apmācībām. Valodu apguvē iesaistīti gan objektīvi, gan subjektīvi faktori, kas ietekmē valodas apguves procesu un ātrumu.

Atbilde uz šo jautājumu nav vienkārša, jo tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no jūsu iepriekšējām valodas zināšanām, mācīšanās stila un laika, ko varat veltīt mācībām. Tomēr ir dažas vispārīgas vadlīnijas, kas var sniegt priekšstatu par paredzamo laiku.

Viens no visplašāk izmantotajiem aprēķiniem ir “1000 stundu noteikums”, kas nosaka, ka, lai sasniegtu svešvalodas prasmi, ir nepieciešamas aptuveni 1000 mācību stundas. Šajā aprēķinā ir ņemts vērā laiks, ko jūs pavadīsiet nodarbībās, kā arī laiks, ko jūs pavadīsiet, mācoties un praktizējoties patstāvīgi. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka tā ir tikai aplēse un katram cilvēkam tā būs atšķirīga.

Piemēram, ja esat pilnīgs iesācējs, iespējams, jums būs nepieciešams ilgāks laiks, lai brīvi sarunātos, nekā tiem, kuriem jau ir iepriekšējas valodas zināšanas. Tāpat, ja jūs spējat mācīties tikai dažas stundas nedēļā, jums būs nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu vēlamo valodas prasmes līmeni.

Turklāt dažiem valodu apguve padodas labāk, un dažas valodas ir grūtāk apgūstamas. Piemēram, ja jūs esat angliski runājošs un sākat mācīties vācu valodu, tas būs vieglāk nekā tad, ja jūs mācītos ķīniešu vai arābu valodu.

Zināmu priekšstatu par pūlēm un laiku, kas būs jāveltī valodas apguvei, varat iegūt šeit redzamajā shēmā:

  • C2 – 60 stundas (C2/1) + 60 stundas (C2/2)
  • C1 – 60 stundas (C1/1) + 60 stundas(C1/2)
  • B2 – 60 stundas(B2/1) + 60 stundas (B2/2)
  • B1 – 60 stundas (B1/1) +  60 stundas(B1/2)
  • A2 – 48 stundas (A2/1) + 48 stundas (A2/2)
  • A1 – 48 stundas (A1/1) + 48 stundas (A1/2)

Rezumējot, nav konkrētas atbildes tam, cik ilgs laiks nepieciešams, lai iemācītos valodu – tas atkarīgs no cilvēka un vairākiem faktoriem. Tomēr skaidrs ir tas, ka konsekventa un regulāra prakse palīdzēs paātrināt šo procesu.

Ir svarīgi atcerēties, ka vissvarīgākais ir saglabāt motivāciju un izbaudīt mācīšanās procesu. Atcerieties, ka jaunas valodas apguve ilgst visu mūžu, un ar laiku jūs turpināsiet pilnveidot savas zināšanas. Galvenais ir izvirzīt sev reālistiskus mērķus un saglabāt apņēmību tos sasniegt.

Ja esat izlēmis sākt mācīties jaunu valodu, rakstiet mums: kursi@balticmedia.com vai zvaniet pa tālruni +371 67224395. 

Avots: Matīss Rihards Ikše, Valodu mācību centra Baltic Media projektu vadītājs

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»

Sīktēls

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā “Latviešu valodas gramatika”. Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta izdevuma atvēršana notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141.dzimšanas dienas atceres konferences „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” laikā ceturtdien, 20.februārī, plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē

Tā kā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi kopš Latvijā tika izdota akadēmiskā gramatika („Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika” pirmais sējums 1959.gadā, otrais sējums 1962.gadā), bet valoda un valodniecības teorija šajā laikā ir attīstījusies un mainījusies, bija nepieciešamība pēc jauna latviešu valodas gramatikas izdevuma, kurā būtu apkopoti latviešu valodnieku šajā laika posmā veikto daudzo teorētisko un praktisko pētījumu rezultāti, uzskata izdevēji. Jaunā akadēmiskā gramatika tapusi ar Valsts pētījumu programmu „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” un „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)”, Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu.

Latviešu valodas gramatikā iztirzātas mūsdienu, respektīvi, pašreizējās vai pēdējo gadu desmitu, galvenokārt normētās jeb literārās valodas parādības, ņemot vērā tās pastāvēšanu kā rakstu, tā mutvārdu formā. Lai pilnīgāk un vispusīgāk atklātu valodas formu sistēmu, tās formālās struktūras, latviešu valodas gramatikas aprakstā iekļauta arī fonētika, fonoloģija un morfonoloģija, jo valoda nevar pastāvēt bez runas formas un bez šo patstāvīgo valodniecības nozaru jautājumu izpētes nav iespējams vispusīgi aplūkot daudzas morfēmikas, vārddarināšanas, morfoloģijas un sintakses parādības.

Avots: LSM. Pilno rakstu skatīt šeit

Latviešu valodā var pateikt visu

100+ Open Book Pictures & Images | Download Free Photos on Unsplash

Latviešu valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugošo angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arī latviešu nevēlēšanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece GUNTA KĻAVA. Viņa uzsver: “Tieši lingvistiskās attieksmes jautājums pašlaik ir aktuālākais latviešu valodas noturībā.”

  • Vairāk nekā 7 000 pasaules valodu pulkā lielākā daļa no tām atrodas uz izzušanas robežas, un tieši simboliskā valodas loma un valodas runātāju apziņa par tās vērtību ir galvenais nosacījums tam, ka valoda tiek saglabāta;
  • Valodas dzīvotspējā ir būtiski divi lieli un ietilpīgi aspekti: valodas prasme un valodas lietošana. Abi darbojas savstarpējā mijiedarbībā atbilstoši dažādiem pamatā ārpus valodas esošiem apstākļiem – politiskiem, ekonomiskiem, vēsturiskiem utt.;
  • Kā liecina Latviešu valodas aģentūras pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem;
  • Būtiskākā joma, ko cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, min kā visefektīvāko savas latviešu valodas prasmes uzlabošanai, ir darba vide. Savukārt jaunākās paaudzes grupā – izglītība;
  • Līdzās pilnvērtīgam valodas lietojumam visās jomās, sākot ar saziņu kioskā un beidzot ar daiļliteratūru, valodas attīstības kontekstā mūsdienu pasaulē globāli priekšnosacījumi ir valodas klātesamība digitālajā, tehnoloģiju pasaulē;
  • Mūsdienās valodas kvalitātes aspektu izjūtam īpaši spēcīgi, jo tik daudz sliktu tekstu, valodas garam un sistēmai neatbilstošu, nabadzīgu un gramatiski kļūdainu tekstu (gan mutisku, gan rakstisku), kā tas ir pieejams mūsdienās tieši tehnoloģiju attīstības dēļ, nebija pirms digitālā laikmeta;
  • Latviešu valodā, tāpat kā jebkurā citā valodā, var pateikt visu, kas tās runātājiem ir nepieciešams, bet jautājums ir par to, vai cilvēks latviešu valodu prot pietiekami labi. Tādējādi atgriežamies pie dzimtās valodas prasmes pilnveides visu mūžu – arī dzimto valodu cilvēks mācās, un tas ir nebeidzams process.

Avots: lvportals.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē.

Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts valodas centra darbību 30 gadu laikā. Vineta Ernstsone savā rakstā sniegusi plašu informāciju par valsts valodas politikas plānošanas procesu, raksturojot dokumenta „Valsts valodas politikas pamatnostādnes” saturu, plānošanas kontekstu un izpildes procesu laikā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Savukārt Gunta Kļava aplūkojusi Latviešu valodas aģentūras veiktās sociolingvistiskās situācijas analīzes rezultātus, sniedzot pārskatu par galvenajām tendencēm, kas atspoguļo, kā mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmes mūsdienu pasaulē.

Otrā krājuma sadaļā Andra Kalnača veltījusi rakstu latviešu valodas gramatiskās sistēmas pārmaiņām un to normēšanas analīzei. Solvita Matvejeva pievērsusies jauniešu valodas lietojumam, savukārt Aiga Veckalne pētījusi un apkopojusi valodniecībai veltītos raidierakstus pasaulē un Latvijā. Pēteris Vanags sniedzis padziļinātu ieskatu par uzrunas formu tu/jūs šķīruma attīstību un mainību latviešu valodas vēsturē, piedāvājot arī salīdzinājumu ar uzrunas formām citās valodās.

Trešā krājuma sadaļa veltīta īpašvārdiem. Pievēršoties vietvārdiem, Laimute Balode aplūkojusi Latvijā sastopamos no citām valstīm pārņemtos jeb eksotiskos vietvārdus,  savukārt Sanda Rapa analizējusi mūsdienu jaunos vietvārdus. Citvalodu īpašvārdu atveidei veltīti trīs raksti, precizējot atveidi no islandiešu, nīderlandiešu un arābu valodas.

Krājumu papildina valodas konsultācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī jauniešu leksikas vārdnīciņa.

Rakstu krājumā aplūkotas aktualitātes un jauninājumi, kas raksturo latviešu valodas daudzveidību, ieskicētas mūsdienu tendences, skarti diskutējami jautājumi, kā arī sniegti lietderīgi ieteikumi ikvienam, kas vēlas dziļāk un plašāk iepazīt latviešu valodu un pilnveidot tās lietojuma kvalitāti.

Avots: LVA. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, kur interesenti varēs rakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk salīdzinātu savu veikumu ar oriģināltekstu. Vienlaikus diktāts tiks translēts arī Latvijas Televīzijā un tīmekļvietnē LSM.lv, kur tiks nodrošināts surdotulkojums, lai diktātā varētu piedalīties arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie. Diktātam atkārtoti ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Savukārt precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

15. oktobris kā diktāta norises diena izvēlēts, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena atzīta par Valsts valodas dienu.

Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt gan anonīmi, gan norādot savu vārdu, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, e-pastā saņems hipersaiti uz izlabotu darbu pēc pasākuma norises. Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā zināmi ļaudis. Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs  Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Pērn diktātā piedalījās vairāk nekā 2500 cilvēki no 47 dažādām valstīm, no tiem 12 dalībnieki diktātu uzrakstīja teicami, savukārt augstākais kļūdu skaits vienā darbā bija 122.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas

Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā “Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015” secinājusi Latviešu valodas aģentūra.

Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus.

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas zināšanas var uzlabot nevis ar normatīvajiem aktiem, bet gan biežāk tajā runājot.

“Šķiet, ka ir pienācis tas brīdis, ka tik lielā mērā mēs vairs nevaram noteikt valodas situāciju ar kaut kādiem juridiskiem likumiem vai noteikumiem, bet šoreiz ir jāskatās arī indivīda līmenī –

kāda ir mana atbildība, vai es lietoju, vai nelietoju valodu ikdienā. Kādu valodu es izvēlos saziņā plašsaziņas līdzekļos vai saziņā ar darba kolēģiem.

Te nu grēkojam droši vien visi, tajā skaitā arī latvieši, jo latviešu valodu, valsts valodu, neviens nevar iemācīties runāt, ja mēs to ikdienā nelietojam un neizmantojam saziņā ar citiem,” sacīja Vītola.

Avots: LSM, pilno rakstu lasīt šeit