Viena no senākajām Francijas zinātniskajām iestādēm “L’Academie francaise” (“Franču akadēmija”) brīdinājusi par arvien izplatītāko franču valodaspiesārņošanos ar angļu vārdiem – tā dēvēto “franglais” fenomenu -, norādot, ka tam var būt smagas sekas attiecībā uz valodas nākotni.
“L’Academie francaise”, kas ir dibināta 1635.gadā franču valodas tīrības aizsardzībai, oficiālā paziņojumā skaidroja, ka tā nekad nav bijusi pret svešvārdu ieviešana un lietošanu.
“Bet šodien akadēmija ir nopietni satraukta par “franglais” attīstību,” teikts ceturtdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.
1994.gada likums par par franču valodas lietošanu visās valdības publikācijās, tirdzniecības līgumos un reklāmās tiek “pastāvīgi pārkāpts ar anglosakšu terminu invāziju”, norādīja akadēmija.
“Franglais” (franču valodas vārdu “franču valoda” un “angļu valoda” – “francais” un “anglais” – apvienojums) ir angļu vārdu iestarpināšana franču valodā – vai nu efekta, vai humora dēļ, vai arī runātājam uzskatot, ka angļu vārds domu izsaka labāk.
“Ja tās nereaģēs apņēmīgi un sabiedrības viedoklī netikts ņemtas vērā nopietnās briesmas, kas mums draud, franču valoda pārstās būt tā dzīvā un populārā valoda, kuru mēs mīlam,” brīdina akadēmija.
Oficiālajās preses konferencēs 2020.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs būs nodrošināts tulkojums 11 valodās, tostarp arī franču, kas ir viena no olimpiskās kustības darba valodām. Starptautiskā Frankofonijas organizācija ceturtdien parakstīja līgumu ar spēļu rīkotājiem, lai veicinātu franču valodas lietojumu, kas olimpiskajā kustībā ir krasi mazinājies, neraugoties uz reglamenta priekšrakstiem, vēstīja aģentūra AP.
Preses konferencēs Tokijā būs pieejams tulkojums japāņu, angļu un franču, kā arī spāņu, vācu, krievu, itāliešu, arābu, ķīniešu, korejiešu un portugāļu valodā. Savukārt lielākā daļa paziņojumu un norāžu sacensību vietās tāpat kā oficiālajās ceremonijās būs japāniski, angliski un franciski. Tomēr olimpisko spēļu gatavošanās procesā franču valoda gandrīz nemaz nav dzirdama, par ko bažas pauda Starptautiskā Frankofonijas organizācija.
Tokijas spēļu rīkotāji paskaidroja, ka noslēgtā vienošanās ar Starptautisko Frankofonijas organizāciju paredz veicināt franču kultūru un nodrošināt valodas lietojumu sacensību mājaslapā.
Olimpiskā harta nosaka divas oficiālās valodas – angļu un franču, turklāt, pateicoties mūsdienu olimpisko spēļu dibinātājam Pjēram de Kubertēnam, galvenā loma oficiāli pieder franču valodai. Ja kādu dokumentu tulkojumos rodas atšķirīga interpretācija, noteicošais ir franču teksts.
Praksē franču valodas loma olimpiskajās spēlēs arvien samazinās. Frankofoni gan cer, ka situācija krasi mainīsies 2024.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Ja Latvijā doktora darbus obligāti izstrādātu angļu vai kādā citā svešvalodā, augtu Latvijas zinātnieku starptautiskā konkurētspēja, uzskata idejas atbalstītāji. Bet idejas pretinieki – vairāk nekā 450 profesori, rakstnieki, tulki un citi sabiedrībā zināmu profesiju pārstāvji – parakstījuši vēstuli, ka šādām izmaiņām kategoriski iebilst.
Vismaz divi eksperti doktora darba izvērtēšanā nozīmēs augstāku studiju kvalitāti un ātrāku ceļu starptautiskajā apritē. Izglītības ministrija rosina būtiski mainīt doktora darba izstrādes un aizstāvēšanas kārtību. Ideja ir doktora darbu rakstīšanu un aizstāvēšanu organizēt nevis latviešu, bet angļu valodā. Tas izsaucis plašu sabiedrības neapmierinātību. Vairāk nekā 450 cilvēki, starp viņiem profesori, rakstnieki, valodnieki un tulki, parakstījušies ar lūgumu atstāt izvēli par darba valodu pašu studentu un augstskolu ziņā.
“Šādā veidā tiek sniegts diezgan skaidrs signāls sabiedrībai, nu, priekš kam jums tā latviešu valoda? Tas atsauksies ne tikai uz zinātniekiem, bet uz visu sabiedrību kopumā. Kā mēs varam jauniešiem paskaidrot, kāpēc viņiem ir jāmācās latviešu valoda skolā, ja mēs paši sakām, ka augstākajā izglītības posmā jūs nemaz nedrīkstēsiet [lietot],” norādīja Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kaija.
Iecere nāk no pašām augstskolām, savukārt norāda ministre. Tiesa, šādu priekšlikumu virzījušas tieši dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares.
“Tā ir viena no iespējām būt tuvāk apritē, saistībā ar to, kas notiek konkrētajā zinātnes zonā. Konceptuālais ziņojums paredz, ja tēma vai joma ir prioritāri saistīta ar Latvijas situāciju, tad neapšaubāmi šāda izvēle nav uzstādāma,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Izpētot ieceres atbalstītāju un pretinieku rindas, iezīmējas samērā krasas viedokļu atšķirības starp eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Rīgas Tehniskajā universitātē promocijas darbus angļu valodā izstrādā aptuveni trešā daļa no visiem doktorantiem, un tur pāreju uz obligātu disertācijas rakstīšanu starptautiskā valodā sliecas atbalstīt.
“Ja mums ir angļu valodā, mums paplašinās iespējas piesaistīt labus oponentus. Tā kā attiecīgi – loģiski, ka arī palielinās darba kvalitāte. Mūsu pieredze ar angļu valodas lietošanu disertācijās nav bijusi negatīva,” sacīja Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.
Tikmēr skaidru “nē” šādām pārmaiņām saka sociālās, humanitārās zinātnes, pedagoģijas programmu profesori un citi. Viņi uzsver, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentu – tā kā promocijas darbs būs angļu valodā, latviešu valodā būs jāuzraksta neliels kopsavilkums.
Taču, ja no visa promocijas darba latviešu valodā būtu pieejams tikai kopsavilkums, kā to paredzējusi Izglītības un zinātnes ministrija, tad zinātniskie teksti latviešu valodā tikpat kā izzustu.
“Zinātnieks jau nestrādā tikai tam, lai vairotu savu citējamību un starptautisko atpazīstamību. Jebkurš zinātnieks gan sociālajās, gan eksaktajās zinātnēs, pirmkārt, strādā Latvijas sabiedrībai. Ne tikai pasaulei, bet arī savai valstij,” sacīja Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete.
Ministrija vēl esot atvērta viedokļiem un publisku diskusiju par šo tēmu rīkos ceturtdien. Pēc viedokļu apkopošanas dokuments tālāk tiks virzīts izskatīšanai valdībā.
Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media Elizabetes ielā 11 Rīgā
Piedāvājam iespēju pievienoties “Baltic Media” Valodu mācību centra komandai un savas augstskolā gūtās zināšanas pielietot praksē. Ja esi humanitāro zinātņu, sociālo zinātņu vai pedagoģijas students un vēlies 3 mēnešu prakses ietvaros iegūt pieredzi projektu vadībā, komunikācijā ar klientiem, lietvedībā un kursu organizēšanā, piesakies, nosūtot savu CV un motivācijas vēstuli uzkursi@balticmedia.com. Papildinformācija: valodukursi.lv
Veiksmīgas sadarbības gadījumā piedāvāsim Tev kļūt par “Baltic Media” štata darbinieku.
“Baltic Media” Valodu mācību centrs sniedz ar komunikāciju un valodu apguvi saistītus pakalpojumus uzņēmumiem, valsts un citām institūcijām, kā arī privātpersonām. Valodu mācību centrā ir iespēja apgūt latviešu, angļu, spāņu, itāļu, ķīniešu, japāņu, zviedru un citas valodas.
NEPIECIEŠAMS
Radošums, atraktivitāte;
Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas;
Labas komunikācijas prasmes;
Svešvalodu zināšanas.
PIENĀKUMI
Klientu konsultēšana pa e-pastu, telefonu par valodu kursu piedāvājumu;
Valodu kursu projektu vadība;
Mācību līgumu sagatavošana;
Jaunu valodu pasniedzēju piesaiste;
Sociālo tīklu kontu uzturēšana;
Bloga ierakstu veidošana.
MĒS PIEDĀVĀJAM
Iegūt praktiskas zināšanas valodu pakalpojumu jomā;
Realizēt savas idejas un ierosinājumus;
Darbu multikulturālā vidē;
Iespēju apvienot praksi ar studijām;
Ērtu un mūsdienīgu darba vidi;
Draudzīgu kolektīvu.
Darba vieta: Rīgā Elizabetes iela 11.
Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media
Valodu pakalpojumu uzņēmuma Baltic Media personāls
Te ir darbs: valodu pakalpojumu uzņēmums – tulkošanas birojs Baltic Media aicina darbā praktikantu – tulkotāju uz pilnu slodzi.
APRAKSTS
Piedāvājam iespēju pievienoties tulkošanas aģentūras “Baltic Media” komandai un savas augstskolā gūtās zināšanas pielietot praksē. Ja esi filoloģijas vai tulkošanas programmas students un vēlies 1-3 mēnešu prakses ietvaros iegūt pieredzi rakstiskajā tulkošanā, piesakies, nosūtot savu CV un motivācijas vēstuli uzinfo@balticmedia.com.
“Baltic Media Ltd.” ir ISO sertificēta tulkojumu un lokalizācijas aģentūra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. “Baltic Media Ltd.” ir dibināts Zviedrijā 1991. gadā, bet Baltijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1994. gada un ir viens no vadošajiem uzņēmumiem kvalitatīvu valodu pakalpojumu segmentā.
NEPIECIEŠAMS
Izcilas latviešu un angļu valodas zināšanas;
Vēlamas labas krievu valodas zināšanas;
Vēlama pieredze CAT rīku izmantošanā;
Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas;
Vēlme pilnveidoties un attīstīties.
PIENĀKUMI
Apliecību, izziņu, līgumu un citu dokumentu rakstiskā tulkošana un noformēšana;
Dokumentu tulkojumu paraugu sagatavošana.
MĒS PIEDĀVĀJAM
Iegūt praktiskas zināšanas tulkošanas pakalpojumu nozarē;
2019.gada 1. novembrī norisinājās divpadsmitā gadskārtējā konference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – tulkotāja profesijas nākotne strauji mainīgajā tehnoloģiskajā un politiskajā realitātē”, ko rīkoja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Konference tika veltīta aktuālajiem Eiropas Savienības valodas un tulkošanas jautājumiem, lai veicinātu diskusiju par Eiropas Savienības tekstu tulkošanu latviešu valodā, sadarbību un tulkotājam nepieciešamajām prasmēm nākotnē.
Šogad Eiropas Savienības institūciju pārstāvji, nozares eksperti, mācībspēki un valodnieki apsprieda multilingvismu un valodas aizsardzību politiskajā līmenī, kā arī diskutēja par tulkošanas un tehnoloģiju mijiedarbību un nākotnes perspektīvām.
Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Satiksmes ministrijas, Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāvji. Pasākumu vadīja Liena Muskare, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītāja, savukārt paneļdiskusijas vadīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš un Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta vadītājs Mareks Graudiņš.
Lai nodrošinātu informācijas apriti visās 24 Eiropas Savienības oficiālajās valodās, tās institūcijās strādā teju tūkstotis mutisko tulku un vairāki tūkstoši tulkotāju. Vēl pirms gadiem 30 galvenā saziņas valoda Eiropas institūcijās bija franču, kas izsenis bijusi galvenā diplomātijas valoda visā pasaulē. Šodien to izkonkurējusi angļu mēle – tieši tajā sākotnēji top vairums ES dokumentu. To raksturo arī Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītājas Lienas Muskares teiktais:
“Vēl pirms 15 gadiem, kad es sāku strādāt Eiropas Komisijā, kādi 20% dokumentu bija oriģināli franču valodā.
Bet tagad franču un citās valodās ir varbūt kādi 5%. Angļu valoda nenoliedzami dominē. Arī dokumentu autoriem, kas strādā dažādos dienestos, angļu valoda noteikti ir tā, ko viņi pārzina vislabāk.”
Lai gan Lielbritānija pašlaik ir uz sliekšņa, lai pamestu ES, angļu valoda paliks viena no oficiālajām valodām, jo tajā runā arī Īrijā un Maltā. Liena Muskare domā, ka tuvākajos gados angļu valodas popularitāte Eiropas institūcijās radikāli nemazināsies.
“Varbūt ne tuvākajos piecos gados, bet ilgākā laika posmā, ja Lielbritānija izstāsies, Vācija un Francija noteikti centīsies palielināt savu valodu ietekmi,” norāda Muskare.
ES tulkotājiem augstā līmenī jāzina vismaz divas oficiālās valodas, izņemot dzimto. Vienai no tām jābūt angļu. Un, visticamāk, tā arī paliks, jo, pēc “Eurostat” datiem, 94% vidusskolēnu ES 2016. gadā mācījās angļu valodu kā svešvalodu. Salīdzinājumam – 21,5% mācījās spāņu, 17,2% – vācu un 16,4% – franču. Šajos datos gan nav ietverta Lielbritānija.
Vairums ES angliski tapušo dokumentu autoriem angļu valoda nemaz nav dzimtā. Un tas vēl vairāk sarežģī tulkotāju darbu, mēģinot tekstu atveidot citā valodā.
“Dažkārt ir tā: terminus saliekam pareizi, lasām teikumu un saprotam visus vārdus, bet nesaprotam, kas šajā teikumā ir pateikts. Nevaram uztvert būtību. It kā ir latviski, bet nav latviski,” saka Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja Daina Vaivare. Viņa uzsver – tulkojumos jāiegulda arī daudz darba latviešu valodas noslīpēšanā.
