Foto no Facebook

2019.gada 1. novembrī norisinājās divpadsmitā gadskārtējā konference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – tulkotāja profesijas nākotne strauji mainīgajā tehnoloģiskajā un politiskajā realitātē”, ko rīkoja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Konference tika veltīta aktuālajiem Eiropas Savienības valodas un tulkošanas jautājumiem, lai veicinātu diskusiju par Eiropas Savienības tekstu tulkošanu latviešu valodā, sadarbību un tulkotājam nepieciešamajām prasmēm nākotnē.

Šogad Eiropas Savienības institūciju pārstāvji, nozares eksperti, mācībspēki un valodnieki apsprieda multilingvismu un valodas aizsardzību politiskajā līmenī, kā arī diskutēja par tulkošanas un tehnoloģiju mijiedarbību un nākotnes perspektīvām.

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Satiksmes ministrijas, Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāvji. Pasākumu vadīja Liena Muskare, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītāja, savukārt paneļdiskusijas vadīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš un Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta vadītājs Mareks Graudiņš.

Lai nodrošinātu informācijas apriti visās 24 Eiropas Savienības oficiālajās valodās, tās institūcijās strādā teju tūkstotis mutisko tulku un vairāki tūkstoši tulkotāju. Vēl pirms gadiem 30 galvenā saziņas valoda Eiropas institūcijās bija franču, kas izsenis bijusi galvenā diplomātijas valoda visā pasaulē. Šodien to izkonkurējusi angļu mēle – tieši tajā sākotnēji top vairums ES dokumentu. To raksturo arī Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītājas Lienas Muskares teiktais:

“Vēl pirms 15 gadiem, kad es sāku strādāt Eiropas Komisijā, kādi 20% dokumentu bija oriģināli franču valodā.

Bet tagad franču un citās valodās ir varbūt kādi 5%. Angļu valoda nenoliedzami dominē. Arī dokumentu autoriem, kas strādā dažādos dienestos, angļu valoda noteikti ir tā, ko viņi pārzina vislabāk.”

Lai gan Lielbritānija pašlaik ir uz sliekšņa, lai pamestu ES, angļu valoda paliks viena no oficiālajām valodām, jo tajā runā arī Īrijā un Maltā. Liena Muskare domā, ka tuvākajos gados angļu valodas popularitāte Eiropas institūcijās radikāli nemazināsies.

“Varbūt ne tuvākajos piecos gados, bet ilgākā laika posmā, ja Lielbritānija izstāsies, Vācija un Francija noteikti centīsies palielināt savu valodu ietekmi,” norāda Muskare.

ES tulkotājiem augstā līmenī jāzina vismaz divas oficiālās valodas, izņemot dzimto. Vienai no tām jābūt angļu. Un, visticamāk, tā arī paliks, jo, pēc “Eurostat” datiem, 94% vidusskolēnu ES 2016. gadā mācījās angļu valodu kā svešvalodu. Salīdzinājumam – 21,5% mācījās spāņu, 17,2% – vācu un 16,4% – franču. Šajos datos gan nav ietverta Lielbritānija.

Vairums ES angliski tapušo dokumentu autoriem angļu valoda nemaz nav dzimtā. Un tas vēl vairāk sarežģī tulkotāju darbu, mēģinot tekstu atveidot citā valodā.

“Dažkārt ir tā: terminus saliekam pareizi, lasām teikumu un saprotam visus vārdus, bet nesaprotam, kas šajā teikumā ir pateikts. Nevaram uztvert būtību. It kā ir latviski, bet nav latviski,” saka Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja Daina Vaivare. Viņa uzsver – tulkojumos jāiegulda arī daudz darba latviešu valodas noslīpēšanā.

Avoti: Vizma Boļše, Baltic Media un LSM