Work From Home! Teach Languages Online

Work From Home! Teach Languages Online

We are offering an opportunity to join Baltic Media language training centre team and currently accept applications for Online Language Course Teacher for various languages. We are looking for Online English, Swedish, Japanese, Russian, Chinese, Norwegian, Latvian and other language teachers for long-term cooperation.

Baltic Media Ltd. is an ISO-certified language service agency, which specializes in all Nordic and Baltic languages. Baltic Media Ltd. was founded in Sweden in 1991, but operates in the Baltics since 1994 and is one of the leading companies in providing high-quality language services.

ONLINE LANGUAGE COURSE TEACHER:

REQUIREMENTS

  • Highly qualified and certified to teach languages;
  • Excellent knowledge of languages;
  • Experience in remote teaching;
  • Experience with various Online teaching platforms (Zoom, Skype, Discord, Google Hangouts etc.);
  • Ability to independently plan workflow, problem-solving and decision-making;
  • Strong organization skills and high attention to details;
  • Passionate about language learning and helping others achieve their language goals;
  • Computer with camera and microphone with reliable high-speed internet connection are a must.

DUTIES

  • Teaching online language courses for groups and/or individuals;
  • Preparation of training programs;
  • Preparation of teaching materials;
  • Responsibly and accurately perform all responsibilities related to conducting Online courses.

WE OFFER

  • Work in a multicultural environment;
  • Projects (piece-work);
  • Consulting and support during the whole project period;
  • Opportunity to work from any place convenient for you (work from home);
  • Competitive salary depending on education, qualifications, work ability and experience 

To apply for the Online Language Course Teacher vacancy, send your CV to kursi@balticmedia.com. Please indicate in the application the desired payment for an academic hour (45min) and an astronomical hour (60min), as well as the language combinations in which you can teach the language remotely.

Avots: Baltic Media Language Training Centre

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas – Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, Latvijas 15 gadus vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā, un viņu sniegums atbilst vidējam OECD dalībvalstu rādītājam.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs 27 pētījuma dalībvalstu vidū.

Kopumā jāsecina, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr puse aptaujāto pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairākas svešvalodas. Latvijā 94% aptaujāto skolēnu apgūst vismaz divas svešvalodas.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?

Kā stiprināt dzimto valodu pašu zemē?
Baltic Media Valodu mācību centrs

Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī bija pulcējis vienkopus daudzas personas – gan valodniekus, literātus, mācībspēkus, gan arī par valsts valodu atbildīgo institūciju pārstāvjus –, lai meklētu risinājumus, kā uzlabot valsts valodas politiku un kā veicināt mūsu lingvistisko uzvedību dažādās dzīves jomās.

Atklājot diskusiju “Tēmturis – valsts valoda”, Levits uzsvēra, ka valsts valoda ir viens no neaizskaramiem Satversmes kodola elementiem, kam ir visaugstākais konstitucionālais statuss. Prezidents uzskata, ka kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai skolēni latviešu valodu pārzinātu dziļākā līmenī, nekā tas notiek ģimenē vai komunicējot ar draugiem.

Prezidents atzina, ka liela loma valsts valodas stiprināšanā ir masu medijiem un ka valsts atbalsts būtu jādod tiem komercmedijiem, kuri izpilda kvalitātes priekšnoteikumus pareizas latviešu valodas lietojuma ziņā. “Vērtējot, kuri būtu tie mediji, kas būtu cienīgi saņemt valsts atbalstu, kā vienam no būtiskiem nosacījumiem vajadzētu būt arī valsts valodas kvalitātei,” sacīja Levits. Viņš uzskata, ka latviešu valoda ir jāstiprina, jo savu normālo statusu, kādam tam vajadzētu būt, valsts valoda vēl nav sasniegusi.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Prezidents arī rosināja darīt visu iespējamo, lai latvieši netiktu diskriminēti darba tirgū. Piemēram, varbūt varētu rīkot sociālās kampaņas, kas palīdzētu cilvēkus pārliecināt, ka “runāt latviešu valodā ir stilīgi”.

Valodniece Vineta Poriņa, pievēršoties latviski runājošo cilvēku diskriminācijai darba tirgū, pastāstīja, ka Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā internetā patlaban atrodamas 500 vakances, kur tiek prasītas krievu valodas zināšanas – gan kopā ar valsts valodu, gan arī atsevišķi. Piemēram, sabiedrības veselības speciālistam Rīgas 1. slimnīcā līdzās latviešu valodai labā līmenī jāprot arī krievu valoda. Viņa pievērsās arī tēmai, par kuru ne reizi vien rakstījusi arī “Latvijas Avīze”, proti, mediķiem, kuri neprot tik labā līmenī krievu valodu, lai spētu sazināties ar Latvijas iedzīvotājiem pacientiem, kuri savukārt nezina valsts valodu. Fonds “Krievu pasaule” rīkojot kursus medicīnas augstskolu studentiem, lai viņi varētu komunicēt ar saviem pacientiem. “Šogad Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā kursus studentiem, lai viņi varētu apgūt kursus medicīnas terminoloģijā, savukārt Latvijas Universitāte rīko studentiem krievu valodas kursus,” pastāstīja Poriņa. Viņa aicināja veidot apmācības programmu krievu–latviešu valodas tulkiem, kas varētu strādāt slimnīcās un palīdzēt mediķiem komunikācijā ar slimniekiem.

Viens no diskusijas aspektiem bija arī valsts valodas un informācijas tehnoloģiju saskarsme. Uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka lielākais izaicinājums gan latviešiem, gan igauņiem un lietuviešiem būšot tas, lai mākslīgais intelekts zinātu ne tikai lielās valodas, bet arī latviešu un citas ne tik lielas valodas. “Latviešu valodai nekad nav bijis tik stingrs statuss kā patlaban, jo Latvija ir arī Eiropas Savienības valsts, un tas dod iespēju risināt valodas jautājumu jau Eiropas līmenī. Tas dod iespēju ne tikai Latvijā rūpēties par latviešu valodu, bet arī lēmumu pieņemšanas centros Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā,” atzina Vasiļjevs un uzsvēra, ka Latvijā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas joprojām nav izstrādāta digitālo tehnoloģiju valsts valodas programma.

Publiciste Rudīte Kalpiņa aicināja klātesošos politiķus – izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kultūras ministru Nauri Puntuli un tieslietu ministru Jāni Bordānu – nekavēties ar valsts valodas stiprināšanas ilgtermiņa plāna izstrādi un rīcības politiku, jo latviešu valodas kvalitāte zūd mūsu acu priekšā kā kūstošs ledus gabals. Ministre Šuplinska gan skaidroja, ka patlaban apspriešanai sabiedrībā ir nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes un ka tās palīdzēšot nostiprināt latviešu valodas pozīcijas un lingvistisko uzvedību.

Autors: Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

German Gender Disagreement

German Gender Disagreement

The Association for German Language (GfdS) is calling for end to the practice of using an asterisk to make gender-specific nouns seem gender-neutral in German, reports Deutsche Welle.

In the same way that the asterisk has been used in the U.S. to create gender-neutral words like Latinx, it has been used more and more frequently in German media and public documents to make masculine or feminine nouns gender neutral, as in Kolleg*in (colleague) or Rentner*in (retiree).

However the state-sponsored language association GfdS is claiming that the asterisk “does not conform either to German grammar or to the rules of spelling,” so it is recommending an end to the use of the asterisk, and other methods of gender neutralization, like a colon or an underscore.

The GfdS also pointed out that the asterisk does a poor job addressing words in which the spelling changes based on gender. For instance, “doctor” is spelled with an umlaut in its female form (Ärztin), but with one in the male form (Arzt). The statement also claims the asterisk and its substitutes make pronunciation difficult.

“Although the GfdS advocates for non-discriminatory language in principle, the so-called gender asterisk is not a suitable means to this end from a linguistic point of view,” concludes the Gfds.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

The criticism coincides with the publication of the latest (28th) edition of Die deutsche Rechtschreibung (Dictionary of the German Language), by the Duden Publishing House which aims to be “the reliable authority for all topics relating to the German language and spelling” and “always up to date.”

Among its 148,000 keywords, the Duden includes 3,000 new words, while 300 outdated terms were removed. Included were such words such as: bee-friendly, flight shame, hate speech, Geisterspiel (sports match played behind closed doors), binge watching, cisgender, and lockdown. The new terms in Duden are a reflection of the latest social developments, like climate change, the coronavirus pandemic, social media, racism, and equality.

The Verein deutsche Sprache (VDS—another German Language Society) is also campaigning against the introduction of gender-minded language with the petition Schluss mit dem Gender-Unfug! (Enough of the Gender Shenanigans) and what it sees as the excessive use of anglicisms in the new Duden edition.

According to Deutsche Welle, VDS chair Walter Krämer said that there should “finally be an end to certain individuals condescendingly deciding how language should develop,” addeding: “Many people take what is written in the Duden at face value and will believe that gender stars and similar constructs are real components of the German language.”

Bernd Gögel, chair of the far-right Alternative for Germany (AfD) parliamentary group in Baden-Württemberg, criticized the Duden as an “ideological aid for the implementation of left-wing politics.” Terms such as “everyday racism,” “right-wing terrorist,” or “climate emergency” are “ideological” and used by small groups, who, according to Gögel, want to tell the majority of German citizens how they should speak.

Sorce: Language Magazine

Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā

nick-morrison-FHnnjk1Yj7Y-unsplash

Vai zini kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā?

Saikļa “ka” un apstākļa vārda “kad” nepareiza lietošana – apstākļa vārds “kad”, ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis “ka” nekad neievada laika apstākļa palīgteikumu (Es zinu, kad man jāizdara. Es zinu, ka man jāizdara.).

“Tā kā” ir cēloņa saiklis, šā saikļa vietā nedrīkst lietot neliterāro “par cik” (Tā kā spīdēja saule, bija silti). Ar saikli “tā kā” ievadītais palīgteikums vienmēr atradīsies pirms virsteikuma. “Tā ka” ir seku saiklis (Lija lietus, tā ka palikām mājās).

Vārdu “papildu” lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem (Papildu pienākumi, papildu slodze). Savukārt vārds “papildus” ir apstākļa vārds, kas parasti tiek lietots kopā ar darbības vārdu (Papildus rosīties, papildus skraidīt).

“Kā” un “nekā” lietojums salīdzinājuma teikumos – pareizi lietot darbības vārda apgalvojuma formu + “nekā” (Vairāk nekā 380 dalībnieku) vai darbības vārdu nolieguma formā + “kā” (Ne vairāk kā 380 dalībnieku), resp., teikumā jābūt vismaz vienam “ne”.

“Nākamais” ir tāds, kas ir nākamais pēc kārtas (Nākamais gājiens, nākamā pietura). “Nākošais” ir tāds, kas virzās, iet, nāk pretim (Pretim nākošais suns).

Ja personas vietniekvārds “jūs” lietots, lai privātā sarunā (vēstulēs, iesniegumos, e-pastos) aizstātu personas vārdu un izrādītu īpašu cieņu, vietniekvārds būtu lietojams ar lielo burtu. Ja ar “jūs” tiek uzrunātas vairākas personas, vietniekvārds lietojams ar mazo sākumburtu.

Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājuma palīgteikumu, tad to no salīdzināmās daļas atdala ar komatu (Bija jāstrādā vairāk, nekā biju plānojis). Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājumu (ne palīgteikumu), tad pirms tā komats nav jāliek (Man bija jāstrādā vairāk nekā tev.)

“Citāds”, “citādāks”, “savāds” un “savādāks” – Šie ir apstākļa vārdi: divi pamata pakāpē, divi darināti pārākajā pakāpē ar piedēkli -āk-. Vārdiem “savādi” un “citādi” ir dažādas nozīmes, tie nav sinonīmi (parasti viss, kas ir dīvains, ir arī atšķirīgs, savukārt ne viss, kas ir atšķirīgs, ir dīvains, tāpēc šī saikne abos virzienos nav viens un tas pats). “Savādi” nozīmē “dīvaini”, “jocīgi”, savukārt “citādi” nozīmē “citā veidā”.

Ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi bet, kā arī, tomēr, taču, toties, ne, nevis, kaut gan, lai gan, kaut arī, lai arī, tad šo saikļu priekšā vienmēr ir liekams komats.

Ar pieturzīmi no paskaidrojošajiem vārdiem no abām pusēm atdala: starp citu, piemēram, proti, tas ir, respektīvi (izņemot gadījumus, kad pilda saikļa “vai” funkcijas), īsāk, konkrētāk, pareizāk, precīzāk, var teikt, var sacīt, vārdu sakot, jāsaka, citiem vārdiem, iespējams, protams, visticamāk, šķiet, domājams, nenoliedzami, bez šaubām.

Savrupinājumos no paskaidrojošajiem vārdiem neatdala: galvenokārt, īpaši, it sevišķi, parasti, retāk, biežāk, patiesībā, tā sauktais, tā saucamais, to starpā, vairāk, vismaz, arī, pat, sevišķi, jo sevišķi, to skaitā, tostarp, visvairāk, mazāk, savukārt, diemžēl, sakarā ar, saistībā ar, acīmredzot, acīm redzot, saskaņā ar, salīdzinājumā ar, atkarībā no, atbilstoši (kam).

Izsauksmes vārdu “lūdzu” lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi. (Lūdzu, piecelieties!) Izsauksmes vārdu “lūdzu” atdala ar komatu un to parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds lietots pavēles izteiksmē.
Savukārt darbības vārda “lūdzu” 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi (Lūdzu piecelties), vai ar lietvārdu akuzatīvā (Lūdzu klusumu. Nepareizi- lūdzu, klusumu).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nereti, kad ir nepieciešams lietot darbības vārda īstenības izteiksmi (-at, -āt), tiek lietota pavēles izteiksme ar izskaņu -iet, un otrādi (Ienāciet istabā! Kā jūs domājat? Nepareizi- Lūdzu, ienākat istabā!).

Tiek lietotas nepareizas vietniekvārdu locījumu formas “pie tevīm”, “pie manīm” (Pie tevis, pie manis).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nevis “man ir jācep pīrāgus”, bet gan “man ir jācep pīrāgi”.

Avots: Pedagogs.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā

giammarco-boscaro-zeH-ljawHtg-unsplash

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās  ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu  (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”).

Nesenajā 2017. gadā Rektoru padomes ģenerāldirektors Jānis Bernāts skaidri un pamatoti atzina: “[..] par prasībām rektoram nevarētu diskutēt, jo viņam būtu jāzina valsts valoda augstajā C1 līmenī.” Nekas nav mainījies. Turklāt iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas.

Nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus (ne vienmēr ir būtiski noteikt obligātu prasību zināt valsts valodu). Tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā (skaidrs, ka likumā iekļautā atruna par tulkošanu faktiski paliktu formālas izpildes līmenī; sociolingvistiski pētījumi liecina par latviešu slieksmi arī daudz vienkāršākās situācijās saskarsmē ar cittautiešiem pie pirmās izdevības atteikties no latviešu valodas) nozīmē, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru nenovēršami mainītos darba un dokumentācijas valoda, liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā.

Var apšaubīt, vai cilvēks, kas plāno iesaistīties Latvijas intelektuālās un akadēmiskās vides attīstīšanā, spētu to darīt efektīvi un kvalitatīvi, ja viņam līdztekus nav bijusi vēlme apgūt latviešu valodu, kas ir nosacījums patiesai klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā un pilnvērtīgai konteksta izpratnei, bet konteksta izpratne savukārt ir nosacījums kvalitatīvam, Latvijas specifiskajām vajadzībām un interesēm atbilstošam rektora darbam. Maz ticams, ka izcila personība, kas mērķtiecīgi iecerējusi darboties Latvijas augtākajā izglītībā, to izlemtu darīt vien rektora vakances līmenī un neizprastu valodas zināšanu nozīmi. Loģiska secība būtu ierašanās šeit akadēmiskā vai zinātniskā darbā, pakāpeniska situācijas apzināšana un valodas apgūšana, lai pēc tam pretendētu uz augstiem amatiem. Iespējas pilnvērtīgi mācīties valodu līdztekus intensīvajam rektora darbam būtu apgrūtinātas, turklāt, kā zināms, pusmūžā valodas apguve prasa ievērojamus pūliņus.

Rektors ir augsts, intelektuāli piesātināts un prestižs amats; rektors pilda ne vien tehniska rakstura administratīvus uzdevumus un rūpējas par attiecīgās iestādes kvalitatīvu darbu šaurā izpratnē, bet savā darbībā iemieso un attīsta Latvijas valstiskās un kultūras vērtības. Jāpiebilst, ka privāto augstskolu parasti šaurais, nišas darbības raksturs ir pavisam cits gadījums, ko nevar salīdzināt ar tiem uzdevumiem, kurus pilda valsts augstskolas.

Vēl viens solis virzienā uz atteikšanos no latviešu valodas akadēmiskajā jomā būtu arī zīmīgs un ārkārtīgi nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai – ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību. Tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. Ir bijuši daudzi mēģinājumi dažādās jomās ar dažādu argumentāciju priekšplānā izvirzīt angļu valodu kā prioritāru, ērtāku, izdevīgāku. Jāatzīst, ka šādi centieni atgādina nesenajā okupācijas laikā raksturīgos mēģinājumus visur iebīdīt krievu valodu un latviešu valodu klusi “izņemt” no dažādiem ikdienas lietojuma posmiem; toreiz sabiedrība protestēja un nepieļāva. Vienīgā atšķirība, ka krievu valodas vietā nākusi angļu valoda.

Pašreizējā situācijā, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā jau ir ievērojami pieaugusi un latviešu valodas lietotāji lavīnveidīgi paši ir pieslējušies angļu valodas izmantošanai profesionālajā darbībā un sadzīvē, īpaši rūpīgi jāapsver jebkurš lēmums, kas vēl vairāk pastiprina angļu valodas dominanci, bet otrā plānā atbīda latviešu valodu.

Augstāko izglītību ilgstoši novārdzina ar finansējuma nepietiekamību un strukturālām nepilnībām saistības problēmas. Šo iemeslu (nevis latviešu valodas zināšanu nosacījuma dēļ) augstskolas nespēj piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību (un turklāt ar latviešu valodas zināšanām), kas iegūta Latvijā vai labākajās ārvalstu universitātēs.

Un – vai gan varam iedomāties kādu citu mūsdienīgu, sevi cienošu valsti, kurā valsts augstskolu vadītu attiecīgo valsts valodu nezinošs rektors? Jāpiebilst, ka izslavēto Tartu Universitāti, ko labprāt piemin visdažādākajos kontekstos, vada igaunis.

Avots: LVportals.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

Baltic Media Language Training Centre resumes on-site language classes on 1 June, 2020 in strict compliance with all national precautionary measures. Our on-site classes will gather no more than 5 people per group and keep 2m distance between the students themselves and the tutor as well as provide the necessary disinfection means in all study rooms. For the sake of safety, both the tutor and students will wear face masks. After each class, the rooms will be disinfected and ventilated.
We also continue to offer online language courses for those who are still outside Riga or consider this way of learning more appropriate. Online classes take place in Zoom, Skype, Discord or similar platforms in which the tutor can communicate with students, share study materials and use various audio or visual means.

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

 

Since 2011, Language Training Center Baltic Media is an accredited educational institution of the Ministry of Education of the Republic of Latvia. The State Education Development Agency has accredited, licensed the following educational programs of Baltic Media Language Learning Center:
Type of programs: Professional growth and personal development (non-formal adult education). Educational documents – certificate.

To find out our on-site and online course schedule click here.

Baltic Media Ltd., Elizabetes iela 11, Office No. 1
LV-1010 Rīga Latvia/Lettonie

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Zviedru valoda. No Vikingu laikiem līdz mūsdienām: tās attīstība, īpatnības un statuss – 2. daļa

christian-widell-i-p_ktXuJkI-unsplash

Turpinām rakstu sēriju par mūsdienu zviedru valodu un tās vēsturi. Šajā rakstā varēsiet lasīt par to, kā citas valodas ir ietekmējušas zviedru valodu, kurās valodās ir aizguvumi no skandināvu valodām un starp kurām valodām ir vislielākā līdzība.

Raksta sākums: Zviedru valoda no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Informācija pirms izvēlies zviedru valodas kursus. 

Citu valodu ietekme

Zviedru valoda gadsimtu gaitā ir aizguvusi dažādus citu valodu vārdus. Kristietības ienākšana 11. gadsimtā nesa sev līdzi daudzus latīņu un grieķu vārdus, piemēram, kyrka (baznīca), präst (priesteris), mässa (mesa) un paradis (paradīze).

Viduslaikos galvenā literatūra bija bruņinieku romāni un hronikas, kuri vēstīja galvenokārt par karali un galmu. Klosteri tulkoja reliģisko literatūru. Vadstena abatija kļuva par garīgo centru, kurā tapa daudzi teksti.

Pateicoties tirdzniecībai un amatniecībai auga pilsētas. Tika aizgūti un radīti vārdi, lai raksturotu jaunos dzīves elementus. Hanzas savienībā izmantotā vācu valoda šajā laikā atstāja vislielāko ietekmi uz zviedru valodu. Vindögat (jumta logs) tika aizstāts ar fönster (sienas logs), eldhuset pārtapa par kök (virtuvi), mön (jaunava) tapa par jungfru, börja par begynna (sākt), gälda par betala (maksāt), mål un tunga tapa par språk (valoda). Pilsētās parādījās rådhus (rātsnams), borgerskap (pilsētnieki), väktare (sargi), fängelse (cietumi), fogde (šerifi) un bödel (bendes).

Köpmän (tirgotāji) rīkojās ar varor (preces), vikter (svari), mynt (monētas) un räkenskap (rēķini). Šim laikam raksturīgās profesijas bija skräddare (drēbnieks), skomakare (kurpnieks), slaktare (miesnieks) un krögare (krodzinieks).

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Vācu valodas vārdu aizguve turpinājās visus viduslaikus, kā arī reformācijas laikā 16. gadsimtā, kad zviedri pieņēma luterānismu, un arī Trīsdesmitgadu kara laikā 17. gadsimtā.

Zinātnes un augstākās izglītības valoda ilgstoši bija latīņu. Taču 17. gadsimtā, kad Francija Saules Karaļa Luija XIV vadībā kļuva par Eiropas vadošo nāciju, franču valoda kļuva par ietekmīgu valodu, un tā nostabilizējās 18. gadsimtā, kultūras un apgaismības gadsimtā.

Šajā laikā valodā ienāca tādi vārdi kā möbel (mēbeles), balkong (balkons), garderob (garderobe), salong (salons), mustasch (ūsas), parfym (smaržas), sås (mērce), kastrull (kastrolis), balett (balets), ridå (aizskari), pjäs (luga), journalist (žurnālists), roman (romāns), modern (moderns).

19. gadsimtā, pateicoties industrializācijai, ceļošanai un sportam, populāra kļuva angļu valoda. Tika aizgūti tādi vārdi kā jobb (darbs), strejk (streiks), bojkott (boikots), räls (sliedes), lokomotiv (lokomotīve), turist (tūrists), sport (sports), rekord (sasniegums).

Kad 19. gadsimta sākumā Ziemeļvalstis beidza karot viena ar otru, radās spēcīga solidaritātes izjūta, dodot iespēju attīstīties Skandināvisma kustībai, kurai sekoja modernisma vilnis literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē.

Tā kā rakstnieki un mākslinieki brīvi pārvietojās no valsts uz valsti, tad zviedru valodā ienāca vārdi no dāņu un norvēģu valodām: hänsyn (apsvērums), spydig (ļauns), underfundig (viltīgs), förälskelse (mīlestība), rabalder (troksnis).

20. gadsimts bija angļu valodas gadsimts. Kopš Otrā Pasaules kara angļu valoda praktiski bija vienīgā valoda no kuras tika aizgūti vārdi. Imigrantu valodas maz ietekmējušas zviedru valodu, kaut arī kebabs, pica un kuskuss ir ikdienā lietoti vārdi.

Citām valodām aizdotie vārdi

Angļu valoda aizguva vairākus skandināvu vārdus vikingu ēras laikā. Angļu valodas window (logs) nāk no sena ziemeļu vārda vindauga, zviedriski – vindöga (atvērums jumtā). Angļu starboard (borts) nāk no ziemeļu styrbord – kuģa mala, pie kuras piestiprināts airis.

Vēl daži zviedru vārdi citās valodās ir ombudsman (tiesībsargs) un smorgasbord (zviedru galds).

Līdzības starp valodām

Björken ir birk dāniski, bjerk norvēģiski, björk islandiski, birch angliski, Birke – vāciski, berknīderlandiski, bereza – krieviski, brzoza – poliski, bērzs – latviski, beržas – lietuviski un bhurja sanskritā.

 

Avots: sharingsweden.se.

Informācija par zviedru valodu tiem, kas vēlas  iemācīties zviedru valodu. Zviedru valodas kursi Rīgā. Baltic Media.
Informācija par zviedru valodu tiem, kas vēlas iemācīties zviedru valodu. Zviedru valodas kursi Rīgā.

Zviedru valoda: Kā IKEA izdomā amizantos mēbeļu nosaukumus?

billow-926-Q3ae5oBLXtY-unsplash

Zviedru valoda Ikea preču nosaukumos

Kā izrādās, mēbeļu lielražotājs IKEA ir izstrādājis noteiktu sistēmu, kā piešķirt konkrētus nosaukumus savai produkcijai. Mēbeļu un to līniju nosaukumus savulaik ir izdomājis Ikea dibinātājs Ingvars Kamprads, kas visu dzīvi cīnījās ar disleksiju. Veikala dibinātājs bija pamanījis, ka viņš spēj atcerēties un vizualizēt produktus, ja tie ir nosaukti lietvārdos nevis noteiktos kodos vai skaitļu kombinācijās. Tieši šī iemesla dēļ Kamprads radīja īpašu vārdu sistēmu zviedru valodā, kuros nodēvēja mēbeles. Arī mūsdienās Ikea veikalos piekopj šo sistēmu.

⭐️KĀPĒC IZVĒLĒTIES BALTIC MEDIA® VALODU KURSUS?

⭐️KO PAR  BALTIC MEDIA® VALODU KURSIEM SAKA KLIENTI?

⭐️KĀPĒC IZVĒLĒTIES TIEŠSAISTES – ONLINE VALODU KURSUS?

⭐️VALODU KURSI JAUNIEŠIEM, PUSAUDŽIEM UN BĒRNIEM

⭐️VALODU KURSI KLĀTIENĒ UN ONLINE UZŅĒMUMIEM UN VALSTS IESTĀDĒM

⭐️VALODU KURSI ONLINE UN KLĀTIENĒ PRIVĀTPERSONĀM – PRIVĀTIE KURSI

⭐️UZZINI VAIRĀK PAR BALTIC MEDIA® VALODU KURSIEM – KONTAKTI

Piemēram, Ikea grāmatu plaukti būs nosaukti profesiju nosaukumos vai zēnu vārdos, bet paklāji būs nodēvēti Dānijas vai Zviedrijas pilsētu nosaukumos. Tomēr, starp lietvārdiem reizēm mēdz pavīdēt arī kādi īpašības vārdi. Piemēram, Ikea slaveno, vienkāršoto mēbeļu kolekciju dēvē par “Lack”, kas burtiski nozīmē “lakots”.

Lūk, Ikea mēbeļu nosaukumu sadalījums:

  • Vannasistabas piederumi – Zviedrijas ezeru un citu ūdenskrātuvju nosaukumi zviedru valodā
  • Gultas tekstils – ziedu un augu nosaukumi
  • Gultas, skapji un kumodes – Norvēģijas vietu nosaukumi
  • Plaukti – profesijas un zēnu vārdi
  • Bļodas, vāzes, sveces un svečturi – Zviedrijas vietu nosaukumi, īpašības vārdi, garšaugi, garšvielas, augļi un ogas
  • Kastes, sienu dekori, attēli un rāmji, pulksteņi – zviedru slengi, Zviedrijas vietu nosaukumi
  • Bērnu preces – zīdītāji, putni un īpašības vārdi
  • Galdi, krēsli un biroja krēsli – skandināvu zēnu vārdi
  • Audumi, aizkari – skandināvu meiteņu vārdi
  • Dārza mēbeles – Skandināvijas salu nosaukumi
  • Virtuves aksesuāri – zivis, sēnes un īpašības vārdi
  • Gaismekļi – mērvienības, gadalaiki, mēneši, dienas, kuģniecības un jūrniecības termini, Zviedrijas vietu nosaukumi
  • Paklāji – Dānijas vietu nosaukumi
  • Dīvāni un atpūtas krēsli – Zviedrijas vietu nosaukumi

Interesanti, ka uzņēmums nomaina nosaukumu konkrētām precēm konkrētā valstī, ja šis vārds apzīmē rupjību noteiktajā vietā. Labs piemērs ir ķeblīša nosaukums “Fartfull”, kas angliski runājošajās valstīs ir sasaistāms nosaukums ar skaļu vēdera gāžu izdalīšanos.

Avots: Tvnet.lv. Visu rakstu lasiet šeit.