Kategorija: Lingvistika

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad notiks 14. oktobrī

Leave a comment

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad norisināsies sestdienā, 14. oktobrī, pulksten 12.15.

Šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska. Diktāts tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv. Klātienes rakstīšanas vietas izziņos turpmākajās nedēļās.

Pasākuma rīkotāji norādīja, ka sākusies sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību, lai sniegtu iespēju neredzīgiem, vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt latviešu valodu un stiprināt tās saknes mūsdienu multikulturālajā vidē. Deviņu gadu laikā no neliela valodas entuziastu rīkota pasākuma tas ir izaudzis par starptautisku projektu, kurā pērn piedalījās 2000 interesentu no 29 valstīm.

Katru gadu kāds no mūsdienu latviešu rakstniekiem rada aptuveni 300 vārdu tekstu, ko diktē kāds slavens latviešu aktieris. Diktāta dalībniekiem atzīmes netiek liktas, un diktātu var rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.

Labākajiem diktāta dalībniekiem tiks pasniegtas dāvanas no diktāta sadarbības partneriem. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt interneta vietnē “www.raksti.org” pāris mēnešu laikā pēc pasākuma norises.

Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs un apstiprinās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Galveno darbības rādītāju (KPI) uzlabošana, izmantojot valodu kursus ienākšanai starptautiskajā tirgū

Leave a comment

Mūsdienu globalizētajā pasaulē paplašināšanās starptautiskajos tirgos ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību daudziem uzņēmumiem. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs jaunuzņēmums vai starptautiska korporācija, spēja efektīvi sazināties un sadarboties ar klientiem un partneriem dažādās valstīs ir ļoti svarīga. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot savas izredzes gūt panākumus, ieejot starptautiskajos tirgos, ir ieguldīt līdzekļus valodu kursos. Šajā rakstā aplūkosim, kā valodu kursi var uzlabot galvenos darbības rādītājus (KPI) un veicināt jūsu uzņēmuma panākumus starptautiskajā arēnā.

Uzticības un attiecību veidošana
Ieejot jaunā tirgū, ir būtiski veidot uzticību un nodibināt ciešas attiecības ar klientiem un partneriem. Valodu kursi ļauj jūsu komandas locekļiem tieši sazināties ar vietējām ieinteresētajām personām, veicinot attiecību un saiknes veidošanos. Runājot viņu valodā, jūs apliecināt cieņu pret viņu kultūru un apņemšanos izprast viņu vajadzības. Šāds personalizācijas līmenis var ievērojami veicināt uzticēšanos, pavērt durvis jaunām iespējām un uzlabot klientu apmierinātību.

Uzlabota tirgus izpēte un konkurences analīze
Svarīgs aspekts, lai veiksmīgi ienāktu jaunā tirgū, ir rūpīga tirgus izpēte un konkurences analīze. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai iegūt informāciju tieši no vietējiem avotiem, piemēram, interviju veikšana, nozares pasākumu apmeklēšana vai vietējo plašsaziņas līdzekļu pārskatīšana. Izprotot valodas nianses, jūsu komanda var piekļūt informācijai, kas var palikt nepamanīta, paļaujoties tikai uz tulkojumiem. Šī priekšrocība ļauj labāk izprast tirgus situāciju, patērētāju vēlmes un jaunās tendences, sniedzot jums konkurences priekšrocības.

Efektīva saziņa un klientu atbalsts
Skaidra un efektīva saziņa ir jebkura uzņēmuma darbības pamatā. Valodu kursi nodrošinās jūsu komandu ar valodu zināšanām, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar klientiem un partneriem viņu dzimtajā valodā. Šāda tieša un efektīva saziņa uzlabo klientu atbalstu un apmierinātību, jo samazina pārpratumu skaitu un nodrošina precīzu informācijas nodošanu. Uzlabota saziņa ļauj ātrāk reaģēt, labāk atrisināt problēmas un kopumā palielināt klientu noturības rādītājus.

Sarunas un uzņēmējdarbības attīstība
Ieiešana jaunā tirgū bieži vien ir saistīta ar sarunām par līgumiem, partnerību veidošanu un biznesa attiecību veidošanu. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai risināt sarunas tieši ar vietējiem partneriem, novēršot nepieciešamību pēc starpniekiem vai tulkiem. Šī tiešā saziņa ļauj jūsu komandai izprast sarunu stilu, kultūras normu un vēlmju nianses, tādējādi panākot veiksmīgākus biznesa līgumus un sadarbību.

Kultūras jutīgums un pielāgošanās spējas
Valodu kursi ne tikai māca runāt svešvalodā, bet arī iepazīstina ar dažādām kultūrām, paražām un uzņēmējdarbības praksi. Kultūras jutīgums ir ļoti svarīgs, ienākot jaunos tirgos, jo tas ļauj jums pielāgot savus produktus, pakalpojumus un mārketinga stratēģijas, lai tās atbilstu vietējām vēlmēm un gaidām. Izprotot kultūras nianses, jūs varat izvairīties no kļūdainiem soļiem, kas var kaitēt jūsu zīmola reputācijai, un nodrošināt, ka jūsu piedāvājums rezonē ar mērķauditoriju, tādējādi palielinot pārdošanas apjomu un klientu lojalitāti.

Darbinieku iesaiste un noturēšana
Ieguldījumi valodu kursos apliecina jūsu apņemšanos nodrošināt darbinieku profesionālo attīstību un izaugsmi. Piedāvājot valodu apmācības iespējas, uzlabojas darbinieku iesaistīšanās un motivācija, jo viņi jūtas novērtēti un pilnvaroti sniegt ieguldījumu uzņēmuma starptautiskajā paplašināšanā. Turklāt apmācībās iegūtās valodu prasmes var būt noderīgas darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, sniedzot viņiem vērtīgu priekšrocību nākotnes karjeras izredzēs.

Seminārā Londonas latviešiem skaidro, kā bērniem mācīt latviešu valodu angliskā vidē

Leave a comment

Kā veicināt latviešu valodas apguvi, ja apkārt un bieži vien pat mājās visi runā angliski? Ko darīt, ja bērns nelabprāt runā latviski? Par to nupat tika spriests Londonas latviešu skolā, vienai no māmiņām – Londonas Universitātes koledžas asociētajai profesorei izglītības socioloģijā Olgai Carai – vadot semināru par to, kas bērniem palīdz apgūt latviešu valodu, un kas – traucē.

“Daugavas vanagu fonda” Londonas nama pagrabstāvā šoreiz pulcējās tie vecāki, kuriem rūp latviešu valodas apguve.

Izrādās, bērniem apmēram līdz 12 gadu vecumam īpašas apmācības nav nepieciešamas, viņi vairākas valodas var apgūt klausoties.

“Vienkārši jārunā, jālasa grāmatas, jāstāsta pasakas, jāskaidro, ko tu dari, jāatbild uz bērnu jautājumiem, jāpavada ar bērniem kvalitatīvi laiks. Latviski. Un viss! Un tu dabū to, ka ar saviem bērniem tev ir labas attiecības, tu viņiem palīdzi mācībās, jo tu viņiem piedāvā ļoti bagātu, plašu pasauli, un latviešu valoda tiek nostiprināta. Un tas viss ir par velti, un tas ir vislabākais veids,” skaidro  asociētā profesore izglītības socioloģijā Olga Cara.

Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, daudzus mācību priekšmetus var un vajag skaidrot latviski, piemēram, matemātiku.

“Mums kā cilvēkiem nekad neder viena pieeja, lai saprastu to pašu matemātiku. Un, ja skolā paskaidro angliski, vecāki piedāvā latviski, tad tiek nostiprināta gan latviešu valdoa, gan matemātika, jo kognitīvi ir dažādas asociācijas un vairāk tiek nostiprināts. Un cilvēki ātrāk varbūt sapratīs latviski,” norāda Cara.

Jauktajās ģimenēs bērni nesaprot, kādēļ vecāki savā starpā drīkst sarunāties angliski, bet bērni – nē. Taču iespēju robežās nepieciešams turpināt runāt ar bērnu latviski neatkarīgi no tā, vai bērns atbild latviski vai angliski.

Avots: LSM. Pilnu rakstu lasīt šeit.

«Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

Leave a comment

 

Vai esat mēģinājuši “Youtube” latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, “gudrajai mājai”, robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, lai palīdzētu viedajām tehnoloģijām iemācīties sazināties arī latviski.

Tehnoloģiju izstrādātājiem, kuri vēlētas savos produktos iespējot arī latviešu valodas saziņu, šobrīd trūkst izejmateriāla – proti, latviskās runas ierakstu. Tādēļ projektā “Balsu talka” cilvēki tiek aicināti kopīgi radīt šādu datu kopu.

Kā šī balsu talka notiek? Vispirms jāieiet mājaslapā “balsutalka.lv”. Tā pieejama gan datorā gan telefonā. Sameklē sadaļas “Runā” vai “Klausies”. Runāšanas sadaļā dators dod dažas frāzes, kas jāierunā. Spiež uz mikrofonu un ierunā. Spiež uz “Es piekrītu”, un esam ziedojuši savus balss ierakstus un veiksmīgi notalkojuši. Talkā var piedalīties, arī klausoties citu balsu ierakstus un novērtējot, vai tie patiešām atbilst ierunātajam tekstam.

“Ir vajadzīgi pēc iespējas vairāk akcentu, pēc iespējas vairāk dažādu izrunu. Jo dažādākas balsis būs, jo labāka atpazīšana pēc tam notiks,” stāstīja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs Pēteris Jurčenko.

Kopīgi izveidotā datu kopa nebūs maksas produkts. Tā būs brīvi pieejama ikvienam ražotājam, kurš vēlas radīt kādu viedo tehnoloģiju, kas sapratīs arī komandas latviešu valodā, un pelnīt – tirgojot tās arī Latvijas pircējiem.

“Šie balss paraugi būs zem atvērtās licences, viņi būs pieejami ikvienam. Lielie tehnoloģiju ražotāji varēs tos iekļaut savos produktos. Ja, piemēram, kāds mašīnas ražotājs izdomās uztaisīt valodu atbalstu komandām, tad līdzās poļu, igauņu valodām varēs iekļaut arī latviešu valodu un mašīnas to atpazīs,” skaidroja Jurčenko.

Pirmajās dienās ierunātas jau vairāk nekā 20 stundas.

Avots: LSM.lv. Pilnu rakstu lasīt šeit

Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Leave a comment

Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.

Noslēgusies akcija jauniešiem “Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot viņa ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja galvenos 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, kā arī vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai.

Akcijā izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Starp biežāk izteiktajiem padomiem ir:

  • mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus;
  • atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes;
  • tikai par dzīvām būtnēm sakām “viņš”, “viņa”, par nedzīvām – “tas”, “tā”;
  • nelietot vārdus šajiem, tajiem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem “ja”, “jo”, “lai”, “ka”, “kad” likt komatu. Nejaukt “ka” un “kad” lietojumu;
  • atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, vārds ira neeksistē;
  • nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus;
  • teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;
  • lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu;
  • runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības;
  • bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.

Digitālā satura veidotāju skaits turpina palielināties, un valodniece piekrita, ka palielināties turpina arī viņu radītā ietekme uz sabiedrības, it īpaši jauniešu, valodas lietojumu. Vienlaikus Liepa vērtēja, ka bieži vien attieksme pret paviršu valodas lietojumu ir atkarīga no vecuma posma.

Nenoliedzami palielinās un, visticamāk, tikai turpinās palielināties arī angļu valodas ietekme.

Avots: LSM.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valodu apguves tiešsaistē plusi un mīnusi

Leave a comment

380,847 Distance Learning Stock Photos, Pictures & Royalty-Free Images - iStock | Online training, Elearning icons, Webinar

Valodu apguve tiešsaistē kļūst arvien populārāka, jo tā ir ērta un elastīga. Tomēr ir gan plusi, gan mīnusi, kas jāņem vērā, pirms sākt mācīties. Šajā rakstā mēs aplūkosim valodu mācīšanās tiešsaistē priekšrocības un trūkumus.

Priekšrocības:

Ērtība: Valodu mācīšanās tiešsaistē ir ērta, jo jūs varat mācīties no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Jums nav jādodas uz konkrētu vietu, tādējādi ietaupot laiku un naudu.

Elastība: Tiešsaistes valodu kursi piedāvā elastību attiecībā uz grafiku, ļaujot jums mācīties savā tempā un pielāgot mācības savam grafikam.

Dažādība: Tiešsaistes valodu kursi piedāvā plašāku valodu klāstu, kā arī specializētus kursus īpašām vajadzībām, piemēram, uzņēmējdarbībai vai ceļošanai.

Rentabilitāte: Tiešsaistes valodu kursi bieži vien ir pieejamāki nekā tradicionālās klātienes nodarbības, padarot valodu apguvi pieejamāku plašākam interesentu lokam.

Mīnusi:

Ierobežota saskarsme: Tiešsaistes valodu apguvei trūkst tiešas saskarsmes ar pasniedzējiem un mācību biedriem, tāpēc ir grūtāk praktizēt runāšanas un klausīšanās prasmes.

Tehniskas problēmas: Tiešsaistes valodu kursi ir atkarīgi no tehnoloģijām, kas dažkārt var būt neuzticamas. Tehniskas problēmas, piemēram, lēns interneta ātrums vai nepareiza programmatūras darbība, var traucēt mācībām un sagādāt vilšanos.

Pašmotivācija: Tiešsaistes valodu apguve prasa lielu pašmotivāciju un disciplīnu, jo bieži vien skolēni mācās paši, bez klātienes mācību vide rada atbalstu un iedrošinājumu.

Ierobežota iedziļināšanās: Tiešsaistes valodas kursi var nenodrošināt tādu pašu valodas un kultūras iedziļināšanās līmeni kā klātienes nodarbības, kas var būt trūkums tiem, kuri vēlas pilnībā iejusties valodas apguvē.

Nobeigumā jāsecina, ka valodu apguvei tiešsaistē ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Lai gan tā piedāvā ērtības, elastīgumu un pieejamību, tā var nenodrošināt tādu pašu mijiedarbības un iedziļināšanās līmeni kā klātienes nodarbības. Galu galā izvēle starp valodu apguvi tiešsaistē un klātienes nodarbībām būs atkarīga no individuālajām vēlmēm, mācīšanās stila un mērķiem. Apsveriet šos plusus un mīnusus, pirms izlemjat, kura pieeja jums ir vispiemērotākā.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2022

Leave a comment

Aptauju jau divdesmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2022. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība! Pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā, pieminam gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., un 22. februārī gaidāmo valodnieka Jāņa Endzelīna 150. gadskārtu, gan nesen mūžībā aizgājušo terminologu un ilggadēju aptaujas žūrijas locekli Aldi Lauzi.

Šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar drošību un kara ietekmi uz mūsu ikdienu. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā! Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2022. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir “gājēju pārbrauktuve”  statistika rāda, ka Eiropas Savienībā Latvija ir viena no vadošajām valstīm satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem.

Starp gada nevārda finālistiem — “hospiss” paliatīvās aprūpes vai hospita vietā, “naratīvs” stāsta vietā, “nekonkurētspēja” konkurētnespējas vietā (piemēram, “nedarbspēja” nav tas pats kas “darbnespēja”), — pirmo vietu ieguva neatbilstoši lietotie “sankcionēt, sankcionētās personas” — tā kā sankcionēt nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, pareizi būtu “sankcijām pakļautās personas.”

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Tas nepadarīs tevi izskatīties perfekti” kāda gāzēta dzēriena reklāmā; Rīgas domē pastāvošā, bet vārdu secības ziņā diskutablā “Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja” un “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums,” taču par uzvarētāju tika atzīts boksera M. Brieža aicinājums: “Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!”

Aptaujas žūrijas ieskatā 2022. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši politiķa U. Pīlēna “Nevaru komentēt tāpēc, ka es nevaru komentēt,” vairāku tvitera lietotāju “Aprobežotībai nav robežu,” un aizsardzības ministra A. Pabrika iedrošinājums “Iedzersim kaļķi, nostiprināsim mugurkaulu un ticēsim savām spējām un savai valstij, nevis domāsim, ka visu mums kāds liek darīt!” Bet uzvarētājs ir A. Hansona “Lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt.”

Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: “dūknis” drona vietā, “džampucis” hudija vietā, “pašvadītājs” autopilota vietā, “spēka dusa” power nap vietā, kā arī vairāki Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ aktualizējušies jēdzieni: “iekrievot(s)”, “lētiņš”, “orki” un “orkistāna”, “rašisms”, “tviterkonvojs” un citi.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “atkrieviskot, atkrieviskošana”, “brīvkrāns”, “klupne, klupnīte” error vietā — atšķirībā no cilvēka “kļūdas” mistake, tai piemīt mehāniska pieskaņa un tā ir attiecināma uz mazāku traucējumu nekā glitch vietā informātikā jau lietotā “klupe” —, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “okupeklis”, proti, piemineklis kā okupācijas laika palieka.

Avots: Latvijas Portāls. Pilno raksti lasīt šeit.

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»

Leave a comment

Sīktēls

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā “Latviešu valodas gramatika”. Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta izdevuma atvēršana notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141.dzimšanas dienas atceres konferences „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” laikā ceturtdien, 20.februārī, plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē

Tā kā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi kopš Latvijā tika izdota akadēmiskā gramatika („Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika” pirmais sējums 1959.gadā, otrais sējums 1962.gadā), bet valoda un valodniecības teorija šajā laikā ir attīstījusies un mainījusies, bija nepieciešamība pēc jauna latviešu valodas gramatikas izdevuma, kurā būtu apkopoti latviešu valodnieku šajā laika posmā veikto daudzo teorētisko un praktisko pētījumu rezultāti, uzskata izdevēji. Jaunā akadēmiskā gramatika tapusi ar Valsts pētījumu programmu „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” un „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)”, Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu.

Latviešu valodas gramatikā iztirzātas mūsdienu, respektīvi, pašreizējās vai pēdējo gadu desmitu, galvenokārt normētās jeb literārās valodas parādības, ņemot vērā tās pastāvēšanu kā rakstu, tā mutvārdu formā. Lai pilnīgāk un vispusīgāk atklātu valodas formu sistēmu, tās formālās struktūras, latviešu valodas gramatikas aprakstā iekļauta arī fonētika, fonoloģija un morfonoloģija, jo valoda nevar pastāvēt bez runas formas un bez šo patstāvīgo valodniecības nozaru jautājumu izpētes nav iespējams vispusīgi aplūkot daudzas morfēmikas, vārddarināšanas, morfoloģijas un sintakses parādības.

Avots: LSM. Pilno rakstu skatīt šeit

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Leave a comment

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē.

Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts valodas centra darbību 30 gadu laikā. Vineta Ernstsone savā rakstā sniegusi plašu informāciju par valsts valodas politikas plānošanas procesu, raksturojot dokumenta „Valsts valodas politikas pamatnostādnes” saturu, plānošanas kontekstu un izpildes procesu laikā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Savukārt Gunta Kļava aplūkojusi Latviešu valodas aģentūras veiktās sociolingvistiskās situācijas analīzes rezultātus, sniedzot pārskatu par galvenajām tendencēm, kas atspoguļo, kā mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmes mūsdienu pasaulē.

Otrā krājuma sadaļā Andra Kalnača veltījusi rakstu latviešu valodas gramatiskās sistēmas pārmaiņām un to normēšanas analīzei. Solvita Matvejeva pievērsusies jauniešu valodas lietojumam, savukārt Aiga Veckalne pētījusi un apkopojusi valodniecībai veltītos raidierakstus pasaulē un Latvijā. Pēteris Vanags sniedzis padziļinātu ieskatu par uzrunas formu tu/jūs šķīruma attīstību un mainību latviešu valodas vēsturē, piedāvājot arī salīdzinājumu ar uzrunas formām citās valodās.

Trešā krājuma sadaļa veltīta īpašvārdiem. Pievēršoties vietvārdiem, Laimute Balode aplūkojusi Latvijā sastopamos no citām valstīm pārņemtos jeb eksotiskos vietvārdus,  savukārt Sanda Rapa analizējusi mūsdienu jaunos vietvārdus. Citvalodu īpašvārdu atveidei veltīti trīs raksti, precizējot atveidi no islandiešu, nīderlandiešu un arābu valodas.

Krājumu papildina valodas konsultācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī jauniešu leksikas vārdnīciņa.

Rakstu krājumā aplūkotas aktualitātes un jauninājumi, kas raksturo latviešu valodas daudzveidību, ieskicētas mūsdienu tendences, skarti diskutējami jautājumi, kā arī sniegti lietderīgi ieteikumi ikvienam, kas vēlas dziļāk un plašāk iepazīt latviešu valodu un pilnveidot tās lietojuma kvalitāti.

Avots: LVA. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Leave a comment

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā.

Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.

Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.

“Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!”

“Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā,” atzina Levits.

“Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.”

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.