Latviešu valoda digitālajā laikmetā

Latviešu valoda digitālajā laikmetā

Informācijas tehnoloģija maina mūsu ikdienu. Mēs lietojam datorus, lai rakstītu, sazinātos, veiktu aprēķinus, meklētu informāciju un — arvien vairāk — lai lasītu, klausītos mūziku, skatītos fotoattēlus un filmas. Kabatā sev līdzi mēs nēsājam mazus datorus — viedtālruņus —, no kuriem zvanām, kuros rakstām un saņemam e-pasta vēstules, iegūstam informāciju un izklaidējamies neatkarīgi no atrašanās vietas. Informācija, zināšanas un ikdienas saziņa masveidā tiek digitalizēta. Kā tas ietekmē valodu? Vai mūsu valoda mainīsies vai pat izzudīs?

Visas mūsu skaitļošanas ierīces ir savstarpēji saistītas globālā tīklā, kas kļūst arvien blīvāks un jaudīgāks. Tomēr to, kā Fukušimas atomreaktorā notikusī avārija ietekmēs Eiropas enerģētikas politiku, eiropieši tiešsaistes forumos apspriež katrs savā valodā atsevišķās kopienās. Izmantojot internetu, cilvēki var sazināties, taču viņus joprojām šķir valodas barjera. Vai tā būs vienmēr?

Daudzas no pasaules 6900 valodām globalizētajā digitālās informācijas sabiedrībā neizdzīvos. Tiek lēsts, ka nākamajos gadu desmitos izzudīs vismaz 2000 valodu. Vēl daudzas citas tiks lietotas tikai ģimenes lokā un ikdienas saziņā, bet ne uzņēmējdarbības vidē vai zinātnē. Kādas izredzes izdzīvot ir latviešu valodai?

Latviešu valoda, ko visā pasaulē lieto aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, valodas lietojuma ziņā ir apmēram 150. vietā pasaulē. Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijas Republikā un viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

2010. gadā Latvijā tika izdotas 2035 grāmatas un bukleti, kas ir visai daudz, tomēr kopējais izdoto eksemplāru skaits bija tikai 3,33 miljoni — ievērojami mazāk nekā 1991. gadā, kad tika izdoti 28,355 miljoni eksemplāru. Programmas latviešu valodā piedāvā daudzas radiostacijas, divi sabiedriskās televīzijas kanāli un vairākas privātās telekompānijas. Daudzas ārzemju filmas tiek dublētas latviešu valodā.

Latvijā vēl joprojām jārisina problēmas, ko rada valstij “mantojumā” atstātā 20. gs. 50.–80. gados padomju varas piekoptā masveida imigrācijas un izglītības sistēmas segregācijas politika. Gandrīz trešās daļas Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda. Daudzās Latvijas skolās izglītību savulaik varēja iegūt tikai krievu valodā. Galu galā 1989. gadā tikai piektā daļa krieviski runājošo iedzīvotāju prata latviešu valodu. Latviešu valodas nozīmes mazināšanās radīja bažas, ka tā pakāpeniski izzudīs.

Latviešu valodu aizsargā valsts valodas politika. Tās pamatprincips: latviešu valoda ir vienīgā Latvijas valsts valoda un dažādu Latvijā dzīvojošo etnisko grupu integrācijas valoda. Vienlaikus valsts valodas politika nodrošina iespēju saglabāt, attīstīt un lietot minoritāšu valodas dažādās jomās. Valdība cenšas risināt lingvistiskās segregācijas problēmu, veicinot bilingvālo izglītību un nosakot prasību vidusskolām vismaz 60% mācību priekšmetu pasniegt latviešu valodā.

Šo pasākumu rezultātā pašlaik vairāk nekā 75% iedzīvotāju, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, ir labas vai viduvējas latviešu valodas zināšanas, tostarp gandrīz visiem (94%) jauniešiem vecumā no 17 līdz 25 gadiem ir ļoti labas latviešu valodas zināšanas.

Latvijā nereti dzirdamas sūdzības par nemitīgi pieaugošo anglicismu lietošanu latviešu valodā, un dažkārt pat paustas bažas, ka latviešu valodā ieviesīsies pārmērīgi daudz angļu valodas vārdu un frāžu. Tomēr latviešu valodas iekšējā sistēma ir izdzīvojusi pat pēc apjomīgas un daudzveidīgas saskares ar citām valodām (krievu, angļu, vācu, poļu, zviedru), un valoda ir saglabājusi stabilitāti. Neraugoties uz to, ir jāatzīst, ka pēc gadsimtiem ilgas svešzemju kundzības mūsdienu latviešu valodas leksikā un morfoloģijā var novērot plašu minēto svešvalodu ietekmi — aizguvumus, kalkus un aizgūtas, pilnībā asimilētas idiomas.

Neizzust mūsu skaistajiem latviešu valodas vārdiem un frāzēm var palīdzēt to bieža un apzināta lietošana; valodnieku polemika par svešvalodu ietekmi un oficiāli noteikumi parasti nav iedarbīgi. Visvairāk mums jāuztraucas nevis par valodas pakāpenisko pārangliskošanos, bet par tās pilnīgu izspiešanu no galvenajām sadzīves jomām.

Valodas situācija ir atkarīga ne tikai no tā, cik cilvēku tajā runā, cik grāmatu tajā izdots un filmu uzņemts vai cik televīzijas kanālu tajā pārraida, bet arī no valodas lietojuma digitālās informācijas telpā un datorprogrammās. Šajā jomā latviešu valodas pozīcijas nav tik labas. Mazāk nekā 0,1% pasaules tīmekļa vietņu ir latviešu valodā, un tas ir mazāk nekā lietuviešu vai slovēņu valodā pieejamo vietņu. Kaut gan ir pieejamas vairāku globālu programmproduktu versijas latviešu valodā, daudz lietotāju labprātāk izvēlas angļu vai krievu valodas versiju.

Valodu tehnoloģijas jomā latviešu valodai nav īpaši laba tehnoloģiju un resursu nodrošinājuma. Kaut gan ir izstrādātas lietojumprogrammas un rīki, kas paredzēti pareizrakstības un gramatikas pārbaudei, teksta marķēšanai un vārdšķiru noteikšanai, tomēr ir arī pietiekami būtiski un steidzami novēršami trūkumi. It īpaši pietrūkst runas tehnoloģiju risinājumu un lielu un kvalitatīvu valodas resursu. Ir pieejamas elektroniskās vārdnīcas un lietojumprogrammas, kas paredzētas mašīntulkošanai latviešu valodā un no latviešu valodas svešvalodā. Kaut gan tās lieti noder, lai gūtu vispārīgu priekšstatu par svešvalodā sarakstīta teksta jēgu, tās vēl nevar izmantot, lai iegūtu lingvistiski un idiomātiski pareizus tulkojumus.

Informācijas un sakaru tehnoloģijas joma gatavojas nākamajai revolūcijai. Nākamās paaudzes tehnoloģija, kas mūsu dzīvē ienāks pēc personālajiem datoriem, tīkliem, miniaturizācijas, multivides, mobilajām ierīcēm un mākoņdatošanas, būs programmatūra, kas uztvers tekstuālus vai balsī izteiktus teikumus un lietotājiem būs daudz noderīgāka, jo “sapratīs” lietotājus un varēs sazināties ar viņiem lietotāju dzimtajā valodā. Šādu gaidāmo risinājumu priekšteči ir bezmaksas tiešsaistes pakalpojums Google tulkotājs, kas tulko tekstu daudzās valodās, IBM superdators Watson, kas uzvarēja spēles Jeopardy ASV čempionu, un produktam iPhone paredzētais Apple mobilais palīgs Siri, kas reaģē uz balss komandām un atbild uz jautājumiem angļu, vācu, franču un japāņu valodā.

Nākamā informācijas tehnoloģijas paaudze būs apguvusi cilvēku valodas tādā pakāpē, ka dažādu tautību cilvēki spēs sazināties, izmantojot šo tehnoloģiju savā dzimtajā valodā. Ierīces pratīs automātiski atrast svarīgākās ziņas un informāciju pasaules digitālajā zināšanu krātuvē, reaģējot uz viegli lietojamām balss komandām. Tehnoloģija, kas prot lietot valodu, varēs tulkot automātiski vai palīdzēt tulkiem darbā, sagatavot sarunu un dokumentu kopsavilkumus un būs noderīga mācībās. Piemēram, tās izmantošana vietējiem uzņēmumiem atvieglos klientu atrašanu ārzemēs, bet imigrantiem — latviešu valodas apguvi un pilnvērtīgāku integrēšanos sabiedrībā.

Nākamā informācijas un sakaru tehnoloģijas paaudze ļaus rūpniecības un pakalpojumu sfēras robotiem (kas pašlaik tiek izstrādāti pētniecības laboratorijās) “saprast” lietotāju vēlmes un sarunāties ar tiem.

Darbība šajā līmenī nozīmē krietni vairāk par rakstzīmju apstrādi vai vienkāršu leksikonu izpratni, pareizrakstības vai pareizrunas pārbaudi. Tehnoloģijas izstrādē vairs nepietiek ar vienkāršotu pieeju, ir jāķeras pie visaptverošas valodas modelēšanas, ņemot vērā sintaksi un semantiku, lai izprastu cilvēka uzdoto jautājumu būtību un spētu sniegt pilnvērtīgas un precīzas atbildes.

Ne visas Eiropas valodas ir līdzvērtīgi sagatavojušās šim nākotnes uzdevumam. Angļu valodas tehnoloģiskais nodrošinājums ir ievērojami plašāks nekā latviešu valodai, un šī nevienlīdzība arvien palielinās. Tas ir vērojams ne tikai salīdzinājumā ar lielākajām valodām, bet arī ar mazākām valodām, kam ir bijis pieejams sistemātisks valsts atbalsts valodu tehnoloģiju izstrādē.

Valodu tehnoloģija Latvijā nekad nav bijusi prioritāra pētniecības joma. Mūsu valstī nav īpašas valodas tehnoloģijas programmas, pētniecības un izstrādes darbs ir fragmentārs un galvenokārt tiek organizēts īstermiņa projektos, kas sarežģī lielāka apjoma resursu izstrādi un iestāžu sadarbību ilgtermiņā. Ir maz mācību kursu, kas būtu saistīti ar valodas tehnoloģiju. Tomēr 2005.–2009. gadā valsts pētniecības programmās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā un latviešu valodas pētniecības programmās ir īstenoti vairāki sekmīgi projekti. Pēc tam valodas tehnoloģijai sniegtais atbalsts ievērojami samazinājās, tāpēc tika īstenoti tikai daži pasākumi semantikas, kontrolētās valodas un mašīntulkošanas jomā. Tomēr pētniecības institūtu un universitāšu izpētes potenciāls joprojām ir liels.

Līdztekus pētniecības centriem un universitātēm vērā ņemami sasniegumi ir bijuši novatoriskiem valodas tehnoloģijas izstrādes uzņēmumiem. Pievēršot uzmanību praktiski izmantojamām lietojumprogrammām un strādājot nozīmīgos Eiropas mēroga sadarbības projektos, īpaši ievērojams progress sasniegts tulkošanas tehnoloģiju jomā.

Katrā starptautiskā tehnoloģiju salīdzinājumā ir vērojama tendence, ka angļu valodas automātiskās analīzes rezultāti ir ievērojami labāki nekā citu valodu, arī latviešu valodas, analīzes rezultāti. Daudzi pētnieki uzskata — atpalicības cēlonis ir tas, ka pēdējos piecdesmit gadus datorlingvistikas metožu un algoritmu izstrādē un valodas tehnoloģijas lietojamības pētījumos uzmanība pirmām kārtām tiek pievērsta angļu valodai. Savukārt citi pētnieki uzskata, ka angļu valoda savu īpašību dēļ ir labāk piemērota datorapstrādei. Izmantojot pašlaik pieejamās metodes, arī tekstu franču un spāņu valodā ir daudz vieglāk apstrādāt nekā tekstu latviešu valodā. Tas nozīmē — ja vēlamies tajās privātās un darba dzīves jomās, kurās lietojam latviešu valodu, izmantot nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, ir nepieciešami mērķtiecīgi, sistemātiski un ilgtspējīgi pētījumi.

Latviešu valodai nedraud tūlītējas briesmas; tādas nerada pat angļu valodai izstrādāto valodas tehnoloģiju lielais pārākums. Tomēr situācija var radikāli mainīties, ja jaunās paaudzes tehnoloģijas patiešām efektīvi apgūs cilvēku valodu. Tādi valodas tehnoloģijas sasniegumi kā kvalitatīva mašīntulkošana palīdzēs pārvarēt valodas barjeras, taču šie sasniegumi būs lietojami tikai valodās, kas izdzīvos digitālajā pasaulē. Ja būs pieejams pietiekami daudz pieņemamas kvalitātes valodas tehnoloģijas risinājumu, valoda spēs izdzīvot arī tad, ja tās lietotāju skaits būs neliels. Ja šis priekšnosacījums netiks izpildīts, pat lielākas valodas var kļūt apdraudētas. Lai latviešu valoda arī turpmāk būtu dzīvotspējīga valoda attīstītajā pasaulē, tai jābūt pieejamiem atbilstošiem IT risinājumiem. Tāpēc valsts valodas politikai jānodrošina sistemātisks darbs valodas tehnoloģijas jomā un tam nepieciešamie ieguldījumi.

Avots: META. Visu rakstu lasiet šeit.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s