Jaunas valodas apguve var sniegt gandarījuma pilnu pieredzi, taču tā nav bez grūtībām. Neatkarīgi no tā, vai jums ir grūtības ar gramatikas noteikumiem, vārdu krājuma bagātināšanu vai pārliecību runāt, valodas apguve var būt izaicinošs process. Tomēr, izmantojot pareizo domāšanas veidu un stratēģijas, jūs varat pārvarēt šos izaicinājumus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas biežāk sastopamas valodu apguves problēmas un sniegsim padomus un stratēģijas, kas palīdzēs jums tās pārvarēt.
Gramatikas noteikumi: Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras valodu apguvēji, ir gramatikas noteikumu apgūšana. Galvenais, lai pārvarētu šo izaicinājumu, ir koncentrēties uz vienu noteikumu vienlaikus un vingrināties, vingrināties, vingrināties. Mēģiniet identificēt likumsakarības un kopīgas tēmas valodā un izmantojiet tās, lai veidotu savu izpratni par noteikumiem. Izmantojiet tādus resursus kā gramatikas mācību grāmatas, valodas apguves lietotnes vai tiešsaistes kursus, lai papildinātu mācības.
Vārdu krājuma bagātināšana: Vēl viena bieži sastopama problēma ir jaunas leksikas iegaumēšana. Lai to pārvarētu, ieviesiet ieradumu regulāri pārskatīt vārdu krājumu. Flomāsteri, vārdu krājuma saraksti un krustvārdu mīklas var būt noderīgi palīglīdzekļi. Turklāt mēģiniet jaunos vārdus iekļaut ikdienā, izmantojot tos sarunās vai rakstīšanas uzdevumos.
Pārliecība par runāšanu: Daudziem valodas apguvējiem ir grūtības ar pārliecību runāt, īpaši mācību sākumposmā. Lai to pārvarētu, pēc iespējas vairāk praktizējiet runāšanu. Lai uzlabotu savas prasmes, atrodiet valodas apmaiņas partneri vai apmeklējiet sarunvalodas nodarbības. Nebaidieties pieļaut kļūdas, jo tās ir dabiska mācību procesa sastāvdaļa.
Laika plānošana: Jaunas valodas apguve var prasīt daudz laika, un atrast laiku mācībām var būt izaicinājums. Lai to pārvarētu, katru dienu atvēliet konkrētu laiku valodas apguvei. Izmantojiet lietotnes vai podkāstus, lai vingrinātos ikdienas brauciena laikā, vai izmantojiet dīkstāvi, klausoties mūziku vai skatoties TV raidījumus mērķa valodā.
Motivācija: Motivācijas saglabāšana ilgtermiņā var būt izaicinājums. Lai saglabātu motivāciju, izvirziet reālistiskus mērķus un sekojiet līdzi saviem panākumiem. Atzīmējiet nelielus panākumus un meklējiet atbalstu valodu apguves kopienās vai forumos.
Jaunas valodas apguve var būt izaicinošs, bet gandarījuma pilns process. Koncentrējoties uz konkrētiem izaicinājumiem un īstenojot efektīvas stratēģijas, jūs varat pārvarēt šķēršļus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Neaizmirstiet saglabāt motivāciju un konsekvenci savā mācību procesā, kā arī nebaidieties meklēt papildu resursus vai atbalstu, ja nepieciešams. Ar centību un neatlaidību jūs varat kļūt par pārliecinātu un prasmīgu valodas apguvēju.
Avots: Baltic Media valodu mācību centrs. valodukursi.lv
Valodu mācību centrs Baltic Media bieži saņem jautājumus par to, cik ātri iespējams apgūt valodu, tāpēc nolēmām paskaidrot sīkāk šajā rakstā. Uzreiz jāatzīst, ka vienotas atbildes uz šo jautājumu nav, it īpaši, ja runājam par individuālām apmācībām. Valodu apguvē iesaistīti gan objektīvi, gan subjektīvi faktori, kas ietekmē valodas apguves procesu un ātrumu.
Atbilde uz šo jautājumu nav vienkārša, jo tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no jūsu iepriekšējām valodas zināšanām, mācīšanās stila un laika, ko varat veltīt mācībām. Tomēr ir dažas vispārīgas vadlīnijas, kas var sniegt priekšstatu par paredzamo laiku.
Viens no visplašāk izmantotajiem aprēķiniem ir “1000 stundu noteikums”, kas nosaka, ka, lai sasniegtu svešvalodas prasmi, ir nepieciešamas aptuveni 1000 mācību stundas. Šajā aprēķinā ir ņemts vērā laiks, ko jūs pavadīsiet nodarbībās, kā arī laiks, ko jūs pavadīsiet, mācoties un praktizējoties patstāvīgi. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka tā ir tikai aplēse un katram cilvēkam tā būs atšķirīga.
Piemēram, ja esat pilnīgs iesācējs, iespējams, jums būs nepieciešams ilgāks laiks, lai brīvi sarunātos, nekā tiem, kuriem jau ir iepriekšējas valodas zināšanas. Tāpat, ja jūs spējat mācīties tikai dažas stundas nedēļā, jums būs nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu vēlamo valodas prasmes līmeni.
Turklāt dažiem valodu apguve padodas labāk, un dažas valodas ir grūtāk apgūstamas. Piemēram, ja jūs esat angliski runājošs un sākat mācīties vācu valodu, tas būs vieglāk nekā tad, ja jūs mācītos ķīniešu vai arābu valodu.
Zināmu priekšstatu par pūlēm un laiku, kas būs jāveltī valodas apguvei, varat iegūt šeit redzamajā shēmā:
C2 – 60 stundas (C2/1) + 60 stundas (C2/2)
C1 – 60 stundas (C1/1) + 60 stundas(C1/2)
B2 – 60 stundas(B2/1) + 60 stundas (B2/2)
B1 – 60 stundas (B1/1) + 60 stundas(B1/2)
A2 – 48 stundas (A2/1) + 48 stundas (A2/2)
A1 – 48 stundas (A1/1) + 48 stundas (A1/2)
Rezumējot, nav konkrētas atbildes tam, cik ilgs laiks nepieciešams, lai iemācītos valodu – tas atkarīgs no cilvēka un vairākiem faktoriem. Tomēr skaidrs ir tas, ka konsekventa un regulāra prakse palīdzēs paātrināt šo procesu.
Ir svarīgi atcerēties, ka vissvarīgākais ir saglabāt motivāciju un izbaudīt mācīšanās procesu. Atcerieties, ka jaunas valodas apguve ilgst visu mūžu, un ar laiku jūs turpināsiet pilnveidot savas zināšanas. Galvenais ir izvirzīt sev reālistiskus mērķus un saglabāt apņēmību tos sasniegt.
Turpinām rakstu sēriju par mūsdienu zviedru valodu un tās vēsturi. Šajā rakstā varēsiet lasīt par to, kā citas valodas ir ietekmējušas zviedru valodu, kurās valodās ir aizguvumi no skandināvu valodām un starp kurām valodām ir vislielākā līdzība.
Zviedru valoda gadsimtu gaitā ir aizguvusi dažādus citu valodu vārdus. Kristietības ienākšana 11. gadsimtā nesa sev līdzi daudzus latīņu un grieķu vārdus, piemēram, kyrka (baznīca), präst (priesteris), mässa (mesa) un paradis (paradīze).
Viduslaikos galvenā literatūra bija bruņinieku romāni un hronikas, kuri vēstīja galvenokārt par karali un galmu. Klosteri tulkoja reliģisko literatūru. Vadstena abatija kļuva par garīgo centru, kurā tapa daudzi teksti.
Pateicoties tirdzniecībai un amatniecībai auga pilsētas. Tika aizgūti un radīti vārdi, lai raksturotu jaunos dzīves elementus. Hanzas savienībā izmantotā vācu valoda šajā laikā atstāja vislielāko ietekmi uz zviedru valodu. Vindögat (jumta logs) tika aizstāts ar fönster (sienas logs), eldhuset pārtapa par kök (virtuvi), mön (jaunava) tapa par jungfru, börja par begynna (sākt), gälda par betala (maksāt), mål un tunga tapa par språk (valoda). Pilsētās parādījās rådhus (rātsnams), borgerskap (pilsētnieki), väktare (sargi), fängelse (cietumi), fogde (šerifi) un bödel (bendes).
Köpmän (tirgotāji) rīkojās ar varor (preces), vikter (svari), mynt (monētas) un räkenskap (rēķini). Šim laikam raksturīgās profesijas bija skräddare (drēbnieks), skomakare (kurpnieks), slaktare (miesnieks) un krögare (krodzinieks).
Vācu valodas vārdu aizguve turpinājās visus viduslaikus, kā arī reformācijas laikā 16. gadsimtā, kad zviedri pieņēma luterānismu, un arī Trīsdesmitgadu kara laikā 17. gadsimtā.
Zinātnes un augstākās izglītības valoda ilgstoši bija latīņu. Taču 17. gadsimtā, kad Francija Saules Karaļa Luija XIV vadībā kļuva par Eiropas vadošo nāciju, franču valoda kļuva par ietekmīgu valodu, un tā nostabilizējās 18. gadsimtā, kultūras un apgaismības gadsimtā.
Šajā laikā valodā ienāca tādi vārdi kā möbel (mēbeles), balkong (balkons), garderob (garderobe), salong (salons), mustasch (ūsas), parfym (smaržas), sås (mērce), kastrull (kastrolis), balett (balets), ridå (aizskari), pjäs (luga), journalist (žurnālists), roman (romāns), modern (moderns).
19. gadsimtā, pateicoties industrializācijai, ceļošanai un sportam, populāra kļuva angļu valoda. Tika aizgūti tādi vārdi kā jobb (darbs), strejk (streiks), bojkott (boikots), räls (sliedes), lokomotiv (lokomotīve), turist (tūrists), sport (sports), rekord (sasniegums).
Kad 19. gadsimta sākumā Ziemeļvalstis beidza karot viena ar otru, radās spēcīga solidaritātes izjūta, dodot iespēju attīstīties Skandināvisma kustībai, kurai sekoja modernisma vilnis literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē.
Tā kā rakstnieki un mākslinieki brīvi pārvietojās no valsts uz valsti, tad zviedru valodā ienāca vārdi no dāņu un norvēģu valodām: hänsyn (apsvērums), spydig (ļauns), underfundig (viltīgs), förälskelse (mīlestība), rabalder (troksnis).
20. gadsimts bija angļu valodas gadsimts. Kopš Otrā Pasaules kara angļu valoda praktiski bija vienīgā valoda no kuras tika aizgūti vārdi. Imigrantu valodas maz ietekmējušas zviedru valodu, kaut arī kebabs, pica un kuskuss ir ikdienā lietoti vārdi.
Citām valodām aizdotie vārdi
Angļu valoda aizguva vairākus skandināvu vārdus vikingu ēras laikā. Angļu valodas window (logs) nāk no sena ziemeļu vārda vindauga, zviedriski – vindöga (atvērums jumtā). Angļu starboard (borts) nāk no ziemeļu styrbord – kuģa mala, pie kuras piestiprināts airis.
Vēl daži zviedru vārdi citās valodās ir ombudsman (tiesībsargs) un smorgasbord (zviedru galds).
Līdzības starp valodām
Björken ir birk dāniski, bjerk norvēģiski, björkislandiski, birch angliski, Birke – vāciski, berk – nīderlandiski, bereza – krieviski, brzoza – poliski, bērzs – latviski, beržas – lietuviski un bhurja sanskritā.
Zviedrijas oficiālā valsts valoda ir zviedru valoda. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 8 miljoniem valsts iedzīvotāju. Zviedru valodā runā arī aptuveni 300 000 Somijas zviedru, no kuriem 25 000 dzīvo Ālandu salās. Zviedru valoda vēsturisku iemeslu dēļ ir viena no divām Somijas valsts valodām. Somija bija Zviedrijas daļa līdz 1809. gadam. Arī Igaunijā kopš viduslaikiem ir bijuši zviedru valodā runājoši iedzīvotāji. Mūsdienās tā ir tikai neliela daļa. Kopš 19. gadsimta vidus un līdz mūsdienām vairāk nekā miljons cilvēku ir emigrējuši no Zviedrijas, galvenokārt uz Ziemeļameriku. Tiek lēsts, ka zviedru valodā runā vairāki simti tūkstoši cilvēku visā pasaulē.
Neskatoties uz zviedru valodas dominējošo statusu, Zviedrija nav vienas valodas valsts. Sāmi ziemeļos vienmēr ir bijusi vietējā minoritāte, un kopš viduslaikiem valstī ir bijuši somu valodā runājoši iedzīvotāji. Romu, jidiš un zīmju valodai arī ir minoritāšu valodas statuss Zviedrijā.
Imigrācijas un bēgļu pieplūduma rezultātā Zviedrijā tiek runāts vismaz 150 valodās. Arābu valoda ir visizplatītākā, ar vismaz 150 000 runātāju.
Zviedru valoda pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas, kuras viens no trim atzariem ir ziemeļģermāņu valodas. Ziemeļģermāņu valodas nereti dēvē par ziemeļvalstu valodām jeb nordiska språk / nordic languages, un tās ir dāņu, zviedru un norvēģu valodas.
Īpaši skaidras ir attiecības ar citām indoeiropiešu valodām, kad sastopamies ar tā sauktajiem vietējiem vārdiem, kas ir cēlušies no kopējās pirmvalodas.
Tie ir tādi vārdi kā fader (tēvs), moder (māte), hus (māja), mus (pele), hund (suns), ko (govs), öga (acs), öra (auss), näsa (deguns), blod (asinis), dag (diena), natt (nakts), sten (akmens), ben (kauls), jord (zeme), vatten (ūdens), ung (jauns), ljuv (salds), äta (ēst), dricka (dzēriens), leva (dzīvs), dö (mirt).
Zviedru valodas alfabēts
Zviedru alfabētā ir 29 burti, un tas beidzas ar å, ä un ö. V un w izrunā vienādi, tāpat kā s un z.
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
Å
Ä
Ö
a
b
c
d
e
f
g
h
i
j
k
l
m
n
o
p
q
r
s
t
u
v
w
x
y
z
å
ä
ö
Kā skan zviedru valoda?
Ārzemnieki uzreiz pamana to, ka zviedru valoda ir melodiska valoda ar krītošiem un augošiem toņiem un mainīgiem skaļuma akcentiem: /´hunden/, /`ra:dhu:s/, /`å:terställa/, /pro´ble:m/, /problem´a:tisk/, fotograf´i:/. Burtu secību, piemēram, buren, var izrunāt divējādi. Lietvārdam buren (būris) ir 1. akcents, pilnībā akcentējot bur-: /´bu:ren/. Tomēr darbības vārda bära divdabja forma buren (nests) ir ar 2. akcentu, un ar daļēju uzsvaru uz otro zilbi: : /`bu:ren/.
Viena no zviedru valodas iezīmēm ir daudzās patskaņu skaņas: a, o, u, å, e, i, y, ä, ö, kas var būt gan garas, gan īsas.
Zviedru valodā patskaņa garums bieži nosaka vārda nozīmi: mat (ēdiens) izrunā ar garu a, matt (blāvs) izrunā ar īsu a, ful (neglīts) izrunā ar garu u, full (pilns) izrunā ar īsu u.
Ārzemnieki pamana arī īpašo zviedru u skaņu. U tiek izrunāts nevis kā vācu valodā Buch (vai angļu valodas vārds boot), bet gan kā skaņa kaut kur starp Buch un grün patskaņiem. U var būt īss, piemēram, vārdā hund, un garš, kā vārdā hus.
Burti å, ä och ö ir vizuāli atšķirīgāki nekā fonētiski. Å apzīmē to pašu patskaņa skaņu kā angļu valodā more un hot. Ä ir līdzvērtīgs patskaņiem vārdos care un best. Ö apzīmē to pašu skaņu kofranču valodasvārdos bleu /-ö/, boeuf /-öff/ and chauffeur /-ö:r/.
Zviedru valodā ir arī līdzskaņu kombinācijas, kuras daudziem ārzemniekiem var būt grūti izrunāt: vrak, sprängts, östgötsk. Burtu sj, skj un stj kombinācijas izrunā / ∫ /, piemēram, kā angļu valodas vārdā she. Piemēram: sjö (jūra), sjuk (slims), skjorta (krekls), stjärna (zvaigzne).
Tas pats attiecas uz burtu savienojumu sk pirms patskaņiem e, i, y, ä, ö: skepp (kuģis), skin (āda), sky (debesis), skämmas (jākaunas), sköld (vairogs).
Zviedru valodā standarta skaņa r ir apikāls r, tāpat kā spāņu un itāļu valodā (bet ne tik skaidri izteikta). Valsts dienvidu daļās tiek izmantots velārs r, tāpat kā franču valodā.
Gramatikas īpatnības
Visgrūtāk ārzemniekiem ir iemācīties zviedru valodas apgriezto vārdu secību teikumos, kas sākas ar kaut ko citu, nevis priekšmetu. Darbības vārds teikumā vienmēr ir otrais. Piemēram, “Anna kommer i dag” (Anna nāk šodien), bet “I dag kommer Anna” (Šodien nāk Anna) (nevis “Šodien Anna nāk”).
Vēl viena Ziemeļvalstu valodu īpatnība ir noteikts postpozitīva vārdu artikuls: man– mannen (cilvēks), hus–huset (māja), hundar–hundarna (suņi). Zviedru valodā var būt arī divkārša noteikta forma: det lilla huset (mazā māja).
Ziemeļvalstu valodās var veidot īpašu pasīvu formu ar -s: “brevet skrevs” (vēstule ir rakstīta), “brevet har skrivits” (vēstule tika uzrakstīta). Senā trīs gramatisko dzimumu sistēma, han, hon, det ( viņš, viņa, tā) standarta zviedru valodā ir samazināta līdz diviem: den un det. Mums tagad ir båten (laiva) – den, huset (māja) – det.
Tomēr, ja svarīgs ir dzimums, tiek izmantoti vīriešu un sieviešu vietniekvārdi: mannen (vīrietis) – han, kvinnan (sieviete) – hon, hingsten (ērzelis) – han, stoet (ķēve) – hon.
Pēdējos gados cilvēki ir sākuši lietot arī jaunu dzimumneitrālu vietniekvārdu – hen, daļēji lai aizstātu kombināciju han vai hon (viņš vai viņa) un daļēji cilvēkiem, kuri nevēlas tikt klasificēti kā vīrieši, vai sievietes.
Mūsdienu zviedru valodā darbības vārdam ir vienāda forma vienskaitlī un daudzskaitlī: jag är (es esmu), vi är (mēs esam); jag darva (es ņemu), vi darva (mēs ņemam). Vecās daudzskaitļa formas tagad ir sastopamas gandrīz tikai himnās un zviedru dziesmās.
Tomēr zviedru valoda ir saglabājusi dažādas lietvārdu daudzskaitļa formas: kyrka – kyrkor (baznīca – baznīcas), hund – hundar (suns – suņi), gäst – gäster (viesi – viesi), äpple – äpplen (ābols – āboli), hus– hus (māja-mājas), man–män (vīrietis-vīrietis), mus – möss (pele – peles).
Rūnu zviedru valoda
Rūnisko alfabētu sauc par Futhark. Attēlā zemāk ir parādīts 16 zīmju vikingu laikmeta rūnu alfabēts. Tās ir tā saucamās zviedru-dāņu rūnas vai parastās rūnas.
Kā izrādās, mēbeļu lielražotājs IKEA ir izstrādājis noteiktu sistēmu, kā piešķirt konkrētus nosaukumus savai produkcijai. Mēbeļu un to līniju nosaukumus savulaik ir izdomājis Ikea dibinātājs Ingvars Kamprads, kas visu dzīvi cīnījās ar disleksiju. Veikala dibinātājs bija pamanījis, ka viņš spēj atcerēties un vizualizēt produktus, ja tie ir nosaukti lietvārdos nevis noteiktos kodos vai skaitļu kombinācijās. Tieši šī iemesla dēļ Kamprads radīja īpašu vārdu sistēmu zviedru valodā, kuros nodēvēja mēbeles. Arī mūsdienās Ikea veikalos piekopj šo sistēmu.
Piemēram, Ikea grāmatu plaukti būs nosaukti profesiju nosaukumos vai zēnu vārdos, bet paklāji būs nodēvēti Dānijas vai Zviedrijas pilsētu nosaukumos. Tomēr, starp lietvārdiem reizēm mēdz pavīdēt arī kādi īpašības vārdi. Piemēram, Ikea slaveno, vienkāršoto mēbeļu kolekciju dēvē par “Lack”, kas burtiski nozīmē “lakots”.
Lūk, Ikea mēbeļu nosaukumu sadalījums:
Vannasistabas piederumi – Zviedrijas ezeru un citu ūdenskrātuvju nosaukumi zviedru valodā
Gultas tekstils – ziedu un augu nosaukumi
Gultas, skapji un kumodes – Norvēģijas vietu nosaukumi
Plaukti – profesijas un zēnu vārdi
Bļodas, vāzes, sveces un svečturi – Zviedrijas vietu nosaukumi, īpašības vārdi, garšaugi, garšvielas, augļi un ogas
Kastes, sienu dekori, attēli un rāmji, pulksteņi – zviedru slengi, Zviedrijas vietu nosaukumi
Bērnu preces – zīdītāji, putni un īpašības vārdi
Galdi, krēsli un biroja krēsli – skandināvu zēnu vārdi
Audumi, aizkari – skandināvu meiteņu vārdi
Dārza mēbeles – Skandināvijas salu nosaukumi
Virtuves aksesuāri – zivis, sēnes un īpašības vārdi
Gaismekļi – mērvienības, gadalaiki, mēneši, dienas, kuģniecības un jūrniecības termini, Zviedrijas vietu nosaukumi
Paklāji – Dānijas vietu nosaukumi
Dīvāni un atpūtas krēsli – Zviedrijas vietu nosaukumi
Interesanti, ka uzņēmums nomaina nosaukumu konkrētām precēm konkrētā valstī, ja šis vārds apzīmē rupjību noteiktajā vietā. Labs piemērs ir ķeblīša nosaukums “Fartfull”, kas angliski runājošajās valstīs ir sasaistāms nosaukums ar skaļu vēdera gāžu izdalīšanos.
Individuālie valodu kursi praktiski ir privātstundas, kad nodarbību laiku izvēlas klients. Tos var sākt jebkurā laikā, jo nav jāgaida, kad un vai vispār nokomplektēsies atvērtā kursantu grupa.
Šādus kursus izvēlas gan uzņēmumi, gan privātpresonas un tie pēc mūsu pieredzes ir vispopulārākā kursu forma uzņēmumu vadītajiem, eksporta menedžeriem un citiem, kam dārgs laiks un ir vēlme iegūt maksimālo atdevi no iztērētās naudas.
KĀPĒC INDIVIDUĀLAS NODARBĪBAS IR IZDEVĪGĀKAS UN EFEKTĪVĀKAS PAR MĀCĪBĀM GRUPĀ?
Ja gribat ietaupīt naudu un apgūt valodu ātrāk, iesakām pieteikties uz individuālo apmācību. Individuālās nodarbības ir īpaši efektīvas, jo lektors visu nodarbības laiku velta tikai vienam audzēknim. Lai arī viena akadēmiskā stunda ir mazliet dārgāka par nodarbību grupā, nauda tiek iztērēta efektīvāk un kopumā privātnodarbības audzēknim izmaksās mazāk, jo, mācoties individuali, lai sasniegtu vēlamo rezultātu būs nepieciešams mazāks nodarbību skaits, nekā tiem audzēkņiem, kas mācās grupās.
Skype valodu kursi
Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā arī Skype valodu nodarbības 15 dažādām valodām, ieskaitot latviešu, zviedru, angļu valodu u.c. Mūsdienās mācīties valodu tiešsaistē ir ļoti populāri, jo šādas valodu mācības ir ērtas un efektīvas. Skype sniedz iespēju mācīties valodu jebkurā laikā un vietā, kā arī ietaupīt jūsu laiku un naudu.
Ja velies apgūt zviedru valodu, tev noteikti noderēs šis raksts. Zviedru portāls “The Local” publicējis rakstu, ar kādas studentes – Marijas ieteikumiem, kā vieglāk iemācīties zviedru valodu.
Kā tev šķiet, kura ir visvieglākā valoda, ko mācīties? Šo jautājumu bieži vien uzdod cilvēki, kuri vēlas savā dzīvē jaunu mērķi, iemācīties ko vēl neapzinātu. Šeit nebūs vienota un vienkārša atbilde, jo pastāv daudzi iemesli, pēc kā mēs skatāmies, kura ir viegla, un kura ne tik viegla valoda.
Kas padara valodas mācīšanos vieglu? Pirmā lieta, kas jāapzinās: katrs cilvēks ir atšķirīgs. Ir virkne faktoru, kas var ietekmēt, kura valoda ir vieglākā, ko iemācīties. Šeit būs galvenie faktori:
Tava motivācija. Motivācija ir pati svarīgākā sastāvdaļa, lai ar panākumiem iemācītos svešvalodu. Nav svarīgi, cik viegli vai grūti ir studēt, tu nekad neiegūsi panākumus, ja nebūs pareizā motivācija. Pat tad, ja mācīsies kaut ko jaunu savā dzimtajā valodā (piemēram, juridisko vai medicīnas terminoloģiju), tu joprojām nevarēsi to veiksmīgi izdarīt, ja nebūs motivācija.
Tava dzimtā valoda. Kopumā skatoties – jo tuvāk tavai dzimtajai valodai būs jaunā svešvaloda, ko vēlies apgūt un iemācīties, jo vieglākas un ātrāks būs mācības process.. Piemēram, cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir itāļu, būs daudz vieglāk iemācīties franču valodu nevis krievu valodu (protams, ne tajā gadījumā, ja motivācija būs lielāka uz krievu valodas apguvi!). Kad tava mērķa valoda pārklājas ar dzimto valodu gramatikas, sintakses un leksikas ziņā, tev jau būs pats pamats, lai veiksmīgāk tiktu uz priekšu.
Citas svešvalodas. Iespējams, tavā ģimenē bieži vien nākas dzirdēt arī citas valodas ietekmi, kas kalpo par mērķi arī pašam iemācīties. Tāpat kā ar dzimto valodu – jo tuvāka saikne svešvalodai, kuru jau proti būs ar to valodu, kuru vēlies iemācīties, jo rezultāti būs ātrāk redzami.
ASV Ārlietu dienests ir veicis akadēmisko pētījumu par to, kuras ir visvieglāk iemācāmās valodas. Šajā sarakstā ir iekļautas šādas valodas:
Zviedru valodā runā apmēram 9 miljoni cilvēku, un tā pieder, tā saucamai, lielo valodu grupai. Pasaules valodu gramatiskās sistēmas var būt diezgan atšķirīgas: ir valodas, kurām nav locījumu (datīva, akuzatīva utml.), tātad vārdu galotnes paliek nemainīgas (angl. Johan loves Anna, but Anna doesn’t love Johan), bet ir arī tādas valodas, kurās vārdu galotnes mainās, līdz ar to mainot arī izteikuma nozīmi (latv. Anna ir kaķis. Annai ir kaķis).
Zviedru valodai ir abu šo valodu grupu pazīmes. Tā pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas, kuras viens no trim atzariem ir ziemeļģermāņu valodas. Ziemeļģermāņu valodas nereti dēvē par ziemeļvalstu valodām jeb nordiska språk / nordic languages, un tās ir dāņu, zviedru un norvēģu.
Cik ātri var apgūt zviedru valodu?
Lai iemācītos ikdienas sarunās lietotās frāzes (-Kā jums iet? –Paldies, labi; utml.), ko parasti vēlas apgūt Zviedrijas apceļotāji, pietiks ar pāris dienām zviedru valodas kursos. Taču, ja vēlaties iemācīties zviedru rakstīto un runāto valodu pamatīgāk, tad jāplāno laiks no viena līdz trim gadiem. Lai sasniegtu akadēmisko līmeni, vajadzēs vismaz piecus līdz septiņus gadus.
Vai var iemācīties ātrāk?
Ja ir laiks un motivācija, tad zviedru valodu var apgūt arī ātrāk. Jo vairāk laika veltīsiet valodas apguvei, jo ātrāk sasniegsiet rezultātu. Ikdienas komunikācija zviedru valodā dos jums milzīgas priekšrocības. Neaizmirstiet arī par medijiem (radio un televīziju), presi, kultūras pasākumiem, mūziku un filmām zviedru valodā.
Jo agrāk sāksiet kādu valodu mācīties, jo lielākas izredzes to ātrāk un pamatīgāk apgūt.
Ja jums jau ir zināšanas kādā ģermāņu valodā (piemēram, angļu, vācu, holandiešu), vai arī tā ir Jūsu dzimtā valoda, zviedru valodu apgūsiet vieglāk un ātrāk. Zviedru valodai ir līdzīgas gramatiskās iezīmes ar citām ģermāņu grupas valodām. Ģermāņu valodu prasme palīdzēs ātrāk saprast zviedru valodas teikuma uzbūvi.
Daži svarīgi padomi, kā ātrāk apgūt zviedru valodu:
katru jaunu vārdu mācieties kontekstā, kādā tas tiek lietots;
bieži atkārtojiet agrāk apgūto, jo atkārtošana ir zināšanu māte;
izmantojiet gan reālo, gan virtuālo zviedru valodas vidi;
lietojiet medijus (TV, radio), izmantojiet sociālo mediju platformas;
lasiet daiļliteratūru zviedriski, sākumā vieglajā zviedru valodā;
klausieties zviedru mūziku, lai arī sākumā nesaprotat dziesmu vārdus;
atļaujiet sev kļūdīties, lietojiet valodu, metieties zviedru valodas upē un sāciet peldēt! Viss notiks!
Cik mācību stundas nepieciešamas, lai apgūtu zviedru valodu?
Nav grūtu un vieglu valodu, nav arī pilnīgi vienādu valodas apguvēju. Katrs students ir atšķirīgs, bet zināmu priekšstatu par pūlēm un laiku, kas būs jāveltī valodas apguvei, varat iegūt šeit redzamajā shēmā:
C2
+ 120 stundas/60 nodarbības
C1
+ 120 stundas / 60 nodarbības
B2
+ 120 stundas / 60 nodarbības
B1
+ 120 stundas / 60 nodarbības
A2
+ 120 stundas / 60 nodarbības
A1
+ 60 stundas / 30 nodarbības
Ja esat izlēmis sākt mācīties zviedru valodu: rakstiet mums: kursi@balticmedia.com vai zvaniet pa tālruni +371 67224395
Baltic Media valodu mācību centra pasniedzēji ir profesionāļi ar radošu, mūsdienīgu pieeju valodu kursu sagatavošanā un vadīšanā, to saturu pielāgojot jūsu vēlmēm, iespējām un vajadzībām.
ar testa palīdzību novērtē uzņēmuma darbinieku zviedru valodas zināšanas pirms kursa uzsākšanas,
attīsta visas nepieciešamās zviedru valodas prasmes, īpašu uzmanību pievēršot runāšanai,
māca, kā veidot veiksmīgas darījumu sarunas ar klientiem vai biznesa partneriem.
Mācību laikā pasniedzējs veic zviedru valodas kursu dalībnieku zināšanu pilnveides pārbaudi, kursa beigās sniedz darba devējam atskaiti par apmeklējumu un zināšanu novērtējumu. Zviedru valodas kursu dalībnieki saņem sertifikātu par sasniegto zviedru valodas zināšanu līmeni, kas nodrošina iespēju turpināt valodas apguvi nākamajā līmenī.
Taupiet laiku un spēku, pasūtiet zviedru valodu kursus sev vai saviem darbiniekiem, jo zviedru valodas pasniedzējs ierodas pie jums uzņēmumā!
Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā individuālas vai grupu nodarbības pie mums birojā. Ja bieži ceļojat vai dodaties komandējumos, ir vērts pieteikties Skype nodarbībām. Mūsu pasniedzēji izstrādās jūsu vajadzībām atbilstošu zviedru valodas kursa programmu.
Nodarbību laikā iemācīsieties:
kā rezervēt viesnīcu, pasūtīt ēdienu, ceļot, atrast darbu svešā zemē u. tml.,
kā sarunāties, lai atstātu labu iespaidu par sevi,
kā pastāstīt par savu kultūru vai uzzināt par atšķirīgo citā kultūrā,
kā veidot veiksmīgas darījumu sarunas,
kā sagatavot prezentāciju zviedru valodā un daudz ko citu.
Individuāli zviedru valodas kursi | Privātstundas
Ja gribat ietaupīt naudu un apgūt valodu ātrāk, iesakām pieteikties individuālām zviedru valodas mācībām.
Individuāli zviedru valodas kursi ir īpaši efektīvi, jo lektors visu nodarbības laiku velta tikai vienam valodas apguvējam. Lai arī viena akadēmiskā stunda ir mazliet dārgāka par nodarbību grupā, nauda tiek iztērēta efektīvāk un kopumā privātnodarbības maksā mazāk. Mācoties individuāli, vēlamā rezultāta sasniegšanai būs nepieciešams mazāks nodarbību skaits nekā zviedru valodas mācībām grupā.
Ja Jums nav nekādu zviedru valodas zināšanu, tad sāciet ar iesācēju līmeni A1.
Cik maksā zviedru valodas kursi?
30 nodarbības (60 akadēmiskās stundas) maksā sākot no 240 eiro (bez PVN) vai 290 eiro ar PVN, ja nodarbības notiek atvērtā grupā Baltic Media Valodu mācību centra telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā. Cenas var mainīties atkarībā no kursu līmeņa. Precīzu cenu noskaidrojiet, sazinoties ar mūsu darbiniekiem, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 67224395
Pieprasījums pēc zviedru, norvēģu un dāņu valodas speciālistiem Latvijā ar katru gadu pieaug. Tāpēc šo valodu apgūšana būs vērtīga investīcija jebkura karjerai.
Lursoft statistika liecina, ka puse no TOP 20 ārvalstu investoriem pēdējo 26 gadu laikā nākuši no Skandināvijas valstīm, primāri – no Zviedrijas un Norvēģijas. Lielākoties tie ir lieli starptautiski uzņēmumi, tāpēc biznesa attīstības nolūkā notiek cieša sadarbība starp kolēģiem Baltijas un Skandināvijas valstīs.
Ciešā sadarbība starp Baltijas un Skandināvijas valstīm pēdējo desmit gadu laikā ir veicinājusi pasaules biznesa labās prakses pārņemšanu Latvijā, tostarp Shared Service centru izveidi. Tas nozīmē, ka kāda no organizācijas struktūrvienībām, kas profesionāli piedāvā kādu pakalpojumu ļoti augstā līmenī, nodrošina šo pakalpojumu arī citām nodaļām vai organizācijām. Piemēram, Swedbank IT klientu atbalsta centrs var piedāvāt atbalstu ne vien klientiem Latvijā, bet arī Zviedrijā un citās valstīs.
Tieši tāpēc Swedbankzviedru valodas zināšanas tiek īpaši novērtētas. Un tā ir priekšrocība klientu konsultantiem – nodrošināt labu servisu klientam ērtā un saprotamā veidā. Darbiniekiem ar zviedru valodas zināšanām ir labas karjeras iespējas gan organizācijas iekšējo klientu apkalpošanas jomās, gan ekspertu amata pozīcijās, kas saistītas ar sadarbību starptautiskā līmenī, tostarp gan Grupas kreditēšanas un maksājumu, IT un Grupas uzkrājumu, bankas pakalpojumu digitalizācijas un citās jomās.
“Redzu, ka zviedri arvien vairāk novērtē sadarbības iespējas ar Latviju, un valodas zināšanas ir liela priekšrocība, ko Zviedrijā ļoti novērtē,” pieredzē dalās Swedbank Latvijas un Zviedrijas IT atbalsta daļas vadītājs Kaspars Holms.
IT atbalsta speciāliste Jana zviedru valodu apguvusi Daugavpils Universitātē angļu filoloģijas nodaļā, kur bijusi iespēja mācīties arī zviedru valodu. Palīdzējuši arī triju nedēļu valodu kursi Zviedrijā. Viņa ir pārliecināta, ka tad, ja cilvēkam ir pareizā motivācija, zviedru valodu var apgūt gan skolas solā, gan augstskolā.
Jana novērtē to, ka patlaban, pateicoties savām valodas zināšanām, var strādāt par IT atbalsta speciālisti, lai gan pēc izglītības ir angļu filoloģe, un iesaka valodu mācīties arī citiem. “Latvijā ienāk arvien vairāk Skandināvijas uzņēmumu un skandināvu valodas kļūs arvien pieprasītākas. Turklāt iemācīties zviedru valodu nav nemaz tik grūti,” iedrošina Swedbank IT atbalsta speciāliste, kas ikdienā strādā ar klientiem gan Latvijā, gan Zviedrijā.