Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

Zviedru valoda. No Vikingu laikiem līdz mūsdienām: tās attīstība, īpatnības un statuss – 2. daļa

christian-widell-i-p_ktXuJkI-unsplash

Turpinām rakstu sēriju par mūsdienu zviedru valodu un tās vēsturi. Šajā rakstā varēsiet lasīt par to, kā citas valodas ir ietekmējušas zviedru valodu, kurās valodās ir aizguvumi no skandināvu valodām un starp kurām valodām ir vislielākā līdzība.

Raksta sākums: Zviedru valoda no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Informācija pirms izvēlies zviedru valodas kursus. 

Citu valodu ietekme

Zviedru valoda gadsimtu gaitā ir aizguvusi dažādus citu valodu vārdus. Kristietības ienākšana 11. gadsimtā nesa sev līdzi daudzus latīņu un grieķu vārdus, piemēram, kyrka (baznīca), präst (priesteris), mässa (mesa) un paradis (paradīze).

Viduslaikos galvenā literatūra bija bruņinieku romāni un hronikas, kuri vēstīja galvenokārt par karali un galmu. Klosteri tulkoja reliģisko literatūru. Vadstena abatija kļuva par garīgo centru, kurā tapa daudzi teksti.

Pateicoties tirdzniecībai un amatniecībai auga pilsētas. Tika aizgūti un radīti vārdi, lai raksturotu jaunos dzīves elementus. Hanzas savienībā izmantotā vācu valoda šajā laikā atstāja vislielāko ietekmi uz zviedru valodu. Vindögat (jumta logs) tika aizstāts ar fönster (sienas logs), eldhuset pārtapa par kök (virtuvi), mön (jaunava) tapa par jungfru, börja par begynna (sākt), gälda par betala (maksāt), mål un tunga tapa par språk (valoda). Pilsētās parādījās rådhus (rātsnams), borgerskap (pilsētnieki), väktare (sargi), fängelse (cietumi), fogde (šerifi) un bödel (bendes).

Köpmän (tirgotāji) rīkojās ar varor (preces), vikter (svari), mynt (monētas) un räkenskap (rēķini). Šim laikam raksturīgās profesijas bija skräddare (drēbnieks), skomakare (kurpnieks), slaktare (miesnieks) un krögare (krodzinieks).

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Vācu valodas vārdu aizguve turpinājās visus viduslaikus, kā arī reformācijas laikā 16. gadsimtā, kad zviedri pieņēma luterānismu, un arī Trīsdesmitgadu kara laikā 17. gadsimtā.

Zinātnes un augstākās izglītības valoda ilgstoši bija latīņu. Taču 17. gadsimtā, kad Francija Saules Karaļa Luija XIV vadībā kļuva par Eiropas vadošo nāciju, franču valoda kļuva par ietekmīgu valodu, un tā nostabilizējās 18. gadsimtā, kultūras un apgaismības gadsimtā.

Šajā laikā valodā ienāca tādi vārdi kā möbel (mēbeles), balkong (balkons), garderob (garderobe), salong (salons), mustasch (ūsas), parfym (smaržas), sås (mērce), kastrull (kastrolis), balett (balets), ridå (aizskari), pjäs (luga), journalist (žurnālists), roman (romāns), modern (moderns).

19. gadsimtā, pateicoties industrializācijai, ceļošanai un sportam, populāra kļuva angļu valoda. Tika aizgūti tādi vārdi kā jobb (darbs), strejk (streiks), bojkott (boikots), räls (sliedes), lokomotiv (lokomotīve), turist (tūrists), sport (sports), rekord (sasniegums).

Kad 19. gadsimta sākumā Ziemeļvalstis beidza karot viena ar otru, radās spēcīga solidaritātes izjūta, dodot iespēju attīstīties Skandināvisma kustībai, kurai sekoja modernisma vilnis literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē.

Tā kā rakstnieki un mākslinieki brīvi pārvietojās no valsts uz valsti, tad zviedru valodā ienāca vārdi no dāņu un norvēģu valodām: hänsyn (apsvērums), spydig (ļauns), underfundig (viltīgs), förälskelse (mīlestība), rabalder (troksnis).

20. gadsimts bija angļu valodas gadsimts. Kopš Otrā Pasaules kara angļu valoda praktiski bija vienīgā valoda no kuras tika aizgūti vārdi. Imigrantu valodas maz ietekmējušas zviedru valodu, kaut arī kebabs, pica un kuskuss ir ikdienā lietoti vārdi.

Citām valodām aizdotie vārdi

Angļu valoda aizguva vairākus skandināvu vārdus vikingu ēras laikā. Angļu valodas window (logs) nāk no sena ziemeļu vārda vindauga, zviedriski – vindöga (atvērums jumtā). Angļu starboard (borts) nāk no ziemeļu styrbord – kuģa mala, pie kuras piestiprināts airis.

Vēl daži zviedru vārdi citās valodās ir ombudsman (tiesībsargs) un smorgasbord (zviedru galds).

Līdzības starp valodām

Björken ir birk dāniski, bjerk norvēģiski, björk islandiski, birch angliski, Birke – vāciski, berknīderlandiski, bereza – krieviski, brzoza – poliski, bērzs – latviski, beržas – lietuviski un bhurja sanskritā.

 

Avots: sharingsweden.se.

Informācija par zviedru valodu tiem, kas vēlas  iemācīties zviedru valodu. Zviedru valodas kursi Rīgā. Baltic Media.
Informācija par zviedru valodu tiem, kas vēlas iemācīties zviedru valodu. Zviedru valodas kursi Rīgā.

Zviedru valoda. No Vikingu laikiem līdz mūsdienām: tās attīstība, īpatnības un statuss

pontus-wellgraf-p7AgyC1iTqo-unsplash

Zviedrijas oficiālā valsts valoda ir zviedru valoda. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 8 miljoniem valsts iedzīvotāju. Zviedru valodā runā arī aptuveni 300 000 Somijas zviedru, no kuriem 25 000 dzīvo Ālandu salās. Zviedru valoda vēsturisku iemeslu dēļ ir viena no divām Somijas valsts valodām. Somija bija Zviedrijas daļa līdz 1809. gadam. Arī Igaunijā kopš viduslaikiem ir bijuši zviedru valodā runājoši iedzīvotāji. Mūsdienās tā ir tikai neliela daļa. Kopš 19. gadsimta vidus un līdz mūsdienām vairāk nekā miljons cilvēku ir emigrējuši no Zviedrijas, galvenokārt uz Ziemeļameriku. Tiek lēsts, ka zviedru valodā runā vairāki simti tūkstoši cilvēku visā pasaulē.

Neskatoties uz zviedru valodas dominējošo statusu, Zviedrija nav vienas valodas valsts. Sāmi ziemeļos vienmēr ir bijusi vietējā minoritāte, un kopš viduslaikiem valstī ir bijuši somu valodā runājoši iedzīvotāji. Romu, jidiš un zīmju valodai arī ir minoritāšu valodas statuss Zviedrijā.

Imigrācijas un bēgļu pieplūduma rezultātā Zviedrijā tiek runāts vismaz 150 valodās. Arābu valoda ir visizplatītākā, ar vismaz 150 000 runātāju.

Zviedru valoda pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas, kuras viens no trim atzariem ir ziemeļģermāņu valodas. Ziemeļģermāņu valodas nereti dēvē par ziemeļvalstu valodām  jeb nordiska språk / nordic languages, un tās ir dāņu, zviedru un norvēģu valodas.

Īpaši skaidras ir attiecības ar citām indoeiropiešu valodām, kad sastopamies ar tā sauktajiem vietējiem vārdiem, kas ir cēlušies no kopējās pirmvalodas.

Tie ir tādi vārdi kā fader (tēvs), moder (māte), hus (māja), mus (pele), hund (suns), ko (govs), öga (acs), öra (auss), näsa (deguns), blod (asinis), dag (diena), natt (nakts), sten (akmens), ben (kauls), jord (zeme), vatten (ūdens), ung (jauns), ljuv (salds), äta (ēst), dricka (dzēriens), leva (dzīvs), (mirt).

Zviedru valodas alfabēts

Zviedru alfabētā ir 29 burti, un tas beidzas ar å, ä un ö. V un w izrunā vienādi, tāpat kā s un z.

A B C D E
F G H I J
K L M N O
P Q R S T
U V W X Y
Z Å Ä Ö  
a b c d e
f g h i j
k l m n o
p q r s t
u v w x y
z å ä ö  

Kā skan zviedru valoda?

Ārzemnieki uzreiz pamana to, ka zviedru valoda ir melodiska valoda ar krītošiem un augošiem toņiem un mainīgiem skaļuma akcentiem: /´hunden/, /`ra:dhu:s/, /`å:terställa/,   /pro´ble:m/, /problem´a:tisk/, fotograf´i:/. Burtu secību, piemēram, buren, var izrunāt divējādi. Lietvārdam buren (būris) ir 1. akcents, pilnībā akcentējot bur-: /´bu:ren/. Tomēr darbības vārda bära divdabja forma buren (nests) ir ar 2. akcentu, un ar daļēju uzsvaru uz otro zilbi: : /`bu:ren/.

Viena no zviedru valodas iezīmēm ir daudzās patskaņu skaņas: a, o, u, å, e, i, y, ä, ö, kas var būt gan garas, gan īsas.

Zviedru valodā patskaņa garums bieži nosaka vārda nozīmi: mat (ēdiens) izrunā ar garu a, matt (blāvs) izrunā ar īsu a, ful (neglīts) izrunā ar garu u, full (pilns) izrunā ar īsu u.

Ārzemnieki pamana arī īpašo zviedru u skaņu. U tiek izrunāts nevis kā vācu valodā Buch (vai angļu valodas vārds boot), bet gan kā skaņa kaut kur starp Buch un grün patskaņiem. U var būt īss, piemēram, vārdā hund, un garš, kā vārdā hus.

Burti å, ä och ö ir vizuāli atšķirīgāki nekā fonētiski. Å apzīmē to pašu patskaņa skaņu kā angļu valodā more un hot. Ä ir līdzvērtīgs patskaņiem vārdos care un best. Ö apzīmē to pašu skaņu kofranču valodasvārdos bleu /-ö/, boeuf /-öff/ and chauffeur /-ö:r/.

Zviedru valodā ir arī līdzskaņu kombinācijas, kuras daudziem ārzemniekiem var būt grūti izrunāt: vrak, sprängts, östgötsk. Burtu sj, skj un stj kombinācijas izrunā / ∫ /, piemēram, kā angļu valodas vārdā she. Piemēram: sjö (jūra), sjuk (slims), skjorta (krekls), stjärna (zvaigzne).

Tas pats attiecas uz burtu savienojumu sk pirms patskaņiem e, i, y, ä, ö: skepp (kuģis), skin (āda), sky (debesis), skämmas (jākaunas), sköld (vairogs).

Zviedru valodā standarta skaņa r ir apikāls r, tāpat kā spāņu un itāļu valodā (bet ne tik skaidri izteikta). Valsts dienvidu daļās tiek izmantots velārs r, tāpat kā franču valodā.

Gramatikas īpatnības

Visgrūtāk ārzemniekiem ir iemācīties zviedru valodas apgriezto vārdu secību teikumos, kas sākas ar kaut ko citu, nevis priekšmetu. Darbības vārds teikumā vienmēr ir otrais. Piemēram, “Anna kommer i dag” (Anna nāk šodien), bet “I dag kommer Anna” (Šodien nāk Anna) (nevis “Šodien Anna nāk”).

Vēl viena Ziemeļvalstu valodu īpatnība ir noteikts postpozitīva vārdu artikuls: man– mannen (cilvēks), hus–huset (māja), hundar–hundarna (suņi). Zviedru valodā var būt arī divkārša noteikta forma: det lilla huset (mazā māja).

Ziemeļvalstu valodās var veidot īpašu pasīvu formu ar -s: “brevet skrevs” (burts ir rakstīts), “brevet har skrivits” (burts tika uzrakstīts). Senā trīs gramatisko dzimumu sistēma, han, hon, det ( viņš, viņa, tā) standarta zviedru valodā ir samazināta līdz diviem: denand det. Mums tagad ir båten (laiva) – den, huset (māja) – det.

Tomēr, ja svarīgs ir dzimums, tiek izmantoti vīriešu un sieviešu vietniekvārdi: mannen (vīrietis) – han, kvinnan (sieviete) – hon, hingsten (ērzelis) – han, stoet (ķēve) – hon.

Pēdējos gados cilvēki ir sākuši lietot arī jaunu dzimumneitrālu vietniekvārdu – hen, daļēji lai aizstātu kombināciju han vai hon (viņš vai viņa) un daļēji cilvēkiem, kuri nevēlas tikt klasificēti kā vīrieši, vai sievietes.

Mūsdienu zviedru valodā darbības vārdam ir vienāda forma vienskaitlī un daudzskaitlī: jag är (es esmu), vi är (mēs esam); jag darva (es ņemu), vi darva (mēs ņemam). Vecās daudzskaitļa formas tagad ir sastopamas gandrīz tikai himnās un zviedru dziesmās.

Tomēr zviedru valoda ir saglabājusi dažādas lietvārdu daudzskaitļa formas: kyrka – kyrkor (baznīca – baznīcas), hund – hundar (suns – suņi), gäst – gäster (viesi – viesi), äpple – äpplen (ābols – āboli), hus– hus (māja-mājas), man–män (vīrietis-vīrietis), mus – möss (pele – peles).

Rūnu zviedru valoda

Rūnisko alfabētu sauc par Futhark. Attēlā zemāk ir parādīts 16 zīmju vikingu laikmeta rūnu alfabēts. Tās ir tā saucamās zviedru-dāņu rūnas vai parastās rūnas.

ffff

Raksta turpinājumu lasīt šeit par zviedru valodu no vikingu laikiem līdz mūsdienām. 

Avots: sharingsweden.se.

Notariāli tulkojumi, Tulkojumu birojs

Zviedru valoda no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Pirms izvēlies zviedru valodas kursus. Zviedru valodas kursi Rīgā un online.
Zviedru valoda no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Pirms izvēlies zviedru valodas kursus.

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

stanislav-rabunski-DEQFcdqOIck-unsplash

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās.

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Vairāk noderīgu frāžu jūs varat atrast šeit.

Visu rakstu lasiet šeit.

 

 

Intensīvie Online valodu kursi – apgūsti zviedru, angļu, latviešu un citas valodas tikai mēneša laikā!

21

“Baltic Media” valodu mācību centrs piedāvā intensīvus tiešsaistes valodu kursus ne tikai individuālo kursu veidā, bet arī grupās.

Visiem kursantiem ir iespēja pieslēgties videokonferencei, izmantojot Skype vai kādu citu tiešsaistes komunikācijas programmu.

Mācību centrs ir izstrādājis efektīvas un kvalitatīvas mācību programmas, lai klients spētu apgūt jaunas valodas pamatzināšanas tikai mēneša laikā. Nodarbības notiek trīs reizes nedēļā pa divām akadēmiskām stundām (2x45min) katru reizi. Intensīvajā kursā paredzētas 28 akadēmiskās stundas. Cena par grupas kursu sākot no EUR 135.00 + PVN (21%).

Vairāk par tiešsaistes  apmācību iespēju lasiet šeit, bet sarakstu ar plānotajiem Online grupu nodarbību kursiem meklējiet šeit.

Izmantosim lietderīgi savu brīvo laiku un, lai izdodas apgūt jaunas valodas!

Baltic Media valodu mācību centrs

Elizabetes iela 11, Rīga, LV-1010, Latvija

+371 67 224 395
+371 29 44 68 45

WhatsApp
kursi@balticmedia.com

⭐️KĀPĒC IZVĒLĒTIES BALTIC MEDIA® VALODU KURSUS?

⭐️KO PAR  BALTIC MEDIA® VALODU KURSIEM SAKA KLIENTI?

⭐️KĀPĒC IZVĒLĒTIES TIEŠSAISTES – ONLINE VALODU KURSUS?

⭐️VALODU KURSI JAUNIEŠIEM, PUSAUDŽIEM UN BĒRNIEM

⭐️VALODU KURSI KLĀTIENĒ UN ONLINE UZŅĒMUMIEM UN VALSTS IESTĀDĒM

⭐️VALODU KURSI ONLINE UN KLĀTIENĒ PRIVĀTPERSONĀM – PRIVĀTIE KURSI

⭐️UZZINI VAIRĀK PAR BALTIC MEDIA® VALODU KURSIEM – KONTAKTI

Rakstu sagatavoja Baltic Media Valodu mācību centrs.

Potenciālo darbinieku valodu zināšanas nereti ir zemākas par darba tirgus prasībām

austin-distel-mpN7xjKQ_Ns-unsplash

Latvijā darba tirgū līdzās latviešu, krievu un angļu valodām aizvien biežāk uzņēmumi no potenciālajiem darbiniekiem vēlas sagaidīt skandināvu valodu zināšanas. Eksperti atzīst, ka kopumā attiecībā uz valodu zināšanām uzņēmumu prasības nereti pārsniedz potenciālo darbinieku prasmes, bet situācija lēnām uzlabojas, vismaz attiecībā uz angļu valodu.

„Pamatā Latvijas darba tirgū prasa trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu. Nākamā valoda – tā ir vācu valoda. Ir vakances, kur parādās skandināvu [tautu] valodas,” stāsta “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Viņš stāsta, ka prasība pēc krievu valodas zināšanas ir mainījusies un šī valoda potenciālajiem darbiniekiem nereti ir jāprot tikai mutiski, nevis rakstiski. Savukārt starptautiskos uzņēmumos skandināvu valodas prasmes bieži vien iet kopsolī ar angļu valodu.

Angļu valodas pieprasījumu veicina ārvalstu kompāniju biroju atvēršana Latvijā.

Te ir “atbalsta centri, biznesa vai zvanu centri, un no šejienes tiek apkalpoti klienti Skandināvijā. Mūsu tirgū aizvien grūtāk ir atrast cilvēkus ar šādam valodu prasmēm, jo mācību iestādes tik daudz viņus nesagatavo, un tos, kas tiek gatavoti, tirgus spēlētāji parasti mēģina, vienkāršoti izsakoties, „nosmelt” jau mācību procesā,” stāsta Kotāns.

“Viens no variantiem, kā uzņēmumi risina šo situāciju, viņi piedāvā potenciālajiem kandidātiem organizētu valodas akadēmiju, kur cilvēkam sešu mēnešu laikā iemāca kādu no šīm valodām,” norāda Kotāns.

Piemēram, zvanu centrs „Transcom Worldwide Latvia” ir viens no šādiem uzņēmumiem, kur augstu tiek vērtēta darbinieku prasme sazināties kādā no Skandināvu valodām.

Šī uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere atklāj, ka uzņēmums “noteikti vēlētos, ka būtu vairāk tādu kandidātu, kas prastu ziemeļvalstu valodas, jo mēs noteikti dodam priekšroku vietējiem cilvēkiem, kuriem nav jāpārceļas uz dzīvi no citas valsts, lai strādātu pie mums”.

“Tāpēc mēs vēlētos, lai izglītības iestādes izskatītu iespēju un šīs valodas mācītu pastiprināti. Kā mums ir zināms, tad Latvijā šīs valodas ir ne tikai mums pieprasītas, bet arī mūsu konkurentiem un cita veida uzņēmumiem,” piebilst Millere.

Personāla atlases uzņēmuma “i-Work Group” direktore Ilze Boitmane uzsver, ka nereti potenciālo darbinieku valodu zināšanas ir zemākas, nekā darba tirgus pieprasa, līdz ar to ir daudz vakanču.

“It kā ir daudz darba meklētāju, bet darba devēji nespēj atrast darbiniekus. Bieži vien potenciālajiem darbiniekiem ir pārāk vājas prasmes, un viens no klupšanas akmeņiem ir svešvalodu neprasme. Pamatā redzam arī darba sludinājumos, ka lielākā daļa darba devēju prasa angļu valodu. Tikai pēdējā laikā angļu valodas prasme ir nepieciešama augstākā līmenī nekā iepriekš,” atzīst Boitmane.

Arī viņa akcentē, ka darba sludinājumos uzņēmumi aizvien retāk darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas augstā līmenī.

„Arī saistībā ar izmaiņām Darba likumā mēs sākām tam pievērst uzmanību. Ja krievu valoda nav nepieciešama, tad mēs to vispār (darba sludinājumā) neliekam iekšā. Dažreiz tā ir nepieciešama pamata zināšanu līmenī, lai var minimāli kontaktēties. Minimāla sarunu valoda.

Krievu valodas nozīmība darba tirgū ir nedaudz zemāka, nekā tā bija iepriekš,” secina Boitmane.

Aizvien ierastāka prakse, ka uzņēmumi gatavi investēt savu darbinieku valodas prasmju pilnveidošanā un apmaksā kursus.

Šādu praksi izmanto arī “Transcom Worldwide Latvia”. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere stāsta, ka visbiežāk ir nepieciešams, ka cilvēks jau spēj strādāt, izmantojot konkrēto svešvalodu, un ar valodu kursiem iemaņas tikai uzlabo, nevis sāk mācīt, piemēram, zviedru valodas pamatus.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Zviedru valoda: Kā IKEA izdomā amizantos mēbeļu nosaukumus?

billow-926-Q3ae5oBLXtY-unsplash

Zviedru valoda Ikea preču nosaukumos

Kā izrādās, mēbeļu lielražotājs IKEA ir izstrādājis noteiktu sistēmu, kā piešķirt konkrētus nosaukumus savai produkcijai. Mēbeļu un to līniju nosaukumus savulaik ir izdomājis Ikea dibinātājs Ingvars Kamprads, kas visu dzīvi cīnījās ar disleksiju. Veikala dibinātājs bija pamanījis, ka viņš spēj atcerēties un vizualizēt produktus, ja tie ir nosaukti lietvārdos nevis noteiktos kodos vai skaitļu kombinācijās. Tieši šī iemesla dēļ Kamprads radīja īpašu vārdu sistēmu zviedru valodā, kuros nodēvēja mēbeles. Arī mūsdienās Ikea veikalos piekopj šo sistēmu.

⭐️KĀPĒC IZVĒLĒTIES BALTIC MEDIA® VALODU KURSUS?

⭐️KO PAR  BALTIC MEDIA® VALODU KURSIEM SAKA KLIENTI?

⭐️KĀPĒC IZVĒLĒTIES TIEŠSAISTES – ONLINE VALODU KURSUS?

⭐️VALODU KURSI JAUNIEŠIEM, PUSAUDŽIEM UN BĒRNIEM

⭐️VALODU KURSI KLĀTIENĒ UN ONLINE UZŅĒMUMIEM UN VALSTS IESTĀDĒM

⭐️VALODU KURSI ONLINE UN KLĀTIENĒ PRIVĀTPERSONĀM – PRIVĀTIE KURSI

⭐️UZZINI VAIRĀK PAR BALTIC MEDIA® VALODU KURSIEM – KONTAKTI

Piemēram, Ikea grāmatu plaukti būs nosaukti profesiju nosaukumos vai zēnu vārdos, bet paklāji būs nodēvēti Dānijas vai Zviedrijas pilsētu nosaukumos. Tomēr, starp lietvārdiem reizēm mēdz pavīdēt arī kādi īpašības vārdi. Piemēram, Ikea slaveno, vienkāršoto mēbeļu kolekciju dēvē par “Lack”, kas burtiski nozīmē “lakots”.

Lūk, Ikea mēbeļu nosaukumu sadalījums:

  • Vannasistabas piederumi – Zviedrijas ezeru un citu ūdenskrātuvju nosaukumi zviedru valodā
  • Gultas tekstils – ziedu un augu nosaukumi
  • Gultas, skapji un kumodes – Norvēģijas vietu nosaukumi
  • Plaukti – profesijas un zēnu vārdi
  • Bļodas, vāzes, sveces un svečturi – Zviedrijas vietu nosaukumi, īpašības vārdi, garšaugi, garšvielas, augļi un ogas
  • Kastes, sienu dekori, attēli un rāmji, pulksteņi – zviedru slengi, Zviedrijas vietu nosaukumi
  • Bērnu preces – zīdītāji, putni un īpašības vārdi
  • Galdi, krēsli un biroja krēsli – skandināvu zēnu vārdi
  • Audumi, aizkari – skandināvu meiteņu vārdi
  • Dārza mēbeles – Skandināvijas salu nosaukumi
  • Virtuves aksesuāri – zivis, sēnes un īpašības vārdi
  • Gaismekļi – mērvienības, gadalaiki, mēneši, dienas, kuģniecības un jūrniecības termini, Zviedrijas vietu nosaukumi
  • Paklāji – Dānijas vietu nosaukumi
  • Dīvāni un atpūtas krēsli – Zviedrijas vietu nosaukumi

Interesanti, ka uzņēmums nomaina nosaukumu konkrētām precēm konkrētā valstī, ja šis vārds apzīmē rupjību noteiktajā vietā. Labs piemērs ir ķeblīša nosaukums “Fartfull”, kas angliski runājošajās valstīs ir sasaistāms nosaukums ar skaļu vēdera gāžu izdalīšanos.

Avots: Tvnet.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kuras valodas lieto Parlamentā?

frederick-tubiermont-N99V5GjTi-g-unsplash

ES ir 24 oficiālās valodas. 24 valodas nozīmē, ka ikviens iedzīvotājs var izlasīt ES tiesību aktus, kas viņus ietekmē, un labāk izprast tos. Saziņā ar ES iestādēm, piemēram, iesniedzot lūgumrakstus vai pieprasot informāciju, eiropieši var izmantot jebkuru no oficiālajām valodām, tāpat kā sekot sekot līdzi debatēm Parlamentā tiešraidē internetā un klausīties tās savā valodā.

Taču ir arī svarīgi, lai EP deputātiem būtu iespēja runāt, klausīties, lasīt un rakstīt savā dzimtajā valodā, kā arī jebkurā no ES oficiālajām valodām. Būtisks demokrātijas princips ir tas, ka katrs ES iedzīvotājs var kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu, pat ja viņš nerunā nevienā svešvalodā. Deputāti tiek ievēlēti, lai pārstāvētu to pilsoņu intereses, kuri balso par viņiem, nevis tāpēc, ka zina svešvalodas. Lai nodrošinātu vienādus darba apstākļus visiem EP deputātiem, viņiem jābūt pilnībā pieejamai informācijai attiecīgajās valodās. EP deputātu runas, kas tiek teiktas kādā no oficiālajām valodām, vienlaicīgi tiek tulkotas citās oficiālajās valodās, bet visi oficiālie teksti — tulkoti, lai būtu pieejami visās 24 valodās. Lai ES tiesību akti tiktu tieši piemēroti vai transponēti valstu tiesību aktos, tos vispirms jāpārtulko visās ES oficiālājās valodās. Eiropieši var pieprasīt un saņemt informāciju jebkurā no oficiālajām valodām.

Līdz ar Horvātijas pievienošanos 2013. gada 1. jūlijā kopējais oficiālo valodu skaits sasniedza 24: bulgāru, čehu, horvātu, dāņu, nīderlandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru,itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru.

Saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES angļu valodas kā ES oficiālās valodas statuss netiks atcelts. Visām ES valdībām par to būtu jālemj vienprātīgi, un, tā kā angļu valoda ir arī Īrijas un Maltas oficiālā valoda, šī iespēja šķiet maza.

Tulka un tulkotāja darbs

Parasti ikviens tulks un tulkotājs tulko uz savu dzimto valodu. Šīs 24 oficiālās valodas var kombinēt 552 veidos. Lai varētu nodrošināt visas iespējamās valodu kombinācijas, Parlaments dažreiz izmanto “starpniekvalodu” sistēmu: runa vai teksts vispirms tiek pārtulkots kādā no plašāk lietotajām valodām (angļu, franču vai vācu) un pēc tam — pārējās valodās.

Mutiskā un rakstiskā tulkošana ir dažādas profesijas — tulki mutiski tulko vienu valodu citā valodā sanāksmju reāllaikā; tulkotāji strādā ar rakstiskiem dokumentiem, sagatavojot pilnībā precīzu dokumenta versiju mērķa valodā. Eiropas Parlamenta mutiskie tulki ir apmācīti, kā nodot tālāk Eiropas Parlamenta deputātu vēstījumu. Turklāt, ņemot vērā parlamentāro debašu specifiku, administrācija palīdz viņiem sagatavoties darbam konkrētās sanāksmēs un sekot līdzi attīstībai tajās valodās, no kurām viņi tulko. Būdami profesionāli lingvisti, viņi nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumus visiem Parlamenta deputātiem.

Tulkotāji ne tikai tulko, bet veic arī citu lingvistiskās mediācijas uzdevumus, piemēram, pielāgo tekstus aplādēm, subtitrē videosižetus un veido audio ierakstus 24 valodās.

Parlaments nodarbina apmēram 270 štata tulkus un var arī regulāri piesaistīt vairāk nekā 1500 ārējus akreditētus tulkus. Plenārsēžu nedēļās strādā apmēram 700 līdz 900 tulki. Parlamentā ir nodarbināti aptuveni 600 tulkotāji, un aptuveni 30 % tulkošanas darbu veic ārštata tulkotāji.

Avots: Eiropas Parlaments. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodu vēsture: Vai viduslaikos lasīt varēja arī latviski?

Gustavs Strenga: Pārdomas par lasīšanas vēsturi Latvijas teritorijā no 12. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta sākumam

Pirmos rakstītos un iespiestos tekstus kādā valodā mēdz uzskatīt par tautas kultūras stūrakmeņiem. 14. gadsimta otrajā pusē Baltijas jūras telpā dominējošā tautas valoda – viduslejasvācu valoda – sāka ieņemt arvien būtiskāku lomu rakstiskajā komunikācijā. 15. gadsimta nogalē un 16. gadsimta sākumā Eiropā parādījās pirmie iespiestie teksti mazākās tautas valodās, piemēram, poļu un zviedru. Tomēr Baltijas austrumu krasta valodās – latviešu, igauņu, senprūšu, somu un lietuviešu – pirmie teksti tika iespiesti tikai Reformācijas iespaidā. Līdz šim zināmie pirmie latviski rakstītie un iespiestie teksti ir tapuši 16. gadsimta 20. un 30. gados. Kāda būtu bijusi latviski rakstītu un lasāmu tekstu funkcija pirms Reformācijas? Vai tādi vispār bija nepieciešami? Liturģija bija latīņu valodā, elite lasīja viduslejasvācu valodā, bet potenciālo lasītāju vietējās valodās – latviešu un igauņu – bija maz. Tāpat Livonijas pilsētās līdz pat 16. gadsimta sākumam nav atrodamas ne brālību, ne pilsētu pārvaldes institūciju lietvedībā rakstītas igauņu un latviešu valodas pēdas.

Tikai Reformācija ar Lutera ideju par liturģiju tautas valodās radīja nepieciešamo motivāciju ieguldīt prāvus līdzekļus iespiestu tekstu radīšanā arī Livonijas tautas valodās, kā to apliecina 1525. gadā Lībekā pārtvertais un iznīcinātais Rīgai domātais iespiestais teksts – luterāņu mise – igauņu, latviešu un viduslejasvācu (lībiešu?) valodā.25

Ir kāda grāmata, kura liecina par veidu, kā latviešu rakstu valodas dzimšanas laikā citās valodās iespiestos tekstus pielāgoja to mutiskai pārnesei latviešu valodā, pievienojot iespiestajam tekstam rakstītus fragmentus latviešu valodā. Leipcigā iespiestajā priestera rokasgrāmatā ar dažādu rituālu lūgšanām latīņu valodā Agenda (1507)26) ir Rīgas apkaimes katoļu priestera Nikolausa Gisberta, visticamāk, starp 1529. un 1534. gadu veiktie ieraksti – garāki fragmenti un frāzes latviski, kuriem līdzās ir arī sīkas rokraksta piezīmes viduslejasvācu un latīņu valodā. Grāmatā vienā no pirmajām lappusēm ir pierakstīta tēvreize latviešu valodā (to dēvē par Gisberta tēvreizi),27 un tālāk grāmatā līdzās latīņu valodā iespiestajam tekstam lappušu malās var atrast latviski rakstītas frāzes sack bern warz („saki bērna vārdu”), gryppi jus baren crus stit („gribat jūsu bērnus kristīt”), kā arī es tizzv („es ticu”).

Šo piezīmju uzdevums bija palīdzēt atcerēties garākus nepierakstīta teksta fragmentus, un tās bija noderīgas grāmatas īpašniekam, kristot, laulājot, svētot ūdeni un uguni vai vecot kādu citu rituālu darbību. Neskatoties uz to, ka šajā grāmatā pierakstītā tēvreize un frāzes ir uzskatāmas par marginālijām, latviešu valodas pētniecībā šiem necilajiem teksta fragmentiem ir centrāla vieta, jo tos uzskata par vecākajiem rakstītajiem tekstiem latviešu valodā.28

 

***

  1. gadsimta lasīšanas revolūcijas un 21. gadsimta digitālās revolūcijas ietekmē lasīšana ir kļuvusi par slavētu un augstu novērtētu nodarbi. „Ai, cik viņš gudrs, tik daudz grāmatu izlasījis” vai „redz, viņa nesēž mobilajā telefonā, bet lasa grāmatu”. Lasīšana pati par sevi, pat nevērtējot grāmatu, ko lasītājs lasa, citu acīs padara indivīdu gudrāku, cienījamāku. Bet vai gudrs ir tas, kurš visu dzīvi lasa vienu vienīgu grāmatu? Mūsdienās gan tādu cilvēku būtu grūti atrast. Un kā ar tiem, kuri daudz grāmatu izlasījuši nevis ar acīm, bet ar ausīm, klausoties citu lasītajā? Zināmā mērā mūsu – modernā un pēcmodernā laikmeta lasītāju – pieredze nonāk konfliktā ar lasīšanas veidiem, kuri pastāvējuši vairākus gadsimtus pirms mums. Arī viduslaikos bija ļaudis, kas lasīja grāmatu pēc grāmatas, bet viņu bija maz. Tolaik arī tiem, kas paši nelasīja, bija lemts iegrimt interesantos stāstos. Tikai šie mutiskie stāsti, pat ja to sākotne rodama grāmatās, ir neatgriezeniski zuduši.

 

Avots, kur lasīt visu šo tekstu: Punctum

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

pille-riin-priske-t6atIehVLTU-unsplash

Kādā valodā runā Igaunijas iedzīvotāji? Latviešiem protams nav divreiz jāmeklē atbilde uz šo jautājumu, taču ļoti daudziem pasaules apceļotājiem tas patiešām ir jautājums!

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Igauņi ļoti lepojas ar savu valodu, cenšoties to stiprināt gan atzīmējot Dzimtās valodas dienu, gan organizējot dažādus ar valodu saistītus pasākumus, tādējādi uzsverot tās svarīgumu. Kā mēs zinām pirms Igaunija izveidoja savu valstisko neatkarību, 20 gs. sākumā, tās zemi regulāri iekaroja un okupēja dažādas lielvalstis, pakļaujot tautu savām varām, kad pamatnācija nemācēja nedz rakstīt nedz lasīt, un neskatoties uz to, šī pavisam skaitliski nelielā tautiņa, kas pamatā cēlusies no lauku iedzīvotājiem, ir spējusi saglabāt un izkopt savu valodu un savu nāciju, atšķirībā no daudzām citām nelielajām tautiņām, kā piemēram prūši.

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās. Pateicoties šim apstāklim, apceļot Igauniju ir visnotaļ vienkārši pat tad, ja Jūs nepārvaldat igauņu valodu. Hо aitäh (Paldies!) – pateikt šo vienkāršo frāzi nekad nekaitēs!

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Avots: Visit Estonia. Visu rakstu lasiet šeit.