Kuras valodas ir pieprasītas darba tirgū?

language-2345801_1920

Nav noslēpums, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm Eiropā. Kuras tad ir tās pieprasītākās valodas Latvijas darba tirgū, ko novērtēs darba devēji?

Kuras ir pieprasītas?

Protams, vispieprasītākā mūsu darba tirgū ir latviešu valoda. Tai seko angļu un krievu valoda. “Varētu teikt, ka šīs trīs valodas veido tādu kā starta komplektu gan uzņēmumu sludinājumos, gan darba meklētāju CV,” stāsta CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. “Kandidāts kādā no šīm valodām var runāt labāk vai sliktāk, bet visu trīs valodu prasmes ir nepieciešamas vairumā nozaru, bet īpaši pārdošanā, klientu apkalpošanā, tūrismā, mārketingā, cilvēkresursu nozarē.”

Pieprasīta ir arī vācu valoda. Tiesa gan – šajā valodā runā ievērojami mazāk darba ņēmēju, ja salīdzina ar trīs iepriekšminētajām valodām (aptaujā noskaidrots, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka vācu valodā runā ļoti labi vai labi). Ļoti grūti ir atrast darbiniekus, kuri vienlīdz labi runā gan vācu, gan angļu valodā. Vācu valoda ir viena no valodām, ko daudzi ir apguvuši skolā, bet pēc vidusskolas pabeigšanas valodu vairs neizmanto un darba tirgū ienāk ar jau aizmirstām šīs valodas zināšanām.

Tāpat pieprasītas ir arī franču un skandināvu valodas. Skandināvu valodu pratēji joprojām ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū. Latvijā vairāk ir zviedru un norvēģu valodas pratēji, retāk – dāņu.

Laiku pa laikam tiek meklēti arī darbinieki ar lietuviešu, igauņu, poļu, spāņu vai pat arābu valodu zināšanām. Tomēr tādi gadījumi ir samērā reti. Pasaulē tik plaši izmantotā spāņu valoda vai populārā ķīniešu valoda, Latvijas darba tirgū nav tik pieprasīta.

Atšķirīgs pieprasījums pēc valodu zināšanām ir novērojams arī reģionos. Jo tālāk no Rīgas atrodas uzņēmums, jo mazāka nepieciešamība darbiniekam runāt kādā svešvalodā. Izņēmumi ir tad, ja reģionā bāzējas kāds starptautisks uzņēmums, kurš pieprasa svešvalodu prasmes.

Kā ar līmeni?

Latvijas darba tirgū ir izteiktākas B1/B2 līmeņa valodu zināšanas. Daudz sarežģītāk ir atrast darbiniekus ar augstām valodas līmeņa (C1/C2) prasmēm, jo tas paredz, ka darba ņēmējs konkrētajā valodā runā gandrīz vai tikpat labi kā dzimtajā.

Attiecībā uz CV, tad Kaspars Kotāns aicina norādīt to valodu prasmes, kas ir līdzvērtīgas vismaz B1 līmenim.

Zemākas valodu zināšanas CV var norādīt tad, ja uzņēmums ir starptautisks vai arī, ka amats un tā pienākumi pieļauj iespējamību konkrēto valodu izmantot darbā nākotnē. Piemēram, ja skandināvu uzņēmums meklē darbiniekus, tad A1/A2 zviedru valodas zināšanas noteikti ir vērts norādīt, jo uzņēmums to var uzskatīt par priekšrocību un, ļoti iespējams, uzņēmums būs gatavs ieguldīt tālākajā valodas apguvē.

Avots: VisiDarbi. Visu rakstu lasiet šeit.

Jautri pārpratumi, kas radušies valodu nezināšanas dēļ

radu-marcusu-498248-unsplash

Photo by Radu Marcusu on Unsplash

Ne reizi vien gadās, ka vārds vienā valodā nozīmē kaut ko jauku vai ikdienišķu, bet citā valodā tas nozīme pat kaut ko rupju. Vācu valodas tulce Sarma Šķēle un valodnieks, tulks, tulkotājs un pasniedzējs Andrejs Veisbergs stāsta par pārpratumiem saziņā, kas rodas, nepārzinot kādu valodu. Kā saprasties un nesanaidoties, kādus pārpratumus radījusi dažādā vārdu nozīme atšķirīgās valodās. 

Šobrīd tik daudz lietotais vārdu savienojums “pa lielam” ir modes vārds, kas ienācis no krievu valodas un latviešu valodā no tā vajadzētu izvairīties. Parasti modes vārdi tiek lietoti 5 – 10 gadus. Mākslīgi un vardarbīgi to nevar izdzēst no valodas.

Latviešu valodā bieži dzirdamā nepareizā “ka” un “kad” lietošana ir raksturīga sarunvalodai, rakstu valodā tas parādās tikai ekstrēmos gadījumos.

Ja sarunu biedrs saka kaut ko rupju, tulkam no tā vajadzētu izvairīties, mīkstināt to. Tulks ir pirmā barjera, kas izvērtē, vai viss jāpasaka, vai svarīgākais un kādas nianses jāuzsver.

No skolēnu rakstītā:

Apdzīvotība Austrālijā ir 4 kvadrātcilvēki uz vienu metru.

Oņeginam patika Bairons, tāpēc viņš to pakāra virs gultas.

Upes krastā slaucēja slauca govi, savukārt atspulgā viss izskatījās otrādi.

Nataša Rostova gribēja kaut ko teikt, bet atvērušās durvis, aizvēra viņai muti.

Katram putekļu sūcējam, kad tas ir pilns, ir jānomaina maisiņš. Tāpat ir arī ar mūsdienu jaunatnes smadzenēm.

Puškins ļoti daudzās vietās bija jūtīgs.

Jaunība ir posms starp dzīvi un uzdzīvi.

Tiesības atņem uz pieciem gadiem, un tas ir atkarīgs no automobiļa reibuma.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet un sarunu ar valodniekiem klausieties šeit.

Kā motivēt sevi jaunu valodu apgūšanai?

vandan-patel-616146-unsplash

Photo by Vandan Patel on Unsplash

Eksperti stāsta, ka svešvalodu apgūšana mūsdienās ir kļuvusi vieglāka un aizraujošāka kā jebkad – tam palīdz arī daudzās tehnoloģiju iespējas, kas ar mācīšanās procesu padara interesantu pat aizņemtākajiem.

Kā atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Valodu centra vadītāja Dace Žibala, galvenais nosacījums valodu apguvē ir motivācija: “Bez tās nepalīdzēs ne pieredzējuši skolotāji, ne modernās tehnoloģijas. Šo patiesību agrāk varējām redzēt skolās, kur, 7 līdz 9 gadus mācoties kādu svešvalodu, jaunieši tāpat nespēja komunicēt, jo tā tika uzskatīta par mācību priekšmetu bez konteksta un reāla pielietojuma. Tādi modernie valodas apguves rīki kā tehnoloģijas ir labs atbalsts, palīdzot mācīties sev piemērotā tempā un izdevīgā laikā.”

Kā labs sākums jaunas valodas apgūšanai var kalpot filmu vai seriālu skatīšanās oriģinālvalodā, ārzemju ziņu portālu lasīšana vai radio klausīšanās.

“Gudrā” mācīšanās

Nesen veiktais „Samsung Techonomic Index“ pētījums atklāj, ka katrs ceturtais eiropietis vismaz reizi nedēļā izmanto tehnoloģijas, lai apgūtu jaunas zināšanas. Paralēli pieaug risinājumu klāsts, kas šīs zināšanas piedāvā – tajā skaitā valodu aplikācijas ar dažādām pieejām to apguvei. Eksperimentējot un izmēģinot, starp tām ikviens var atrast savam dzīvesstilam un ritmam piemērotāko.

Izmanto iespēju ceļot un nebaidies sarunāties

“Ceļošana ir aizraujošs veids kā praktiski trenēties valodu apguvē, tāpēc nevajadzētu baidīties savas prasmes pielietot. Mēs lieliski zinām, cik jocīgi reizēm izklausās kāds ārzemnieka latviešu valodā pateiktais vārds, taču vienlaikus novērtējam, ka viņš mēģina sarunāties mūsu dzimtajā valodā un labprāt palīdzam,” papildina Dace Žibala. Lai sazinātos ar vietējiem iedzīvotājiem viņu valodā, Jūs varat izmantot viedtālruņos pieejamās iespējas, īpaši vārdnīcas.

Avots: Sieviešu Klubs. Visu rakstu lasiet šeit

Valodas zināšanu novērtējums

ben-mullins-785450-unsplash

Photo by Ben Mullins on Unsplash.com

Vēlaties noskaidrot, kāds ir Jūsu svešvalodas zināšanu līmenis? Pārbaudi sevi pats!

Pašnovērtējuma tabulās katra valodas prasme: klausīšanās, lasīšana, runāšana un rakstīšana sadalīta sešos līmeņos, kas atbilst „Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs” noteiktajiem valodas zināšanu līmeņiem A1, A2, B1, B2, C1, C2.

Novērtējiet savu svešvalodas zināšanu līmeni un izvēlieties attiecīgā līmeņa valodas kursu!

A – pamatlīmenis

A1 – iesācēju līmenis (Breakthrough jeb Beginners)

Klausīšanās Es saprotu lēni un skaidri izrunātus atsevišķus vārdus, ikdienā bieži lietojamas frāzes, kad runā par mani, manu ģimeni un tuvāko apkārtni.
Lasīšana Es varu izlasīt un saprast pazīstamus vārdus, nosaukumus, kā arī īsus teikumus, piemēram, ielu zīmēs, plakātos, katalogos.
Runāšana Es varu vienkāršā veidā sazināties, ja sarunu biedrs teikto atkārto vai, ja nepieciešams, pasaka citiem vārdiem. Es varu uzdot vienkāršus jautājumus un atbildēt uz tiem, ja saruna ir par man labi zināmām tēmām.

Es varu vienkāršā veidā pastāstīt par sevi, savu dzīves vietu vai cilvēkiem, kurus pazīstu.

Rakstīšana Es protu uzrakstīt īsu, vienkāršu tekstu, piemēram, apsveikuma kartīti vai pastkarti. Es protu aizpildīt vienkāršas veidlapas, piemēram, ierakstīt savu vārdu, adresi un pilsonību viesnīcas reģistrācijas lapā.

A2 – elementārais līmenis (Waystage jeb Elementary)

Klausīšanās Es saprotu biežāk lietotus vārdus un atsevišķas frāzes, kam ir saistība ar mani, piemēram, vienkāršu informāciju par sevi, ģimeni, iepirkšanos, dzīves vietu, darbu. Es varu uztvert galveno domu īsos, vienkāršos un skaidri izrunātos paziņojumos.
Lasīšana Es varu izlasīt īsus un vienkāršus tekstus. Es varu sameklēt informāciju vienkāršos, ar ikdienu saistītos tekstos, piemēram, sludinājumos, reklāmrakstos, ēdienkartēs, sarakstos. Es varu saprast īsas un vienkāršas privātās vēstules.
Runāšana Es varu sarunāties ikdienas situācijās, kur tiek runāts par man zināmiem tematiem vai darbībām. Es varu iesaistīties īsā sarunā, tomēr mana valodas prasme ir nepietiekama, lai patstāvīgi veidotu dialogu.

 

Es varu vienkāršos teikumos pastāstīt par sevi, savu ģimeni, cilvēkiem, dzīves apstākļiem, savu izglītību un darbu.

Rakstīšana Es varu uzrakstīt īsas zīmītes, vienkāršus paziņojumus un ļoti vienkāršu vēstuli, piemēram, izsakot pateicību.

 

B – vidējais līmenis

B1 – zemāks par vidējo līmeni (Threshold jeb Pre-Intermediate)

Klausīšanās Es uztveru saturu skaidrā un literāri pareizā runā par pazīstamām tēmām, ar kurām es saskaros darbā, skolā, brīvajā laikā utt. Es saprotu radio un televīzijas raidījumu saturu, kad samērā lēni runā par aktuāliem notikumiem vai tematiem, kuri interesē mani personīgi vai profesionāli.
Lasīšana Es saprotu tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota vai ar manu darbu saistīta valoda. Es varu saprast privātās vēstulēs aprakstītos notikumus, izjūtas un vēlmes.
Runāšana Es spēju bez iepriekšējas sagatavošanās iesaistīties sarunās par mani interesējošiem vai ar ikdienu saistītiem tematiem, piemēram, ģimene, vaļasprieks, darbs, ceļošana, jaunākie notikumi.

Es protu pastāstīt par pieredzēto vai par kādu notikumu, saviem sapņiem, cerībām, vēlmēm. Es varu vienkāršā veidā pamatot savus uzskatus un domas. Es varu pastāstīt stāstu, izklāstīt grāmatas vai filmas saturu, izsakot par to savu attieksmi.

Rakstīšana Es protu uzrakstīt vienkāršu, saistītu tekstu par tematiem, kas man zināmi vai mani interesē. Es varu uzrakstīt vēstuli, aprakstot tajā savus pārdzīvojumus un iespaidus.

B2 – vidējais līmenis (Vantage jeb Upper-Intermediate)

Klausīšanās Es varu saprast garāku runu un lekcijas, sekot līdzi pat sarežģītai argumentācijai, ja temats ir pietiekami pazīstams. Es saprotu gandrīz visu televīzijas ziņās un reportāžās par jaunākajiem notikumiem. Es uztveru gandrīz visu filmās teikto, ja lietota literārā valoda.
Lasīšana Es protu izlasīt un saprotu pārskatus un rakstus par aktuālām tēmām, es uztveru autora pausto attieksmi vai viedokli. Es varu saprast mūsdienu autoru daiļliteratūras darbus.
Runāšana Es varu diezgan brīvi un bez sagatavošanās sazināties ar dzimtās valodas runātājiem. Es spēju aktīvi piedalīties diskusijās par man zināmām tēmām, pamatojot un aizstāvot savu viedokli.

 

Es varu izklāstīt dažādas tēmas, pamatot savus uzskatus par kādu problēmjautājumu, izvērtējot atšķirīgus viedokļus.

Rakstīšana Es varu uzrakstīt skaidru tekstu, aprakstot detaļas. Es varu uzrakstīt eseju, ziņojumu, argumentējot vienu vai otru viedokli. Es protu rakstīt vēstules, sīki aprakstot man nozīmīgus notikumus un iespaidus.

 

C – augstākais līmenis

C1 – augstāks par vidējo līmeni (Effective Operational Proficiency jeb Advanced)

Klausīšanās Es saprotu garāku runu arī tad, ja tai nav skaidras uzbūves. Es bez pūlēm saprotu televīzijas raidījumus un filmas.
Lasīšana Es varu saprast garus un sarežģītus dažādu veidu un stilu tekstus. Es saprotu garākas tehniskās instrukcijas un rakstus par specifiskiem tematiem pat tad, ja tie nav saistīti ar manu nodarbošanos.
Runāšana Es varu brīvi izteikties, piemērotus vārdus un izteicienus īpaši nemeklējot. Es protu prasmīgi lietot valodu gan ikdienas situācijās, gan darba vajadzībām. Es varu precīzi formulēt savas domas un uzskatus, prasmīgi uzturot sarunu.

 

Es spēju skaidri un vispusīgi izklāstīt sarežģītus tematus, izvērst atsevišķas tēzes un nobeigt savu runu ar atbilstošiem secinājumiem.

Rakstīšana Es protu skaidri un loģiski uzrakstīt savas domas, izteikt viedokli. Es spēju uzrakstīt vēstuli, eseju vai ziņojumu par sarežģītiem jautājumiem, izceļot nozīmīgo un svarīgo. Es protu rakstīt konkrētam lasītājam piemērotā stilā.

C2 –  eksperta līmenis (Mastery jeb Proficiency)

Klausīšanās Es bez grūtībām uztveru un saprotu jebkuru runu – gan klātienes sarunas, gan pārraidītos tekstus pat tad, ja ātrā tempā runā dzimtās valodas runātājs. Es varu saprast arī runātājus ar dažādām izrunas īpatnībām.
Lasīšana Es bez grūtībām varu lasīt dažāda veida, uzbūves vai valodas ziņā sarežģītus tekstus, piemēram, rokasgrāmatas, teorētiskus rakstus, daiļliteratūru.
Runāšana Es varu bez grūtībām piedalīties jebkurā sarunā vai diskusijā, labi pārzinu gan frazeoloģismus ar pārnestu nozīmi, gan sarunvalodas vārdus. Es varu runāt pilnīgi brīvi un precīzi izteikt vārda nozīmes smalkākās nianses. Ja rodas grūtības kaut ko pateikt, es protu veikli pārveidot sacīto, lai sarunbiedri to nemanītu.

 

Es spēju pilnīgi brīvi, skaidri un argumentēti, konkrētai situācijai atbilstošā veidā izklāstīt attiecīgo tēmu. Es protu veidot savu stāstījumu tā, lai klausītājam būtu viegli uztvert svarīgāko.

Rakstīšana Es protu uzrakstīt skaidru, loģisku tekstu atbilstošā stilā. Es spēju rakstīt vēstules, referātus vai rakstus par sarežģītām tēmām tā, lai lasītājam būtu viegli uztvert svarīgākās vietas. Es protu rakstīt pārskatus un recenzijas gan par daiļliteratūras, gan speciālās literatūras darbiem.
© Council of Europe