Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!
Uzlabojas smadzeņu darbība
Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai.
Uzlabojas atmiņa
Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.
Vairo pārliecību par sevi
Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.
Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu
Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.
Skolēni nenoliedz latviešu valodas nozīmi, taču skološanās gaitā zaudē motivāciju, atklāj pētījums par attieksmi pret latviešu valodu mācību procesā. Ir nepieciešams to padarīt mūsdienīgāku, secina speciālisti.
Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” tapis 2017.–2020. gadā. Tā mērķis – izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu: kā tas norit, un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi.
“Pētījuma dati liecina, ka skolēni neapšauba latviešu valodas noderību, kā arī skolēniem ir pozitīva attieksme pret latviešu valodu. Taču, analizējot attieksmi pret latviešu valodas apguves procesu, redzams, ka tā nav viennozīmīgi pozitīva,” pētījuma prezentācijā skaidro pētnieku grupas vadītāja Sanita Martena.
Ir vērojama valodas trauksme, skolēnu vienaldzība. Skolēni vēlas daudzveidīgāku, mērķtiecīgāk organizētu mācību procesu. Būtiska atziņa ‒ motivācijas trūkums mācīties latviešu valodu ir mācību sekas, nevis iemesls. “Skolēni sāk mācīties latviešu valodu ar augstu motivāciju, taču mācību procesā motivācija mazinās. Tātad mūsu uzdevums ir atrast veidu, kā saglabāt sākotnējo skolēnu motivāciju,” secina pētniece. Skolēni nereti apšauba mācību tēmas un metodes, tāpēc skolotājiem ir jāsagatavojas, vai nu pamatojot savu izvēli, vai arī izvēloties citas ievirzes tekstus, ar ko strādāt stundās. Skolēni labprātāk izvēlētos mūsdienu aktualitātēm atbilstošu mācību vielu. Skolēnu motivācijas vairošanai būtiska ir teksta izvēle, kas var būt daiļliteratūra, zinātnes teksti, mediju saturs.
Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas – Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.
No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, Latvijas 15 gadus vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā, un viņu sniegums atbilst vidējam OECD dalībvalstu rādītājam.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs 27 pētījuma dalībvalstu vidū.
Kopumā jāsecina, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr puse aptaujāto pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairākas svešvalodas. Latvijā 94% aptaujāto skolēnu apgūst vismaz divas svešvalodas.
Pirms nieka 17 gadiem Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas veidotāji saprata, ka laiks min uz papēžiem un vārdnīcas saturs jāpārceļ uz elektronisko vidi. “Kaut gan gatava bija tikai sākuma daļa, nepieciešamība pēc jaunajiem vārdiem bija tik liela, ka ilgāk vairs nevarējām gaidīt,” atceras vārdnīcas ieceres autore un tolaik atbildīgā redaktore leksikogrāfe Ieva Zuicena.
Darbs, kas viņas vadībā Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūtā sākās 1997. gadā ar mērķi izdot vārdnīcu drukātā veidā, nu bija jāpielāgo 21. gadsimta prasībām. “Kuru burtu uzrakstījām, tā ievietojām internetā. Vārdu rakstīšana neveicās tik ātri, jo autoru bija maz un algas tādas, ka jāstrādā vēl citā darbā,” stāsta I. Zuicena.
Bija vajadzīgi 11 gadi, lai tīmeklī nonāktu visa vārdnīca. Taču ar vārdnīcām kā Rīgas celšanu – tās nekad nav gatavas, jo top jauni vārdi, veciem nāk klāt arī citas nozīmes, kas leksikogrāfam jāizvērtē un jānolemj, vai celt saulītē.
Kopš redaktores amatus spiestā kārtā vai brīvprātīgi pametušas redaktores Ieva Zuicena un viņas sekotāja Anitra Roze, vārdnīca palikusi bez pastāvīgas gādības. “Vārdnīcai nav īsti vadītāja,” atzīst Ilga Jansone, kuras pienākumos kā Latviešu valodas leksikogrāfijas projekta vadītājai tikai kā viena no daudzām uzticēta arī Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca.
Process gluži uz vietas nestāv, jo divas speciālistes – Santa Jērāne un Ilga Migla –, tiesa, ar vienu kāju Latviešu valodas institūtā, ar otru citā darbavietā, gādājot par normatīvajiem komentāriem, kas skaidro vārda lietojumu. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta darbinieki uzlabo vietnes elektronisko izskatu un meklēšanas iespējas.
Kur legingi un koronavīruss?
“Vārdu nonākšanas procedūra vārdnīcā šodien ļoti atšķiras no tās, kāda tā bija kādreiz. Mūsdienās pētnieki vai palīgi vairs neizraksta vārdus no konkrēta žurnāla vai avīzes,” stāsta I. Jansone.
Par piemēru varot minēt Latviešu valodas literāro vārdnīcu, kas savulaik iznāca astoņos sējumos desmit grāmatās, kurai bija sava kartotēka no izvēlētiem drukātajiem avotiem. Grūti pat iedomāties, cik šis darbs paņēma laiku! Tagad to paveic dators un tīmeklis, tikai jāievada vārds “Google” meklētājā. Ja tas uzrāda ap 5000 lietojumu, vārds var cerēt uz nonākšanu vārdnīcā, taču šis nav vienīgais kritērijs, skaidro I. Jansone.
Vārdnīcā nonāk arī vārdi, kurus izvērtējušas valodnieku komisijas, piemēram, Latviešu valodas ekspertu komisijā apstiprinātie vārdi vai konkrēts formu lietojums. Leksikogrāfi seko līdzi arī par gada vārdiem atzītajiem vai citādi apritē nonākušiem.
Lai neatpaliktu no aktualitātēm, kas jāiekļauj vārdnīcā, speciālisti izskata arī tematiskās grupas, vai, piemēram, ogām vai augļiem, kas nopērkami lielveikalos, nav nākuši kādi jauni vēl klāt. “Gribētos, lai tie būtu iekļauti vārdnīcā un cilvēks varētu izlasīt, kas par augli vai ogu, un arī uzzinātu, no kurienes nāk nosaukums, jo svešvārdiem tiek pievienota arī cilme,” skaidro I. Jansone.
Nupat kolēģes uzrakstījušas šķirkli pēdējā laikā visbiežāk lietotajiem vārdiem “koronavīruss” un “Covid-19”, taču vārdnīcā tie vēl nav atrodami.
Šoreiz viņas apsteigusi skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca “Tēzaurs”. Tāpat tezaurieši nopublicējuši tautā populāra un valodnieku aprindās apspriesta apģērba gabala – ļoti piegulošo, plāno trikotāžas bikšu – nelabskanīgo aizguvumu “legingi”. Tā vietā pagaidām nekas piemērotāks nav atrasts, taču nav jau arī vērts censties, jo vārds ir aizgājis tautās.
“Mainīt kāda jēdziena vai lietas nosaukumu, kad tas ir iegājies, ir daudz grūtāk nekā tam skriet pa priekšu, kas ļoti reti kad izdodas,” spriež valodniece.
Ik pa laikam leksikogrāfi atklājot, ka palaists garām arī kāds no vārdiem, kas veido vārdnīcas pamatvārdu kopumu. Tikai nesen pamanījuši, ka trūkst šķirkļa “zaķis” – gadījums, kas visiem palicis prātā. Tagad vārdnīcā ievietots gan zaķis, kas cilpo dabā, gan bezbiļetnieks, gan arī seksīgas, garkājainas “zaķu” meitenes.
Paši sev cenzori
Aiz muguras laiks, kad valdīja stingra politiskā cenzūra un vārdnīcu veidotājiem bija daudz aizliegumu, piemēram, ievietot citātus no padomju okupācijas varai netīkamu autoru darbiem. Ilga Jansone atceras Latviešu literārās valodas vārdnīcas pirmo trīs sējumu tapšanu, kur nedrīkstēja būt ne rindiņas no Vizmas Belševicas daiļrades.
Tāpat stingrs tabu bija sarunvalodas vārdi, pat “dupsis” nonāca aizliegto sarakstā, nerunājot nemaz par tādām dabiskām izdarībām kā “čurāt” un “kakāt”, atceras I. Zuicena.
Cenzūra pastāv arī mūsdienās, tikai tā ir pašu vārdnīcas veidotāju ziņā, ko iekļaut vai neiekļaut.
“Mūsu vārdnīcā ir daudz vairāk sarunvalodas vārdu, ielikām, piemēram, vārdu “dirst”, taču tas ir kā koks ar diviem galiem – tiklīdz publicē kaut ar paskaidrojumu, ka tas ir sarunvalodas, žargonvārds, barbarisms u. c., tā cilvēki to izmanto par argumentu lietošanai vienalga kur un kad – bet vārdnīcā tas ir,” savā pieredzē dalās bijusī vārdnīcas veidotāja. Nelikt arī nebūtu prāta darbs, tāpēc leksikogrāfu ziņā ir saglabāt līdzsvaru.
“Kaut kādai cenzūrai ir jābūt, taču vairāk normatīvajā aspektā. Jēdziens, ko vārds apzīmē, nevarētu būt galvenais iemesls, lai to neievietotu vārdnīcā,” spriež I. Jansone.
Par MLVV turpmāko attīstību I. Zuicena ir norūpējusies: “Tās uzturēšanai, kontrolei un papildināšanai ir nepieciešama profesionāla leksikogrāfa uzraudzība, jo šķirkļu rakstīšanai, skaidrojuma izveidei ir savi būtiski nosacījumi, kurus cilvēks no malas nevar uzreiz apgūt. Tāds darbinieks arī neredz kļūdas, kas pieļautas šķirkļos.”
Pārsteidzoši, bet Latvijas Universitāte nesagatavo leksikogrāfus, un profesionāļu trūkums nākotnē varētu apdraudēt kvalitatīvu vārdnīcu izveidi un uzturēšanu. Pieredzējusī leksikogrāfe norāda arī uz būtisku mūsu elektronisko skaidrojošo vārdnīcu nepilnību – šķirkļu saraksta trūkumu, kas traucē tajās pilnvērtīgi orientēties un bagātināt savu valodu.
Gada beigas ierasti ir laiks, kad cilvēki pārdomā un izvērtē aizgājušajā gadā paveikto, kā arī izvirza nākamā gada mērķus un uzdevumus, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Mobilo sakaru operatora “Tele2” tehnoloģiju eksperts Gints Peičs iesaka piecas populāras lietotnes, kas var palīdzēt īstenot kādu no ierastajām jaunā gada apņemšanās, piemēram, iemācīties kādu jaunu valodu vai atmest sliktu ieradumu.
Palīgs ieradumu maiņai
Dažādu ikdienas ieradumu maiņa prasa ļoti daudz pūliņu, tādēļ atbilstošs palīgs cīņā ar sevi un sliktajiem ieradumiem ir puse no uzvaras. “Way of Live” lietotne ir parocīga ikdienas ieradumu izsekotāja, kas motivē kļūt labākam, stiprākam un veselīgākam. Jo vairāk informācijas par sevi un saviem paradumiem sniegsiet, jo lielāks ikdienas palīgs jums šī lietotne būs. Tā atgādinās par ikdienas vingrinājumiem, ūdens dzeršanu, laiku atpūtai un lasīšanai u.c.
Mazāk stresa un “vēsāks prāts”
Ja vēlaties mazināt savu stresu, uzlabot miegu vai savu spēju koncentrēties, meditācijas lietotne “Headspace” ir tieši tas, kas nepieciešams. Tā vedīs cauri meditācijas pamatiem, kā arī sekos līdzi personīgajam progresam. “Headspace” palīdzēs meditēt, piedāvājot gan vienkāršus padomus, gan intensīvākas tiešsaistes meditācijas tiem, kas sasnieguši augstāku līmeni. Lietotnē ir pieejami padomi arī par to, kā uzlabot ikdienu darbā.
Iemācies jaunu svešvalodu
Vai viena no Jaungada apņemšanās ir iemācīties jaunu svešvalodu? Congratulations, felicidades jeb apsveicam! Lietotne “Duolingo” sniegs tik daudz, cik nepieciešams, lai apgūtu vai nu pavisam jaunu svešvalodu vai arī padziļināt zināšanas kādā no tām valodām, ko jau pārzināt. Ar dažādu spēles elementu palīdzību ātri vien iemācīsieties pamatus kādai no 23 piedāvātajām valodām. Neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu personīgais mērķis, “Duolingo” ir viena no pasaulē atzītākajām valodu apguves lietotnēm, ko daudzviet izmanto arī skolu izglītības programmās.
Efektīvāka izdevumu pārraudzīšana
Lai arī ģimenes budžeta plānošana daudziem šķiet ļoti vienkārša, tā nebūt nav. Lai arī par galvenajām izdevumu pozīcijām un pirkumiem esat savstarpēji vienojušies, skaidrības par naudas plūsmu bieži vien nav. Te noderīga būs “Goodbudget” lietotne, kuru var izmantot no 5 dažādām ierīcēm, tādējādi tas ir kā virtuālais maks visai ģimenei. Katram ģimenes loceklim, kurš savā viedierīcē lejupielādējis šo lietotni, būs iespēja pārliecināties par kopējo budžetu, iepazīties ar grafiku un tā analīzi, kā arī iepirkšanās paradumiem. Lietotnē varēs arī redzēt, kur ģimene iztērē lielāko daļu naudas, un jau iepriekš saplānot ideālos mēneša izdevumus.
Pavadi laiku viedierīcēs jēgpilni
Mūsdienās arvien vairāk laika pavadām viedierīcēs. Tās ir ienākušas mūsu ikdienā uz palikšanu, tādēļ ir ļoti svarīgi lietot tās jēgpilni, lai tās kalpotu mums, nevis mēs viņām. Šī mērķa sasniegšanai lieliski noderēs lietotne “Moment”, kas ļaus apzināties, cik daudz laika pavadāt viedtelefonā un kādām aktivitātēm tērējat laiku. Šī lietotne ļauj uzstādīt viedtelefona lietošanas mērķus, piemēram, sociālajos tīkos dienā pavadīt tikai 30 minūtes, un to kontrolēt.
