Vai emocijzīmes uzvarēs vārdus? Valodas nozīme digitālajā laikmetā

Vai emocijzīmes uzvarēs vārdus? Valodas nozīme digitālajā laikmetā

Mūsdienu tehnoloģijas ir būtiski mainījušas veidu, kā strādājam, mijiedarbojamies un sazināmies, raksta valodniece Aiga Veckalne. Digitālie mediji kļuvuši tik svarīgi, ka ir radies pat jauns valodas paveids — «digilekts». Tā spilgtākās iezīmes ir tīmeklī radušies jaunvārdi un emocijzīmes.

Digilekta attīstība un ietekme uz mutvārdu saziņu var palīdzēt mazināt ierobežojumus un psiholoģisko atsvešinātību, ko sabiedrībā savulaik veicinājusi prasme rakstīt un lasīt, kam trūkst mutvārdu spontanitātes. «Ieplānotu komunikāciju vairs neuzskata par ideālu, pat ne literatūrā,» norāda Āgneša Vešeleški.
Piemērs tam ir mobilo tālruņu romāns (cell phone novel) — literārs žanrs, kas ir īpaši populārs Japānā un Ķīnā un ko veido īsas nodaļas, kuras abonenti saņem e-pastā vai īsziņā.
Pat rakstīšana tviterī un komunikācija īsziņās liecina par valodas attīstību. Šāda saziņa padara mūs par labākiem un elastīgākiem rakstītājiem, runātājiem un komunikatoriem, uzskata valodniece Grečena Makaloha, grāmatas Interneta dēļ: izpratne par jaunajiem valodas noteikumiem un raidieraksta Lingthusiasm autore.
Tātad visi modes saīsinājumi, pieturzīmju nelietošana un emocijzīmes neapdraud valodu? Pasakiet to latviešu valodas skolotājiem un konservatīvi noskaņotajiem valodniekiem! «Valoda ir visnozīmīgākais un neparastākais cilvēces atvērtā koda projekts,» raksta Grečena Makaloha.
Mūsdienu digitālie iezemieši (digital natives) jeb cilvēki, kas uzauguši interneta vidē, būs vismaz divvalodīgi — gan literārajā valodā, gan neoficiālajā interneta valodā — un zinās, kad ir lietderīgi izmantot vienu vai otru veidu.
Tiesa, vērojot latviešu valodas tendences, mani bieži vien māc šaubas — vai tiešām spēs? Galvenā digilekta pazīme, kas tuvina tekstu runātajai valodai, ir emocijzīmju lietošana. Tās var palīdzēt piešķirt nozīmes kontekstu, nodomu, sajūtas. Īpaši populāras ir roku un seju piktogrammas, kas parāda resursus, ko jau izmantojam, lai paustu savus nodomus klātienē, proti, žestus.
Šie stilizēti grafiskie attēli radās Japānā 90. gados, lai aizvietotu daudzos hieroglifus un nepārprotami attēlotu emocijas un abstraktas idejas. Sejiņa ar prieka asarām 2015. gadā pat kļuva par Oksfordas vārdnīcas vārdu. Mūsdienās ir pieejama arī emocijzīmju enciklopēdija, automātiskais tulkotājs, top radoši darbi, un emocijzīmju valoda arvien vairāk kļūst par visiem saprotamu starptautisku valodu.
No vienas puses, šīs izmaiņas rada optimismu par tehnoloģiju potenciālu atbalstīt digitālo rakstpratību dažādās grupās. No otras puses, arvien biežāk raisa bažas par iespējamo kaitējumu ne tikai bērnu spējai lasīt iedziļinoties un koncentrēti, bet arī viņu runas prasmju attīstībai. Cilvēku agrīnā valodas pieredze arvien vairāk ir saistīta ar digitālo tekstu — tālruņos un planšetdatoros. Bet kāds 2020. gadā Itālijā veikts pētījums atklāja, ka ilgāks digitālo ierīču izmantošanas laiks saistīts ar zemāku mīmikas un žestikulācijas prasmju attīstību bērniem.
Vecāku un skolotāju nozīme valodas attīstības un lasītprasmes veicināšanā ir ļoti svarīga, tādēļ aprūpētājiem būtu jāsniedz informācija gan par to, cik svarīgi ir lasīt bērniem drukātā veidā, gan par to, kā vislabāk pārvaldīt un atbalstīt bērnu digitālo ierīču lietošanu. Izmantojot dialoga veida lasījumu, mijiedarbojoties ar tekstu, vecāki veicina bērnu izpratni, uzdod jautājumus un palīdz bērniem koncentrēties un saistīt tekstus ar savu dzīvi. Šāda mijiedarbība bagātina bērnu valodas prasmes, veido viņu skatījumu uz lasīšanu kā uzmanības laiku, kā arī palielina viņu prieku un interesi par lasīšanu.
Datorizētās saziņas ietekmē notiek arī citas izmaiņas, piemēram, pamazām izzūd rakstīšana rokrakstā.
Ir valstis, kur skolēniem mācībās arvien mazāk jāraksta ar roku vai tas nav jādara vispār, lai gan šādai rakstīšanai ir daudz nozīmīgu attīstības ieguvumu. Bet cilvēces attīstība ir atkarīga no valodas prasmēm un spējas komunicēt jaunas un sarežģītas idejas, lai integrētu tās kultūrā un sociālekonomiskajās norisēs. Lai sadarbotos, cilvēkiem ir nepieciešama valoda.
Taču nav viena pareiza valodas lietošanas veida. Arī tiešsaistē. Mēs varam lietot valodu atšķirīgi, un tas veicina sociālo mijiedarbību.

Avots: Tele2. Visu rakstu lasiet šeit.

Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens.

Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās.

Un kā cilvēks, kurš jau daudzus gadus saskaras ar Latvijas vidusskolu absolventiem, es savā augstskolas mācībspēku praksē redzu, ka valodas prasmes dramatiski krītas. Un pēdējos 4–5 gados ir viena liela, prāva daļa augstskolas studentu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet faktiski viņi raksta angliski ar latviešu vārdiem. Tā, manuprāt, ir bumba ar laika degli, un par to nekādas [valsts valodas politikas] pamatnostādnes nerunā. Tas ir jautājums, kas mums ir steidzami jārisina,” teica Ikstens.

Viņaprāt, šo problēmu varētu risināt, ja latviešu valodu jauniešu acīs padarītu par valodu, kurā pareizi un labi runāt ir stilīgi un forši.

“Jo tas, ko viņi dara, ir sociālo tīklu slengu apvienošana ar salīdzinoši pieticīgu latviešu valodas vārdu krājumu, un tur nāk ārā Dieva zīmes,” piebilda Ikstens.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) radio raidījumā pauda pārliecību, ka vidusskolas beidzējiem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi nevēlas runāt pareizā valsts valodā.

“Es domāju arī par krievvalodīgajiem jauniešiem, kuriem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi vienalga izvēlas latviešu valodu nelietot. Kā ar šo problēmu tikt galā? Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts jautājums,” sacīja Lībiņa-Egnere.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Potenciālo darbinieku valodu zināšanas nereti ir zemākas par darba tirgus prasībām

austin-distel-mpN7xjKQ_Ns-unsplash

Latvijā darba tirgū līdzās latviešu, krievu un angļu valodām aizvien biežāk uzņēmumi no potenciālajiem darbiniekiem vēlas sagaidīt skandināvu valodu zināšanas. Eksperti atzīst, ka kopumā attiecībā uz valodu zināšanām uzņēmumu prasības nereti pārsniedz potenciālo darbinieku prasmes, bet situācija lēnām uzlabojas, vismaz attiecībā uz angļu valodu.

„Pamatā Latvijas darba tirgū prasa trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu. Nākamā valoda – tā ir vācu valoda. Ir vakances, kur parādās skandināvu [tautu] valodas,” stāsta “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Viņš stāsta, ka prasība pēc krievu valodas zināšanas ir mainījusies un šī valoda potenciālajiem darbiniekiem nereti ir jāprot tikai mutiski, nevis rakstiski. Savukārt starptautiskos uzņēmumos skandināvu valodas prasmes bieži vien iet kopsolī ar angļu valodu.

Angļu valodas pieprasījumu veicina ārvalstu kompāniju biroju atvēršana Latvijā.

Te ir “atbalsta centri, biznesa vai zvanu centri, un no šejienes tiek apkalpoti klienti Skandināvijā. Mūsu tirgū aizvien grūtāk ir atrast cilvēkus ar šādam valodu prasmēm, jo mācību iestādes tik daudz viņus nesagatavo, un tos, kas tiek gatavoti, tirgus spēlētāji parasti mēģina, vienkāršoti izsakoties, „nosmelt” jau mācību procesā,” stāsta Kotāns.

“Viens no variantiem, kā uzņēmumi risina šo situāciju, viņi piedāvā potenciālajiem kandidātiem organizētu valodas akadēmiju, kur cilvēkam sešu mēnešu laikā iemāca kādu no šīm valodām,” norāda Kotāns.

Piemēram, zvanu centrs „Transcom Worldwide Latvia” ir viens no šādiem uzņēmumiem, kur augstu tiek vērtēta darbinieku prasme sazināties kādā no Skandināvu valodām.

Šī uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere atklāj, ka uzņēmums “noteikti vēlētos, ka būtu vairāk tādu kandidātu, kas prastu ziemeļvalstu valodas, jo mēs noteikti dodam priekšroku vietējiem cilvēkiem, kuriem nav jāpārceļas uz dzīvi no citas valsts, lai strādātu pie mums”.

“Tāpēc mēs vēlētos, lai izglītības iestādes izskatītu iespēju un šīs valodas mācītu pastiprināti. Kā mums ir zināms, tad Latvijā šīs valodas ir ne tikai mums pieprasītas, bet arī mūsu konkurentiem un cita veida uzņēmumiem,” piebilst Millere.

Personāla atlases uzņēmuma “i-Work Group” direktore Ilze Boitmane uzsver, ka nereti potenciālo darbinieku valodu zināšanas ir zemākas, nekā darba tirgus pieprasa, līdz ar to ir daudz vakanču.

“It kā ir daudz darba meklētāju, bet darba devēji nespēj atrast darbiniekus. Bieži vien potenciālajiem darbiniekiem ir pārāk vājas prasmes, un viens no klupšanas akmeņiem ir svešvalodu neprasme. Pamatā redzam arī darba sludinājumos, ka lielākā daļa darba devēju prasa angļu valodu. Tikai pēdējā laikā angļu valodas prasme ir nepieciešama augstākā līmenī nekā iepriekš,” atzīst Boitmane.

Arī viņa akcentē, ka darba sludinājumos uzņēmumi aizvien retāk darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas augstā līmenī.

„Arī saistībā ar izmaiņām Darba likumā mēs sākām tam pievērst uzmanību. Ja krievu valoda nav nepieciešama, tad mēs to vispār (darba sludinājumā) neliekam iekšā. Dažreiz tā ir nepieciešama pamata zināšanu līmenī, lai var minimāli kontaktēties. Minimāla sarunu valoda.

Krievu valodas nozīmība darba tirgū ir nedaudz zemāka, nekā tā bija iepriekš,” secina Boitmane.

Aizvien ierastāka prakse, ka uzņēmumi gatavi investēt savu darbinieku valodas prasmju pilnveidošanā un apmaksā kursus.

Šādu praksi izmanto arī “Transcom Worldwide Latvia”. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere stāsta, ka visbiežāk ir nepieciešams, ka cilvēks jau spēj strādāt, izmantojot konkrēto svešvalodu, un ar valodu kursiem iemaņas tikai uzlabo, nevis sāk mācīt, piemēram, zviedru valodas pamatus.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

pille-riin-priske-t6atIehVLTU-unsplash

Kādā valodā runā Igaunijas iedzīvotāji? Latviešiem protams nav divreiz jāmeklē atbilde uz šo jautājumu, taču ļoti daudziem pasaules apceļotājiem tas patiešām ir jautājums!

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Igauņi ļoti lepojas ar savu valodu, cenšoties to stiprināt gan atzīmējot Dzimtās valodas dienu, gan organizējot dažādus ar valodu saistītus pasākumus, tādējādi uzsverot tās svarīgumu. Kā mēs zinām pirms Igaunija izveidoja savu valstisko neatkarību, 20 gs. sākumā, tās zemi regulāri iekaroja un okupēja dažādas lielvalstis, pakļaujot tautu savām varām, kad pamatnācija nemācēja nedz rakstīt nedz lasīt, un neskatoties uz to, šī pavisam skaitliski nelielā tautiņa, kas pamatā cēlusies no lauku iedzīvotājiem, ir spējusi saglabāt un izkopt savu valodu un savu nāciju, atšķirībā no daudzām citām nelielajām tautiņām, kā piemēram prūši.

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās. Pateicoties šim apstāklim, apceļot Igauniju ir visnotaļ vienkārši pat tad, ja Jūs nepārvaldat igauņu valodu. Hо aitäh (Paldies!) – pateikt šo vienkāršo frāzi nekad nekaitēs!

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Avots: Visit Estonia. Visu rakstu lasiet šeit.