Birka: valodas mācīšana

Jauns valodu pakalpojumu birojs Elizabetes ielā 11

Komentēt
jaunais birojs

Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media Elizabetes ielā 11 Rīgā

20190830_085113754_iOS

Elizabetes iela 11, Rīga, Valodu pakalpojumu birojs Baltic Media

Baltic Media Rīgas birojs ir pārcēlies uz plašākām telpām Elizabetes ielā 11. Laipni lūgti ciemos, ja vēlaties uzzināt vairāk par to,  kādas efektīvas metodes mēs izmantojam valodu apguvē, kā notiek tulkošanas process un citi valodu pakalpojumi.

BalticMedia_Logo_GLOBAL-LANGUAGE-SERVICES light

Par Baltic Media Valodu Mācību centru | Efektīvi un kvalitatīvi valodu kursi klientiem ar augstām prasībām

Baltic Media Valodu mācību centrs ietilpst uzņēmumā SIA Baltic Media Ltd un ir viens no koncerna uzņēmumiem Baltic Media valodu pakalpojumu uzņēmumu grupā ar Latvijā un Zviedrijā reģistrētiem uzņēmumiem.

Koncerna uzņēmumi darbojas Ziemeļeiropas tirgos kopš 1991. gada  un sniedz tulkošanas un citus valodu pakalpojumus globāli, specializējoties Ziemeļeiropas valodās.

“Baltic Media” ir ISO sertificēta vadoša digitālās tulkojumu un lokalizācijas aģentūra Ziemeļeiropā, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.
Uzņēmuma vadība un biroja personāls ir ar augstāko lingvistisko izglītību un doktora grādiem valodniecībā un kompetenci filoloģijā un daudzvalodu komunikācijā. 
Tulkojumi un citu valodu pakalpojumi tulkošanas  birojā SIA „Baltic Media Ltd.” tiek veikti augstā profesionālā līmenī, izmantojot vienīgi profesionālus tulkotājus. 

Kā atpazīt labu valodas pasniedzēju?

Komentēt

priscilla-du-preez-623040-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash.

Daudzi valodu apguvēji īsti nesaprot, ka izcilam valodu pasniedzējam ir tikpat liela nozīme kā pati došanās uz valodu kursiem. Kas notiek, ja pasniedzējs ir garlaicīgs, vai, ja tas, kas tiek mācīts, jums neinteresē? Vēl sliktāk, kas notiek, ja, mācoties valodu, jūs pārņem domas, ka varbūt esat viens no tiem, kam neizdosies apgūt šo valodu? Lai tā nenotiktu, lūk, piecas pazīmes, kas liecina, ka jūsu pasniedzējs ir labs:

  1. Jūs tiekat iesaistīts mācību procesā;
  2. Jūs nodarbību laikā jūtaties ērti – apkārtējā vide ir atbilstoša, lai mācītos jaunas lietas;
  3. Jūs jūtat, ka jūsu valodu zināšanas uzlabojas;
  4. Pasniedzējs novērtē jūsu zināšanas un motivē tās pilnveidot;
  5. Pasniedzējs izmanto dažādus mācību materiālus, uzdod jums pielāgotus radošus uzdevumus, izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai nodarbības būtu daudzveidīgākas.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

 

Jautri pārpratumi, kas radušies valodu nezināšanas dēļ

Komentēt

radu-marcusu-498248-unsplash

Photo by Radu Marcusu on Unsplash

Ne reizi vien gadās, ka vārds vienā valodā nozīmē kaut ko jauku vai ikdienišķu, bet citā valodā tas nozīme pat kaut ko rupju. Vācu valodas tulce Sarma Šķēle un valodnieks, tulks, tulkotājs un pasniedzējs Andrejs Veisbergs stāsta par pārpratumiem saziņā, kas rodas, nepārzinot kādu valodu. Kā saprasties un nesanaidoties, kādus pārpratumus radījusi dažādā vārdu nozīme atšķirīgās valodās. 

Šobrīd tik daudz lietotais vārdu savienojums “pa lielam” ir modes vārds, kas ienācis no krievu valodas un latviešu valodā no tā vajadzētu izvairīties. Parasti modes vārdi tiek lietoti 5 – 10 gadus. Mākslīgi un vardarbīgi to nevar izdzēst no valodas.

Latviešu valodā bieži dzirdamā nepareizā “ka” un “kad” lietošana ir raksturīga sarunvalodai, rakstu valodā tas parādās tikai ekstrēmos gadījumos.

Ja sarunu biedrs saka kaut ko rupju, tulkam no tā vajadzētu izvairīties, mīkstināt to. Tulks ir pirmā barjera, kas izvērtē, vai viss jāpasaka, vai svarīgākais un kādas nianses jāuzsver.

No skolēnu rakstītā:

Apdzīvotība Austrālijā ir 4 kvadrātcilvēki uz vienu metru.

Oņeginam patika Bairons, tāpēc viņš to pakāra virs gultas.

Upes krastā slaucēja slauca govi, savukārt atspulgā viss izskatījās otrādi.

Nataša Rostova gribēja kaut ko teikt, bet atvērušās durvis, aizvēra viņai muti.

Katram putekļu sūcējam, kad tas ir pilns, ir jānomaina maisiņš. Tāpat ir arī ar mūsdienu jaunatnes smadzenēm.

Puškins ļoti daudzās vietās bija jūtīgs.

Jaunība ir posms starp dzīvi un uzdzīvi.

Tiesības atņem uz pieciem gadiem, un tas ir atkarīgs no automobiļa reibuma.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet un sarunu ar valodniekiem klausieties šeit.

Kāpēc ārzemnieki mācās latviešu valodu?

Komentēt

rawpixel-651333-unsplash

Photo by Rawpixel on Unsplash

Ārzemnieki, dzīvojot Latvijā, bieži vien izlemj apgūt arī tās valodu. Iemesli, kāpēc viņi vēlas apgūt latviešu valodu ir dažādi. Vieni to apgūst, jo vēlas saprast sev apkārt esošo cilvēku sacīto, citiem patīk tuvāk iepazīties ar citu tautu kultūru, kādam vēl tā ir nepieciešama darba vajadzībām. Iemesli var būt daudz un dažādi. 

Aicinām izlasīt trīs ārzemnieku pieredzes stāstus par to, kāpēc un kā viņi mācās latviešu valodu un kādas ir lielākās grūtības, mācoties to.

Kirils Vasiļiskovs no Ukrainas: “Mans tēvs ir latvietis un dzīvo Ventspilī. Nolēmu pārcelties uz dzīvi Latvijā, jo Ukrainā joprojām ir liels haoss, kas liek justies nekomfortabli. Esmu pro­grammētājs un varu strādāt attālināti no jebkuras vietas pasaulē. Manuprāt, latviešu valoda izklausās ļoti interesanta. Saklausu dažas līdzības ar krievu un ukraiņu valodu. Visgrūtāk bija pierast, ka latviešu valodā uzsvars liekams uz vārda pirmās zilbes. Gramatikas likumi ir atšķirīgi, tomēr galvenie nosacījumi ir līdzīgi ukraiņu valodas likumiem.”

Andrea Matrusova no Kanādas: “Mans tēvs un vecmāmiņa nākuši no Rīgas un emigrēja Otrā pasaules kara laikā. Lai gan dzīvoju Kanādā, vēlos iemācīties latviešu valodu, jo esmu arī Latvijas pilsone un uzskatu, ka tas ir mans pienākums. Arī mans dēls un meita nākamgad brauks šurp mācīties valodu. Te dzīvo mani radi, un tas vēl vairāk motivē – gribu ar viņiem runāt latviski. Visgrūtākais latviešu valodā man šķiet vārdu locīšana deklinācijās un apstākļa vārdi. Es runāju franciski, angliski, mazliet vāciski un spāniski, bet latviešu valoda ir pavisam citāda – tā ir grūtāka, jo ir daudz vārdu, kas nelīdzinās nevienai citai valodai. Latviešu valoda skan lēnāk garo patskaņu dēļ, bet tas ir labi, jo vieglāk uztvert vārdus klausoties.”

Norberts Lukāčs no Ungārijas: “Mācos latviešu valodu, jo man ļoti patīk svešvalodas. Esmu vācu–angļu valodas tulks. Runāju ķīniešu, itāļu, spāņu un franču valodā. Iepriekš mācījos arī lietuviešu valodu. Mans pasniedzējs Ungārijā ir no Lietuvas, bet ļoti labi runā arī latviski. Viņš mani iedvesmoja. Visgrūtākās latviešu valodā man šķiet darbības vārdu konjugācijas. Bet vispār tā skan kā mūzika – plūstoša un patīkama, vienlaikus dīvaina, jo pilnīgi atšķiras no citām valodām. Ungārijā nav daudz cilvēku, kas runā latviski un lietuviski, tāpēc, iespējams, nākotnē varēšu savas zināšanas tur likt lietā.”

Avots portāls la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā motivēt sevi jaunu valodu apgūšanai?

Komentēt

vandan-patel-616146-unsplash

Photo by Vandan Patel on Unsplash

Eksperti stāsta, ka svešvalodu apgūšana mūsdienās ir kļuvusi vieglāka un aizraujošāka kā jebkad – tam palīdz arī daudzās tehnoloģiju iespējas, kas ar mācīšanās procesu padara interesantu pat aizņemtākajiem.

Kā atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Valodu centra vadītāja Dace Žibala, galvenais nosacījums valodu apguvē ir motivācija: “Bez tās nepalīdzēs ne pieredzējuši skolotāji, ne modernās tehnoloģijas. Šo patiesību agrāk varējām redzēt skolās, kur, 7 līdz 9 gadus mācoties kādu svešvalodu, jaunieši tāpat nespēja komunicēt, jo tā tika uzskatīta par mācību priekšmetu bez konteksta un reāla pielietojuma. Tādi modernie valodas apguves rīki kā tehnoloģijas ir labs atbalsts, palīdzot mācīties sev piemērotā tempā un izdevīgā laikā.”

Kā labs sākums jaunas valodas apgūšanai var kalpot filmu vai seriālu skatīšanās oriģinālvalodā, ārzemju ziņu portālu lasīšana vai radio klausīšanās.

“Gudrā” mācīšanās

Nesen veiktais „Samsung Techonomic Index“ pētījums atklāj, ka katrs ceturtais eiropietis vismaz reizi nedēļā izmanto tehnoloģijas, lai apgūtu jaunas zināšanas. Paralēli pieaug risinājumu klāsts, kas šīs zināšanas piedāvā – tajā skaitā valodu aplikācijas ar dažādām pieejām to apguvei. Eksperimentējot un izmēģinot, starp tām ikviens var atrast savam dzīvesstilam un ritmam piemērotāko.

Izmanto iespēju ceļot un nebaidies sarunāties

“Ceļošana ir aizraujošs veids kā praktiski trenēties valodu apguvē, tāpēc nevajadzētu baidīties savas prasmes pielietot. Mēs lieliski zinām, cik jocīgi reizēm izklausās kāds ārzemnieka latviešu valodā pateiktais vārds, taču vienlaikus novērtējam, ka viņš mēģina sarunāties mūsu dzimtajā valodā un labprāt palīdzam,” papildina Dace Žibala. Lai sazinātos ar vietējiem iedzīvotājiem viņu valodā, Jūs varat izmantot viedtālruņos pieejamās iespējas, īpaši vārdnīcas.

Avots: Sieviešu Klubs. Visu rakstu lasiet šeit

Valodas zināšanu novērtējums

Komentēt

ben-mullins-785450-unsplash

Photo by Ben Mullins on Unsplash.com

Vēlaties noskaidrot, kāds ir Jūsu svešvalodas zināšanu līmenis? Pārbaudi sevi pats!

Pašnovērtējuma tabulās katra valodas prasme: klausīšanās, lasīšana, runāšana un rakstīšana sadalīta sešos līmeņos, kas atbilst „Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs” noteiktajiem valodas zināšanu līmeņiem A1, A2, B1, B2, C1, C2.

Novērtējiet savu svešvalodas zināšanu līmeni un izvēlieties attiecīgā līmeņa valodas kursu!

A – pamatlīmenis

A1 – iesācēju līmenis (Breakthrough jeb Beginners)
Klausīšanās Es saprotu lēni un skaidri izrunātus atsevišķus vārdus, ikdienā bieži lietojamas frāzes, kad runā par mani, manu ģimeni un tuvāko apkārtni.
Lasīšana Es varu izlasīt un saprast pazīstamus vārdus, nosaukumus, kā arī īsus teikumus, piemēram, ielu zīmēs, plakātos, katalogos.
Runāšana Es varu vienkāršā veidā sazināties, ja sarunu biedrs teikto atkārto vai, ja nepieciešams, pasaka citiem vārdiem. Es varu uzdot vienkāršus jautājumus un atbildēt uz tiem, ja saruna ir par man labi zināmām tēmām.

Es varu vienkāršā veidā pastāstīt par sevi, savu dzīves vietu vai cilvēkiem, kurus pazīstu.
Rakstīšana Es protu uzrakstīt īsu, vienkāršu tekstu, piemēram, apsveikuma kartīti vai pastkarti. Es protu aizpildīt vienkāršas veidlapas, piemēram, ierakstīt savu vārdu, adresi un pilsonību viesnīcas reģistrācijas lapā.

A2 – elementārais līmenis (Waystage jeb Elementary)
Klausīšanās Es saprotu biežāk lietotus vārdus un atsevišķas frāzes, kam ir saistība ar mani, piemēram, vienkāršu informāciju par sevi, ģimeni, iepirkšanos, dzīves vietu, darbu. Es varu uztvert galveno domu īsos, vienkāršos un skaidri izrunātos paziņojumos.
Lasīšana Es varu izlasīt īsus un vienkāršus tekstus. Es varu sameklēt informāciju vienkāršos, ar ikdienu saistītos tekstos, piemēram, sludinājumos, reklāmrakstos, ēdienkartēs, sarakstos. Es varu saprast īsas un vienkāršas privātās vēstules.
Runāšana Es varu sarunāties ikdienas situācijās, kur tiek runāts par man zināmiem tematiem vai darbībām. Es varu iesaistīties īsā sarunā, tomēr mana valodas prasme ir nepietiekama, lai patstāvīgi veidotu dialogu.

 

Es varu vienkāršos teikumos pastāstīt par sevi, savu ģimeni, cilvēkiem, dzīves apstākļiem, savu izglītību un darbu.
Rakstīšana Es varu uzrakstīt īsas zīmītes, vienkāršus paziņojumus un ļoti vienkāršu vēstuli, piemēram, izsakot pateicību.

 

B – vidējais līmenis

B1 – zemāks par vidējo līmeni (Threshold jeb Pre-Intermediate)
Klausīšanās Es uztveru saturu skaidrā un literāri pareizā runā par pazīstamām tēmām, ar kurām es saskaros darbā, skolā, brīvajā laikā utt. Es saprotu radio un televīzijas raidījumu saturu, kad samērā lēni runā par aktuāliem notikumiem vai tematiem, kuri interesē mani personīgi vai profesionāli.
Lasīšana Es saprotu tekstus, kuros izmantota ikdienā bieži lietota vai ar manu darbu saistīta valoda. Es varu saprast privātās vēstulēs aprakstītos notikumus, izjūtas un vēlmes.
Runāšana Es spēju bez iepriekšējas sagatavošanās iesaistīties sarunās par mani interesējošiem vai ar ikdienu saistītiem tematiem, piemēram, ģimene, vaļasprieks, darbs, ceļošana, jaunākie notikumi.

Es protu pastāstīt par pieredzēto vai par kādu notikumu, saviem sapņiem, cerībām, vēlmēm. Es varu vienkāršā veidā pamatot savus uzskatus un domas. Es varu pastāstīt stāstu, izklāstīt grāmatas vai filmas saturu, izsakot par to savu attieksmi.
Rakstīšana Es protu uzrakstīt vienkāršu, saistītu tekstu par tematiem, kas man zināmi vai mani interesē. Es varu uzrakstīt vēstuli, aprakstot tajā savus pārdzīvojumus un iespaidus.

B2 – vidējais līmenis (Vantage jeb Upper-Intermediate)
Klausīšanās Es varu saprast garāku runu un lekcijas, sekot līdzi pat sarežģītai argumentācijai, ja temats ir pietiekami pazīstams. Es saprotu gandrīz visu televīzijas ziņās un reportāžās par jaunākajiem notikumiem. Es uztveru gandrīz visu filmās teikto, ja lietota literārā valoda.
Lasīšana Es protu izlasīt un saprotu pārskatus un rakstus par aktuālām tēmām, es uztveru autora pausto attieksmi vai viedokli. Es varu saprast mūsdienu autoru daiļliteratūras darbus.
Runāšana Es varu diezgan brīvi un bez sagatavošanās sazināties ar dzimtās valodas runātājiem. Es spēju aktīvi piedalīties diskusijās par man zināmām tēmām, pamatojot un aizstāvot savu viedokli.

 

Es varu izklāstīt dažādas tēmas, pamatot savus uzskatus par kādu problēmjautājumu, izvērtējot atšķirīgus viedokļus.
Rakstīšana Es varu uzrakstīt skaidru tekstu, aprakstot detaļas. Es varu uzrakstīt eseju, ziņojumu, argumentējot vienu vai otru viedokli. Es protu rakstīt vēstules, sīki aprakstot man nozīmīgus notikumus un iespaidus.

 

C – augstākais līmenis

C1 – augstāks par vidējo līmeni (Effective Operational Proficiency jeb Advanced)
Klausīšanās Es saprotu garāku runu arī tad, ja tai nav skaidras uzbūves. Es bez pūlēm saprotu televīzijas raidījumus un filmas.
Lasīšana Es varu saprast garus un sarežģītus dažādu veidu un stilu tekstus. Es saprotu garākas tehniskās instrukcijas un rakstus par specifiskiem tematiem pat tad, ja tie nav saistīti ar manu nodarbošanos.
Runāšana Es varu brīvi izteikties, piemērotus vārdus un izteicienus īpaši nemeklējot. Es protu prasmīgi lietot valodu gan ikdienas situācijās, gan darba vajadzībām. Es varu precīzi formulēt savas domas un uzskatus, prasmīgi uzturot sarunu.

 

Es spēju skaidri un vispusīgi izklāstīt sarežģītus tematus, izvērst atsevišķas tēzes un nobeigt savu runu ar atbilstošiem secinājumiem.
Rakstīšana Es protu skaidri un loģiski uzrakstīt savas domas, izteikt viedokli. Es spēju uzrakstīt vēstuli, eseju vai ziņojumu par sarežģītiem jautājumiem, izceļot nozīmīgo un svarīgo. Es protu rakstīt konkrētam lasītājam piemērotā stilā.

C2 –  eksperta līmenis (Mastery jeb Proficiency)
Klausīšanās Es bez grūtībām uztveru un saprotu jebkuru runu – gan klātienes sarunas, gan pārraidītos tekstus pat tad, ja ātrā tempā runā dzimtās valodas runātājs. Es varu saprast arī runātājus ar dažādām izrunas īpatnībām.
Lasīšana Es bez grūtībām varu lasīt dažāda veida, uzbūves vai valodas ziņā sarežģītus tekstus, piemēram, rokasgrāmatas, teorētiskus rakstus, daiļliteratūru.
Runāšana Es varu bez grūtībām piedalīties jebkurā sarunā vai diskusijā, labi pārzinu gan frazeoloģismus ar pārnestu nozīmi, gan sarunvalodas vārdus. Es varu runāt pilnīgi brīvi un precīzi izteikt vārda nozīmes smalkākās nianses. Ja rodas grūtības kaut ko pateikt, es protu veikli pārveidot sacīto, lai sarunbiedri to nemanītu.

 

Es spēju pilnīgi brīvi, skaidri un argumentēti, konkrētai situācijai atbilstošā veidā izklāstīt attiecīgo tēmu. Es protu veidot savu stāstījumu tā, lai klausītājam būtu viegli uztvert svarīgāko.
Rakstīšana Es protu uzrakstīt skaidru, loģisku tekstu atbilstošā stilā. Es spēju rakstīt vēstules, referātus vai rakstus par sarežģītām tēmām tā, lai lasītājam būtu viegli uztvert svarīgākās vietas. Es protu rakstīt pārskatus un recenzijas gan par daiļliteratūras, gan speciālās literatūras darbiem.
© Council of Europe

LSM: Kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs?

Komentēt
girls on desk looking at notebook

Valodu apguve bērniem. Foto: WordPress

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Divvalodības priekšrocības

Pētījumi liecina, ka divvalodība ir labvēlīga bērnu attīstībai un nākotnei. Bērni, kas runā vairākās valodās, kļūst labāk informēti par dažādām kultūrām, citiem cilvēkiem un citiem viedokļiem. Viņi bieži ir labāki lasītāji, un parasti viņiem ir vieglāk apgūt citas valodas. Divvalodība  dod bērniem vairāk nekā divas valodas! Pētījumi arī liecina, ka citas valodas apgūšana var būt ieguvums vēlākā dzīvē, kavējot demences simptomu rašanos un palēninot kognitīvo novecošanu. Šie ieguvumi pastāv, pat ja cilvēki mācās jaunu valodu vēlāk dzīvē.

Ieteikumi:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit