Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?

Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?

Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozīmē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas līdz otrai var būtiski atšķirties, jo to šķērso trīs dialekti, kur valoda atšķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos.

Rakstos neapzīmēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādība ir intonācija. Vienas no noturīgākajām dialektu īpatnībām saistāmas tieši ar intonāciju lietojumu, tā ir skaņu augstuma un spēka maiņa zilbē. Latviešu valodā izšķir trīs intonācijas – krītošo, stiepto un lauzto, taču tikai dažviet Vidzemē un Zemgalē cilvēku runā vēl ir dzirdamas visas trīs intonācijas. Dialektos tās pielīdzinājušās citām intonācijām, tāpēc pat vienādi vārdi Kurzemē, Vidzemē un Latgalē skanēs dažādi.

Nevar noliegt, ka viena no zināmākajām īpatnībām ir galotņu noraušana. Ne tikai galotnes, bet arī piedēkļi ieuo un garie patskaņi mēdz saīsināties vai zust, piemēram, vārdos smaidig, nevens, parādit.

Paši kurzemnieki joko, ka šo īpatnību dēļ viņu valoda ir par trešdaļu īsāka un ekonomiskāka, tāpēc viņi īsākā laikā prot pateikt būtiskāko. Pārmaiņas kurzemnieku runā dzirdamas ne tikai vārda beigās, tās var skart arī patskani e, piemēram, vārdā dzērve dzirdama šaura e skaņa, taču lībiskajā dialektā nereti var dzirdēt platu un ē, piemēram, vārdos mest, celt, mesties, celties, ēst, sētE skaņa var būt izmainīta arī vietniekvārdos es un mēs.

Pamazināmā forma ar -īš un -iš veidota gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes vārdiem. Šāda īpatnība lielākoties raksturīga cilvēku personvārdiem, piemēram, JānišDaciš, bet dažkārt dzirdēsiet arī citos vārdos, piemēram, darbiš. Pavisam bieži vīriešu dzimtes lietota sieviešu dzimtes vietā, piemēram, up ir garš, meitens ir mīļš, viš i skaists (par sievieti). Vai šīs īpatnības dēļ rodas pārpratumi? Visbiežāk nē, bet tādi ir iespējami.  Citu dialektu runātājus var izbrīnīt arī 3. personas darbības vārdu lietojums visās formās, jo lībiskajā dialektā es ies uz skol, mēs ies uz jūr, bet jūs dzer kafij.

Par gluži dzīvām un izteiktām var saukt priedēkļu un prievārdu pārmaiņas, parasti garie patskaņi un divskaņi tiek saīsināti, taču “līdzsvaram” var tikt pagarināta kāda cita skaņa, tāpēc dažviet dzirdēsiet vārdus jadār, penāk, jassmejas.

Cilvēku aktīvais dzīvesveids veicina runas izlokšņu iezīmju zudumu, tāpēc daudzas īpatnības cilvēka dzīves laikā var zust, taču ir arī īpatnības, kas saglabāsies cauri paaudzēm, tāpēc cilvēka runa var pateikt daudz ne tikai par viņu pašu, bet arī viņa vecākiem un vecvecākiem.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Interesanti: aizraujoši fakti par valodām

Interesanti: aizraujoši fakti par valodām

Lai gan valodu skaits nemitīgi mainās, izrādās, pasaulē šobrīd tiek lietoti vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu valodu, bet, ja iemācīsieties 23 svešvalodas, ar to būs pietiekami, lai spētu sazināties ar pusi mūsu planētas iedzīvotāju. Kura ir oficiālā gaisa satiksmes valoda, kurai no visiem zināmām lielvalstīm nav savas oficiālās valodas un kuru no visām valodām ir visgrūtāk apgūt kā svešvalodu, valodu centra “Berlitz” speciālisti apkopojuši šos un citus aizraujošus faktus par valodām.

Visvairāk lietotās valodas pasaulē

Dažādu svešvalodu mācīšanās popularitāte ir cieši saistīta arī ar to, cik daudz iespēju to vēlāk būs pielietot. Piemēram, angļu valoda noderēs ceļojot jebkurā vietā visā pasaulē, jo tajā runā apmēram 1,35 miljardi cilvēku. Taču vienlīdz populāras ir arī citas, tai skaitā, franču, spāņu un ķīniešu. Piemēram, franču valoda ir oficiālā valoda pat 29 pasaules valstīs. Lai gan kopumā pasaulē ir vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu valodu, zinot 23 populārākās valodas, būs pietiekami, lai sazinātos ar pusi pasaules iedzīvotāju.

Savukārt 90% no visām valodām ir tik retas, ka tajās runā mazāk nekā 100 000 cilvēku, un apmēram 40% šobrīd lietoto valodu tiek uzskatītas par apdraudētām. Visizplatītākās valodas pēc to lietojuma pasaulē šobrīd ir angļu, mandarīnu jeb vienkāršotā ķīniešu, hindi, spāņu, franču, arābu, bengāļu, krievu, portugāļu un indonēziešu.

Puse planētas iedzīvotāju spēj sazināties tikai vienā valodā

Nav noslēpums, ka valodu zināšanas paver pasauli un palīdz saziņā, taču, izrādās, ka puse planētas iedzīvotāju spēj sazināties tikai vienā – savā dzimtajā valodā. Savukārt otra puse planētas iedzīvotāju ir apguvuši vismaz divas valodas. Ņemot vērā angļu valodas dominanci un pielietojuma iespējas, angļu valoda ir populārākā svešvaloda, ko cilvēki parasti apgūst. Vēsturiski lielāko artavu angļu valodas izplatībā deva Britu impērijas iekarojumi visā pasaulē. Mūsdienās šī valoda kļuvusi tik populāra, ka tā starptautiski akceptēta arī kā oficiālā valoda gaisa satiksmē, proti, tajā jāspēj sazināties šajā nozarē nodarbinātajiem cilvēkiem.

Kuras valoda ir “vistīrākā”?

Cilvēku migrācijas un citu apstākļu ietekmē jebkura valoda atrodas nemitīgā mijiedarbībā ar citām valodām, un vairums valodu kādu savu daļu aizguvušas no citām. Taču par vienu no “tīrākajām” valodām tiek uzskatīta Spānijas ziemeļu reģionā Basku zemē lietotā basku valoda. Tajā mūsdienās runā basku reģiona iedzīvotāji, taču vēsturiski tā attīstījusies kalnu reģionos, tādējādi ģeogrāfisku apstākļu dēļ šis process noticis diezgan izolēti no citām valodām.

Lielvalsts, kurā nav savas oficiālās valodas

Lai gan angļu valoda ir iestāžu un vairuma iedzīvotāju lietotā saziņas Amerikas Savienotajās valstīs, izrādās, ASV oficiālās valodas statuss nav noteikts nevienai valodai. ASV citu valstu vidū izceļas ar lielu etnisko dažādību, un kopumā ASV tiek lietotas vairāk nekā 300 valodas. Izrādās, tas nav rekords – visvairāk lietoto valodu ir Okeānijā esošajai Papua Jaungvinejai – pat vairāk nekā 800. Vairāki desmiti šo valodu ir tik retas, ka tām drīzumā draud izzušana. Savukārt visvairāk oficiālo valodu ir Dienvidāfrikā – 11.

Kuru valodu apgūt ir visgrūtāk?

Cilvēki mēdz lauzt ne mazumu šķēpu par to, kuras valodas apgūšanā jāiegulda visvairāk pūļu. Kamēr vieni teiks, ka specifiskās izrunas, daudzu pagātnes formu un gramatikas dēļ tā būs franču, citi piesauks valodas ar atšķirīgu alfabētu, piemēram, hieroglifiem. Valodnieki aprēķinājuši, ka, lai lasītu avīzi mandarīnu valodā, cilvēkam jāzina vairāk nekā 3000 simboli, bet vidējais ķīnietis zina pat vairāk nekā 8000 dažādas rakstu zīmes. Pētnieki saka, ka grūtas valodas apguvei ir arī arābu, japāņu, korejiešu un ungāru. Pēc alfabēta garuma, par grūtu valodu var uzskatīt arī Kambodžā lietoto khmeru valodu, kuras alfabētā ir 74 burti.

Taču kopumā valodnieki ir vienisprātis, ka jebkuras valodas sarežģītība ir visai subjektīvs termins un atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, spāņiem valodas līdzību dēļ būs saprotami daudzi vārdi no citām romāņu saimes valodām, tādām kā portugāļu, franču vai itāļu, un būs tādas valodas, kuras izrunas dēļ vieglāk apgūt tieši angliski runājošajiem.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

“Kovidvārdi”

Kovidvārdi

Neapšaubāmi Covid- 19 pandēmijas laiks atspoguļojas arī valodā. Profesore, filoloģe Ina Druviete Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” uzsver, ka valoda mainās nepārtraukti: “Valoda ir dzīvs organisms, tā reaģē uz visām norisēm apkārtējā vidē, un tā sauktā Covid leksika būtībā ir tikai ārēja izpausme tiem procesiem, kas notiek daudzos valodas līmeņos, ir notikuši vienmēr un droši vien būs gaidāmi arī nākotnē.” Pavisam nesen par 2020. gada vārdu kļuva “sejauts” (mutes un deguna aizsegs). Druviete atklāj, ka viņas kolēģēm izdevies apkopot ļoti daudz vārdu, kas darināti pandēmijas laikā, piemēram, “kovidsērga”, “kroņvīruss”, “kovidliga”, “kovidanalīze”. Tāpat vesels lērums vārdu saistīti ar tā saukto mājsēdi – “aizklape”, “dižbēdze”, “iepauze”, “pirktsteidze” un citi. 

Profesore cilvēku radošās izpausmes valodā vērtē pozitīvi: “Tas parāda, ka valodas sistēma joprojām ir elastīga, ka cilvēki spēj reaģēt uz aktuāliem notikumiem, veidojot jaunus vārdus un konstrukcijas pēc jau esošiem modeļiem. Pats galvenais – nav zudis šis valodas spēles un jaunrades elements.

“Tas, ko mēs redzam pašreiz, gluži vienkārši ir apliecinājums tam, ka latviešu valoda ir spējīga pielāgoties jebkādiem apstākļiem.”

Jāpiebilst, ka lielākā daļa “kovidvārdu” pēc pandēmijas visdrīzāk netiks lietoti. 

Sabiedrības iesaiste jaunradē 

Valodniekiem dažkārt nākas atspēkot apgalvojumus, ka latviešu valoda ir nabadzīga, ierobežojoša utt. Ina Druviete norāda, ka šādi apgalvojumi ir aplami, jo latviešu valodā iespējams izteikt pilnīgi visu. Tos, kuri tā nedomā, profesore aicina biežāk lasīt grāmatas, ieskatīties vārdnīcās un galu galā nodarboties ar valodas jaunradi, jo tā nav tikai rakstnieku vai valodnieku privilēģija. “Valodas nākotne būs atkarīga no tā, cik tā tiks lietota reālajā dzīvē visos līmeņos – gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībās, gan saziņā ar sabiedrību, gan it īpaši ikviena iedzīvotāja sarunā ar savu kaimiņu, ar kolēģi. Nekā citādi,” skaidro Ina Druviete.

Bieži vien jaunus vārdus darina dažādu jomu speciālisti. To, vai jaunie vārdi “iedzīvosies”, nosaka visa sabiedrība. Profesore kā piemēru min no angļu valodas aizgūto vārdu “podkāsts”, ko latviešu valodā piedāvā dēvēt par aplādi, raidierakstu vai podraidi. Skaidrs, ka pēdējais no vārdiem izraisa drīzāk komiskas asociācijas.

Cilvēki izvēlas lietot vārdus, kas ir viņu valodas gaumei pieņemamāki.

Sava artava valodas bagātināšanā ir datorspeciālistiem. Druviete atgādina, ka daži no terminiem sākumā varbūt likušies dīvaini, bet nu sabiedrība ir pieradusi un tos lieto, piemēram, “lejupielāde”, “ekrānpults”. Datorlietotājiem labi pazīstamais vārds “pele” kalpo par apliecinājumu, ka ne vienmēr jārada jauni vārdi, ja jau esošiem iespējams piešķirt jaunu nozīmi. 

Pandēmijas laikā liela sabiedrības daļa saziņai izmanto platformu “Zoom”. Profesore novērojusi, ka bieži vien sapulces šajā platformā tiek dēvētas par “zūmēšanos”,  uzsverot šī vārda papildu  semantiku – latviešu vārds “nozūmēt” netieši saistās ar “zūmēšanas” jēdzienu. Tā ir pašironija un sava veida protests pret pašreizējiem apstākļiem. “Šis ir ļoti jauks piemērs, lai parādītu, kā citas valodas vārds vispirms tiek adaptēts latviešu valodas sistēmā un pēc tam apaug ar interesantām nozīmes niansēm,” paskaidro Ina Druviete. 

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

Ko darīt ar valodas grabažiem? Karstie strīdi par svešvārdiem

joanna-kosinska-B6yDtYs2IgY-unsplash

Karstākos strīdus un pat pretēju nostāju par latviešu valodas tīrību visos laikos izraisījuši svešvārdi. Liekus ienācējus no citām valodām par grabažiem nosaucis viens no nacionālās valodniecības pamatlicējiem, jaunlatvietis Juris Alunāns. Cik piesārņota ar svešvārdiem ir mūsdienu latviešu valoda?

“Atmetīsim liekus svešiniekus – runājot un rakstot, visur tur, kur mums pašiem zelta graudiņi,” aicināja J. Alunāns. Latviešu valodas kopšanas darbus turpināja citi jaunlatvieši un valodnieki, sevišķi ražīgs bija Jānis Endzelīns.

Priekšvārdā viņš raksta: “Ilgus gadus bijām no vācu mācītājiem klausījušies un vācu rakstītās grāmatās lasījuši ar ģermānismiem piesātinātu latviešu valodu.

Tad latvieši paši, iepazinušies ar vācu un vēlāk arī krievu valodu, sāka domāt un runāt vācu, resp. krievu, valodas garā. Bērniem tāda sabojāta valoda jālasa grāmatās, laikrakstos un jāklausās no saviem skolotājiem.”

Valodniece Dzintra Paegle, salīdzinot Endzelīna norādītās kļūdas ar mūsdienu valodu, secinājusi, ka tikai dažas no tām ir zudušas. Nav iepriecinošs novērojums, turklāt pie valodas bojātājiem nākusi klāt arī angļu valoda.

Vai ir pamats celt trauksmi, “Mājas Viesis” jautāja Initai Vītolai, Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas vadītājai.

Vai valodnieki ir aprēķinājuši svešvārdu īpatsvaru mūsdienu latviešu valodā?

Tad jāsāk ar jautājumu, cik vārdu ir latviešu valodā? To nevarēs atbildēt neviens, varam skatīties vārdnīcas, tēzauru (skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca tīmeklī “tezaurs.lv”. – I. P.), bet tas nedos kopējo skaitu.

Valodnieks Ojārs Bušs publikācijā pirms desmit gadiem lēš, ka varētu būt 300 līdz 350 tūkstošiem vārdu, tikai nav zināms, kuru leksiku viņš domāja. Manuprāt, latviešu valodā ir krietni vairāk vārdu. Svešvārdu apjoms nav aprēķināts, nav arī pētīts, vai mūsdienās, pieņemsim, preses valodā, to ir vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Skaidrs, ka neviena valoda bez svešvārdiem pastāvēt nevar. Pūrismā cenšamies izvairīties no jebkuras svešas ietekmes, lai saglabātu tīru valodu ar tajā iederīgiem izteiksmes līdzekļiem. Mūsdienās par to vairāk domālietuvieši – kā svešvārdu aizstāt ar lietuviskas cilmes vārdiem. Starp citu, savu nacionālo lepnumu cepelīnus viņi literārajā valodā sauc par dižkukuli.

Arī latviešu valodā ļoti bieži paralēli pastāv aizgūts vārds, svešvārds un latviskas cilmes vārds. Šis ir aktuāls jautājums – kāpēc, piemēram, plašsaziņas līdzekļos lietot svešo vārdu, ja mēs veiksmīgi varam izmantot latviskas cilmes vārdu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valoda mūsdienās: mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties

jon-tyson-518780-unsplash

Photo by Jon Tyson on Unsplash

“Valoda nav gluži instruments, ko līdzīgi kā āmuru vai knaibles varam nolikt plauktā, ar to ir jāsadzīvo ikdienā, valoda vairāk spēj darīt ar mums, nekā mēs ar valodu. Skatāmies uz valodu ne tik daudz kā instrumentu, bet kā uz kopdzīves partneri,” vērtē Ieva Kolmane.

Valodas filozofijas pētījumu pamatā ir valodas daba, tās attiecības ar pasauli un cilvēku, kurš apraksta realitāti caur valodu – tās ir sarežģītas un mainīgas attiecības, kuras atspoguļo pārmaiņas sabiedrībā. Par to, kā varam izmantot valodas filozofijas atziņas, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane un sociolingviste, vadošā pētniece Latvijas Okupācijas muzeja valodas pētniecības projektā Vineta Poriņa.

  • “Valodai ir daudz definīciju, jo tā ir ļoti mainīga. Līdzība, kas man ienāca prātā – valoda ir kā kārtaina torte. Valoda spēj reizē darīt ārkārtīgi daudz. Valodas filozofija staigā apkārt tortei, fokusējas uz kādu noteiktu aspektu, nav iespējams tvert visu uzreiz. Tāpēc definīcuju tik daudz,” turpina Ieva Kolmane.
  • “Sociolingvistikā valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet tā arī simbolizē valodas izvēlēs situācijās valstī dzīvojošo cilvēku ekonomiskās un politiskās attiecības,” norāda Vineta Poriņa. Piemēram, tas attiecas uz divvalodības situāciju Latvijā.
  • Būtisks ir laiks, ko mazbērni pavada kopā ar vecvecākiem, tas nodot senākas valodas lietas tālāk. Tas vairo vārda mūža ilgumu. Mainīgā vidē dažādu paaudžu cilvēki sāk sliktāk saprasties.

“Valodā tāpat kā kultūrā nav nekā nejauša, dzīvo tas, kam ir kaut kāda iemesla dēļ jābūt. Valoda kā daba un kultūra necieš tukšumu, ja ir kas nevajadzīgs, tas iznīkst pats no sevis,” noarāda Ieva Kolmane, runājot par jaunvārdu vai akcijā “Gada vārds un nevārds” izraudzīto vārdu ienākšanu ikdienā.

  • “Lai valodu uzturētu dzīvu un attiecības uzturētu dzīvas, vajag sarunāties un vajag gribēt sarunāties. Digitālais laikmets ievieš savas izmaiņas, ja sazinies ar īsziņām pārsvarā, tas nekustina valodu pilnībā,” komentē Ieva Kolmane. “Valodu vajag zināt, jo caur valodu vari izstāstīt pats sev, kas noticis. Tas ir svarīgais stāsta aspekts. No tā, ko izstāstām paši sev, veidojam savas atmiņas, tauta veido vēsturisko atmiņu.”

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

 

DESMIT VĀRDI, KAS PALĪDZĒS TEV SAPRAST LATVIEŠU JAUNIEŠUS

eliott-reyna-1339166-unsplash

Photo by Eliott Reyna on Unsplash

Ja ikdienā nesaskaries ar īpaši daudz jauniešiem, tad ļoti iespējams, ka arī tevi bieži nomāc jautājums “Ko viņi tikko pateica?”. Tas nav nekas traks vai apkaunojošs, jo valoda ir mūžīgi mainīgā stadijā. Rakstā minēti desmit šā brīža populārākajiem slenga vārdiem Latvijā, lai arī tu būtu vienā solī un vienā vārdā ar jauno paaudzi.

  1. Doup. Angļu valodas slenga vārds, kas laika gaitā dabīgi ienācis arī latviešu sarunvalodā. “Dope” no angļu valodas tiešā tulkojumā apzīmē narkotikas, taču sarunvalodā tas lietots, lai apzīmētu stilīgas un foršas lietas, cilvēkus vai notikumus. Kontekstā: Vakar bija tik doup koncerts!
  2. Dragi. Jau kārtējais barbarisms, kas iesakņojies starp latviešu valodā runājošo auditoriju un apzīmē narkotikas. Ja kāds runā par par “dragiem” (no angļu valodas vārda drugs), tad zini, ka viņš runā par kaut ko nešķīstu. Konktekstā: Izskatās, ka viņš lieto dragus.
  3. Zipāt. Kad runa ir par “zipāšanu”, tad runa ir tikai un vienīgi par azartspēlēm jeb, precīzāk, “automātiem”. Zipāšana ir process, kurā tiek spēlēti tādi automāti kā “Book of Ra”, “Columbus”, “Golden Sevens” u.c. Šī slenga izcelsme nav īsti skaidra, taču skaidrs ir viens – zināt slengu nepalielinās tavas iespējas laimēt, tāpēc esi atbildīgs. Kontekstā: Vakardien uz stundu bijām iegājuši uzzipāt.
  4. Hajā. Kaut arī vecākai paaudzei “hajs” var asociēties ar haosu, jaunā paaudze ar “hajā” apzīmē prieku, laimes un pacilātības stāvokli. Cēlies no angļu valodas vārda “high”, kas nozīmē “augstu”, un parasti sarunvalodā tiek asociēts ar ļoti pacilātu garastāvokli. Kontekstā: Tu zini mani, es esmu hajā par dzīvi!
  5. Beha. Par interneta sensāciju kļuvušais Edža no slavenā “Bez tabu” sižeta, kurā tiek aplūkoti nelegālie ielu drifteri un viņu radītās sekas, nejauši vai tīši milzīgai auditorijai deva slaveno teicienu: “Ja beha lido, nevajag te staigāt”. Tā nu tas ir palicis latviešu sirdīs un atmiņās, apzīmējot BMW markas automobili. Kontekstā: Ja behalido, nevajag te staigāt!
  6. Fleksēt. Nē, mēs nerunājam par metālapstrādes procesu, kurā ar fleksi tiek slīpēts metāls, jo ir 2017. gads un pilsētas jaunietis slīpē tikai līkumus. Fleksēt ir atnācis no angļu valodas “flex”, kas nozīmē muskuļu sasprindzināšanu. Šis vārds arī tiek lietots, lai apzīmētu personas plātīšanos, lielīšanos, pozēšanu u.c. sevis slavinošas darbības. Kontekstā: Es biju darba pārrunās un fleksēju ar līdzšinējiem sasniegumiem un portfolio.
  7. Kešs. Angļu valodas vārds “cash”, kas apzīmē naudu, arī izplatījies mūsu vidē, un droši varam apgalvot, ka “kešs” aizvietojis “kāpostu”, “piķi” un “naļiku”. Kontekstā: Tur nepieņem bankas kartes, jāmaksā kešā.
  8. Imho. Aizvien biežāk “interneta valodas” teicieni tiek pārnesti arī tiešā kontakta starppersonu komunikācijā, un arī “imho” nav izņēmums. Pieredzējušāki interneta kultūras lietpratēji spēs pateikt, ka “imho” ir saīsinājums no “In my humble opinion” (pēc manām pieticīgajām domām), taču ar katru gadu robeža starp internetu un ikdienu kļūst aizvien mazāka, tāpēc nereti uz ielas var dzirdēt šo leksiku. Kontekstā: Imho tas nav labākais variants, kā risināt šo problēmu.
  9. Nolekt. Arī šis darbības vārds ne visos kontekstos ir jāuztver burtiski, jo par “nolekšanu” arī sauc kāda procesa atkāpšanos, atteikšanos vai pārtraukšanu. Kontekstā: Mums bija sarunāts tikties pulksten 21, bet viņš noleca un neatnāca.
  10. Pūpols. Latvijas repa avangards “Singapūras satīns” pirmo reizi vārdu “pūpols” izmantoja savā otrajā miksteipā, lai apzīmētu marihuānu jeb zālīti. Pēc hita “Pūpolsvētdiena” izdošanas “pūpols” ir teju katra Latvijas jaunieša sarunvalodas leksikonā. Kontekstā: Katru dienu es pīpēju pūpolu!

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.