Kurš drīkst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatūras populisms?

Kurš drīkst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatūras populisms?

Šis raksts būs par respektu. Pret autoru un tulkotāju. Ikviens teksta tulkojums ir mākslas forma un tajā jāievēro šie abi nosacījumi. Amandas Gormanas gadījums ir labs piemērs, lai šo respektu apspriestu.

Gormanas skandāls

Viss sākās ar to, ka amerikāņu dzejnieces Amandu Gormanas dzeju izlēma tulkot Eiropā. Negaidīti aktualizējās tēma par to, ka katrs tulkotājs šādu liriku tulkot nedrīkstot. Tā uzskatīja autore pati un viņas aģents. Tātad jautājums ir par to – vai katram literāram tekstam ir jāmeklē speciāla personība, jeb pietiek, ja tulkotājs ir izglītots, prot valodu un ir atzīts kā profesionālis? Šis izrādījās sarežģīts jautājums. Pati autore jau bija atzinusi, ka baltais vīrietis Eiropā viņas tekstus iztulkot neesot spējīgs. Tāds tulkotājs nekad nesapratīšot melnādainas amerikāņu sievietes sajūtu gammu un vārdu nozīmi. Vai šāda attieksmē ir ekstrēmisms? Vai tā tas patiešām ir?  

Līdz šim tulkotāja kompetenci un piemērotību darbam noteica viņa iepriekšējie darbi un tajos apliecinātā kompetence. Lielāka daļa labu tulkotāju var tulkot praktiski visu savas kompetences jomā. Taču liela nozīme ir tam, kā tulkotājs ir strādājis līdz šim un kādus panākumus guvis. Ja tulkotājs lieliski tulko Hēgeļa tekstus, tad viņam izdevējs nepiedāvās vieglos „medmāsiņu romānu“ tulkojumus. Šis pirmais secinājums pierāda, ka tulkotāji, tieši tāpat kā autori, ir dažādi. Izdevējs cenšas savest kopā atbilstošu tulkotāju ar attiecīgo tekstu. Tāda ir prakse un tā ir sevi attaisnojusi.

Reizēm arī plašāka sabiedrības daļa sāk apspriest tulkojumu jautājumus un apšauba tulkojuma kvalitāti. Par to nesen pārliecinājāmies kāda jūrmalnieka recenzijā par Metjū Volkera grāmatas „Kāpēc mēs guļam?“ izdevumu latviešu valodā. Grāmatu izdevusi izdevniecība Igaunijā, taču tulkojuma kvalitāte bijusi slikta. Teksts pārcelts „tieši“ uz latviešu valodu bez satura lokalizācijas, ar kalkiem, bez izpratnes par teksta būtību. Tas ir ļoti slikti. Tātad pavirši un neprofesionāli darīts darbs. Taču bez literārās kvalitātes kritērijiem, mēdz tulkojumus vērtēt arī citādi. Proti – pieslēdzot aizspriedumus. Tā tas notika pirms 100 gadiem, kad kāda Matilda Drangele aktīvi un daudz tika tulkojusi angļu tekstus uz zviedru valodu. 1916. gadā atklājās, ka pseidonīms „M Drangel“ ir sieviete un toreiz tas skaitījās atmaskojums un skandāls. Tobrīd Džeks Londons tika uzskatīts par vīrišķības etalonu un tāpēc sieviete nekādā ziņā nedrīkstēja tulkot viņa tekstus. Protams, ka daudzas sievietes šajā laikā (arī iepriekš) publicējās ar vīrieša pseidonīmiem, jo sievieti kā domājošu un intelektuālu personu tolaik vēl neatzina. Šis aspekts parāda, ka bieži autoru un tulkotāju publika nevērtē pēc tā, kā ir uzrakstīts vai iztulkots, bet gan pavisam citu iemeslu dēļ. Patīk vai nepatīk autors. Tieši to pašu varam novērot tagad – Gormanas skandāla lietā. 

Amanda Gormana kļuva pamanāma Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā. Pēkšņi daudzi vēlējās uzzināt, kas ir šī sieviete un kāda ir viņas lirika.

Piemērota tulkotāja meklējumos

Pirmie protesti parādījās Nīderlandē, kur daudzi apšaubīja, vai izvēlētā rakstniece Marieke Lūkas Rijnevelda drīkst vai nedrīkst tulkot Gormanas darbus. Īpaši aktīvi pret šo izvēli uzstājās modes eksperte un žurnāliste Dženisa Deula. Viņai likās, ka baltais cilvēks nespēs saprast Amandas dzeju un šim mērķim jāizvēlas jauna, melnādaina tulkotāja. Vēlāk notika taisnošanās, ka uzbrukums neesot vērsts konkrēti pret Meriekei, bet gan pret sistēmu, kurā dominē un visu nosaka baltie vīrieši vidējos gados. Saceltā mediju trokšņa rezultātā Marieke pati atteicās no tulkošanās.  

Līdzīgas scēnas varēja novērot katalāņu tulkotāja Viktora Obiola virzienā. Izrādās, ka arī viņu kā piemērotu Amandas dzejas tulkošanai, bija nosvītrojusi Gormanas literārā aģentūra Writers House. Vīrieša tulkotāja vietā esot nepieciešama „ sieviete, jauna, aktīviste, vislabāk melnādaina“. Protams, ka savāds slēdziens. It kā būtu jāvērtē tulkotāka līdzšinējie darbi, nevis viņš pats kā cilvēks. Pie kam Amandas lirika nav ļoti komplicēta vai grūti saprotama teksta izpausme. Katalāņu tulkotājs uz šo aizliegumu reaģēja asprātīgi „ Ja es nedrīkstu tagad tulkot tekstu, kuru uzrakstījusi jauna, melna un aktīva dzejniece 2000 gadsimtā, tad jau es nedrīkstu arī tulkot Homēru, kas piedzima pirms manis un 700 gadus pirms Kristus“.

Vai komerciāla kampaņa?

Saprotams, ka šie notikumi strauji izplatījās Eiropas medijos. Daudziem šķita, ka tā ir akcija pret noteiktu tulkotāja tipu. Citi tajā saskatīja rasisma uzbrukumu pret baltajiem. Vēl dažiem likās, ka šī ir publicitātes akcija un aiz tās stāv komerciālas intereses.

Šogad Amanda Gormana publicēs trīs grāmatas un dzejas krājumam “The hill we climb” priekšvārdu rakstījusi Opra Vinfria. Paralēli noslēgts līgums arī ar modes aģentūru IMG Models. Viņai patīk skaisti tērpi un tagad tos demonstrēs dzejniece nevis modele.

Taču atgriezīsimies pie teksta. Tulkojuma un jebkāda cita teksta vērtību nosaka tā kvalitāte.  To spēj izdarīt vislabāk cilvēks ar attiecīgu izglītību, iemaņām un pieredzi. Ja autoram – tulkotājam sāk izvirzīt pavisam citus (savādus) kritērijus, tad var gadīties, ka tulkot sāks zemākā kvalitātē. Svarīgs ir tulkotāja respekts pret tekstu un mūsu respekts pret tulkotāju. Gormanas gadījumā viss ir sagrauts un neviens no šiem nosacījumiem netiek ņemts vērā.

Pēdējo gadu laikā daudzām Eiropas izdevniecībām ir bijuša problēmas ar ASV autoru aģentūrām. Writers House pieprasīja noteikta izskata un dzimuma tulkotāju, nevis radoši atbilstošu. Piemēram, Zviedrijā šiem tulkojumiem izdevniecība izvēlējās mūziķi Timbuktu jeb Jasonu Dirakiti. Amandas dzeja nav smags teksts un cerams, ka dziedātājam viss izdosies. Taču skaidrs, ka kritērijs bija viņa radošais rosīgums un ādas krāsa, nevis tulkošana kā profesija. Vācijā Amandas Gormanas dzeju tulko trīs dažādas personības. Tātad ar vienu profesionāli vairs nepietiek.

Paradoksāli, ka Writers House vispār neinteresē vai izvēlētais Amandas dzejas tulkotājs vispār spēj iztulkot tekstus. Daudz svarīgāka ir bijusi populāru kultūras aktīvistu izvēlē. Starp citu, arī Rijnevelda tik aizvēlēta kā tulkotāja tikai tāpēc, ka ir jauna un populāra rakstniece savā valstī. Vietējo vētru ūdens glāze amerikāņi neparedzēja.

Tātad šie izvēlētie populārie autori var celt Gormanas prestižu katrā Eiropas valstī un ir vairāk mārketinga paņēmiens, nevis aģentu kaprīze.  

Tik vienkārši? Jā, tik vienkārši. Tātad šeit nav runa par rasismu, vīriešu nīšanu vai neizskaidrojamu kaprīzi.  Nē, nav. Tā ir mārketinga forma, kurā neiederas klusi, čakli tulkotāji, bez publiskas atpazīstamības savā valstī.

Vai šis ir populisms? Laikam gan.   

Autore: Prof. Dr. phil. Sandra Veinberga. Visu rakstu variet lasīt šeit.

Top jauns “Ulisa” tulkojums

aaron-burden-xG8IQMqMITM-unsplash

Pēc Rīgā notikušajām Blūma dienas svinībām un īru rakstniekam Džeimsam Džoisam, kā arī viņa darbam “Uliss” veltītās konferences paziņots, ka taps jauns šī darba tulkojums latviešu valodā. Jauno tulkojumu apņēmusies veikt Ieva Lešinska-Geibere.

Starptautiskā Blūma diena tiek svinēta ik gadu 16. jūnijā. Konferences ietvaros norisinājās priekšlasījumi un diskusija par literārā darba nozīmi un ietekmi uz latviešu valodu un literatūru, līdzšinējo tulkojumu vēsturi, kā arī par jauna tulkojuma iespēju. Ar īru autora Džeimsa Džoisa daiļradi klātesošos iepazīstināja LU Baltu filoloģijas programmas direktors, prof. Ojārs Lāms, savukārt ar savu personīgo pieredzi un pirmo saskaršanos ar romānu, vēl padomju laikos, dalījās prozaiķis un LZA goda biedrs Alberts Bels. Ar “Ulisa” latviešu tulkojuma vēsturi iepazīstināja literārais redaktors Arturs Hansons. Savukārt, noslēgumā norisinājās paneļdiskusija par iespējamu romāna “Uliss” jaunu tulkojumu. Šajā sakarā, konferences izskaņā tika oficiāli paziņots, ka jau tuvāko gadu laikā, latviešu valodā būs pieejams jauns romāna “Uliss” tulkojums latviešu valodā, ko veiks tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere.

Atgādinām, ka iepriekš Džoisa “Uliss” Dzintara Soduma tulkojumā Latvijā tika izdots 2012. gadā.

Blūma diena nodēvēta romāna “Uliss” galvenā varoņa Leopolda Blūma vārdā, un kopš 1954. gada Īrijā šajā dienā tiek organizēti karnevāli un pārģērbšanās vēsturiskos kostīmos, kuros mūsdienās piedalās tūkstošiem cilvēku.

Avots: Satori.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā zināt, ka izvēlētais tulkošanas pakalpojuma sniedzējs ir uzticams?

īstais

Bilde: Baltic Media tulkošanas birojs un valodu mācību centrs

Šobrīd Latvijas tirgū pieejama ļoti plaša tulkošanas pakalpojumu sniedzēju izvēle. Kā neapmaldīties plašajā piedāvājumā un izvērtēt, ka izvēlētā tulkošanas aģentūra sniegs kvalitatīvus un finansiāli izdevīgus tulkošanas pakalpojumus?

Pieredze

Viens no galvenajiem kvalitatīvas pakalpojumu sniegšanas radītājiem ir aģentūras pieredze tulkošanas jomā. Ilgstoša uzņēmuma darbība norāda uz to, ka klienti šim pakalpojuma sniedzējam uzticas, kā arī laika gaitā uzņēmums ir uzkrājis nepieciešamo pieredzi apjomīgu un sarežģītu projektu vadībā. “Baltic Media” ir dibināts Zviedrijā 1991. gadā, bet Baltijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1994. gada. Tas ir viens no vadošajiem uzņēmumiem kvalitatīvu valodu pakalpojumu segmentā, ar plašu valodu pakalpojumu sniegšanas pieredzi Ziemeļeiropā, arī darbā ar liela apjoma tulkošanas projektiem vairākās valodās. Turklāt uzņēmums ilgstoši sadarbojas ar dažādām Eiropas Savienības iestādēm, veiksmīgi izpildot to augstās kvalitātes prasības.

ISO sertifikāts

ISO ir Starptautiskā Standartizācijas organizācija, kas nosaka starptautiskus kvalitātes standartus dažādās nozarēs un sfērās. Uz kvalitatīvu tulkošanas pakalpojumu norāda uzņēmumam piešķirtais kvalitātes vadības sistēmas sertifikāts ISO 9001:2015 un/vai tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumu kvalitātes sertifikāts ISO 17100:2015.

ISO piešķirtais sertifikāts ir noteikta kvalitātes garantija, kas liecina, ka uzņēmumā visos līmeņos izstrādātas kvalitāti garantējošas rutīnas, darba vide, atbildības pakāpes, tiek veikts kvalitātes audits, lai nodrošinātu klienta apmierinātību, prasību respektēšanu, kā arī to, ka kvalitātes vadības sistēma tiek nepārtraukti pilnveidota. “Baltic Media” darbojas saskaņā ar ISO 9001:2015 kvalitātes vadības sistēmu, kurai pateicoties, uzņēmums ir pilnveidojis savu projektu koordinēšanas un piegādātāju atlases procedūru, kā arī garantētu klienta datu drošību, glabāšanu un konfidencialitāti.

Tulkojuma kvalitāte

Finansiāli izdevīgāks piedāvājums bieži vien šķiet pievilcīgāks, tomēr ir derīgi atcerēties, ka viszemākā cena nenodrošina augstas kvalitātes rezultātu. Tulkojuma cenā neietilpst tikai tulkošanas izmaksas. Kvalitatīvu rezultātu nodrošina tulkošana un tulkojuma rediģēšana un/vai korektūra, ko veic kvalificētu un pieredzējuši valodnieki, kas specializējas noteiktā sfērā.

“Baltic Media” tulkotāji tulko tikai savā dzimtajā valodā un dzīvo valstī, kurā šī valoda ir vai nu valsts valoda, vai arī sociālajā dzīvē dominējošā valoda. Uzņēmums ir izstrādājis piegādātāju atlases un pārbaudes sistēmu. Visi “Baltic Media” piesaistītie tulkotāji un redaktori ir ieguvuši augstāko izglītību filoloģijā vai kādā citā ar savu specializāciju saistītā jomā (piemēram, IT), kā arī tulkotājiem ir vismaz 3 gadu pieredze tulkošanā. Rūpīga piegādātāju atlase un testēšana nodrošina to, ka pasūtījumiem tiek izmantoti tikai profesionāli tulkotāji un redaktori.

 

CAT rīku izmantošana

Tulkošana bieži vien var aizņemt ievērojamu laiku, ja palīgā nav parocīgi rīki jeb datorizētās tulkošanas (CAT – Computer-Assisted Translation) rīki, kas palīdz un sekmē tulkošanas procesu. Šie rīki ietver vārdnīcas un tulkošanas atmiņas, un tie palīdz saglabāt konsekventu terminoloģiju, kā arī ietaupīt naudu par jau iztulkotām teksta sadaļām. CAT rīki dažreiz tiek saukti arī par datorpalīdzības tulkošanas rīkiem, tomēr ir jāatceras, ka datorizētā tulkošana nav tas pats, kas mašīntulkošana, jo dokumentu pilnībā tulko un rediģē kvalificētu valodnieku komanda. “Baltic Media” nodrošina tulkojumus, kas veikti ar tādu CAT rīku kā SDL Trados Studio, Memsource, MemoQ u.c. palīdzību, kas nodrošina terminoloģijas konsekvenci un paātrina tulkošanas procesu. Turklāt klientiem tiek izveidots savs tulkošanas atmiņas fails, kas tiek izmantots citiem tulkojumiem, samazinot izmaksas tulkojumiem nākotnē.

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana tulkojumam

Pat uzticot tulkojumu profesionāļiem, pastāv risks, ka bez iepriekšēja nodoma vai neuzmanības dēļ tulkojumā tiek pieļauta kļūda, kuras rezultātā tiek nodarīts kaitējums. Kā no šādas situācijas izvairīties? Profesionāli tulkošanas pakalpojuma sniedzēji saviem klientiem nodrošina civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas šādos gadījumos klientam sedz visus radušos zaudējumus. Arī tulkošanas birojs “Baltic Media” saviem klientiem nodrošina profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas sniedz papildu drošību.

Profesionāls tulkošanas projekta personāls

Tulkošanas projekta norisi no tā sākuma līdz nodošanai klientam plāno noteikts projekta vadītājs, kas izvēlas vispiemērotākos darba izpildītājus, kuri atbilst uzņēmuma izvirzītajām prasībām kvalitātes jomā, nosaka reālus izpildes termiņus, atbild par kvalitātes kontroles veikšanu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai personāls, kam tiek uzticēta tulkošanas projektu vadība, labi orientētos tulkošanas jomā, būtu izglītots, kvalificēts un pieredzējis. No citiem valodu pakalpojumu birojiem “Baltic Media” atšķiras ar to, ka ne tikai tulkotāji, bet arī biroja personāls un uzņēmuma vadība ir ar augstāko lingvistisko izglītību un zinātniskiem grādiem valodniecībā un komunikācijā.

 

Lai būtu drošs, ka izvēlētais tulkošanas pakalpojuma sniedzējs ir uzticams, jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem. Ja pārliecinies, ka tulkošanas aģentūra atbilst visiem augstāk minētajiem noteikumiem, vari neuztraukties, ka saņemsi kvalitatīvu tulkojumu par adekvātu samaksu.

Avots: 1188.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valoda Eiropas Savienībā. Tulkotāju konference

konference latviesu valoda

Foto no Facebook

2019.gada 1. novembrī norisinājās divpadsmitā gadskārtējā konference “Latviešu valoda Eiropas Savienībā – tulkotāja profesijas nākotne strauji mainīgajā tehnoloģiskajā un politiskajā realitātē”, ko rīkoja Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Valsts valodas centru un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Konference tika veltīta aktuālajiem Eiropas Savienības valodas un tulkošanas jautājumiem, lai veicinātu diskusiju par Eiropas Savienības tekstu tulkošanu latviešu valodā, sadarbību un tulkotājam nepieciešamajām prasmēm nākotnē.

Šogad Eiropas Savienības institūciju pārstāvji, nozares eksperti, mācībspēki un valodnieki apsprieda multilingvismu un valodas aizsardzību politiskajā līmenī, kā arī diskutēja par tulkošanas un tehnoloģiju mijiedarbību un nākotnes perspektīvām.

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstājās Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Satiksmes ministrijas, Kultūras informācijas sistēmu centra pārstāvji. Pasākumu vadīja Liena Muskare, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītāja, savukārt paneļdiskusijas vadīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš un Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta vadītājs Mareks Graudiņš.

Lai nodrošinātu informācijas apriti visās 24 Eiropas Savienības oficiālajās valodās, tās institūcijās strādā teju tūkstotis mutisko tulku un vairāki tūkstoši tulkotāju. Vēl pirms gadiem 30 galvenā saziņas valoda Eiropas institūcijās bija franču, kas izsenis bijusi galvenā diplomātijas valoda visā pasaulē. Šodien to izkonkurējusi angļu mēle – tieši tajā sākotnēji top vairums ES dokumentu. To raksturo arī Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta 1. nodaļas vadītājas Lienas Muskares teiktais:

“Vēl pirms 15 gadiem, kad es sāku strādāt Eiropas Komisijā, kādi 20% dokumentu bija oriģināli franču valodā.

Bet tagad franču un citās valodās ir varbūt kādi 5%. Angļu valoda nenoliedzami dominē. Arī dokumentu autoriem, kas strādā dažādos dienestos, angļu valoda noteikti ir tā, ko viņi pārzina vislabāk.”

Lai gan Lielbritānija pašlaik ir uz sliekšņa, lai pamestu ES, angļu valoda paliks viena no oficiālajām valodām, jo tajā runā arī Īrijā un Maltā. Liena Muskare domā, ka tuvākajos gados angļu valodas popularitāte Eiropas institūcijās radikāli nemazināsies.

“Varbūt ne tuvākajos piecos gados, bet ilgākā laika posmā, ja Lielbritānija izstāsies, Vācija un Francija noteikti centīsies palielināt savu valodu ietekmi,” norāda Muskare.

ES tulkotājiem augstā līmenī jāzina vismaz divas oficiālās valodas, izņemot dzimto. Vienai no tām jābūt angļu. Un, visticamāk, tā arī paliks, jo, pēc “Eurostat” datiem, 94% vidusskolēnu ES 2016. gadā mācījās angļu valodu kā svešvalodu. Salīdzinājumam – 21,5% mācījās spāņu, 17,2% – vācu un 16,4% – franču. Šajos datos gan nav ietverta Lielbritānija.

Vairums ES angliski tapušo dokumentu autoriem angļu valoda nemaz nav dzimtā. Un tas vēl vairāk sarežģī tulkotāju darbu, mēģinot tekstu atveidot citā valodā.

“Dažkārt ir tā: terminus saliekam pareizi, lasām teikumu un saprotam visus vārdus, bet nesaprotam, kas šajā teikumā ir pateikts. Nevaram uztvert būtību. It kā ir latviski, bet nav latviski,” saka Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta vadītāja Daina Vaivare. Viņa uzsver – tulkojumos jāiegulda arī daudz darba latviešu valodas noslīpēšanā.

Avoti: Vizma Boļše, Baltic Media un LSM

Labākais tulkotājs ir cilvēks

translation qoute

Cilvēki visā pasaulē dod priekšroku saziņai savā dzimtajā valodā. Saskaņā ar “Common Sense Advisory” tirgus pētnieku veiktu pētījumu iespējamība, ka cilvēki pirks produktus vai pakalpojumus, par kuriem informācija ir pieejama viņu dzimtajā valodā, ir trīs reizes augstāka.
Ja vēlamies savus produktus vai pakalpojumus ieviest jaunos tirgos, mums jāsaprot, ka ar saviem klientiem mums ir jāsazinās, izmantojot saturu viņu valodā. 
Tulkošana ir sākums  ceļam uz jauniem tirgiem un klientu lojalitāti.
Cilvēka veikta tulkošana ir visvecākais tulkošanas veids, kas pilnībā paļaujas uz cilvēka prāta spējām pārvērst vienu veidu, kā nosaukt lietas, citā.
Līdz pat mūsdienām tā ir visplašāk izmantotā tulkošanas metode. Cilvēka veikta tulkošana ir jūsu labākais ieguldījums, ja precizitāte ir kaut nedaudz svarīga.
Lai gan automātiskās tulkošanas risinājumi ir neticami ātri, tulkojot liela apjoma saturu, tās sniegtais rezultāts ne tuvu nav izmantojams praksē, kad jums vajag korektu un precīzu tulkojumu.
Tikai cilvēki – tulkotāji spēj izprast avota teksta kontekstu un tā jēgu, tā pārnesto (idiomatisko) nozīmi nevis vienkārši burtiski tulko vārdu pa vārdam, kā to dara tulkošanas roboti
Mašīntulkojumi parasti atbilst cilvēka tulkojumam par 50 – 60%.
Visu gramatisko neatbilstību un nedabīgās vārdu izvēles dēļ mašīntulkošanas teksti izskatās pēc surogāttekstiem. Atbilstošai daudzvalodu meklētājprogrammu optimizēšanai (SEO) ir nepieciešams profesionāls, cilvēka veikts tulkojums.

Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam

Kembridžas universitātes profesors Endijs Martins (Andy Martin) uzskata, ka tulkošana ir visu cilvēcisko attiecību prototips. Mēs nekad līdz galam nespējam izprast citus cilvēkus. Tajā pat laikā to vajadzētu darīt.  Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam. Tā ir cilvēka priekšrocība. Tā ir priekšrocība, ko sniedz cilvēks-tulkotājs, tulks  un tulkošanas birojs.

 

Tulkošanas birojs tulko cilvēku radītus tekstus. Pat ja tulkojuma  melnraksts ir tapis ar robota palīdzību, beigās vienmēr ir cilvēki, kas pārbauda, rediģē un pabeidz robota darbu. Medicīniskie, juridiskie, notariāli apstiprinātie, zinātniskie, reklāmas, SEO un literatūras tulkojumi ir tie, kurus no sākuma līdz galam tulko un tulkos tikai cilvēki.