Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistents/-e

Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistents/-e

Starptautisks valodu pakalpojumu uzņēmums SIA “Baltic Media Ltd” aicina pievienoties savai komandai Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistentu/-i.

Pienākumi:

  • Ievietot un kontrolēt uzņēmuma digitālo saturu uzņēmuma mājas lapās uz WordPress daudzvalodu platformas.

Prasības kandidātiem:

  • Zināšanas un pieredze satura veidošanā WordPress un citās CMS platformās
  • Prasme strādāt ar teksta un maketēšanas programmām vai interese to iemācīties;   
  • Interese un tehniskā kompetence darbā ar datoru, maketēšanas, grafikas un attēlu apstrādes programmām, satura vadības sistēmām un sociāliem tīkliem;
  • Uz rezultātu orientēta domāšana un augsta atbildības sajūta;
  • Interese par IT, digitālo komunikāciju, valodu pakalpojumu nozari un vēlme veidot karjeru ilgtermiņā.

Mēs piedāvājam:

  • Interesantu un dinamisku darbu starptautiskā daudzvalodu uzņēmumā;
  • Rūpīgu ievadapmācību un kolēģu atbalstu;
  • Apmācības un seminārus savu zināšanu pilnveidošanai;
  • Konkurētspējīgu darba atalgojumu.
  • Laba piepelnīšanās un prasmju attīstīšanas un pilnveidošanas iespēja studentam.

Aicinām pieteikt savu kandidatūru, sūtot CV un  pieteikuma vēstuli ar norādi „Vakance – tīmekļa adminstratora asistents” uz e-pasta adresi: info@balticmedia.net  

Darba laiks:  gabaldarbs, ko varēs turpināt  pastāvīgi 

Darba uzsākšana: vienojoties

Darba vieta:  darbs attālināti

Avots: Baltic Media Ltd.

Kurš drīkst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatūras populisms?

Kurš drīkst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatūras populisms?

Šis raksts būs par respektu. Pret autoru un tulkotāju. Ikviens teksta tulkojums ir mākslas forma un tajā jāievēro šie abi nosacījumi. Amandas Gormanas gadījums ir labs piemērs, lai šo respektu apspriestu.

Gormanas skandāls

Viss sākās ar to, ka amerikāņu dzejnieces Amandu Gormanas dzeju izlēma tulkot Eiropā. Negaidīti aktualizējās tēma par to, ka katrs tulkotājs šādu liriku tulkot nedrīkstot. Tā uzskatīja autore pati un viņas aģents. Tātad jautājums ir par to – vai katram literāram tekstam ir jāmeklē speciāla personība, jeb pietiek, ja tulkotājs ir izglītots, prot valodu un ir atzīts kā profesionālis? Šis izrādījās sarežģīts jautājums. Pati autore jau bija atzinusi, ka baltais vīrietis Eiropā viņas tekstus iztulkot neesot spējīgs. Tāds tulkotājs nekad nesapratīšot melnādainas amerikāņu sievietes sajūtu gammu un vārdu nozīmi. Vai šāda attieksmē ir ekstrēmisms? Vai tā tas patiešām ir?  

Līdz šim tulkotāja kompetenci un piemērotību darbam noteica viņa iepriekšējie darbi un tajos apliecinātā kompetence. Lielāka daļa labu tulkotāju var tulkot praktiski visu savas kompetences jomā. Taču liela nozīme ir tam, kā tulkotājs ir strādājis līdz šim un kādus panākumus guvis. Ja tulkotājs lieliski tulko Hēgeļa tekstus, tad viņam izdevējs nepiedāvās vieglos „medmāsiņu romānu“ tulkojumus. Šis pirmais secinājums pierāda, ka tulkotāji, tieši tāpat kā autori, ir dažādi. Izdevējs cenšas savest kopā atbilstošu tulkotāju ar attiecīgo tekstu. Tāda ir prakse un tā ir sevi attaisnojusi.

Reizēm arī plašāka sabiedrības daļa sāk apspriest tulkojumu jautājumus un apšauba tulkojuma kvalitāti. Par to nesen pārliecinājāmies kāda jūrmalnieka recenzijā par Metjū Volkera grāmatas „Kāpēc mēs guļam?“ izdevumu latviešu valodā. Grāmatu izdevusi izdevniecība Igaunijā, taču tulkojuma kvalitāte bijusi slikta. Teksts pārcelts „tieši“ uz latviešu valodu bez satura lokalizācijas, ar kalkiem, bez izpratnes par teksta būtību. Tas ir ļoti slikti. Tātad pavirši un neprofesionāli darīts darbs. Taču bez literārās kvalitātes kritērijiem, mēdz tulkojumus vērtēt arī citādi. Proti – pieslēdzot aizspriedumus. Tā tas notika pirms 100 gadiem, kad kāda Matilda Drangele aktīvi un daudz tika tulkojusi angļu tekstus uz zviedru valodu. 1916. gadā atklājās, ka pseidonīms „M Drangel“ ir sieviete un toreiz tas skaitījās atmaskojums un skandāls. Tobrīd Džeks Londons tika uzskatīts par vīrišķības etalonu un tāpēc sieviete nekādā ziņā nedrīkstēja tulkot viņa tekstus. Protams, ka daudzas sievietes šajā laikā (arī iepriekš) publicējās ar vīrieša pseidonīmiem, jo sievieti kā domājošu un intelektuālu personu tolaik vēl neatzina. Šis aspekts parāda, ka bieži autoru un tulkotāju publika nevērtē pēc tā, kā ir uzrakstīts vai iztulkots, bet gan pavisam citu iemeslu dēļ. Patīk vai nepatīk autors. Tieši to pašu varam novērot tagad – Gormanas skandāla lietā. 

Amanda Gormana kļuva pamanāma Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā. Pēkšņi daudzi vēlējās uzzināt, kas ir šī sieviete un kāda ir viņas lirika.

Piemērota tulkotāja meklējumos

Pirmie protesti parādījās Nīderlandē, kur daudzi apšaubīja, vai izvēlētā rakstniece Marieke Lūkas Rijnevelda drīkst vai nedrīkst tulkot Gormanas darbus. Īpaši aktīvi pret šo izvēli uzstājās modes eksperte un žurnāliste Dženisa Deula. Viņai likās, ka baltais cilvēks nespēs saprast Amandas dzeju un šim mērķim jāizvēlas jauna, melnādaina tulkotāja. Vēlāk notika taisnošanās, ka uzbrukums neesot vērsts konkrēti pret Meriekei, bet gan pret sistēmu, kurā dominē un visu nosaka baltie vīrieši vidējos gados. Saceltā mediju trokšņa rezultātā Marieke pati atteicās no tulkošanās.  

Līdzīgas scēnas varēja novērot katalāņu tulkotāja Viktora Obiola virzienā. Izrādās, ka arī viņu kā piemērotu Amandas dzejas tulkošanai, bija nosvītrojusi Gormanas literārā aģentūra Writers House. Vīrieša tulkotāja vietā esot nepieciešama „ sieviete, jauna, aktīviste, vislabāk melnādaina“. Protams, ka savāds slēdziens. It kā būtu jāvērtē tulkotāka līdzšinējie darbi, nevis viņš pats kā cilvēks. Pie kam Amandas lirika nav ļoti komplicēta vai grūti saprotama teksta izpausme. Katalāņu tulkotājs uz šo aizliegumu reaģēja asprātīgi „ Ja es nedrīkstu tagad tulkot tekstu, kuru uzrakstījusi jauna, melna un aktīva dzejniece 2000 gadsimtā, tad jau es nedrīkstu arī tulkot Homēru, kas piedzima pirms manis un 700 gadus pirms Kristus“.

Vai komerciāla kampaņa?

Saprotams, ka šie notikumi strauji izplatījās Eiropas medijos. Daudziem šķita, ka tā ir akcija pret noteiktu tulkotāja tipu. Citi tajā saskatīja rasisma uzbrukumu pret baltajiem. Vēl dažiem likās, ka šī ir publicitātes akcija un aiz tās stāv komerciālas intereses.

Šogad Amanda Gormana publicēs trīs grāmatas un dzejas krājumam “The hill we climb” priekšvārdu rakstījusi Opra Vinfria. Paralēli noslēgts līgums arī ar modes aģentūru IMG Models. Viņai patīk skaisti tērpi un tagad tos demonstrēs dzejniece nevis modele.

Taču atgriezīsimies pie teksta. Tulkojuma un jebkāda cita teksta vērtību nosaka tā kvalitāte.  To spēj izdarīt vislabāk cilvēks ar attiecīgu izglītību, iemaņām un pieredzi. Ja autoram – tulkotājam sāk izvirzīt pavisam citus (savādus) kritērijus, tad var gadīties, ka tulkot sāks zemākā kvalitātē. Svarīgs ir tulkotāja respekts pret tekstu un mūsu respekts pret tulkotāju. Gormanas gadījumā viss ir sagrauts un neviens no šiem nosacījumiem netiek ņemts vērā.

Pēdējo gadu laikā daudzām Eiropas izdevniecībām ir bijuša problēmas ar ASV autoru aģentūrām. Writers House pieprasīja noteikta izskata un dzimuma tulkotāju, nevis radoši atbilstošu. Piemēram, Zviedrijā šiem tulkojumiem izdevniecība izvēlējās mūziķi Timbuktu jeb Jasonu Dirakiti. Amandas dzeja nav smags teksts un cerams, ka dziedātājam viss izdosies. Taču skaidrs, ka kritērijs bija viņa radošais rosīgums un ādas krāsa, nevis tulkošana kā profesija. Vācijā Amandas Gormanas dzeju tulko trīs dažādas personības. Tātad ar vienu profesionāli vairs nepietiek.

Paradoksāli, ka Writers House vispār neinteresē vai izvēlētais Amandas dzejas tulkotājs vispār spēj iztulkot tekstus. Daudz svarīgāka ir bijusi populāru kultūras aktīvistu izvēlē. Starp citu, arī Rijnevelda tik aizvēlēta kā tulkotāja tikai tāpēc, ka ir jauna un populāra rakstniece savā valstī. Vietējo vētru ūdens glāze amerikāņi neparedzēja.

Tātad šie izvēlētie populārie autori var celt Gormanas prestižu katrā Eiropas valstī un ir vairāk mārketinga paņēmiens, nevis aģentu kaprīze.  

Tik vienkārši? Jā, tik vienkārši. Tātad šeit nav runa par rasismu, vīriešu nīšanu vai neizskaidrojamu kaprīzi.  Nē, nav. Tā ir mārketinga forma, kurā neiederas klusi, čakli tulkotāji, bez publiskas atpazīstamības savā valstī.

Vai šis ir populisms? Laikam gan.   

Autore: Prof. Dr. phil. Sandra Veinberga. Visu rakstu variet lasīt šeit.

Kas ir apliecināts tulkojums un cik tas maksā?

Apliecināts tulkojums – jautājumi un atbildes

Kas ir apliecināts tulkojums un cik tas maksā? Elīna Černavska, Baltic Media®
Elīna Černavska, Baltic Media®

Tiem, kas kādreiz ceļojuši, studējuši, strādājuši vai pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs, termins apliecināts tulkojums nav svešs. Ja arī jūs plānojat kādu no iepriekšminētajām darbībām, cerams, ka šis raksts atbildēs uz dažiem svarīgākajiem jūsu jautājumiem. Sākam?

  1. Kas ir apliecināts tulkojums un kā tas atšķiras no parasta tulkojuma?

Tas ir ļoti vienkārši – apliecināts tulkojums ir tulkojums ar apstiprinājumu, ka tas ir veikts profesionāli (tā saturs atbilst oriģinālā dokumenta saturam un tas ir pilnīgs). Vēl var teikt oficiāls tulkojums. Visbiežāk tāds nepieciešams, kad jāiesniedz kāds Latvijā izdots dokuments kādā ārzemju iestādē vai otrādi.

Ārzemēs jums var tikt prasīts zvērināta vai sertificēta tulkotāja tulkojums, taču to atrast būs diezgan pagrūti (it sevišķi ne tik populārās valodu kombinācijās). Turklāt Latvijā diemžēl nav speciālu institūciju, kas sagatavotu, testētu un kontrolētu tulkotājus, lai tie varētu iegūt šādu statusu. Līdz ar to, ja nepieciešams oficiāls tulkojums Latvijas kontekstā, tas, visticamāk, būs tulkojums ar notāra vai tulkošanas biroja apliecinājumu.

Abus tulkojuma veidus jums var nodrošināt tulkošanas birojs. Ieteicams šo uzdevumu uzticēt sertificētam tulkošanas birojam, jo tas nozīmē, ka tulkojums iziet visus kvalitāti nodrošinošos posmus un tulkošanās procesā izmantotajiem tulkotājiem un rediģētājiem ir atbilstoša izglītība. Piemēram, Baltic Media Ltd tulkošanas birojam ir ISO 9001:2015 kvalitātes vadības sertifikāts.

Kurš no abiem veidiem būs īstais tieši jums – tas ir atkarīgs no iestādes, kurā vēlaties iesniegt tulkoto dokumentu vai dokumentus. Ideālā gadījumā pirms vēršanās tulkošanas birojā uzziniet no konkrētās iestādes, kurš apliecinājums viņiem nepieciešams.

Jāņem vērā, ka juridiski spēcīgāks ir notāra apliecināts tulkojums. Šajā gadījumā tulkotājs tulkojuma beigās parakstās par to, ka apzinās savu atbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu saskaņā ar Krimināllikuma 300. pantu, savukārt notārs apliecina tulkotāja paraksta īstumu.

Turpretim tulkošanas biroja apliecinājums apstiprina, ka tulkojums ir pareizs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 291 (https://likumi.lv/ta/id/10127-kartiba-kada-apliecinami-dokumentu-tulkojumi-valsts-valoda).

  • Kā top apliecināts tulkojums?

Ir vairāki paņēmieni, kā sagatavot apliecinātu tulkojumu, bet jebkurā gadījumā tulkojums būs sastiprināts kopā ar oriģinālo dokumentu vai tā kopiju. Šeit atkal viss atkarīgs no tā, kam un kādam mērķim iesniegsiet tulkoto dokumentu.

Dokumenta kopija, pie kuras piešujams tulkojums, var būt vienkārša vai apliecināta. Apliecinātas kopijas gadījumā jums tulkošanas birojam jāiesniedz dokumenta oriģināls vai jau apliecināta dokumenta kopija (piemēram, pases tulkošanas gadījumā). Saņemt apliecinātas dokumentu kopijas jūs varat pie jebkura notāra.

Ja kopijai nav jābūt apliecinātai, tulkojamo dokumentu tulkošanas birojam varat iesniegt elektroniski. Der gan skenēta, gan fotografēta kopija, bet atcerieties, ka tai jābūt labā kvalitātē (tekstam jābūt pilnībā salasāmam un fonam jābūt neitrālam). Nefotografējiet dokumentu romantiskā sveču gaismā (bet gan labā dienas gaismā) un izvairieties no pirkstu, rakstainu galdautu un citu objektu parādīšanās kadrā.

Svarīgi piebilst, ka pēdējā laikā arvien aktuālāki kļūst tieši e-dokumenti, kuriem tiek pievienoti elektroniski tulkojumi, kas apliecināti ar tulkotāja un notāra e-parakstu.

  • Cik maksā un cik ilgu laiku aizņem apliecināts tulkojums?

Apliecināta tulkojuma cenu sastāda divas daļas: tulkošanas cena un apliecinājuma cena. Tulkošanas cenu tulkošanas biroji visbiežāk aprēķina pēc lappušu vai vārdu skaita tulkojamajā dokumentā – likme atšķiras dažādās valodu kombinācijās, kā arī var atšķirties dažādos birojos. Rēķinieties, ka visvienkāršākajās valodu kombinācijās (piemēram, angļu/krievu-latviešu, latviešu-angļu-/krievu) cena būs sākot no aptuveni 15 EUR par lappusi. Par standarta lappusi visbiežāk uzskata 250 vārdus vai 1800 rakstzīmes ar atstarpēm.

Savukārt apliecinājuma cena nav atkarīga no tulkojumā dokumenta apjoma – tie būs aptuveni 20-30 EUR par notāra apliecinājumu vienam tulkotam dokumentam un 5-10 EUR par tulkošanas biroja apliecinājumu vienam tulkotam dokumentam.

Arī tulkošanas ilgumu nosaka tulkojamā dokumenta apjoms. Rēķinieties, ka tulkotājs var pārtulkot aptuveni 5-8 lappuses dienā un rediģētājs var izrediģēt aptuveni 10-16 lappuses dienā atkarībā no teksta sarežģītības.

Tas būtu svarīgākais par apliecinātiem tulkojumiem. Ja interesē sīkāka informācija, sazinieties ar kādu no Baltic Media Ltd projektu vadītājiem, rakstot e-pastu uz office@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 67224327. Uzticiet savu tulkojamo dokumentu mums – tā ir mūsu ikdiena!

Radīts viedais cimds, kas ļauj iztulkot zīmju valodu ar 99% precizitāti

sincerely-media-01tbPwcWFWM-unsplash

Kalifornijas Universitātes pētnieki izstrādājuši risinājumu, ar kura palīdzību iespējams ātri iztulkot zīmju valodu un pārvērst to rakstītos un runātos vārdos. Tā pamatu veido augsto tehnoloģiju cimds un īpaša mobilā lietotne. Risinājums strādā reāllaikā un pagaidām ļauj interpretēt 660 amerikāņu zīmju valodas simbolus ar 98.63% augstu precizitāti.

Viedais cimds aprīkots ar izstiepjamiem sensoriem, kuri izgatavoti no elektriskiem pavedieniem, kas stiepjas augšup pa visiem pieciem pirkstiem. Brīdī, kad ar pirkstiem tiek rādīta kāda zīme, sensoru radītie signāli aizceļo līdz divu eiro lieluma shēmas platei. Tā novietota cimda aizmugurē un pārraida bezvadu signālus jau uz viedtālruni. Lietotnē šie signāli tiek iztulkoti un pārveidoti tekstā reālā laikā ar ātrumu līdz 60 vārdiem minūtē.

Pēc savas būtības šis risinājums nav īsti nekas jauns. Taču norādīts, ka šāda veida viedais cimds esot ērtāks un lētāks nekā līdzīga veida risinājumi. Vienlaikus augstāk aprakstītais augsto tehnoloģiju cimds pagaidām ir vēl prototipa stadijā. Lai tas būtu vēl praktiskāks, plānots uzlabot gan zīmju tulkošanas ātrumu, gan krietni papildināt tulkojamo simbolu klāstu.

Norādīts, ka šo risinājumu kādu dienu varētu plaši izmantot zīmju valodas mācībā un tas visnotaļ būtu ievērojams atbalsts komunikācijā starp nedzirdīgiem cilvēkiem un tiem, kuri neprot zīmju valodu.

Avots: Kursors.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Medicīniskie tulkojumi | ISO sertifikācija  | Atbildības apdrošināšana

Medicīniskie tulkojumi | ISO sertifikācija  | Atbildības apdrošināšana

Medicīniskie tulkojumi | ISO sertifikācija  | Atbildības apdrošināšana

Medicīniskie tulkojumi – Medicīnisko tekstu tulkošanas pakalpojumi

Medicīnisko tulkojumu aģentūra „Baltic Media” Ltd specializējas tulkošanas pakalpojumu sniegšanā globālajā tirgū. Mūsu lingvistiem ir plašas zināšanas medicīnas, biotehnoloģiju, veselības aprūpes, medicīniskā aprīkojuma, farmācijas un lauksaimniecības/veterinārijas tirgus segmentos.
Medicīnisko tekstu tulkošana tiek uzticēta tikai viskvalificētākajiem tulkotājiem, tulkiem un nozares speciālistiem. Tā kā medicīniskajos tulkojumos izšķiroša loma ir precizitātei, visiem minētajiem speciālistiem ir pieredze medicīnas jomā un/vai darbā slimnīcā/veselības aprūpes sektorā. Pretējā gadījumā sekas varētu radīt gan stingro starptautisko tiesību aktu pārkāpumus, gan potenciālu risku veselībai.
Mūsu darbs notiek šādi: vispirms tulkotājs pārtulko jūsu saturu, pēc tam cits valodnieks to rediģē, un tad mēs veicam teksta korektūru. Mēs nodrošinām arī maketēšanu (desktop publishing, DTP), lai jūs saņemtu tulkotos failus, kuri izskatās tieši tāpat kā oriģināli.
Medicīnisko tulkojumu un kvalitātes kontroles process ir detalizēti aprakstīts šeit.

Precīzi medicīniskie tulkojumi

Savas 25 gadu ilgās darbības laikā mēs esam guvuši pieredzi un sadarbojušies ar tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, „Pfizer”, „Recipharm”, „GE Healthcare”, „Sirowa”, „Braun”, „Novartis”, „Grindex” un daudziem citiem.
Lai nodrošinātu kompleksas medicīnas terminoloģijas izmantošanu, „Baltic Media” sadarbojas tikai ar tādiem tulkotājiem, kuru dzimtā valoda ir mērķa valoda. Visi mūsu piegādātāji strādā atbilstoši ISO 9001:2015 sertificēta uzņēmuma prasībām un, lai līdz minimumam samazinātu jebkādu risku, tulkojumi tiek apdrošināti.
Papildu informācija: Baltic Media valodu pakalpojumi 

Vislabākais tulkotājs ir cilvēks

Collage_Fotor English in sweden

Ziemeļvalstu un Baltijas valodu tulkošanas birojs Baltic Media

Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs? Tāds jautājums var rasties mūsdienu digitālās ekonomikas laikmetā, kad daudzus intelektuālus darbus pārņem roboti. Tajā skaitā tulkošanas roboti, izmantojot mašīntulkošanas metodes, no kurā  vispazīstamākā ir Google.

Eksperti ir vienisprātis, ka tulkošanas birojs, kurā tiks izmantoti cilvēki, dzīvi tulkotāji, vienmēr būs vajadzīga biznesa nozare. Pat vislabākie tulkošanas roboti netiks līdz cilvēka intelekta spējām komunicēt citā valodā.

Kembridžas universitātes profesors Endijs Martins (Andy Martin*) uzskata, ka tulkošana ir visu cilvēcisko attiecību prototips. Mēs nekad līdz galam nespējam izprast citus cilvēkus. Tajā pat laikā to vajadzētu darīt.   Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam. Tā ir cilvēka priekšrocība. Tā ir tulkotāja un tulkošanas birojapriekšrocība.

Tulkošanas birojs tulko cilvēku radītus tekstus. Pat ja tulkojuma  melnraksts ir tapis ar robota palīdzību, beigās vienmēr ir cilvēki, kas pārbauda, rediģē un pabeidz robota darbu. Medicīniskos un juridiskos, autorizētos, zinātniskos, reklāmas un daiļliteratūras tulkojumus no sākuma līdz galamtulko  tikai cilvēki. Tā dara arī Ziemeļvalstu un Baltijas tulkošanas birojs Baltic Media.  Tulkošanas birojs Baltic Media ir ISO sertificēts valodu pakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi Ziemeļeiropas valodās. Tulkošanas birojs Baltic Media strādā  tikai ar tulkotājiem, kuriem mērķa valoda ir dzimtā valoda un kuri dzīvo valstī, kur šo valodu lieto valsts valodas statusā. Ja  klientam ir vajadzīgs tulkojums no vai uz zviedru, somu, norvēģu, islandiešu, norvēģu, dāņu, vācu, krievu, latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu, angļu valodu tulkošanas birojs izvēlēsies  vispiemērotāko tulkotāju, kuram ir pieredze un kompetence klientam vajadzīgajā tēmā.

Tulkošanas birojs, kurā strādā izglītoti lingvisti, tulkotāji ar pieredzi dažādās dzīves un ekonomikas  sfērās spēs klientam piedāvāt risinājumus, kurus nespēj piedāvāt ne roboti, ne viens individuāls tulkotājs. Tulkošanas birojs, kas specializējas noteikta planētas reģiona valodās ir vēl labāka izvēle, ja klientam vajadzīga reģiona kultūras un komunikācijas īpatnību kompetence.

Pasaulē ir vairāk nekā 18 000 tulkošanas biroju un vairāk nekā 330 000 tulkotāju un tulku. Tulkošanas birojs ar vidēji 5 darbiniekiem ir vispopulārākais tulkošanas nozares uzņēmums.  Tādu ir 2/3 no visiem tulkošanas birojiem. Tulkošanas biroji ir ar labām nākotnes izredzēm, jo tulkošana ir liels un perspektīvs bizness,  pateicoties  globalizācijai un digitālai ekonomikai. Tulkošanas biroju konsultāciju uzņēmums Common Sense Advisory uzskata, ka tulkošanas nozare katru gadu aug par 5,52% un 2020. gadā tās apgrozījums būs ap 40 miljardi eiro.

Tulkošanas birojs ir vajadzīgs katram uzņēmumam, kas komunicē mūsdienu internacionālā pasaulē, kur tiekas un mijiedarbojas ekonomikas, kultūras un cilvēki. Bez tulkošanas biroja neiztikt arī jebkurai privātpersonai, kura dodas mācībās vai darbā uz citām valstīm, jo jātulko būs izglītības un citi dokumenti.  Tulkošanas birojs ir uzņēmums bez kura neiztikt, ja gribat iekarot jaunus tirgus un pārdot vairāk un panākt citu tautu klientu uzticību.

Ziemeļvalstu un Baltijas (Nordic-Baltic) tulkošanas birojs Baltic Media specializējas Baltijas reģiona valodās, aptverot valodas, kuras lieto valstīs ap Baltijas jūru. Tie ir vilinoši tirgi globālām kompānijām un dinamiskā šo valstu ekonomika rada pieprasījumu pēc tulkojumiem valodās, kad šo valstu uzņēmumi grib pārdot preces un pakalpojumus citur pasaulē.  Tulkošanas birojs ir pirmais ārpakalpojumu sniedzējs, ar ko eksporta uzņēmumi sazinās. Kā tulkošanas birojs Baltic Media nodrošina kvalitāti un servisu, lasiet mājas lapas nākošajās sadaļās.

*Translation is like the archetype of all human relations. We never get it quite right when it comes to understanding other people. At the same time, we ought to try. Being human is an advantage when it comes to translating other humans.

Andy Martin is the author of ‘Reacher Said Nothing: Lee Child and the Making of Make Me’, and teaches at the University of Cambridge.