Ko darīt ar valodas grabažiem? Karstie strīdi par svešvārdiem

joanna-kosinska-B6yDtYs2IgY-unsplash

Karstākos strīdus un pat pretēju nostāju par latviešu valodas tīrību visos laikos izraisījuši svešvārdi. Liekus ienācējus no citām valodām par grabažiem nosaucis viens no nacionālās valodniecības pamatlicējiem, jaunlatvietis Juris Alunāns. Cik piesārņota ar svešvārdiem ir mūsdienu latviešu valoda?

“Atmetīsim liekus svešiniekus – runājot un rakstot, visur tur, kur mums pašiem zelta graudiņi,” aicināja J. Alunāns. Latviešu valodas kopšanas darbus turpināja citi jaunlatvieši un valodnieki, sevišķi ražīgs bija Jānis Endzelīns.

Priekšvārdā viņš raksta: “Ilgus gadus bijām no vācu mācītājiem klausījušies un vācu rakstītās grāmatās lasījuši ar ģermānismiem piesātinātu latviešu valodu.

Tad latvieši paši, iepazinušies ar vācu un vēlāk arī krievu valodu, sāka domāt un runāt vācu, resp. krievu, valodas garā. Bērniem tāda sabojāta valoda jālasa grāmatās, laikrakstos un jāklausās no saviem skolotājiem.”

Valodniece Dzintra Paegle, salīdzinot Endzelīna norādītās kļūdas ar mūsdienu valodu, secinājusi, ka tikai dažas no tām ir zudušas. Nav iepriecinošs novērojums, turklāt pie valodas bojātājiem nākusi klāt arī angļu valoda.

Vai ir pamats celt trauksmi, “Mājas Viesis” jautāja Initai Vītolai, Latviešu valodas aģentūras valodas attīstības daļas vadītājai.

Vai valodnieki ir aprēķinājuši svešvārdu īpatsvaru mūsdienu latviešu valodā?

Tad jāsāk ar jautājumu, cik vārdu ir latviešu valodā? To nevarēs atbildēt neviens, varam skatīties vārdnīcas, tēzauru (skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca tīmeklī “tezaurs.lv”. – I. P.), bet tas nedos kopējo skaitu.

Valodnieks Ojārs Bušs publikācijā pirms desmit gadiem lēš, ka varētu būt 300 līdz 350 tūkstošiem vārdu, tikai nav zināms, kuru leksiku viņš domāja. Manuprāt, latviešu valodā ir krietni vairāk vārdu. Svešvārdu apjoms nav aprēķināts, nav arī pētīts, vai mūsdienās, pieņemsim, preses valodā, to ir vairāk nekā pirms desmit gadiem.

Skaidrs, ka neviena valoda bez svešvārdiem pastāvēt nevar. Pūrismā cenšamies izvairīties no jebkuras svešas ietekmes, lai saglabātu tīru valodu ar tajā iederīgiem izteiksmes līdzekļiem. Mūsdienās par to vairāk domālietuvieši – kā svešvārdu aizstāt ar lietuviskas cilmes vārdiem. Starp citu, savu nacionālo lepnumu cepelīnus viņi literārajā valodā sauc par dižkukuli.

Arī latviešu valodā ļoti bieži paralēli pastāv aizgūts vārds, svešvārds un latviskas cilmes vārds. Šis ir aktuāls jautājums – kāpēc, piemēram, plašsaziņas līdzekļos lietot svešo vārdu, ja mēs veiksmīgi varam izmantot latviskas cilmes vārdu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Advente vai advents – kā pareizi?

julian-hochgesang-u-ipJ2XIBq8-unsplash

Atkal tuvojas gada gaišākie svētki – Ziemassvētki, un četru nedēļu laika posmu pirms šī lielā notikuma mēs saucam par adventes laiku. Pamanāms, ka dažādos avotos adventes vārds tiek locīts gan vīriešu, gan sieviešu dzimtēs, rakstīts gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. Pēc pareizākās patiesības vaicājām valodas speciālistei.

Lūk, skaidrojums no Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas lingvistes Dites Liepas:
“Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā (Rīga: Jumava, 1999, 23) dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca (Rīga: Avots, 1995, 41) piedāvā formu advente.
Savukārt baznīcā, piemēram, evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: “..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku, un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums “atnākšana”, kas latīniski ir “adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.” (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)
No savas puses varu piebilst, ka, tā kā advente ir svētku gaidīšanas laiks, nevis svētki, vārds advente nav jāraksta ar lielo sākumburtu, taču nosaucot konkrētu adventi, piemēram, Pirmā advente, Otrā advente utt., pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu.”
Avots: Mammamuntetiem.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Amatpersonas brīdina par franču valodas piesārņošanos ar angļu vārdiem

anthony-delanoix-QAwciFlS1g4-unsplash

Viena no senākajām Francijas zinātniskajām iestādēm “L’Academie francaise” (“Franču akadēmija”) brīdinājusi par arvien izplatītāko franču valodaspiesārņošanos ar angļu vārdiem – tā dēvēto “franglais” fenomenu -, norādot, ka tam var būt smagas sekas attiecībā uz valodas nākotni.

“L’Academie francaise”, kas ir dibināta 1635.gadā franču valodas tīrības aizsardzībai, oficiālā paziņojumā skaidroja, ka tā nekad nav bijusi pret svešvārdu ieviešana un lietošanu.

“Bet šodien akadēmija ir nopietni satraukta par “franglais” attīstību,” teikts ceturtdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

1994.gada likums par par franču valodas lietošanu visās valdības publikācijās, tirdzniecības līgumos un reklāmās tiek “pastāvīgi pārkāpts ar anglosakšu terminu invāziju”, norādīja akadēmija.

“Franglais” (franču valodas vārdu “franču valoda” un “angļu valoda” – “francais” un “anglais” – apvienojums) ir angļu vārdu iestarpināšana franču valodā – vai nu efekta, vai humora dēļ, vai arī runātājam uzskatot, ka angļu vārds domu izsaka labāk.

Akadēmija aicina “valsts institūcijām, pirmkārt, pašām respektēt likumu”.

“Ja tās nereaģēs apņēmīgi un sabiedrības viedoklī netikts ņemtas vērā nopietnās briesmas, kas mums draud, franču valoda pārstās būt tā dzīvā un populārā valoda, kuru mēs mīlam,” brīdina akadēmija.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit.