4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!

Uzlabojas smadzeņu darbība

Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai. 

Uzlabojas atmiņa

Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.

Vairo pārliecību par sevi

Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.

Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu

Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

Avots: CV Market. Visu rakstu lasi šeit.

Interesanti: aizraujoši fakti par valodām

Interesanti: aizraujoši fakti par valodām

Lai gan valodu skaits nemitīgi mainās, izrādās, pasaulē šobrīd tiek lietoti vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu valodu, bet, ja iemācīsieties 23 svešvalodas, ar to būs pietiekami, lai spētu sazināties ar pusi mūsu planētas iedzīvotāju. Kura ir oficiālā gaisa satiksmes valoda, kurai no visiem zināmām lielvalstīm nav savas oficiālās valodas un kuru no visām valodām ir visgrūtāk apgūt kā svešvalodu, valodu centra “Berlitz” speciālisti apkopojuši šos un citus aizraujošus faktus par valodām.

Visvairāk lietotās valodas pasaulē

Dažādu svešvalodu mācīšanās popularitāte ir cieši saistīta arī ar to, cik daudz iespēju to vēlāk būs pielietot. Piemēram, angļu valoda noderēs ceļojot jebkurā vietā visā pasaulē, jo tajā runā apmēram 1,35 miljardi cilvēku. Taču vienlīdz populāras ir arī citas, tai skaitā, franču, spāņu un ķīniešu. Piemēram, franču valoda ir oficiālā valoda pat 29 pasaules valstīs. Lai gan kopumā pasaulē ir vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu valodu, zinot 23 populārākās valodas, būs pietiekami, lai sazinātos ar pusi pasaules iedzīvotāju.

Savukārt 90% no visām valodām ir tik retas, ka tajās runā mazāk nekā 100 000 cilvēku, un apmēram 40% šobrīd lietoto valodu tiek uzskatītas par apdraudētām. Visizplatītākās valodas pēc to lietojuma pasaulē šobrīd ir angļu, mandarīnu jeb vienkāršotā ķīniešu, hindi, spāņu, franču, arābu, bengāļu, krievu, portugāļu un indonēziešu.

Puse planētas iedzīvotāju spēj sazināties tikai vienā valodā

Nav noslēpums, ka valodu zināšanas paver pasauli un palīdz saziņā, taču, izrādās, ka puse planētas iedzīvotāju spēj sazināties tikai vienā – savā dzimtajā valodā. Savukārt otra puse planētas iedzīvotāju ir apguvuši vismaz divas valodas. Ņemot vērā angļu valodas dominanci un pielietojuma iespējas, angļu valoda ir populārākā svešvaloda, ko cilvēki parasti apgūst. Vēsturiski lielāko artavu angļu valodas izplatībā deva Britu impērijas iekarojumi visā pasaulē. Mūsdienās šī valoda kļuvusi tik populāra, ka tā starptautiski akceptēta arī kā oficiālā valoda gaisa satiksmē, proti, tajā jāspēj sazināties šajā nozarē nodarbinātajiem cilvēkiem.

Kuras valoda ir “vistīrākā”?

Cilvēku migrācijas un citu apstākļu ietekmē jebkura valoda atrodas nemitīgā mijiedarbībā ar citām valodām, un vairums valodu kādu savu daļu aizguvušas no citām. Taču par vienu no “tīrākajām” valodām tiek uzskatīta Spānijas ziemeļu reģionā Basku zemē lietotā basku valoda. Tajā mūsdienās runā basku reģiona iedzīvotāji, taču vēsturiski tā attīstījusies kalnu reģionos, tādējādi ģeogrāfisku apstākļu dēļ šis process noticis diezgan izolēti no citām valodām.

Lielvalsts, kurā nav savas oficiālās valodas

Lai gan angļu valoda ir iestāžu un vairuma iedzīvotāju lietotā saziņas Amerikas Savienotajās valstīs, izrādās, ASV oficiālās valodas statuss nav noteikts nevienai valodai. ASV citu valstu vidū izceļas ar lielu etnisko dažādību, un kopumā ASV tiek lietotas vairāk nekā 300 valodas. Izrādās, tas nav rekords – visvairāk lietoto valodu ir Okeānijā esošajai Papua Jaungvinejai – pat vairāk nekā 800. Vairāki desmiti šo valodu ir tik retas, ka tām drīzumā draud izzušana. Savukārt visvairāk oficiālo valodu ir Dienvidāfrikā – 11.

Kuru valodu apgūt ir visgrūtāk?

Cilvēki mēdz lauzt ne mazumu šķēpu par to, kuras valodas apgūšanā jāiegulda visvairāk pūļu. Kamēr vieni teiks, ka specifiskās izrunas, daudzu pagātnes formu un gramatikas dēļ tā būs franču, citi piesauks valodas ar atšķirīgu alfabētu, piemēram, hieroglifiem. Valodnieki aprēķinājuši, ka, lai lasītu avīzi mandarīnu valodā, cilvēkam jāzina vairāk nekā 3000 simboli, bet vidējais ķīnietis zina pat vairāk nekā 8000 dažādas rakstu zīmes. Pētnieki saka, ka grūtas valodas apguvei ir arī arābu, japāņu, korejiešu un ungāru. Pēc alfabēta garuma, par grūtu valodu var uzskatīt arī Kambodžā lietoto khmeru valodu, kuras alfabētā ir 74 burti.

Taču kopumā valodnieki ir vienisprātis, ka jebkuras valodas sarežģītība ir visai subjektīvs termins un atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, spāņiem valodas līdzību dēļ būs saprotami daudzi vārdi no citām romāņu saimes valodām, tādām kā portugāļu, franču vai itāļu, un būs tādas valodas, kuras izrunas dēļ vieglāk apgūt tieši angliski runājošajiem.

Avots: nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Interesanti fakti par valodām

Interesanti fakti par valodām

Vai zināji, ka:

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
     
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
     
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
     
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
     
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
     
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
     
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
     
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
     
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
     
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
     
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
     
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
     
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas – Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, Latvijas 15 gadus vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā, un viņu sniegums atbilst vidējam OECD dalībvalstu rādītājam.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs 27 pētījuma dalībvalstu vidū.

Kopumā jāsecina, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr puse aptaujāto pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairākas svešvalodas. Latvijā 94% aptaujāto skolēnu apgūst vismaz divas svešvalodas.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

stanislav-rabunski-DEQFcdqOIck-unsplash

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās.

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Vairāk noderīgu frāžu jūs varat atrast šeit.

Visu rakstu lasiet šeit.

 

 

Piecas lietotnes, kas palīdzēs īstenot Jaungada apņemšanos

emma-matthews-digital-content-production-p6g6S_kXkFc-unsplash

Gada beigas ierasti ir laiks, kad cilvēki pārdomā un izvērtē aizgājušajā gadā paveikto, kā arī izvirza nākamā gada mērķus un uzdevumus, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Mobilo sakaru operatora “Tele2” tehnoloģiju eksperts Gints Peičs iesaka piecas populāras lietotnes, kas var palīdzēt īstenot kādu no ierastajām jaunā gada apņemšanās, piemēram, iemācīties kādu jaunu valodu vai atmest sliktu ieradumu.

Palīgs ieradumu maiņai

Dažādu ikdienas ieradumu maiņa prasa ļoti daudz pūliņu, tādēļ atbilstošs palīgs cīņā ar sevi un sliktajiem ieradumiem ir puse no uzvaras. “Way of Live” lietotne ir parocīga ikdienas ieradumu izsekotāja, kas motivē kļūt labākam, stiprākam un veselīgākam. Jo vairāk informācijas par sevi un saviem paradumiem sniegsiet, jo lielāks ikdienas palīgs jums šī lietotne būs. Tā atgādinās par ikdienas vingrinājumiem, ūdens dzeršanu, laiku atpūtai un lasīšanai u.c.

Mazāk stresa un “vēsāks prāts”

Ja vēlaties mazināt savu stresu, uzlabot miegu vai savu spēju koncentrēties, meditācijas lietotne “Headspace” ir tieši tas, kas nepieciešams. Tā vedīs cauri meditācijas pamatiem, kā arī sekos līdzi personīgajam progresam. “Headspace” palīdzēs meditēt, piedāvājot gan vienkāršus padomus, gan intensīvākas tiešsaistes meditācijas tiem, kas sasnieguši augstāku līmeni. Lietotnē ir pieejami padomi arī par to, kā uzlabot ikdienu darbā.

Iemācies jaunu svešvalodu

Vai viena no Jaungada apņemšanās ir iemācīties jaunu svešvalodu? Congratulationsfelicidades jeb apsveicam! Lietotne “Duolingo” sniegs tik daudz, cik nepieciešams, lai apgūtu vai nu pavisam jaunu svešvalodu vai arī padziļināt zināšanas kādā no tām valodām, ko jau pārzināt. Ar dažādu spēles elementu palīdzību ātri vien iemācīsieties pamatus kādai no 23 piedāvātajām valodām. Neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu personīgais mērķis, “Duolingo” ir viena no pasaulē atzītākajām valodu apguves lietotnēm, ko daudzviet izmanto arī skolu izglītības programmās.

Efektīvāka izdevumu pārraudzīšana

Lai arī ģimenes budžeta plānošana daudziem šķiet ļoti vienkārša, tā nebūt nav. Lai arī par galvenajām izdevumu pozīcijām un pirkumiem esat savstarpēji vienojušies, skaidrības par naudas plūsmu bieži vien nav. Te noderīga būs “Goodbudget” lietotne, kuru var izmantot no 5 dažādām ierīcēm, tādējādi tas ir kā virtuālais maks visai ģimenei. Katram ģimenes loceklim, kurš savā viedierīcē lejupielādējis šo lietotni, būs iespēja pārliecināties par kopējo budžetu, iepazīties ar grafiku un tā analīzi, kā arī iepirkšanās paradumiem. Lietotnē varēs arī redzēt, kur ģimene iztērē lielāko daļu naudas, un jau iepriekš saplānot ideālos mēneša izdevumus.

Pavadi laiku viedierīcēs jēgpilni

Mūsdienās arvien vairāk laika pavadām viedierīcēs. Tās ir ienākušas mūsu ikdienā uz palikšanu, tādēļ ir ļoti svarīgi lietot tās jēgpilni, lai tās kalpotu mums, nevis mēs viņām. Šī mērķa sasniegšanai lieliski noderēs lietotne “Moment”, kas ļaus apzināties, cik daudz laika pavadāt viedtelefonā un kādām aktivitātēm tērējat laiku. Šī lietotne ļauj uzstādīt viedtelefona lietošanas mērķus, piemēram, sociālajos tīkos dienā pavadīt tikai 30 minūtes, un to kontrolēt.

Avots: Nra.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valodas kā svešvalodas eksāmens ārzemēs? Īrijā iespējams, Francijā – ne

jeshoots-com--2vD8lIhdnw-unsplash

Trīs bērnu mamma Baiba jau 20 gadus dzīvo Dienvidfrancijā. Viņas vecākais, 17 gadus vecais dēls, uzturot dzīvu latviešu valodu, mammas mudināts, beidzot mācību iestādi Francijā, vēlējies kārtot eksāmenu latviešu valodā kā otro svešvalodu. Tomēr, kā Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21 gadsimts.” vēsta jaunieša mamma, nokārtot viņa mācību iestādē latviešu valodas eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu esot neiespējami.

“Visi trīs mani bērni dzimuši Francijā, bet es kā latviete, patriotiska būdama, kopš dzimšanas esmu mācījusi viņiem latviešu valodu. Mani bērni māk runāt latviski, dēls varbūt ar franču akcentu. Lasīt prot, runāt, protams, rakstīt mazliet grūtāk,” stāstīja Baiba. Viņas bērni valodu apgūst mājās, sarunājoties ar mammu latviski, neraugoties uz to, ka vīrs Baibai ir francūzis.

Sievietei un viņas bērniem ļoti aktuāls ir jautājums par latviešu valodas kā otrās  svešvalodas eksāmena kārtošanu. Vecākais dēls gada sākumā izteicis vēlmi, ka skolu beidzot, viņš gribētu kā otro svešvalodu kārtot latviešu valodas eksāmenu.

Baiba: “Es biju ļoti pārsteigta, ka nokārtot šādu eksāmenu nav iespējams. Es kā mamma biju šokā un mans dēls arī. Bēdīga jutās arī mana vecākā meita, sakot, kā tas var būt, ja gribam, bet iespēja nav dota.” Baiba nezina iemeslus, kāpēc viņas bērns nevar nokārtot latviešu valodas kā otrās svešvalodas eksāmenu mītnes zemē. Baiba gribētu šo jautājumu atrisināt, jo tā ir lieliska iespēja uzturēt dzīvu latviešu valodu vēl kādam, kurš dzīvo Francijā.

Tomēr, kā norāda Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, tad ikvienam, kurš vēlas kārtot latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, neraugoties uz to, kur dzīvojis, kur un kā mācījies, kā arī – cik vecs, ir iespēja eksāmenu nokārtot. Eksāmena oficiālais nosaukums ir “Valsts valodas prasmes pārbaude” un šis latviešu valodas eksāmens lielākoties nodrošināts Latvijā, un uz to var pieteikties jebkurš un, ja noorganizē pietiekami lielu eksāmena kārtotāju grupu, tad tāda iespēja pastāv arī mītnes zemē. Tikai tad noteikti jāsazinās ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļu.

Tomēr šī nav tā iespēja, uz kuru cer Baibas ģimene Francijā. Turpina Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja: “Ja runa ir par to, ka kādā no valstīm vēlas kārtot eksāmenu, ko atzīst konkrētā valsts, tas ir cits jautājums. Te

ir svarīgi noskaidrot, vai šo eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu atzīs konkrētajā valstī. Tas ir jautājums, kas jāskaidro mītnes zemē, konkrētās valsts izglītības sistēmā.”

Tā kā Francijas izglītības sistēmā nepiedāvā latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, tad, iespējams, ir vērts noskaidrot, kā šādu kārtību izdevies panākt Īrijā dzīvojošajiem latviešiem. Jo, kā zina teikt Laima Ozola – portāla “baltic-ireland.ie” galvenā redaktore, Īrijā dzīvojošie latvieši nu jau vairākus gadus kārto latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, turklāt par to iegūst vērtīgus kredītpunktus, un tieši tas mudina pastiprināti apgūt latviešu valodu.

“Mēs Īrijā esam priviliģētā situācijā, jo mums ir iespēja kārtot eksāmenu latviešu valodā un arī eksāmenu ”Valsts valodas prasmes pārbaude”. Abas atzīst Īrijas izglītības sistēma, un katra šī iespēja kalpo savam mērķi.

Ja jaunietis, beidzot vidusskolu, Īrijā kārto latviešu valodas eksāmenu, tas viņam dod punktus, kas palīdz iestāties koledžā.

Savukārt eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” arī palīdz iestāties koledžā, jo tas ir oficiāls dokuments, kas apliecina, ka latviešu valodu zina starptautiski atzītos līmeņos A1, A2 vai C2,” stāstīja Laima Ozola.

Nokārtots eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” noder, arī atgriežoties Latvijā. Šogad latviešu valodas eksāmenu Īrijā, vidusskolu beidzot, nokārtoja 60 skolēnu un, lai arī to sekmju rezultāti nav spīdoši, tas tomēr apliecina, ka valoda dzīvo un skolēni tajā spēj nokārtot eksāmenu.

Tomēr ir vēl kāda nianse – Īrijas izglītības sistēmā šī eksāmena rezultātus ņem vērā, bet,  stājoties kādā no Latvijas augstākajām mācību iestādēm, to vērā neņems.

Savukārt Francijā ir 30 valodas, kurās iespējams kārtot svešvalodas eksāmenu, tostarp lietuviešu un igauņu, bet ne latviešu. Latvijas Radio aptaujātie norāda, ka ir nepieciešamība abpusējām sarunām starp Latvijas un Francijas izglītības ministrijām un aicina Baibu no Francijas rakstīt iesniegumu, vēstuli, lūgumu šo jautājumu aktualizēt Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tālāk šo jautājumu varētu aktualizēt ministriju līmenī. Citādi Baiba viena pati, visticamāk, neizcīnīs šo tik ļoti svarīgo latviešu valodas jautājumu.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Šogad visi 9. klašu skolēni noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā

green-chameleon-s9CC2SKySJM-unsplash
Visi 9. klašu skolēni 2019./2020.mācību gadā noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos.

Grozījumi valsts pārbaudījumu norises kārtībā un noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību nosaka, ka 9. klašu skolēniem šajā mācību gadā eksāmenu, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos, gan materiāla valoda, gan arī eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda.

Skolēniem 9.klasē obligāti jākārto četri eksāmeni – mācībvalodā, matemātikā, vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles (angļu, krievu, vācu vai franču) un Latvijas vēsturē.

Tomēr mazākumtautību izglītības programmu skolēniem papildus jākārto centralizētais latviešu valodas eksāmens.

Valsts izglītības un satura centrā (VISC) aģentūra LETA uzzināja, ka 2019./2020. mācību gadā centralizētos eksāmenus un eksāmenus plānots organizēt 2020.gada maijā un jūnijā. Lai paaugstinātu drošību eksāmena materiāla neizpaušanā, paredzēts valodu centralizētā eksāmena mutvārdu daļas materiāla piegādi papīra formātā aizstāt ar piegādi elektroniskā formā, rakstīšanas daļas laikā to ievietojot Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā.

Tāpat, lai optimizētu centralizēto eksāmenu darbu vērtēšanu, 2019./2020. mācību gadā plānots fizikas, ķīmijas, latviešu valodas un svešvalodu centralizēto eksāmenu darbu atsevišķu daļu vērtēšanu organizēt tiešsaistē, norādīja VISC.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit. 

Izplatīts mīts – vispirms apgūt dzimto valodu, tikai tad citas

neonbrand-zFSo6bnZJTw-unsplash
Photo by NeONBRAND on Unsplash
Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība.

Nesen plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa, ka izglītības iestādēs, kurās bērni padziļināti apgūst, piemēram, mūziku, mākslu vai svešvalodas, tam finansējumu no valsts vairs nesaņems, tādējādi visas skolas savā ziņā vienādojot. Sašutumu pauda gan vecāki, gan pedagogi un skolu direktori. Aktīvā iestāšanās par finansējuma saglabāšanu vainagojās ar panākumiem un tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti. Kamēr kritēriji ir izstrādes procesā, privātās vidusskolas “Patnis” angļu valodas skolotāja Kristīne Balode skaidro, cik būtiska ir svešvalodu apguve ikviena bērna attīstībā, kā arī norāda – tas, ka bērnam no sākuma pilnībā jāapgūst dzimtā valoda un tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts.

Bērni vislabāk apgūst svešvalodas līdz 7 vai 8 gadiem

Svešvalodu zināšanu nozīme ikviena cilvēka attīstībā un izaugsmē nav noslēpums. Tās sniedz plašākas karjeras iespējas, turklāt virknē nozaru, piemēram, tirdzniecībā, izglītībā, tūrismā un finanšu sektorā šo zināšanu nozīme turpina strauji pieaugt. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% pasaules valstu līderu prot vairākas svešvalodas. Un nereti dzirdētais teiciens, ka vispirms pilnībā jāapgūst sava dzimtā valoda, tikai tad – kāda no svešvalodām, ir mīts. Pieredze rāda pretējo, piemēram, ir izpētīts, ka, sākot apgūt svešvalodu vecumā līdz 7 vai 8 gadiem, bērns var iemācīties runāt tajā bez akcenta. Cilvēkam pieaugot, spējas apgūt svešvalodas pakāpeniski samazinās. Tāpat virkne pētījumu liecina, ka, apgūstot vairākas svešvalodas, tiek sekmēta kognitīvās domāšanas attīstība. Šādi bērni un attiecīgi vēlāk – pieaugušie – ir psiholoģiski noturīgāki, spēj ātrāk pārslēgties no vienas darbības uz citu un uzrāda labākus rezultātus testos.

Mācīties praktiski, caur citiem priekšmetiem

Mūsdienu globālajā pasaulē svešvalodu prasmes ikvienam bērnam nozīmē arī iespēju pastāstīt par sevi un Latviju citu kultūru pārstāvjiem, kā arī uzzināt vairāk par citiem. Tas sekmē spēju pieņemt atšķirīgas kultūras un attīsta toleranci. Lai gan mūsdienās bērni neapzināti apgūst svešvalodas no filmām, mūzikas, tiešsaistes spēlēm u.tml., skolā ienākot jau ar savu zināšanu bagāžu, nepieciešamas arī akadēmiskās zināšanas, ko var iegūt mācoties svešvalodu pie pedagoga.

Kā pedagoģe ar 15 gadu pieredzi varu teikt, ka viena no efektīvākajām metodēm, kā apgūt svešvalodas, ir t.s. CLIL metode – mācību satura un valodas integrētā apguve. Šī metode pedagogiem nav sveša un pakāpeniski iegūst aizvien lielāku popularitāti. Mēs to pielietojam jau sākot no 1. klases, kurā bērni matemātiku un dabaszinības apgūst angļu valodā. Metodei ir vairākas priekšrocības: netieši, caur interesantu saturu bērni mācās svešvalodu jau agrīnā vecumā, viņi netiek pārtraukti vai izlaboti, tādejādi nebaidās, nekautrējas un iemācās runāt brīvi un plūstoši. Tāpat skolēni nepilda pedagoga instrukcijas, bet paši pēta valodu, darbojoties praktiski.

Mūzika, sports un mājturība angļu valodā

Iespējams, kādam var rasties bažas, ka šādā veidā bērni nespēj pietiekami labi apgūt matemātiku vai kādu citu priekšmetu, salīdzinot ar skolēniem, kuri to apgūst dzimtajā valodā. Šeit jāpaskaidro, ka pirmajās nodarbības bērni apgūst nepieciešamos terminus un saturs sākotnēji tiek paskaidrots latviski. Turklāt, CLIL metodika netiek izmantota pilnīgi visās stundās. Pārliecinoties par metodes rezultātiem, no nākamajā mācību gada plānojam to ieviest arī mūzikā, sportā, mājturībā un vizuālā mākslā. Latvijā ir daudzas skolas, kuras meklē inovatīvus ceļus pedagoģijā, apmainās ar metodiskajām idejām u.tml. Arī mēs vienmēr esam atvērti inovācijām, sadarbībai ar citām skolām un pieredzes pārņemšanai abos virzienos – gan paši braucam skatīties, gan uzņemam viesus – tieši tā uzzinām un stāstām par dažādām metodēm.

Sadalīšana zināšana līmeņos

Vēl viens efektīvs veids, kā sekmēt valodu apguvi, ir skolēnu sadalīšana līmeņos, nevis klasēs. Vērojot bērnu sniegumu visa gada garumā un savstarpēji konsultējoties, pedagogi var iedalīt bērnus vairākos līmeņos. To iespējams īstenot gan nelielās klasēs, gan tādās, kurās mācās trīsdesmit skolēni. Viss atkarīgs no tā, cik svešvalodu pedagogu ir attiecīgajā skolā. Līmeņošana nozīmē ātrāku mācīšanās dinamiku un iespēju katram bērnam apgūt valodu no savas starta pozīcijas. Skolēnu sniegums katrā no līmeņiem regulāri jāizvērtē, motivējot bērnus censties un iekļūt nākamajā līmenī. Tāpat ir iespēja veidot valodas apguves grupas bērniem, kuriem vairāk jāstrādā pie gramatikas, izrunas vai citiem aspektiem.

Skola 2030 paredz lielāku izglītības iestāžu autonomiju, kas nozīmē iespēju noteikt – cik daudz stundas nedēļā veltīt katram priekšmetam. Šobrīd 1.-2. klasē skolēniem ir viena angļu valodas stunda nedēļā, kas ir pārāk maz. Optimāli būtu vismaz trīs stundas nedēļā un CLIL metodika ir veids, kā to īstenot, nepalielinot bērniem slodzi.

Avots: E-klase.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

%d bloggers like this: