Potenciālo darbinieku valodu zināšanas nereti ir zemākas par darba tirgus prasībām

austin-distel-mpN7xjKQ_Ns-unsplash

Latvijā darba tirgū līdzās latviešu, krievu un angļu valodām aizvien biežāk uzņēmumi no potenciālajiem darbiniekiem vēlas sagaidīt skandināvu valodu zināšanas. Eksperti atzīst, ka kopumā attiecībā uz valodu zināšanām uzņēmumu prasības nereti pārsniedz potenciālo darbinieku prasmes, bet situācija lēnām uzlabojas, vismaz attiecībā uz angļu valodu.

„Pamatā Latvijas darba tirgū prasa trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu. Nākamā valoda – tā ir vācu valoda. Ir vakances, kur parādās skandināvu [tautu] valodas,” stāsta “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.

Viņš stāsta, ka prasība pēc krievu valodas zināšanas ir mainījusies un šī valoda potenciālajiem darbiniekiem nereti ir jāprot tikai mutiski, nevis rakstiski. Savukārt starptautiskos uzņēmumos skandināvu valodas prasmes bieži vien iet kopsolī ar angļu valodu.

Angļu valodas pieprasījumu veicina ārvalstu kompāniju biroju atvēršana Latvijā.

Te ir “atbalsta centri, biznesa vai zvanu centri, un no šejienes tiek apkalpoti klienti Skandināvijā. Mūsu tirgū aizvien grūtāk ir atrast cilvēkus ar šādam valodu prasmēm, jo mācību iestādes tik daudz viņus nesagatavo, un tos, kas tiek gatavoti, tirgus spēlētāji parasti mēģina, vienkāršoti izsakoties, „nosmelt” jau mācību procesā,” stāsta Kotāns.

“Viens no variantiem, kā uzņēmumi risina šo situāciju, viņi piedāvā potenciālajiem kandidātiem organizētu valodas akadēmiju, kur cilvēkam sešu mēnešu laikā iemāca kādu no šīm valodām,” norāda Kotāns.

Piemēram, zvanu centrs „Transcom Worldwide Latvia” ir viens no šādiem uzņēmumiem, kur augstu tiek vērtēta darbinieku prasme sazināties kādā no Skandināvu valodām.

Šī uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere atklāj, ka uzņēmums “noteikti vēlētos, ka būtu vairāk tādu kandidātu, kas prastu ziemeļvalstu valodas, jo mēs noteikti dodam priekšroku vietējiem cilvēkiem, kuriem nav jāpārceļas uz dzīvi no citas valsts, lai strādātu pie mums”.

“Tāpēc mēs vēlētos, lai izglītības iestādes izskatītu iespēju un šīs valodas mācītu pastiprināti. Kā mums ir zināms, tad Latvijā šīs valodas ir ne tikai mums pieprasītas, bet arī mūsu konkurentiem un cita veida uzņēmumiem,” piebilst Millere.

Personāla atlases uzņēmuma “i-Work Group” direktore Ilze Boitmane uzsver, ka nereti potenciālo darbinieku valodu zināšanas ir zemākas, nekā darba tirgus pieprasa, līdz ar to ir daudz vakanču.

“It kā ir daudz darba meklētāju, bet darba devēji nespēj atrast darbiniekus. Bieži vien potenciālajiem darbiniekiem ir pārāk vājas prasmes, un viens no klupšanas akmeņiem ir svešvalodu neprasme. Pamatā redzam arī darba sludinājumos, ka lielākā daļa darba devēju prasa angļu valodu. Tikai pēdējā laikā angļu valodas prasme ir nepieciešama augstākā līmenī nekā iepriekš,” atzīst Boitmane.

Arī viņa akcentē, ka darba sludinājumos uzņēmumi aizvien retāk darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas augstā līmenī.

„Arī saistībā ar izmaiņām Darba likumā mēs sākām tam pievērst uzmanību. Ja krievu valoda nav nepieciešama, tad mēs to vispār (darba sludinājumā) neliekam iekšā. Dažreiz tā ir nepieciešama pamata zināšanu līmenī, lai var minimāli kontaktēties. Minimāla sarunu valoda.

Krievu valodas nozīmība darba tirgū ir nedaudz zemāka, nekā tā bija iepriekš,” secina Boitmane.

Aizvien ierastāka prakse, ka uzņēmumi gatavi investēt savu darbinieku valodas prasmju pilnveidošanā un apmaksā kursus.

Šādu praksi izmanto arī “Transcom Worldwide Latvia”. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere stāsta, ka visbiežāk ir nepieciešams, ka cilvēks jau spēj strādāt, izmantojot konkrēto svešvalodu, un ar valodu kursiem iemaņas tikai uzlabo, nevis sāk mācīt, piemēram, zviedru valodas pamatus.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni

siora-photography-ZslFOaqzERU-unsplash

Ja Latvijā doktora darbus obligāti izstrādātu angļu vai kādā citā svešvalodā, augtu Latvijas zinātnieku starptautiskā konkurētspēja, uzskata idejas atbalstītāji. Bet idejas pretinieki – vairāk nekā 450 profesori, rakstnieki, tulki un citi sabiedrībā zināmu profesiju pārstāvji – parakstījuši vēstuli, ka šādām izmaiņām kategoriski iebilst.

Vismaz divi eksperti doktora darba izvērtēšanā nozīmēs augstāku studiju kvalitāti un ātrāku ceļu starptautiskajā apritē. Izglītības ministrija rosina būtiski mainīt doktora darba izstrādes un aizstāvēšanas kārtību. Ideja ir doktora darbu rakstīšanu un aizstāvēšanu organizēt nevis latviešu, bet angļu valodā. Tas izsaucis plašu sabiedrības neapmierinātību. Vairāk nekā 450 cilvēki, starp viņiem profesori, rakstnieki, valodnieki un tulki, parakstījušies ar lūgumu atstāt izvēli par darba valodu pašu studentu un augstskolu ziņā.

“Šādā veidā tiek sniegts diezgan skaidrs signāls sabiedrībai, nu, priekš kam jums tā latviešu valoda? Tas atsauksies ne tikai uz zinātniekiem, bet uz visu sabiedrību kopumā. Kā mēs varam jauniešiem paskaidrot, kāpēc viņiem ir jāmācās latviešu valoda skolā, ja mēs paši sakām, ka augstākajā izglītības posmā jūs nemaz nedrīkstēsiet [lietot],” norādīja Latvijas Lietišķās valodniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kaija.

Iecere nāk no pašām augstskolām, savukārt norāda ministre. Tiesa, šādu priekšlikumu virzījušas tieši dabaszinātņu un inženierzinātņu nozares.

“Tā ir viena no iespējām būt tuvāk apritē, saistībā ar to, kas notiek konkrētajā zinātnes zonā. Konceptuālais ziņojums paredz, ja tēma vai joma ir prioritāri saistīta ar Latvijas situāciju, tad neapšaubāmi šāda izvēle nav uzstādāma,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Izpētot ieceres atbalstītāju un pretinieku rindas, iezīmējas samērā krasas viedokļu atšķirības starp eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Rīgas Tehniskajā universitātē promocijas darbus angļu valodā izstrādā aptuveni trešā daļa no visiem doktorantiem, un tur pāreju uz obligātu disertācijas rakstīšanu starptautiskā valodā sliecas atbalstīt.

“Ja mums ir angļu valodā, mums paplašinās iespējas piesaistīt labus oponentus. Tā kā attiecīgi – loģiski, ka arī palielinās darba kvalitāte. Mūsu pieredze ar angļu valodas lietošanu disertācijās nav bijusi negatīva,” sacīja Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Tikmēr skaidru “nē” šādām pārmaiņām saka sociālās, humanitārās zinātnes, pedagoģijas programmu profesori un citi. Viņi uzsver, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas  dokumentu – tā kā promocijas darbs būs angļu valodā, latviešu valodā būs jāuzraksta neliels kopsavilkums.

Taču, ja no visa promocijas darba latviešu valodā būtu pieejams tikai kopsavilkums, kā to paredzējusi Izglītības un zinātnes ministrija, tad zinātniskie teksti latviešu valodā tikpat kā izzustu.

“Zinātnieks jau nestrādā tikai tam, lai vairotu savu citējamību un starptautisko atpazīstamību. Jebkurš zinātnieks gan sociālajās, gan eksaktajās zinātnēs, pirmkārt, strādā Latvijas sabiedrībai. Ne tikai pasaulei, bet arī savai valstij,” sacīja Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete.

Ministrija vēl esot atvērta viedokļiem un publisku diskusiju par šo tēmu rīkos ceturtdien. Pēc viedokļu apkopošanas dokuments tālāk tiks virzīts izskatīšanai valdībā.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vidusskolas vairāk grib specializēties valodās

tim-mossholder-WE_Kv_ZB1l0-unsplash

 

Pēc jaunā izglītības satura ieviešanas, kas liks vidusskolām specializēties, Latvijas vidusskolas visbiežāk varētu izvēlēties specializāciju valodu jomā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.

Kā zināms, no 2020./2021. mācību gada skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu, kas cita starpā paredz skolēnu specializēšanos 11. un 12. klasē. Katrai vidusskolai būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi.

IZM aptaujājusi pašvaldības, lai noskaidrotu, kādus izvēļu grozus grasās piedāvāt to pārraudzītās vidusskolas. No šobrīd pieejamajiem datiem var secināt, ka valodu jomā grasās specializēties pat 88 Latvijas vidusskolas: šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās, kur no 45 aptaujātajām vidusskolām tieši valodu jomā padziļinātos kursus grasās piedāvāt 36 izglītības iestādes. Specializācija valodu jomā ir vispopulārākā izvēle arī mazajos novados: no 44 skolām tieši šajā jomā gatavas specializēties 26.

Nākamā populārākā skolu izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. Tieši dabaszinātnes ir vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā, kur šādi specializēties vēlas pat 35 skolas no 43. Tikmēr Rīgā un citās lielākajās pilsētās šādu specializāciju gatavas piedāvāt 33 skolas.

Trešais iecienītākais specializācijas virziens ir sociālajā un pilsoniskajā jomā, tātad tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības u.c. Tam gatavojas 67 vidusskolas. Gandrīz tikpat – 63 vidusskolas – gatavojas padziļināti mācīt arī matemātiku.

56 vidusskolas plāno specializēties tehnoloģiju jomā, 32 – kultūrā un pašizpausmē mākslām, bet tikai 14 – veselības un fiziskās aktivitātes jomā.

Valsts Izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks izglītības iestāžu vadītāju sanāksmē norādīja, ka arī pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītība būs vispārēja, proti, 10. klasē vidusskolēni tomēr gūs ieskatu plašā mācību priekšmetu klāstā. Viņš arī sacīja: kaut topošais vidējās izglītības standarts paredz ne tikai padziļinātos, bet arī specializētos mācību priekšmetus, tos skolām nebūs obligāti jāpiedāvā.

Kā zināms, pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītībā vidusskolā samazināsies mācību priekšmetu skaits un tos varēs apgūt trīs dažādos līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un padziļinātajā. Daļa mācību priekšmetu obligāti būs jāapgūst padziļināti, bet matemātiku vispārīgajās vidusskolās būs jāmāca vismaz optimālajā līmenī. Skolām arī būs obligāti jāpiedāvā apgūt dabaszinību priekšmetus vismaz optimālajā līmenī, taču skolēniem nebūs obligāti šo iespēju izmantot, proti, viņi varēs tos apgūt arī zemākajā – vispārīgajā – līmenī.

Skaidrs, ka skolām nebūs viegli pārkārtoties un mainīt mācību norises kārtību, tomēr konferencē neizskanēja nekādi skolu direktoru jautājumi un komentāri par gaidāmajām pārmaiņām.

Tomēr padomus, kā sagatavoties reformai, sniedza Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs. Viņš stāstīja, ka būs jāmaina ierastā domāšana. Piemēram, ne visi mācību kursi jāmācās visus trīs vidusskolas gadus, skolēnus var dalīt ne tikai klasēs, bet arī mazākās grupās atkarībā no viņu interesēm. I. Grigorjevs ieteica kolēģiem vēl pirms jaunā satura ieviešanas jau mēģināt variēt stundu sarakstus, piemēram, kādu laiku mācot intensīvi kādu no mācību priekšmetiem vai mainīt to vairākas mācību stundas pēc kārtas.

Avots: la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.