Eiropas Savienības valodas

Multilingual languages word cloud concept

 

Nosaukums oriģinālvalodā (1) Nosaukums latviski ISO kods (2)
български (*) bulgāru bg
español (3) spāņu es
čeština čehu cs
dansk dāņu da
Deutsch vācu de
eesti keel igauņu et
ελληνικά (*) grieķu el
English angļu en
français franču fr
Gaeilge īru (4) ga
hrvatski horvātu hr
italiano itāļu it
latviešu valoda latviešu lv
lietuvių kalba lietuviešu lt
magyar ungāru hu
Malti maltiešu mt
Nederlands nīderlandiešu nl
polski poļu pl
português portugāļu pt
română rumāņu ro
slovenčina (slovenský jazyk) slovāku sk
slovenščina (slovenski jezik) slovēņu sl
suomi somu fi
svenska zviedru sv
(*)
Transliterācija latīņu alfabētā: български = balgarski; ελληνικά = elliniká.
(1)
Lielais vai mazais sākuma burts – ievērot rakstību oriģinālvalodā.
(2)
Valodu ISO kodus raksta ar mazajiem burtiem, tomēr tipogrāfisku iemeslu dēļ tos var rakstīt arī ar lielajiem burtiem.
(3)
Saskaņā ar Spānijas varas iestāžu prasību spāniski termins lengua españolavai español aizstāj castellano. Pēdējais ir oficiāls valodas apzīmējums, taču to lieto vienīgi, lai noteiktu vietu Eiropas Savienības oficiālo valodu sarakstā.
(4)
Nelietot vārdu “gēlu”, abi termini nav sinonīmi. Sk. 7.2.4. punktu.

Avots: Europa.eu

Kad PSRS laikā latviešu valodai tiek dots valsts valodas statuss?

latviešu valoda

Pirms 30 gadiem, 1988. gada 6. oktobrī  Latvijas PSR Augstākā padome (AP) sabiedrības spiediena ietekmē pieņēma lēmumu “Par latviešu valodas statusu”.

Tobrīd par prasību piešķirt latviešu valodai valsts valodas statusu LPSR teritorjā jau bija parakstījušies vairāk nekā 350 tūkstoši Latvijas PSR iedzīvotāju.

Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, kur latviešu īpatsvars bija tikai 52% no visa iedzīvotāju skaita, tas patiešām bija “būt vai nebūt” jautājums.

Latviešu valoda tobrīd jau vairs nebija tālu no “ķēķa valodas”, jo sabiedriskajās vietās, uzņēmumos un valsts iestādēs, īpaši Rīgā, absolūti dominēja krievu mēle.

Tāpēc LPSR AP lēmumā bija teikts: “Nodrošināt latviešu valodas vispusīgu attīstību un mācīšanu, garantēt tās lietošanu valsts orgānos, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, izglītības, zinātnes, tehnikas, kultūras, veselības aizsardzības, sadzīves pakalpojumu un citās sfērās un to lietvedībā. Saskarsmē ar valsts orgāniem, iestādēm un organizācijām nodrošināt pilsoņiem pēc viņu izvēles par saziņas un dokumentu valodu latviešu vai krievu valodu.”

Pašlaik spēkā esošā Valsts valodas likuma 3. pants nosaka:
“Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.”
Savukārt šī paša likuma 23. pants nosaka:
“Oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.”
Eiropas Savienībā (ES) pozitīvi tiek vērtēta daudzvalodība.
ES Pamattiesību hartā minēts: “Eiropas valodas ir vienlīdz vērtīgas un cienījamas un veido neatņemamu Eiropas kultūras un civilizācijas daļu”.
Ne velti Eiropas Savienības moto ir “Vienoti daudzveidībā”.

Avots: Latvijas Avīze

LSM: Kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs?

girls on desk looking at notebook

Valodu apguve bērniem. Foto: WordPress

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Divvalodības priekšrocības

Pētījumi liecina, ka divvalodība ir labvēlīga bērnu attīstībai un nākotnei. Bērni, kas runā vairākās valodās, kļūst labāk informēti par dažādām kultūrām, citiem cilvēkiem un citiem viedokļiem. Viņi bieži ir labāki lasītāji, un parasti viņiem ir vieglāk apgūt citas valodas. Divvalodība  dod bērniem vairāk nekā divas valodas! Pētījumi arī liecina, ka citas valodas apgūšana var būt ieguvums vēlākā dzīvē, kavējot demences simptomu rašanos un palēninot kognitīvo novecošanu. Šie ieguvumi pastāv, pat ja cilvēki mācās jaunu valodu vēlāk dzīvē.

Ieteikumi:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit