Valodu mācību centrs Baltic Media bieži saņem jautājumus par to, cik ātri iespējams apgūt valodu, tāpēc nolēmām paskaidrot sīkāk šajā rakstā. Uzreiz jāatzīst, ka vienotas atbildes uz šo jautājumu nav, it īpaši, ja runājam par individuālām apmācībām. Valodu apguvē iesaistīti gan objektīvi, gan subjektīvi faktori, kas ietekmē valodas apguves procesu un ātrumu.
Atbilde uz šo jautājumu nav vienkārša, jo tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no jūsu iepriekšējām valodas zināšanām, mācīšanās stila un laika, ko varat veltīt mācībām. Tomēr ir dažas vispārīgas vadlīnijas, kas var sniegt priekšstatu par paredzamo laiku.
Viens no visplašāk izmantotajiem aprēķiniem ir “1000 stundu noteikums”, kas nosaka, ka, lai sasniegtu svešvalodas prasmi, ir nepieciešamas aptuveni 1000 mācību stundas. Šajā aprēķinā ir ņemts vērā laiks, ko jūs pavadīsiet nodarbībās, kā arī laiks, ko jūs pavadīsiet, mācoties un praktizējoties patstāvīgi. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka tā ir tikai aplēse un katram cilvēkam tā būs atšķirīga.
Piemēram, ja esat pilnīgs iesācējs, iespējams, jums būs nepieciešams ilgāks laiks, lai brīvi sarunātos, nekā tiem, kuriem jau ir iepriekšējas valodas zināšanas. Tāpat, ja jūs spējat mācīties tikai dažas stundas nedēļā, jums būs nepieciešams ilgāks laiks, lai sasniegtu vēlamo valodas prasmes līmeni.
Turklāt dažiem valodu apguve padodas labāk, un dažas valodas ir grūtāk apgūstamas. Piemēram, ja jūs esat angliski runājošs un sākat mācīties vācu valodu, tas būs vieglāk nekā tad, ja jūs mācītos ķīniešu vai arābu valodu.
Zināmu priekšstatu par pūlēm un laiku, kas būs jāveltī valodas apguvei, varat iegūt šeit redzamajā shēmā:
C2 – 60 stundas (C2/1) + 60 stundas (C2/2)
C1 – 60 stundas (C1/1) + 60 stundas(C1/2)
B2 – 60 stundas(B2/1) + 60 stundas (B2/2)
B1 – 60 stundas (B1/1) + 60 stundas(B1/2)
A2 – 48 stundas (A2/1) + 48 stundas (A2/2)
A1 – 48 stundas (A1/1) + 48 stundas (A1/2)
Rezumējot, nav konkrētas atbildes tam, cik ilgs laiks nepieciešams, lai iemācītos valodu – tas atkarīgs no cilvēka un vairākiem faktoriem. Tomēr skaidrs ir tas, ka konsekventa un regulāra prakse palīdzēs paātrināt šo procesu.
Ir svarīgi atcerēties, ka vissvarīgākais ir saglabāt motivāciju un izbaudīt mācīšanās procesu. Atcerieties, ka jaunas valodas apguve ilgst visu mūžu, un ar laiku jūs turpināsiet pilnveidot savas zināšanas. Galvenais ir izvirzīt sev reālistiskus mērķus un saglabāt apņēmību tos sasniegt.
Svešvārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslīd garām svarīgas un, iespējams, ļoti noderīgas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazīst terminu „vieglā valoda” – tas ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” vadītāja un viena no vieglās valodas aizsācējām Latvijā Gunta Anča pastāstīja, ka vieglās valodas ideja aizsākās jau ļoti sen Skandināvijas valstīs, un pamatdoma bija tāda, ka vieglā valoda tiek gatavota cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.
“Jo sabiedrība saprata, ka šie cilvēki varētu labāk sekot līdzi lietām, ja šī informācija būtu sagatavota viņiem saprotamā veidā. Un tad, kā tas bieži notiek ar lietām, kas ir veidotas kādai vienai īpašai cilvēku grupai…piemēram, kā televīzijas pults, ko mēs gatavojām cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet tagad neviens vairs nevaram iedomāties savu dzīvi bez tās, tieši tāpat notika ar vieglo valodu. Vienā brīdī cilvēki pamanīja, ka šo vieglo valodu arvien vairāk sāk izmantot arī citi,” sacīja Anča.
Vieglo valodu strauji iecienīja arī bērni, gados veci cilvēki un cittautieši, kas vēl tikai mācījās, piemēram, zviedru vai dāņu valodu.
Kādi tad ir vieglās valodas pamatprincipi? Īsi, vienkārši teikumi, nekādas liekvārdības un birokrātisku samudžinājumu.
„Pamatdoma ir saprast, ko mēs gribam pateikt. Tad šo domu izteikt īsi un ar vārdiem, kas ir saprotami ikvienam, nevis mēģinot tos ietērpt skaistos svešvārdos, kas mums arī ļoti patīk,” paskaidroja Anča.
Izklausās vienkārši, bet tā ir veca patiesība, ka uzrakstīt vai izstāstīt kaut ko vienkāršiem vārdiem nemaz nav tik viegli. Anča zina stāstīt, ka, piemēram, Zviedrijā, no kuras „Sustento” aizguvis ideju par vieglo valodu, ir sava vieglās valodas organizācija ar pamatīgu apgrozījumu, kas ik gadu tulko un izdod vairākus simtus grāmatu vieglajā valodā, izdod iknedēļas avīzi, apmāca citus par vieglās valodas principiem. Naudu saņem no projektiem un arī no valsts.
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji Baltijas valstīs šogad svin 30 gadu jubileju. Atzīmējot šo notikumu, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem piedāvā aizraujošu un izglītojošu tiešsaistes viktorīnu par Ziemeļvalstīm. “Ziemeļspēli” var spēlēt gan vienatnē, gan kopā ar ģimeni, vai pat izaicināt draugus uz kādu virtuālu maču, pārbaudot savas zināšanas par Ziemeļvalstīm!
“Es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku patīk izzinošas spēles, un viktorīnas ir lielisks veids, kā pārbaudīt savas zināšanas dažādās jomās. Lai gan daudzi no vikotrīnas jautājumiem jums, iespējams, nesagādās nekādas grūtības, tomēr ceram jūs arī pārsteigt un atklāt par Ziemeļvalstīm vēl šo to nezināmu,” atzīst Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons.
Kopskaitā “Ziemeļspēlē” iekļauti vairāk nekā 300 jautājumi, kurus piedāvāts izspēlēt pa 10 jautājumiem vienā piegājienā. Pareizā atbilde jāizvēlas no 4 atbilžu variantiem 15 sekunžu laikā. “Ziemeļspēli” var spēlēt tālrunī, datorā vai planšetdatorā, vienatnē vai kopā ar ģimeni un draugiem neatkarīgi no to atrašanās vietas.
Nav noslēpums, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm Eiropā. Kuras tad ir tās pieprasītākās valodas Latvijas darba tirgū, ko novērtēs darba devēji?
Kuras ir pieprasītas?
Protams, vispieprasītākā mūsu darba tirgū ir latviešu valoda. Tai seko angļu un krievu valoda. “Varētu teikt, ka šīs trīs valodas veido tādu kā starta komplektu gan uzņēmumu sludinājumos, gan darba meklētāju CV,” stāsta CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. “Kandidāts kādā no šīm valodām var runāt labāk vai sliktāk, bet visu trīs valodu prasmes ir nepieciešamas vairumā nozaru, bet īpaši pārdošanā, klientu apkalpošanā, tūrismā, mārketingā, cilvēkresursu nozarē.”
Pieprasīta ir arī vācu valoda. Tiesa gan – šajā valodā runā ievērojami mazāk darba ņēmēju, ja salīdzina ar trīs iepriekšminētajām valodām (aptaujā noskaidrots, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka vācu valodā runā ļoti labi vai labi). Ļoti grūti ir atrast darbiniekus, kuri vienlīdz labi runā gan vācu, gan angļu valodā. Vācu valoda ir viena no valodām, ko daudzi ir apguvuši skolā, bet pēc vidusskolas pabeigšanas valodu vairs neizmanto un darba tirgū ienāk ar jau aizmirstām šīs valodas zināšanām.
Tāpat pieprasītas ir arī franču un skandināvu valodas. Skandināvu valodu pratēji joprojām ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū. Latvijā vairāk ir zviedru un norvēģu valodas pratēji, retāk – dāņu.
Laiku pa laikam tiek meklēti arī darbinieki ar lietuviešu, igauņu, poļu, spāņu vai pat arābu valodu zināšanām. Tomēr tādi gadījumi ir samērā reti. Pasaulē tik plaši izmantotā spāņu valoda vai populārā ķīniešu valoda, Latvijas darba tirgū nav tik pieprasīta.
Atšķirīgs pieprasījums pēc valodu zināšanām ir novērojams arī reģionos. Jo tālāk no Rīgas atrodas uzņēmums, jo mazāka nepieciešamība darbiniekam runāt kādā svešvalodā. Izņēmumi ir tad, ja reģionā bāzējas kāds starptautisks uzņēmums, kurš pieprasa svešvalodu prasmes.
Kā ar līmeni?
Latvijas darba tirgū ir izteiktākas B1/B2 līmeņa valodu zināšanas. Daudz sarežģītāk ir atrast darbiniekus ar augstām valodas līmeņa (C1/C2) prasmēm, jo tas paredz, ka darba ņēmējs konkrētajā valodā runā gandrīz vai tikpat labi kā dzimtajā.
Attiecībā uz CV, tad Kaspars Kotāns aicina norādīt to valodu prasmes, kas ir līdzvērtīgas vismaz B1 līmenim.
Zemākas valodu zināšanas CV var norādīt tad, ja uzņēmums ir starptautisks vai arī, ka amats un tā pienākumi pieļauj iespējamību konkrēto valodu izmantot darbā nākotnē. Piemēram, ja skandināvu uzņēmums meklē darbiniekus, tad A1/A2 zviedru valodas zināšanas noteikti ir vērts norādīt, jo uzņēmums to var uzskatīt par priekšrocību un, ļoti iespējams, uzņēmums būs gatavs ieguldīt tālākajā valodas apguvē.
Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.
Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.
Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.
Kāpēc apgūt jaunas valodas?
Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.
Kādas valodas apgūt?
Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.
Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas, kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.
Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.
Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.
Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.
Turpinām rakstu sēriju par mūsdienu zviedru valodu un tās vēsturi. Šajā rakstā varēsiet lasīt par to, kā citas valodas ir ietekmējušas zviedru valodu, kurās valodās ir aizguvumi no skandināvu valodām un starp kurām valodām ir vislielākā līdzība.
Zviedru valoda gadsimtu gaitā ir aizguvusi dažādus citu valodu vārdus. Kristietības ienākšana 11. gadsimtā nesa sev līdzi daudzus latīņu un grieķu vārdus, piemēram, kyrka (baznīca), präst (priesteris), mässa (mesa) un paradis (paradīze).
Viduslaikos galvenā literatūra bija bruņinieku romāni un hronikas, kuri vēstīja galvenokārt par karali un galmu. Klosteri tulkoja reliģisko literatūru. Vadstena abatija kļuva par garīgo centru, kurā tapa daudzi teksti.
Pateicoties tirdzniecībai un amatniecībai auga pilsētas. Tika aizgūti un radīti vārdi, lai raksturotu jaunos dzīves elementus. Hanzas savienībā izmantotā vācu valoda šajā laikā atstāja vislielāko ietekmi uz zviedru valodu. Vindögat (jumta logs) tika aizstāts ar fönster (sienas logs), eldhuset pārtapa par kök (virtuvi), mön (jaunava) tapa par jungfru, börja par begynna (sākt), gälda par betala (maksāt), mål un tunga tapa par språk (valoda). Pilsētās parādījās rådhus (rātsnams), borgerskap (pilsētnieki), väktare (sargi), fängelse (cietumi), fogde (šerifi) un bödel (bendes).
Köpmän (tirgotāji) rīkojās ar varor (preces), vikter (svari), mynt (monētas) un räkenskap (rēķini). Šim laikam raksturīgās profesijas bija skräddare (drēbnieks), skomakare (kurpnieks), slaktare (miesnieks) un krögare (krodzinieks).
Vācu valodas vārdu aizguve turpinājās visus viduslaikus, kā arī reformācijas laikā 16. gadsimtā, kad zviedri pieņēma luterānismu, un arī Trīsdesmitgadu kara laikā 17. gadsimtā.
Zinātnes un augstākās izglītības valoda ilgstoši bija latīņu. Taču 17. gadsimtā, kad Francija Saules Karaļa Luija XIV vadībā kļuva par Eiropas vadošo nāciju, franču valoda kļuva par ietekmīgu valodu, un tā nostabilizējās 18. gadsimtā, kultūras un apgaismības gadsimtā.
Šajā laikā valodā ienāca tādi vārdi kā möbel (mēbeles), balkong (balkons), garderob (garderobe), salong (salons), mustasch (ūsas), parfym (smaržas), sås (mērce), kastrull (kastrolis), balett (balets), ridå (aizskari), pjäs (luga), journalist (žurnālists), roman (romāns), modern (moderns).
19. gadsimtā, pateicoties industrializācijai, ceļošanai un sportam, populāra kļuva angļu valoda. Tika aizgūti tādi vārdi kā jobb (darbs), strejk (streiks), bojkott (boikots), räls (sliedes), lokomotiv (lokomotīve), turist (tūrists), sport (sports), rekord (sasniegums).
Kad 19. gadsimta sākumā Ziemeļvalstis beidza karot viena ar otru, radās spēcīga solidaritātes izjūta, dodot iespēju attīstīties Skandināvisma kustībai, kurai sekoja modernisma vilnis literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē.
Tā kā rakstnieki un mākslinieki brīvi pārvietojās no valsts uz valsti, tad zviedru valodā ienāca vārdi no dāņu un norvēģu valodām: hänsyn (apsvērums), spydig (ļauns), underfundig (viltīgs), förälskelse (mīlestība), rabalder (troksnis).
20. gadsimts bija angļu valodas gadsimts. Kopš Otrā Pasaules kara angļu valoda praktiski bija vienīgā valoda no kuras tika aizgūti vārdi. Imigrantu valodas maz ietekmējušas zviedru valodu, kaut arī kebabs, pica un kuskuss ir ikdienā lietoti vārdi.
Citām valodām aizdotie vārdi
Angļu valoda aizguva vairākus skandināvu vārdus vikingu ēras laikā. Angļu valodas window (logs) nāk no sena ziemeļu vārda vindauga, zviedriski – vindöga (atvērums jumtā). Angļu starboard (borts) nāk no ziemeļu styrbord – kuģa mala, pie kuras piestiprināts airis.
Vēl daži zviedru vārdi citās valodās ir ombudsman (tiesībsargs) un smorgasbord (zviedru galds).
Līdzības starp valodām
Björken ir birk dāniski, bjerk norvēģiski, björkislandiski, birch angliski, Birke – vāciski, berk – nīderlandiski, bereza – krieviski, brzoza – poliski, bērzs – latviski, beržas – lietuviski un bhurja sanskritā.
Zviedrijas oficiālā valsts valoda ir zviedru valoda. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 8 miljoniem valsts iedzīvotāju. Zviedru valodā runā arī aptuveni 300 000 Somijas zviedru, no kuriem 25 000 dzīvo Ālandu salās. Zviedru valoda vēsturisku iemeslu dēļ ir viena no divām Somijas valsts valodām. Somija bija Zviedrijas daļa līdz 1809. gadam. Arī Igaunijā kopš viduslaikiem ir bijuši zviedru valodā runājoši iedzīvotāji. Mūsdienās tā ir tikai neliela daļa. Kopš 19. gadsimta vidus un līdz mūsdienām vairāk nekā miljons cilvēku ir emigrējuši no Zviedrijas, galvenokārt uz Ziemeļameriku. Tiek lēsts, ka zviedru valodā runā vairāki simti tūkstoši cilvēku visā pasaulē.
Neskatoties uz zviedru valodas dominējošo statusu, Zviedrija nav vienas valodas valsts. Sāmi ziemeļos vienmēr ir bijusi vietējā minoritāte, un kopš viduslaikiem valstī ir bijuši somu valodā runājoši iedzīvotāji. Romu, jidiš un zīmju valodai arī ir minoritāšu valodas statuss Zviedrijā.
Imigrācijas un bēgļu pieplūduma rezultātā Zviedrijā tiek runāts vismaz 150 valodās. Arābu valoda ir visizplatītākā, ar vismaz 150 000 runātāju.
Zviedru valoda pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas, kuras viens no trim atzariem ir ziemeļģermāņu valodas. Ziemeļģermāņu valodas nereti dēvē par ziemeļvalstu valodām jeb nordiska språk / nordic languages, un tās ir dāņu, zviedru un norvēģu valodas.
Īpaši skaidras ir attiecības ar citām indoeiropiešu valodām, kad sastopamies ar tā sauktajiem vietējiem vārdiem, kas ir cēlušies no kopējās pirmvalodas.
Tie ir tādi vārdi kā fader (tēvs), moder (māte), hus (māja), mus (pele), hund (suns), ko (govs), öga (acs), öra (auss), näsa (deguns), blod (asinis), dag (diena), natt (nakts), sten (akmens), ben (kauls), jord (zeme), vatten (ūdens), ung (jauns), ljuv (salds), äta (ēst), dricka (dzēriens), leva (dzīvs), dö (mirt).
Zviedru valodas alfabēts
Zviedru alfabētā ir 29 burti, un tas beidzas ar å, ä un ö. V un w izrunā vienādi, tāpat kā s un z.
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
L
M
N
O
P
Q
R
S
T
U
V
W
X
Y
Z
Å
Ä
Ö
a
b
c
d
e
f
g
h
i
j
k
l
m
n
o
p
q
r
s
t
u
v
w
x
y
z
å
ä
ö
Kā skan zviedru valoda?
Ārzemnieki uzreiz pamana to, ka zviedru valoda ir melodiska valoda ar krītošiem un augošiem toņiem un mainīgiem skaļuma akcentiem: /´hunden/, /`ra:dhu:s/, /`å:terställa/, /pro´ble:m/, /problem´a:tisk/, fotograf´i:/. Burtu secību, piemēram, buren, var izrunāt divējādi. Lietvārdam buren (būris) ir 1. akcents, pilnībā akcentējot bur-: /´bu:ren/. Tomēr darbības vārda bära divdabja forma buren (nests) ir ar 2. akcentu, un ar daļēju uzsvaru uz otro zilbi: : /`bu:ren/.
Viena no zviedru valodas iezīmēm ir daudzās patskaņu skaņas: a, o, u, å, e, i, y, ä, ö, kas var būt gan garas, gan īsas.
Zviedru valodā patskaņa garums bieži nosaka vārda nozīmi: mat (ēdiens) izrunā ar garu a, matt (blāvs) izrunā ar īsu a, ful (neglīts) izrunā ar garu u, full (pilns) izrunā ar īsu u.
Ārzemnieki pamana arī īpašo zviedru u skaņu. U tiek izrunāts nevis kā vācu valodā Buch (vai angļu valodas vārds boot), bet gan kā skaņa kaut kur starp Buch un grün patskaņiem. U var būt īss, piemēram, vārdā hund, un garš, kā vārdā hus.
Burti å, ä och ö ir vizuāli atšķirīgāki nekā fonētiski. Å apzīmē to pašu patskaņa skaņu kā angļu valodā more un hot. Ä ir līdzvērtīgs patskaņiem vārdos care un best. Ö apzīmē to pašu skaņu kofranču valodasvārdos bleu /-ö/, boeuf /-öff/ and chauffeur /-ö:r/.
Zviedru valodā ir arī līdzskaņu kombinācijas, kuras daudziem ārzemniekiem var būt grūti izrunāt: vrak, sprängts, östgötsk. Burtu sj, skj un stj kombinācijas izrunā / ∫ /, piemēram, kā angļu valodas vārdā she. Piemēram: sjö (jūra), sjuk (slims), skjorta (krekls), stjärna (zvaigzne).
Tas pats attiecas uz burtu savienojumu sk pirms patskaņiem e, i, y, ä, ö: skepp (kuģis), skin (āda), sky (debesis), skämmas (jākaunas), sköld (vairogs).
Zviedru valodā standarta skaņa r ir apikāls r, tāpat kā spāņu un itāļu valodā (bet ne tik skaidri izteikta). Valsts dienvidu daļās tiek izmantots velārs r, tāpat kā franču valodā.
Gramatikas īpatnības
Visgrūtāk ārzemniekiem ir iemācīties zviedru valodas apgriezto vārdu secību teikumos, kas sākas ar kaut ko citu, nevis priekšmetu. Darbības vārds teikumā vienmēr ir otrais. Piemēram, “Anna kommer i dag” (Anna nāk šodien), bet “I dag kommer Anna” (Šodien nāk Anna) (nevis “Šodien Anna nāk”).
Vēl viena Ziemeļvalstu valodu īpatnība ir noteikts postpozitīva vārdu artikuls: man– mannen (cilvēks), hus–huset (māja), hundar–hundarna (suņi). Zviedru valodā var būt arī divkārša noteikta forma: det lilla huset (mazā māja).
Ziemeļvalstu valodās var veidot īpašu pasīvu formu ar -s: “brevet skrevs” (burts ir rakstīts), “brevet har skrivits” (burts tika uzrakstīts). Senā trīs gramatisko dzimumu sistēma, han, hon, det ( viņš, viņa, tā) standarta zviedru valodā ir samazināta līdz diviem: denand det. Mums tagad ir båten (laiva) – den, huset (māja) – det.
Tomēr, ja svarīgs ir dzimums, tiek izmantoti vīriešu un sieviešu vietniekvārdi: mannen (vīrietis) – han, kvinnan (sieviete) – hon, hingsten (ērzelis) – han, stoet (ķēve) – hon.
Pēdējos gados cilvēki ir sākuši lietot arī jaunu dzimumneitrālu vietniekvārdu – hen, daļēji lai aizstātu kombināciju han vai hon (viņš vai viņa) un daļēji cilvēkiem, kuri nevēlas tikt klasificēti kā vīrieši, vai sievietes.
Mūsdienu zviedru valodā darbības vārdam ir vienāda forma vienskaitlī un daudzskaitlī: jag är (es esmu), vi är (mēs esam); jag darva (es ņemu), vi darva (mēs ņemam). Vecās daudzskaitļa formas tagad ir sastopamas gandrīz tikai himnās un zviedru dziesmās.
Tomēr zviedru valoda ir saglabājusi dažādas lietvārdu daudzskaitļa formas: kyrka – kyrkor (baznīca – baznīcas), hund – hundar (suns – suņi), gäst – gäster (viesi – viesi), äpple – äpplen (ābols – āboli), hus– hus (māja-mājas), man–män (vīrietis-vīrietis), mus – möss (pele – peles).
Rūnu zviedru valoda
Rūnisko alfabētu sauc par Futhark. Attēlā zemāk ir parādīts 16 zīmju vikingu laikmeta rūnu alfabēts. Tās ir tā saucamās zviedru-dāņu rūnas vai parastās rūnas.
Latvijā darba tirgū līdzās latviešu, krievu un angļu valodām aizvien biežāk uzņēmumi no potenciālajiem darbiniekiem vēlas sagaidīt skandināvu valodu zināšanas. Eksperti atzīst, ka kopumā attiecībā uz valodu zināšanām uzņēmumu prasības nereti pārsniedz potenciālo darbinieku prasmes, bet situācija lēnām uzlabojas, vismaz attiecībā uz angļu valodu.
„Pamatā Latvijas darba tirgū prasa trīs valodu zināšanas – latviešu, krievu un angļu. Nākamā valoda – tā ir vācu valoda. Ir vakances, kur parādās skandināvu [tautu] valodas,” stāsta “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.
Viņš stāsta, ka prasība pēc krievu valodas zināšanas ir mainījusies un šī valoda potenciālajiem darbiniekiem nereti ir jāprot tikai mutiski, nevis rakstiski. Savukārt starptautiskos uzņēmumos skandināvu valodas prasmes bieži vien iet kopsolī ar angļu valodu.
Angļu valodas pieprasījumu veicina ārvalstu kompāniju biroju atvēršana Latvijā.
Te ir “atbalsta centri, biznesa vai zvanu centri, un no šejienes tiek apkalpoti klienti Skandināvijā. Mūsu tirgū aizvien grūtāk ir atrast cilvēkus ar šādam valodu prasmēm, jo mācību iestādes tik daudz viņus nesagatavo, un tos, kas tiek gatavoti, tirgus spēlētāji parasti mēģina, vienkāršoti izsakoties, „nosmelt” jau mācību procesā,” stāsta Kotāns.
“Viens no variantiem, kā uzņēmumi risina šo situāciju, viņi piedāvā potenciālajiem kandidātiem organizētu valodas akadēmiju, kur cilvēkam sešu mēnešu laikā iemāca kādu no šīm valodām,” norāda Kotāns.
Piemēram, zvanu centrs „Transcom Worldwide Latvia” ir viens no šādiem uzņēmumiem, kur augstu tiek vērtēta darbinieku prasme sazināties kādā no Skandināvu valodām.
Šī uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere atklāj, ka uzņēmums “noteikti vēlētos, ka būtu vairāk tādu kandidātu, kas prastu ziemeļvalstu valodas, jo mēs noteikti dodam priekšroku vietējiem cilvēkiem, kuriem nav jāpārceļas uz dzīvi no citas valsts, lai strādātu pie mums”.
“Tāpēc mēs vēlētos, lai izglītības iestādes izskatītu iespēju un šīs valodas mācītu pastiprināti. Kā mums ir zināms, tad Latvijā šīs valodas ir ne tikai mums pieprasītas, bet arī mūsu konkurentiem un cita veida uzņēmumiem,” piebilst Millere.
Personāla atlases uzņēmuma “i-Work Group” direktore Ilze Boitmane uzsver, ka nereti potenciālo darbinieku valodu zināšanas ir zemākas, nekā darba tirgus pieprasa, līdz ar to ir daudz vakanču.
“It kā ir daudz darba meklētāju, bet darba devēji nespēj atrast darbiniekus. Bieži vien potenciālajiem darbiniekiem ir pārāk vājas prasmes, un viens no klupšanas akmeņiem ir svešvalodu neprasme. Pamatā redzam arī darba sludinājumos, ka lielākā daļa darba devēju prasa angļu valodu. Tikai pēdējā laikā angļu valodas prasme ir nepieciešama augstākā līmenī nekā iepriekš,” atzīst Boitmane.
Arī viņa akcentē, ka darba sludinājumos uzņēmumi aizvien retāk darbiniekiem pieprasa krievu valodas zināšanas augstā līmenī.
„Arī saistībā ar izmaiņām Darba likumā mēs sākām tam pievērst uzmanību. Ja krievu valoda nav nepieciešama, tad mēs to vispār (darba sludinājumā) neliekam iekšā. Dažreiz tā ir nepieciešama pamata zināšanu līmenī, lai var minimāli kontaktēties. Minimāla sarunu valoda.
Krievu valodas nozīmība darba tirgū ir nedaudz zemāka, nekā tā bija iepriekš,” secina Boitmane.
Aizvien ierastāka prakse, ka uzņēmumi gatavi investēt savu darbinieku valodas prasmju pilnveidošanā un apmaksā kursus.
Šādu praksi izmanto arī “Transcom Worldwide Latvia”. Uzņēmuma personāla vadītāja Līga Millere stāsta, ka visbiežāk ir nepieciešams, ka cilvēks jau spēj strādāt, izmantojot konkrēto svešvalodu, un ar valodu kursiem iemaņas tikai uzlabo, nevis sāk mācīt, piemēram, zviedru valodas pamatus.
Ikvienam cilvēkam pienāk brīdis, kad rodas iedvesma un motivācija īstenot sen lolotus sapņus, apgūt jaunas lietas vai ienest jaunas vēsmas ikdienā, kas pozitīvi varētu ietekmēt arī dzīves kvalitāti. Statistikas dati liecina, ka ļoti liela daļa cilvēku visā pasaulē vēlētos apgūt vismaz vienu jaunu valodu. Šobrīd ir tik daudz dažādi valodu kursi, ka cilvēks var apjukt piedāvājumā un nesaprast, kas viņam būtu piemērotākais. Lai izvēlētos sev atbilstošāko, Baltic Media Valodu mācību centrssniedz pāris vērtīgus padomus,lai iegūtās zināšanas pēc tam patiesi vari pielietot ikdienā.
Kā labāk apgūt jaunu valodu – individuāli vai grupā?
Ja esi iesācējs, labāk ir izvēlēties grupu nodarbībasgrupu nodarbības. Grupas biedri ne tikai Tevi motivēs mācīties labāk, bet arī ļaus iegūtās zināšanas praktizēt savstarpēji sarunājoties. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā apgūt valodu mazās grupās, lai katram kursantam būtu iespēja nodarbību laikā izteikties un saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.
Savukārt individuālās vai Skype valodu nodarbības būs lieliska izvēle, ja vēlies apgūt valodu ātrāk, sev ērtā vietā un laikā. Tās arī noderēs, lai papildinātu zināšanas sev nepieciešamajā jomā. Valodu mācību centra pasniedzēji sagatavos labāko mācību programmu, lai katrā nodarbībā Tu iemācītos tieši to, kas Tev noderēs visvairāk.
Kā zināt, vai pasniedzējs ir labs?
Pasniedzējs ieņem svarīgāko lomu ceļā uz jaunas valodas apguvi. Baltic Media pasniedzēji izmanto modernākās metodes, lai padarītu nodarbības interesantas un iedvesmotu Tevi turpināt apgūt valodu. Spēles, filmas, dažādi uzskates materiāli, muzeju un kafejnīcu apmeklējumi – tā ir tikai maza daļa no piedāvājuma, lai valodas apguves process būtu produktīvs un nebūtu garlaicīgs.
Kādu valodu apgūt?
Ja arī Tu esi nolēmis apgūt jaunu valodu, bet nevari izvēlēties kādu, iesakām to, kas palīdzētu Tev karjeras izaugsmē. Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir skandināvu valodas, kā arī eksotiskās valodas – japāņu un ķīniešu. Baltic Media piedāvā apgūt arī spāņu valodu, itāļu valodu, vācu valodu, lietuviešu valodu, latviešu valodu, angļu valodu un citas valodas.
Baltic Media piedāvājumā ir valodu kursi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Katrs klients ir svarīgs, tāpēc katram tiek piedāvāta individuāla pieeja, lai atrastu labāko valodas apguves veidu.
Nezaudē apņēmību un lai Tev patiesi izdodas apgūt jaunas valodas!
Zviedru valodā runā apmēram 9 miljoni cilvēku, un tā pieder, tā saucamai, lielo valodu grupai. Pasaules valodu gramatiskās sistēmas var būt diezgan atšķirīgas: ir valodas, kurām nav locījumu (datīva, akuzatīva utml.), tātad vārdu galotnes paliek nemainīgas (angl. Johan loves Anna, but Anna doesn’t love Johan), bet ir arī tādas valodas, kurās vārdu galotnes mainās, līdz ar to mainot arī izteikuma nozīmi (latv. Anna ir kaķis. Annai ir kaķis).
Zviedru valodai ir abu šo valodu grupu pazīmes. Tā pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas, kuras viens no trim atzariem ir ziemeļģermāņu valodas. Ziemeļģermāņu valodas nereti dēvē par ziemeļvalstu valodām jeb nordiska språk / nordic languages, un tās ir dāņu, zviedru un norvēģu.
Cik ātri var apgūt zviedru valodu?
Lai iemācītos ikdienas sarunās lietotās frāzes (-Kā jums iet? –Paldies, labi; utml.), ko parasti vēlas apgūt Zviedrijas apceļotāji, pietiks ar pāris dienām zviedru valodas kursos. Taču, ja vēlaties iemācīties zviedru rakstīto un runāto valodu pamatīgāk, tad jāplāno laiks no viena līdz trim gadiem. Lai sasniegtu akadēmisko līmeni, vajadzēs vismaz piecus līdz septiņus gadus.
Vai var iemācīties ātrāk?
Ja ir laiks un motivācija, tad zviedru valodu var apgūt arī ātrāk. Jo vairāk laika veltīsiet valodas apguvei, jo ātrāk sasniegsiet rezultātu. Ikdienas komunikācija zviedru valodā dos jums milzīgas priekšrocības. Neaizmirstiet arī par medijiem (radio un televīziju), presi, kultūras pasākumiem, mūziku un filmām zviedru valodā.
Jo agrāk sāksiet kādu valodu mācīties, jo lielākas izredzes to ātrāk un pamatīgāk apgūt.
Ja jums jau ir zināšanas kādā ģermāņu valodā (piemēram, angļu, vācu, holandiešu), vai arī tā ir Jūsu dzimtā valoda, zviedru valodu apgūsiet vieglāk un ātrāk. Zviedru valodai ir līdzīgas gramatiskās iezīmes ar citām ģermāņu grupas valodām. Ģermāņu valodu prasme palīdzēs ātrāk saprast zviedru valodas teikuma uzbūvi.
Daži svarīgi padomi, kā ātrāk apgūt zviedru valodu:
katru jaunu vārdu mācieties kontekstā, kādā tas tiek lietots;
bieži atkārtojiet agrāk apgūto, jo atkārtošana ir zināšanu māte;
izmantojiet gan reālo, gan virtuālo zviedru valodas vidi;
lietojiet medijus (TV, radio), izmantojiet sociālo mediju platformas;
lasiet daiļliteratūru zviedriski, sākumā vieglajā zviedru valodā;
klausieties zviedru mūziku, lai arī sākumā nesaprotat dziesmu vārdus;
atļaujiet sev kļūdīties, lietojiet valodu, metieties zviedru valodas upē un sāciet peldēt! Viss notiks!
Cik mācību stundas nepieciešamas, lai apgūtu zviedru valodu?
Nav grūtu un vieglu valodu, nav arī pilnīgi vienādu valodas apguvēju. Katrs students ir atšķirīgs, bet zināmu priekšstatu par pūlēm un laiku, kas būs jāveltī valodas apguvei, varat iegūt šeit redzamajā shēmā:
C2
+ 120 stundas/60 nodarbības
C1
+ 120 stundas / 60 nodarbības
B2
+ 120 stundas / 60 nodarbības
B1
+ 120 stundas / 60 nodarbības
A2
+ 120 stundas / 60 nodarbības
A1
+ 60 stundas / 30 nodarbības
Ja esat izlēmis sākt mācīties zviedru valodu: rakstiet mums: kursi@balticmedia.com vai zvaniet pa tālruni +371 67224395
Baltic Media valodu mācību centra pasniedzēji ir profesionāļi ar radošu, mūsdienīgu pieeju valodu kursu sagatavošanā un vadīšanā, to saturu pielāgojot jūsu vēlmēm, iespējām un vajadzībām.
ar testa palīdzību novērtē uzņēmuma darbinieku zviedru valodas zināšanas pirms kursa uzsākšanas,
attīsta visas nepieciešamās zviedru valodas prasmes, īpašu uzmanību pievēršot runāšanai,
māca, kā veidot veiksmīgas darījumu sarunas ar klientiem vai biznesa partneriem.
Mācību laikā pasniedzējs veic zviedru valodas kursu dalībnieku zināšanu pilnveides pārbaudi, kursa beigās sniedz darba devējam atskaiti par apmeklējumu un zināšanu novērtējumu. Zviedru valodas kursu dalībnieki saņem sertifikātu par sasniegto zviedru valodas zināšanu līmeni, kas nodrošina iespēju turpināt valodas apguvi nākamajā līmenī.
Taupiet laiku un spēku, pasūtiet zviedru valodu kursus sev vai saviem darbiniekiem, jo zviedru valodas pasniedzējs ierodas pie jums uzņēmumā!
Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā individuālas vai grupu nodarbības pie mums birojā. Ja bieži ceļojat vai dodaties komandējumos, ir vērts pieteikties Skype nodarbībām. Mūsu pasniedzēji izstrādās jūsu vajadzībām atbilstošu zviedru valodas kursa programmu.
Nodarbību laikā iemācīsieties:
kā rezervēt viesnīcu, pasūtīt ēdienu, ceļot, atrast darbu svešā zemē u. tml.,
kā sarunāties, lai atstātu labu iespaidu par sevi,
kā pastāstīt par savu kultūru vai uzzināt par atšķirīgo citā kultūrā,
kā veidot veiksmīgas darījumu sarunas,
kā sagatavot prezentāciju zviedru valodā un daudz ko citu.
Individuāli zviedru valodas kursi | Privātstundas
Ja gribat ietaupīt naudu un apgūt valodu ātrāk, iesakām pieteikties individuālām zviedru valodas mācībām.
Individuāli zviedru valodas kursi ir īpaši efektīvi, jo lektors visu nodarbības laiku velta tikai vienam valodas apguvējam. Lai arī viena akadēmiskā stunda ir mazliet dārgāka par nodarbību grupā, nauda tiek iztērēta efektīvāk un kopumā privātnodarbības maksā mazāk. Mācoties individuāli, vēlamā rezultāta sasniegšanai būs nepieciešams mazāks nodarbību skaits nekā zviedru valodas mācībām grupā.
Ja Jums nav nekādu zviedru valodas zināšanu, tad sāciet ar iesācēju līmeni A1.
Cik maksā zviedru valodas kursi?
30 nodarbības (60 akadēmiskās stundas) maksā sākot no 240 eiro (bez PVN) vai 290 eiro ar PVN, ja nodarbības notiek atvērtā grupā Baltic Media Valodu mācību centra telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā. Cenas var mainīties atkarībā no kursu līmeņa. Precīzu cenu noskaidrojiet, sazinoties ar mūsu darbiniekiem, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 67224395
Zviedru valodā runā apmēram 9 miljoni cilvēku, un tā pieder, tā saucamai, lielo valodu grupai. Pasaules valodu gramatiskās sistēmas var būt diezgan atšķirīgas: ir valodas, kurām nav locījumu (datīva, akuzatīva utml.), tātad vārdu galotnes paliek nemainīgas (angl. Johan loves Anna, but Anna doesn’t love Johan), bet ir arī tādas valodas, kurās vārdu galotnes mainās, līdz ar to mainot arī izteikuma nozīmi (latv. Anna ir kaķis. Annai ir kaķis).