Kāpēc Rīgu sauc par Rīgu?

Kāpēc Rīgu sauc par Rīgu?

Rīga vienmēr ir bijusi daudznacionāla un multikulturāla pilsēta. Dažādos vēstures periodos pilsētā dominējušas dažādas valodas. Par to liecina ūdenstilpju un salu, ielu un apkaimju nosaukumi. Transformējoties no vienas valodas citā, piemēram, no vācu uz latviešu, vietvārdi mainījuši sākotnējo skanējumu, bet reizēm ieguvuši pavisam citas nozīmes.

Pats vārds “Rīga”: kāpēc pilsēta ir ieguvusi šādu nosaukumu?

Rīgas nosaukums pats par sevi pēdējā gadsimta laikā ir izraisījis lērumu strīdu starp valodniekiem.

Šī nosaukuma baltu izcelsmes piekritēji uzskata, ka vārds ir cēlies no zemgaļu vārda ryggoz – vieta labības uzglabāšanai.

Slāvu versijas atbalstītāji vienkārši atsaucas uz skaidrojošo vārdnīcu, kurā norādīts, ka vārds рига nozīmē “rija” (сeltne labības žāvēšanai pirms pirms kulšanas).

Vācu teorijas piekritēji uzskata, ka nosaukums izcēlies no augšvācu vārda “Riege” – telpa, kas pildīta ar ūdeni. Rīdzenes upe (Riesing), kuras krastā radusies pilsēta, 13. gadsimtā patiešām pašreizējās 13. janvāra ielas teritorijā veidojusi dīķi un tas bijis aptuveni 50 metrus plats.

Ikviens var pieslieties tai versijai, kas katram ir tuvāka un patīkamāka. Indriķa “Livonijas hronikā”, kas sarakstīta 13. gadsimtā latīņu valodā, šis nosaukums tiek minēts pirmo reizi: ad locum Rige (“pie Rīgas vietas”).

Avots: Riga.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Neticiet, ja jums kāds saka – latviešu valoda ir maza valoda.

Brivibas piminkelis 18. novembris 2018

Brīvības pimineklis Rīgā, 2018. gada 18. novembris. Kadrs no Youtube reportāžas.

Pasaulē ir aptuveni 7000 (septiņi tūkstoši) dzīvu valodu, apmēram 2000 (diviem tūkstošiem) valodu runātāju skaits ir ne vairāk kā 1000 (viens tūkstotis). Latviešu valodas runātāju skaits ir aptuveni 2 000 000 (divi miljoni), tādēļ latviešu valoda pieskaitāma pie lielajām valodām.

Latviešu valoda ir moderna, attīstīta, lietota visās dzīves jomās, viena no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Svarīgs nosacījums valodas attīstībai informācijas tehnoloģiju laikmetā ir tās klātbūtne/lietojums interneta vidē un datorprogrammās. Nesen izsrādāta oriģināla mašīntulkošanas sistēma latviešu valodai un lietotājiem ir pieejams latviešu valodas runas atpazinējs, kas ierunātu tekstu pārveido rakstiskā formā.

Valoda attīstās, šodien jauni latviešu valodas vārdi top ne tikai Rīgā, bet arī Briselē un Luksemburgā. Pēdējo 20 gadu laikā vien latviešu valodā nākuši klāt apmēram 100 tūkstoši vārdu, ikdienā gan no tiem tiek lietoti kādi 5 tūkstoši. Pirms pārdesmit gadiem vēl nezinājām, kas tas zīmols, lielveikals, e-pasts, i-banka vai blogs un čats. Jāatzīst, ka viens otrs no valodnieku vai tulkotāju izdomājumiem gan nav sevišķi veiksmīgs, bet vairums atbilst latviešu valodas likumībām un izklausās labi – ja mūsu valodā jau ir dzīvot vai ceļot, kālab tad mēs nevarētu teikt – laivot, talkot vai nūjot. Dažkārt jau zināmiem vārdiem rodas jaunas nozīmes. Piemēram, vārds mākonis ne vienmēr nozīmē to, kas lietainā dienā virs galvas, mākonī mēs arī varam uzglabāt informāciju, un kas noticis ar peli?  Tagad tā var “dzīvot” uz mūsu rakstāmgaldiem? Pagājušajā gadā vien Briselē strādājošie latviešu tulki radījuši 500 jaunus vārdus latviešu valodā, tas nozīmē pusotru jaunu vārdu dienā. Pastāvēs, kas pārvērtīsies!

Autore: Iveta Grīnberga.