Rīga vienmēr ir bijusi daudznacionāla un multikulturāla pilsēta. Dažādos vēstures periodos pilsētā dominējušas dažādas valodas. Par to liecina ūdenstilpju un salu, ielu un apkaimju nosaukumi. Transformējoties no vienas valodas citā, piemēram, no vācu uz latviešu, vietvārdi mainījuši sākotnējo skanējumu, bet reizēm ieguvuši pavisam citas nozīmes.
Pats vārds “Rīga”: kāpēc pilsēta ir ieguvusi šādu nosaukumu?
Rīgas nosaukums pats par sevi pēdējā gadsimta laikā ir izraisījis lērumu strīdu starp valodniekiem.
Šī nosaukuma baltu izcelsmes piekritēji uzskata, ka vārds ir cēlies no zemgaļu vārda ryggoz – vieta labības uzglabāšanai.
Slāvu versijas atbalstītāji vienkārši atsaucas uz skaidrojošo vārdnīcu, kurā norādīts, ka vārds рига nozīmē “rija” (сeltne labības žāvēšanai pirms pirms kulšanas).
Vācu teorijas piekritēji uzskata, ka nosaukums izcēlies no augšvācu vārda “Riege” – telpa, kas pildīta ar ūdeni. Rīdzenes upe (Riesing), kuras krastā radusies pilsēta, 13. gadsimtā patiešām pašreizējās 13. janvāra ielas teritorijā veidojusi dīķi un tas bijis aptuveni 50 metrus plats.
Ikviens var pieslieties tai versijai, kas katram ir tuvāka un patīkamāka. Indriķa “Livonijas hronikā”, kas sarakstīta 13. gadsimtā latīņu valodā, šis nosaukums tiek minēts pirmo reizi: ad locum Rige (“pie Rīgas vietas”).
Avots: Riga.lv. Visu rakstu lasiet šeit.
