Sākas pieteikšanās V pasaules diktātam latviešu valodā

helloquence-OQMZwNd3ThU-unsplash

Sestdien, 9. novembrī, plkst. 12.15 vienlaikus Latvijā un visā pasaulē piekto gadu pēc kārtas norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. 

Tekstu īpaši šim nolūkam ir radījusi rakstniece Nora Ikstena, Rīgā Gaismas pilī to diktēs aktieris Vilis Daudziņš. Lai rakstītu diktātu klātienē kādā no desmit Latvijas pilsētām – Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Jelgavā, Bauskā, Rīgā –, turklāt galvaspilsētā varēs izvēlēties vienu no četrām iestādēm, interesentus aicinām pieteikties lapā www.raksti.org, bet rakstīt diktātu tiešsaistē varēs tajā pašā vietnē bez iepriekšējas reģistrācijas. Šogad pirmo reizi diktāta vēsturē tas tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” – interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, un vēlāk salīdzināt savu veikumu ar pareizo variantu vietnē raksti.org. Piektajā jubilejas gadā diktātam ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Diktāta IT risinājumi tiek nodrošināti sadarbībā ar “Bite One IT”.

Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus norisināsies visā pasaulē un kurā drīkst piedalīties jebkurš interesents. Turklāt to var rakstīt arī anonīmi, ja persona nevēlas norādīt savu vārdu.

Ap 300 vārdu garā diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām ir pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača, kā arī Latviešu valodas aģentūra. Diktāts ar virsrakstu “Sēņu diktāts” ir veiksmīgs sēņošanas, interpunkcijas un ortogrāfijas apvienojums. Pirms diktāta rakstīšanas aicinām atsvaidzināt atmiņā ne tikai uzturā lietojamās sēnes, bet arī pareizrakstības likumus.

Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas. Labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no Jāņa Rozes grāmatnīcas, savukārt Jaunais Rīgas teātris labākajiem rakstītājiem no Rīgas dāvinās biļetes uz teātra izrādēm.

Tiešsaistē Gaismas pils Ziedoņa zālē diktora lomā iejutīsies aktieris Vilis Daudziņš, ārpus Rīgas – citi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās mēnesi pēc pasākuma, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā 9. decembrī.

IV pasaules diktātā latviešu valodā, kas norisinājās 2018. gada 3. novembrī, tiešsaistē un klātienē kopā piedalījās 1648 interesenti. Klātienē deviņās Latvijas pilsētās diktātu rakstīja 615 cilvēki – Rīgā (322), Liepājā (69), Rēzeknē (34), Daugavpilī (32), Ventspilī (27), Cēsīs (11), Jelgavā (36), Jēkabpilī (34) un Valmierā (53). Interneta vietnē raksti.org tika iesniegti 1033 darbi no 26 valstīm. Vairums dalībnieku to rakstīja tiešsaistē Latvijā (935), citi bija no Lielbritānijas (25), Vācijas (18), Spānijas un Zviedrijas (katrā pa sešiem), Igaunijas un Īrijas (katrā pa četriem), pa trim no Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Grieķijas, Itālijas, pa diviem no Beļģijas, Čehijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, Horvātijas, pa vienam no ASV, Karību salām, ASV Aizjūras salām, Turcijas, Islandes, Izraēlas, Ķīnas un Kipras. 2017. gadā III pasaules diktātu latviešu valodā tiešsaistē un klātienē visā pasaulē rakstījuši 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.

Avots: Latviešu valodas aģentūra. Visu rakstu lasiet šeit.

Valsts valodas pareizu lietošanu sekmē sabiedriskie palīgi

priscilla-du-preez-nF8xhLMmg0c-unsplash

Photo by Priscilla Du Preez on Unsplash

“Kurš cits, ja ne mēs paši?” Ar šādu devīzi Valsts valodas centrs (VVC) aicina un motivē iedzīvotājus kļūt par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu. Šobrīd Valsts valodas centrā darbojas 36 sabiedriskie palīgi, jau pusgadu tāds ir arī Jēkabpilī.

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi ir cilvēki, kuri no saviem ikdienas pienākumiem brīvajā laikā sniedz konsultācijas par valsts valodas lietojumu preču marķējumā, lietošanas instrukcijās un citā publiskajā informācijā. Viņi nepiemēro sodus, bet konsultē un labo nelielās valodas kļūdas, kuras sadzird vai pamana publiski pieejamā informācijā. Par sabiedrisko palīgu var kļūt ikviens, svarīgākais, lai būtu zināšanas, vēlme un izpratne par latviešu valodas pareizu lietošanu.

ēkabpiliete Līga Brikmane par sabiedrisko palīgu Valsts valodas centrā sāka strādāt pērnā gada decembrī. Divu bērnu māmiņa, kura šobrīd ir dvīnīšu gaidībās, par šādu iespēju uzzināja nejauši, strādājot Baltijas starptautiskajā akadēmijā, kad valodas centra darbinieki atnāca ar aicinājumu informēt par šādu iespēju studentus.

Jaunajai sievietei šī iespēja nepalika nepamanīta, neraugoties uz to, ka pašai – tāpat kā daudziem sabiedrībā – bija zināma bijīga pietāte pret šo iestādi. Šobrīd ar smaidu, bet līdz ar to savā sabiedriskajā darbā izprotot citu cilvēku izjūtas, sākumu atceras Līga.

“Ja es kaut kur eju, redzu, ka ir kāda kļūda, pieeju, pasaku, un ne katru reizi jāvelk šī valsts valodas centra sabiedriskā palīga apliecība, kas vienmēr mums līdzi. Ja ir cilvēki, kuri gatavai tevi uzklausīt arī tāpat, tad šī formalitāte nav nepieciešama. Jo ir jau tā, ka cilvēkiem ir bailes no Valsts valodas centra,” secina Līga.

Tā nav represīva iestāde, arī šie

sabiedriski palīgi kā daļa no sabiedrības ir tikai iespēja stiprināt valsts valodas lomu un pozīcijas, skaidro Valsts valodas centrā, kur šādi palīgi sāka strādāt pirms četriem gadiem.

“Tie ir gadījumi, kad ir cilvēciskās kļūdas pieļautas vai neuzmanība. Sabiedriskie palīgi kā institūts nav domāta kā sūdzēšanās Valsts valodas centram, viņi nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolus, nesauc personas pie administratīvās atbildības, viņiem ir konsultanta loma. Viņi veicina dialogu starp valsts pārvaldi un sabiedrību un palīdz uzņēmējiem,” skaidro Viesturs Razumovskis, VVC Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs.

Kopš 2015. gada šim darbam ir sagatavoti vairāk nekā pussimt cilvēki, precīzi – 53, no tiem reāli strādā 36 sabiedriskie palīgi, Līga Brikmane ir viena no tiem.

“Tas ir brīvprātīgais darbs, VVC inspektori ikdienā ir ļoti noslogoti, taču ir tādi sīkumi sabiedrībā, kuriem nereti nepietiek laika. Un tas ir mūsu uzdevums – pamanīt šos sīkumus. Mēs esam tie palīgi, kas ir pirmie starp tautu un Valsts valodas centru,” saka Līga.

Sabiedriskais palīgs atalgojumu par savu darbu nesaņem, te svarīgākais ir vēlme darboties un izprast to, cik tas ir svarīgi, kā šajā gadījumā – sargāt un pilnveidot latviešu valodas pielietojamību:

“Mums pagātnē ir austrumu virziens, kur daudz krievu valodas, un tagad nāk iekšā Rietumu kultūra – anglicisms. Mēs esam tie, kas cenšamies to atstumt, lai uzturētu latviešu valodu.”

Valsts valodas centrā skaidro, lai arī sākotnēji bijusi doma piesaistīt 100 sabiedriskos palīgus, arī trešdaļa no tā nav maz, rēķinot, ka pašu centrā oficiāli darbā noslogoti 42 darbinieki, turklāt  interese sabiedrībā aug un parādās arī jauni brīvprātīgie, tā nesen sabiedriskais palīgs sāka strādāt arī Ilūkstes novadā.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Par Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (Brexit) rakstību latviešu valodā

a-perry-1345882-unsplash

Photo by A Perry on Unsplash.

Valsts valodas centrs skaidro, ka Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit, jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir ārpolitikā aktuāla parādība, un ar ziņām par šo procesu Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties bieži. Vadoties pēc šī vārda lietojuma tendencēm latviešu valodā un ņemot vērā latviešu valodas normas, centrs secina, ka šis vārds ir latviešu valodā nostiprinājies, patstāvīgs termins, līdz ar to latviešu valodā tas turpmāk lietojams kā 1. deklinācijas lietvārds ar mazo sākumburtu un bez slīpraksta – breksits.

Vienlaikus šo terminu iespējams lietot, saglabājot angļu valodas rakstību, to slīpinot un rakstot ar lielo sākumburtu, proti, Brexit. Arī skaidrojošs atveidojums – “Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” – latviešu valodā ir pieļaujams, ja tas labāk atbilst attiecīgajai situācijai un lietojumam.

Avots: Valsts valodas centrs. Visu rakstu lasiet šeit.