Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

Zviedru valoda. No Vikingu laikiem līdz mūsdienām: tās attīstība, īpatnības un statuss

pontus-wellgraf-p7AgyC1iTqo-unsplash

Zviedrijas oficiālā valsts valoda ir zviedru valoda. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 8 miljoniem valsts iedzīvotāju. Zviedru valodā runā arī aptuveni 300 000 Somijas zviedru, no kuriem 25 000 dzīvo Ālandu salās. Zviedru valoda vēsturisku iemeslu dēļ ir viena no divām Somijas valsts valodām. Somija bija Zviedrijas daļa līdz 1809. gadam. Arī Igaunijā kopš viduslaikiem ir bijuši zviedru valodā runājoši iedzīvotāji. Mūsdienās tā ir tikai neliela daļa. Kopš 19. gadsimta vidus un līdz mūsdienām vairāk nekā miljons cilvēku ir emigrējuši no Zviedrijas, galvenokārt uz Ziemeļameriku. Tiek lēsts, ka zviedru valodā runā vairāki simti tūkstoši cilvēku visā pasaulē.

Neskatoties uz zviedru valodas dominējošo statusu, Zviedrija nav vienas valodas valsts. Sāmi ziemeļos vienmēr ir bijusi vietējā minoritāte, un kopš viduslaikiem valstī ir bijuši somu valodā runājoši iedzīvotāji. Romu, jidiš un zīmju valodai arī ir minoritāšu valodas statuss Zviedrijā.

Imigrācijas un bēgļu pieplūduma rezultātā Zviedrijā tiek runāts vismaz 150 valodās. Arābu valoda ir visizplatītākā, ar vismaz 150 000 runātāju.

Zviedru valoda pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas, kuras viens no trim atzariem ir ziemeļģermāņu valodas. Ziemeļģermāņu valodas nereti dēvē par ziemeļvalstu valodām  jeb nordiska språk / nordic languages, un tās ir dāņu, zviedru un norvēģu valodas.

Īpaši skaidras ir attiecības ar citām indoeiropiešu valodām, kad sastopamies ar tā sauktajiem vietējiem vārdiem, kas ir cēlušies no kopējās pirmvalodas.

Tie ir tādi vārdi kā fader (tēvs), moder (māte), hus (māja), mus (pele), hund (suns), ko (govs), öga (acs), öra (auss), näsa (deguns), blod (asinis), dag (diena), natt (nakts), sten (akmens), ben (kauls), jord (zeme), vatten (ūdens), ung (jauns), ljuv (salds), äta (ēst), dricka (dzēriens), leva (dzīvs), (mirt).

Zviedru valodas alfabēts

Zviedru alfabētā ir 29 burti, un tas beidzas ar å, ä un ö. V un w izrunā vienādi, tāpat kā s un z.

A B C D E
F G H I J
K L M N O
P Q R S T
U V W X Y
Z Å Ä Ö  
a b c d e
f g h i j
k l m n o
p q r s t
u v w x y
z å ä ö  

Kā skan zviedru valoda?

Ārzemnieki uzreiz pamana to, ka zviedru valoda ir melodiska valoda ar krītošiem un augošiem toņiem un mainīgiem skaļuma akcentiem: /´hunden/, /`ra:dhu:s/, /`å:terställa/,   /pro´ble:m/, /problem´a:tisk/, fotograf´i:/. Burtu secību, piemēram, buren, var izrunāt divējādi. Lietvārdam buren (būris) ir 1. akcents, pilnībā akcentējot bur-: /´bu:ren/. Tomēr darbības vārda bära divdabja forma buren (nests) ir ar 2. akcentu, un ar daļēju uzsvaru uz otro zilbi: : /`bu:ren/.

Viena no zviedru valodas iezīmēm ir daudzās patskaņu skaņas: a, o, u, å, e, i, y, ä, ö, kas var būt gan garas, gan īsas.

Zviedru valodā patskaņa garums bieži nosaka vārda nozīmi: mat (ēdiens) izrunā ar garu a, matt (blāvs) izrunā ar īsu a, ful (neglīts) izrunā ar garu u, full (pilns) izrunā ar īsu u.

Ārzemnieki pamana arī īpašo zviedru u skaņu. U tiek izrunāts nevis kā vācu valodā Buch (vai angļu valodas vārds boot), bet gan kā skaņa kaut kur starp Buch un grün patskaņiem. U var būt īss, piemēram, vārdā hund, un garš, kā vārdā hus.

Burti å, ä och ö ir vizuāli atšķirīgāki nekā fonētiski. Å apzīmē to pašu patskaņa skaņu kā angļu valodā more un hot. Ä ir līdzvērtīgs patskaņiem vārdos care un best. Ö apzīmē to pašu skaņu kofranču valodasvārdos bleu /-ö/, boeuf /-öff/ and chauffeur /-ö:r/.

Zviedru valodā ir arī līdzskaņu kombinācijas, kuras daudziem ārzemniekiem var būt grūti izrunāt: vrak, sprängts, östgötsk. Burtu sj, skj un stj kombinācijas izrunā / ∫ /, piemēram, kā angļu valodas vārdā she. Piemēram: sjö (jūra), sjuk (slims), skjorta (krekls), stjärna (zvaigzne).

Tas pats attiecas uz burtu savienojumu sk pirms patskaņiem e, i, y, ä, ö: skepp (kuģis), skin (āda), sky (debesis), skämmas (jākaunas), sköld (vairogs).

Zviedru valodā standarta skaņa r ir apikāls r, tāpat kā spāņu un itāļu valodā (bet ne tik skaidri izteikta). Valsts dienvidu daļās tiek izmantots velārs r, tāpat kā franču valodā.

Gramatikas īpatnības

Visgrūtāk ārzemniekiem ir iemācīties zviedru valodas apgriezto vārdu secību teikumos, kas sākas ar kaut ko citu, nevis priekšmetu. Darbības vārds teikumā vienmēr ir otrais. Piemēram, “Anna kommer i dag” (Anna nāk šodien), bet “I dag kommer Anna” (Šodien nāk Anna) (nevis “Šodien Anna nāk”).

Vēl viena Ziemeļvalstu valodu īpatnība ir noteikts postpozitīva vārdu artikuls: man– mannen (cilvēks), hus–huset (māja), hundar–hundarna (suņi). Zviedru valodā var būt arī divkārša noteikta forma: det lilla huset (mazā māja).

Ziemeļvalstu valodās var veidot īpašu pasīvu formu ar -s: “brevet skrevs” (burts ir rakstīts), “brevet har skrivits” (burts tika uzrakstīts). Senā trīs gramatisko dzimumu sistēma, han, hon, det ( viņš, viņa, tā) standarta zviedru valodā ir samazināta līdz diviem: denand det. Mums tagad ir båten (laiva) – den, huset (māja) – det.

Tomēr, ja svarīgs ir dzimums, tiek izmantoti vīriešu un sieviešu vietniekvārdi: mannen (vīrietis) – han, kvinnan (sieviete) – hon, hingsten (ērzelis) – han, stoet (ķēve) – hon.

Pēdējos gados cilvēki ir sākuši lietot arī jaunu dzimumneitrālu vietniekvārdu – hen, daļēji lai aizstātu kombināciju han vai hon (viņš vai viņa) un daļēji cilvēkiem, kuri nevēlas tikt klasificēti kā vīrieši, vai sievietes.

Mūsdienu zviedru valodā darbības vārdam ir vienāda forma vienskaitlī un daudzskaitlī: jag är (es esmu), vi är (mēs esam); jag darva (es ņemu), vi darva (mēs ņemam). Vecās daudzskaitļa formas tagad ir sastopamas gandrīz tikai himnās un zviedru dziesmās.

Tomēr zviedru valoda ir saglabājusi dažādas lietvārdu daudzskaitļa formas: kyrka – kyrkor (baznīca – baznīcas), hund – hundar (suns – suņi), gäst – gäster (viesi – viesi), äpple – äpplen (ābols – āboli), hus– hus (māja-mājas), man–män (vīrietis-vīrietis), mus – möss (pele – peles).

Rūnu zviedru valoda

Rūnisko alfabētu sauc par Futhark. Attēlā zemāk ir parādīts 16 zīmju vikingu laikmeta rūnu alfabēts. Tās ir tā saucamās zviedru-dāņu rūnas vai parastās rūnas.

ffff

Raksta turpinājumu lasīt šeit par zviedru valodu no vikingu laikiem līdz mūsdienām. 

Avots: sharingsweden.se.

Notariāli tulkojumi, Tulkojumu birojs

Zviedru valoda no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Pirms izvēlies zviedru valodas kursus. Zviedru valodas kursi Rīgā un online.
Zviedru valoda no vikingu laikiem līdz mūsdienām. Pirms izvēlies zviedru valodas kursus.

Vieglāk apgūstamās svešvalodas

calvin-hanson-671278-unsplash

Photo by Calvin Hanson on Unsplash.com

Kā tev šķiet, kura ir visvieglākā valoda, ko mācīties? Šo jautājumu bieži vien uzdod cilvēki, kuri vēlas savā dzīvē jaunu mērķi, iemācīties ko vēl neapzinātu. Šeit nebūs vienota un vienkārša atbilde, jo pastāv daudzi iemesli, pēc kā mēs skatāmies, kura ir viegla, un kura ne tik viegla valoda.

Kas padara valodas mācīšanos vieglu? Pirmā lieta, kas jāapzinās: katrs cilvēks ir atšķirīgs. Ir virkne faktoru, kas var ietekmēt, kura valoda ir vieglākā, ko iemācīties. Šeit būs galvenie faktori:

  1. Tava motivācija. Motivācija ir pati svarīgākā sastāvdaļa, lai ar panākumiem iemācītos svešvalodu. Nav svarīgi, cik viegli vai grūti ir studēt, tu nekad neiegūsi panākumus, ja nebūs pareizā motivācija. Pat tad, ja mācīsies kaut ko jaunu savā dzimtajā valodā (piemēram, juridisko vai medicīnas terminoloģiju), tu joprojām nevarēsi to veiksmīgi izdarīt, ja nebūs motivācija.
  2. Tava dzimtā valoda. Kopumā skatoties – jo tuvāk tavai dzimtajai valodai būs jaunā svešvaloda, ko vēlies apgūt un iemācīties, jo vieglākas un ātrāks būs mācības process.. Piemēram, cilvēkiem, kuriem dzimtā valoda ir itāļu, būs daudz vieglāk iemācīties franču valodu nevis krievu valodu (protams, ne tajā gadījumā, ja motivācija būs lielāka uz krievu valodas apguvi!). Kad tava mērķa valoda pārklājas ar dzimto valodu gramatikas, sintakses un leksikas ziņā, tev jau būs pats pamats, lai veiksmīgāk tiktu uz priekšu.
  3. Citas svešvalodas. Iespējams, tavā ģimenē bieži vien nākas dzirdēt arī citas valodas ietekmi, kas kalpo par mērķi arī pašam iemācīties. Tāpat kā ar dzimto valodu – jo tuvāka saikne svešvalodai, kuru jau proti būs ar to valodu, kuru vēlies iemācīties, jo rezultāti būs ātrāk redzami.

ASV Ārlietu dienests ir veicis akadēmisko pētījumu par to, kuras ir visvieglāk iemācāmās valodas. Šajā sarakstā ir iekļautas šādas valodas:

Avots: Olympiacos. Visu rakstu lasiet šeit

Kā tev var noderēt zviedru, norvēģu un dāņu valoda?

svenska language

Pieprasījums pēc zviedru, norvēģu un dāņu valodas speciālistiem Latvijā ar katru gadu pieaug. Tāpēc šo valodu apgūšana būs vērtīga investīcija jebkura karjerai.

Lursoft statistika liecina, ka puse no TOP 20 ārvalstu investoriem pēdējo 26 gadu laikā nākuši no Skandināvijas valstīm, primāri – no Zviedrijas un Norvēģijas. Lielākoties tie ir lieli starptautiski uzņēmumi, tāpēc biznesa attīstības nolūkā notiek cieša sadarbība starp kolēģiem Baltijas un Skandināvijas valstīs.

Ciešā sadarbība starp Baltijas un Skandināvijas valstīm pēdējo desmit gadu laikā ir veicinājusi pasaules biznesa labās prakses pārņemšanu Latvijā, tostarp Shared Service centru izveidi. Tas nozīmē, ka kāda no organizācijas struktūrvienībām, kas profesionāli piedāvā kādu pakalpojumu ļoti augstā līmenī, nodrošina šo pakalpojumu arī citām nodaļām vai organizācijām. Piemēram, Swedbank IT klientu atbalsta centrs var piedāvāt atbalstu ne vien klientiem Latvijā, bet arī Zviedrijā un citās valstīs.

Tieši tāpēc Swedbank zviedru valodas zināšanas tiek īpaši novērtētas. Un tā ir priekšrocība klientu konsultantiem – nodrošināt labu servisu klientam ērtā un saprotamā veidā. Darbiniekiem ar zviedru valodas zināšanām ir labas karjeras iespējas gan organizācijas iekšējo klientu apkalpošanas jomās, gan ekspertu amata pozīcijās, kas saistītas ar sadarbību starptautiskā līmenī, tostarp gan Grupas kreditēšanas un maksājumu, IT un Grupas uzkrājumu, bankas pakalpojumu digitalizācijas un citās jomās.

“Redzu, ka zviedri arvien vairāk novērtē sadarbības iespējas ar Latviju, un valodas zināšanas ir liela priekšrocība, ko Zviedrijā ļoti novērtē,” pieredzē dalās Swedbank Latvijas un Zviedrijas IT atbalsta daļas vadītājs Kaspars Holms.

 

IT atbalsta speciāliste Jana zviedru valodu apguvusi Daugavpils Universitātē angļu filoloģijas nodaļā, kur bijusi iespēja mācīties arī zviedru valodu. Palīdzējuši arī triju nedēļu valodu kursi Zviedrijā. Viņa ir pārliecināta, ka tad, ja cilvēkam ir pareizā motivācija, zviedru valodu var apgūt gan skolas solā, gan augstskolā.

Jana novērtē to, ka patlaban, pateicoties savām valodas zināšanām, var strādāt par IT atbalsta speciālisti, lai gan pēc izglītības ir angļu filoloģe, un iesaka valodu mācīties arī citiem. “Latvijā ienāk arvien vairāk Skandināvijas uzņēmumu un skandināvu valodas kļūs arvien pieprasītākas. Turklāt iemācīties zviedru valodu nav nemaz tik grūti,” iedrošina Swedbank IT atbalsta speciāliste, kas ikdienā strādā ar klientiem gan Latvijā, gan Zviedrijā.

Avots: Swedbank. Visu rakstu lasiet šeit