Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem!
- Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
- Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
- Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
- Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
- Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).
Daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:
- Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
- Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.
- Maziņš eža puskažociņš
- Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms.
- Kur lai kurlai urlai dur lai.
Avots: skaties.lv. Visu rakstu lasi šeit.
