Starptautiskajā dzimtās valodas dienā tiešsaistē varēs mācīties lībiešu valodu

leon-seibert-2m71l9fA6mg-unsplash
Šogad Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, 21. februārī, ikviens aicināts apgūt lībiešu valodu, tiešraidē vērojot lībiešu valodas mācību stundu, medijus informē UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji.

Lībiešu valodas mācību stundā ar Latvijas Universitātes (LU) Lībiešu institūta pētnieku, lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” bērnu un Salaspils jauktā kora “Lōja” dziedātāju palīdzību varēs gūt ieskatu lībiešu valodā, iepazīt tās skanējumu un savdabību, kā arī iemācīties lībiešu valodā nodziedāt lībiešu tautasdziesmu “Tšītšōrlinkizt” – putnu modināšanas dziesmu, ar kuru lībieši tradicionāli ieskandina pavasari.

Papildus ikviens varēs iemācīties lībiski nodziedāt visā Latvijā pazīstamo lībiešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi”, kuras lībiskais nosaukums ir “Pūgõ, tūļ”. Stunda tiks straumēta tiešsaistē no pulksten 15.00 LU Lībiešu institūta kanālā vietnē “Youtube”.

“Lībiešu valodas mantojums ir dziļi ieaudies mūsu ikdienā – gan senos vietu nosaukumos, gan daudzos ikdienišķos vārdos, kurus latviešu valoda ieguvusi mantojumā no lībiešu valodas. Starp tiem atrodami tādi ar dabu un jūru saistīti jēdzieni kā beka, kukainis, sēne, ķepa, ķīsis, laiva, liedags, loms, ļipa, murds, puķe, paisums, pīlādzis, selga,” skaidro LU Lībiešu valodas institūta vadītājs Valts Ernštreits.

Lībiešu valoda ir Latvijas pirmiedzīvotāju valoda, kas iekļauta UNESCO apdraudēto valodu atlantā kā viena no pasaulē apdraudētākajām valodām. Patlaban tā ir visapdraudētākā valoda Eiropā.

Pēc UNESCO iniciatīvas 21. februārī pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu, kurā tiek izcelta valodas nozīme ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā. Šajā dienā UNESCO aicina novērtēt valodu un kultūru daudzveidību, kas bagātina un saliedē sabiedrību un veicina starpkultūru dialogu.

Lībiešu valodas mācības stundu organizē Latvijas Universitātes Lībiešu institūts ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Teicieni kā kulaks uz acs

ed-robertson-eeSdJfLfx1A-unsplash

Filologam Uldim Grīnbergam ventiņu teicienu talkā izdevies savākt vairāk nekā tūkstoti teicienu, kas raksturīgi mūsu puses ļaužu runā.

Ventiņu gramatikas un vārdnīcas autors Uldis Grīnbergs aizgājušā gada pēdējos mēnešus veltīja ventiņu teicienu krāšanai un apkopošanai. Augustā viņš izsludināja ventiņu teicienu vākšanas talku, kurai atsaucās vairāki Ventspils un novada iedzīvotāji. Gada pēdējā darbdienā talkas iniciators Herberta Dorbes memoriālajā muzejā pulcēja talkas dalībniekus, lai viņiem pateiktos par paveikto darbu un pastāstītu, kas no iecerētā iznācis.

Grīnbergs veikumu, ko plānots nodēvēt Tūkstoš un viens ventiņos brūvēts teiciens, aizsācis pēc tam, kad iznāca viņa veidotā un Ventspils muzeja izdotā grāmata Bliņķs ventiņmēlē: īs ventiņ gramatik un tāmnik vārdnic. Talkā iesaistījās ap 20 dalībnieku, kas četru mēnešu laikā kopumā iesūtīja vairāk nekā tūkstoti teicienu. Visdūšīgāk talkā strādājis Arvīds Mārtiņš Māliņš, kas iesūtīja 94 teicienus. Inta Meire dalījās ar 76 teicieniem. Par līdzdalību ventiņu teicienu vākšanas talkā filologs pateicās arī Hugo Pēdiņam, Viktorijai Svētiņai, Aijai Kaminskai, Verenai Apsei, Līvijai Višķerei, Ārijai Klēverei, Ainai Andersonei un Dacei Miezei, dāvājot talciniekiem Ilgas Dzintares grāmatu Vien fein padāršen, ko pats uzskata par vislabāko ventiņu izloksnes paraugu. Par līdzdalību un koordinēšanu ventiņu teicienu vākšanas talkā pateicību saņēma Herberta Dorbes memoriālā muzeja vadītāja Inese Aide.

Grīnbergs iesūtītos teicienus centies grupēt pa tēmām – teicieni par cilvēku, par smukumu, par mīlestību, politiku, gudrību, par darbu. Izveidota arī grupa Prātīgas domas. «Šie teicieni būtībā ir mūsu pašu folklora un pieder pie grupas Sakāmvārdi un parunas,» secina Grīnbergs. Ir teicieni, kuri eksistē arī literārajā valodā, un ir tādi, kuri raksturīgi tikai ventiņos. Tāpat ir teicieni, kas pazīstami arī kaimiņu novados – Dundagā, Talsos un citviet Kurzemē. Viena no īpatnībām ir vienā teicienā salikti pretējas nozīmes jēdzieni, piemēram, aplam gudrs, nebriesmīg smuks, cik bīnišķig sāp sierd. Filologam pašam ļoti patīk šāds teiciens: Mans tētiņš kā strazdiņš – katru dienu ķirsī. Bet specbalvu – mākslinieka Spridzāna darinātu koka laivu, kas Grīnbergam savulaik uzdāvināta par labām idejām,– viņš tālāk atdāvināja šī teiciena iesūtītājam: Lai nu Dieviņš stāv man klāt, tik ne pārāk tuvu – lai kāds puisis ar tiek blakam. Specbalva tika Arvīdam Mārtiņam Māliņam.

Ar daļu no iesūtītajiem teicieniem talkas dalībnieki varēja jau iepazīties. Aija Kaminska, tos lasot, smējās kā kutināta. Viņa atzina, ka tie visi ir zināmi, taču vienlaikus «ir kā kulaks uz acs».

Savāktos un apkopotos ventiņu teicienus Grīnbergs plāno nodot Ventspils muzeja rīcībā, jo, tieši pateicoties muzeja direktora vietnieka un vadošā pētnieka Armanda Vijupa pamudinājumam, arī ķēries pie šī darba. Talkas autors cer, ka teicieni varētu tikt izmantoti kādā brošūrā vai muzeja reklāmas materiālā.

Avots: Ventasbalss.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Starptautiskajā pirmiedzīvotāju valodu gadā Latvijā aicina iepazīt lībiešu valodu

andrew-butler-325931-unsplash

Photo by Andrew Butler on Unsplash.

28. janvārī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 2019. gads oficiāli tika pasludināts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu (International Year of Indigenous Languages).

Latvijā Valsts valodas likums nosaka, ka par pirmiedzīvotāju valodu tiek uzskatīta lībiešu valoda, un ka ir nepieciešama tās saglabāšana, aizsardzība un attīstība. Līdz ar to UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina šogad iesaistīties tematiskā gada atzīmēšanā, līdzdarbojoties lībiešu un citu valstu pirmiedzīvotāju valodām veltītās aktivitātēs.

Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits uzsver: “Latvijas seno pirmiedzīvotāju – lībiešu – valoda Latvijā skanējusi jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Lai gan lībiešu valoda pieder somugru valodu saimei, tā atstājusi dziļas pēdas latviešu valodā un tās izloksnēs. Vienlaikus lībiešu valoda kā pirmiedzīvotāju valoda ir spējusi saglabāties cauri laikiem, un tā joprojām tiek runāta, pilnveidota un pārmantota. UNESCO Starptautiskais pirmiedzīvotāju valodu gads ir lieliska iespēja tuvāk iepazīt šo Latvijas vienreizējo bagātību un pirmiedzīvotāju valodas visā pasaulē.”

Gada ietvaros, lai izceltu lībiešu valodu, plānoti vairāki pasākumi, piemēram, tradicionālie Lībiešu svētki Lībiešu tautas namā, lībiešu valodai un kultūrai veltīta konference, lībiešu valodu popularizējošu pasākuma cikls, kā arī šogad tiks atzīmēta Pētera Damberga, lībiešu valodas kopēja, literāta un kultūras darbinieka 110. dzimšanas diena.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.