Džeimss Krēgers ir vācietis, jurists un strādā Eiropas Tiesā Luksemburgā. Viņš latviešu valodu iemācījies, jo viņa sieva ir latviete, lai gan mājās abi tomēr runājot angļu valodā.

“Es gribēju mācīties latviešu valodu, lai varētu sarunāties ar sievas ģimeni. Es sāku mācīties ar grāmatu palīdzību.

Es domāju, ka latviešu valoda ir viena no vissarežģītākajām valodām, ar kuru es esmu saskāries.

Gramatika ir ļoti kompleksa. Es domāju, ka būs līdzības ar vācu valodu, bet īpaši vārdi ir tik atšķirīgi,” pastāstīja Džeimss. Un Džeimss zina, ko runā, jo līdzās vācu, franču angļu un latviešu valodai mācījies arī igauņu un dāņu valodas.

Emanuela Fransuā stāsts ir līdzīgs – arī viņš apprecējis latvieti un iemācījies valodu, lai sarunātos ar sievas ģimeni Liepājā.

“Un es tikai klausījos, ko viņi saka, un es pamēģināju runāt, un tas ir viss. Man nebija valodas lekciju. Nu, man iet grūti, protams, bet, ja cilvēki runā lēnām, tad viss ir kārtībā, tad es varu saprast,” pauda Emanuels.

Tā kā Emanuels latviešu valodu apguvis klausoties, viņš, kā pats smejas, runā ar kurzemnieka akcentu, noraujot galotnes. “Bez galotnēm runāju, un tad man nav jādomā – tas ir ģenitīvs vai lokatīvs, vai datīvs. Man viss ir viens un tas pats,” pastāstīja Emanuels.

Arī Emanuelam latviešu nav pirmā iemācītā svešvaloda. Cik viegla vai grūta ir latviešu valoda salīdzinājumā ar citām valodām? “Es domāju, ka, ja grib runāt pareizi, tad ir ļoti grūti. Bet, ja grib tikai komunicēt ar cilvēkiem, tad ir vienkārši, es domāju, nav problēmu.”

Valteram latviešu valoda nākusi vieglāk, jo tajā runā mājās abi vecāki, dzīvojot Luksemburgā. Turklāt četras reizes nedēļā Eiropas skolā notiek latviešu valodas un literatūras stundas.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.