Greenovative Latvia – zaļa un inovatīva Latvija

 

 

Integrācijas politika daudzām valstīm, tai skaitā Latvijai, dažādos laikos ir bijis liels izaicinājums. Kā piesaistīt “gudros prātus”, kas veicinās ekonomikas attīstību? Kā cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dzīves veidu integrēt Latvijas sabiedrībā? Kā ātrāk un vieglāk ārzemniekiem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar Latviju, iemācīt latviešu valodu? Tie ir jautājumi, ar kuriem jāsaskaras integrācijas politikas veidotājiem.

 

Izklāstot savu redzējumu par Latvijas attīstības un starptautiskās atpazīstamības virzienu nākamajos 100 gados, Latvijas institūts (LI) rosina, ka Latvija nākamajos 100 gados jāpozicionē kā zaļa un inovatīva valsts (angļu valodā –”Greenovative Latvia”).

 

Jaunais termins “greenovative” – savienojums no angļu valodas vārdiem “green” (zaļš) un “innovative” (inovatīvs) – izcili ilustrē Latvijas iespējas valsts attīstībai un atpazīstamībai: gan tuvību dabai un spēju no tās iedvesmoties, gan tendenci meklēt arvien jaunus, modernus un ilgtspējīgus risinājumus, kļūstot par būtisku jaunuzņēmumu “karsto punktu” Eiropā.

 

Ar visu rakstu ir iespējams iepazīties šeit:

https://www.li.lv/lv/latvija-zala-un-inovativa

Vasara ir labs laiks, lai mācītos latviešu valodu un apceļotu zaļo Latviju. Piesakieties intensīvajiem kursiem!

3 IEMESLI, KĀPĒC VAJADZĒTU LEPOTIES AR LATVIEŠU VALODU

lonely-planet-627681-unsplash

Photo by Lonely Planet on Unsplash

Kāpēc latviešu valoda ir svarīga? Vai nebūtu vieglāk, ja, līdzīgi kā ar eiro, mēs pieņemtu kādu plašāk pazīstamu Eiropas valodu? Lēnāk pār tiltu! Latviešu valoda ir reta, taču tā ieņem ļoti svarīgu lomu mūsu kultūrā! Zemāk atradīsi 3 iemeslus, kāpēc mums, latviešiem, vajadzētu lepoties ar latviešu valodu.

1. Latviešu valoda ir viena no retākajām aktīvajām valodām pasaulē.

Latviešu valoda ir ļoti eksotiska valoda, kurā runā tikai 1.75 miljonu cilvēku. Lai salīdzinātu, tā ir 33.7 reizes retāka kā itāļu valoda, gandrīz piecas reizes retāka kā zviedru valoda, kā arī gandrīz piecas reizes retāka par uiguru* valodu. Iespaidīgi, vai ne? Tas nozīmē, ka mums vajadzētu sargāt savu valodu, jo tikai 0,03% no pasaules iedzīvotājiem runā latviski!

Mūsu mērķis ir parādīt ar lepnumu, ka esam daļa no šī īpašā kluba: “Jā, es runāju latviski un lepojos ar to!”

2. Latviski runā teju tikai… Latvijā.

No 1.75 miljoniem cilvēku, kuri runā latviski, tikai 1.38 miljoni dzīvo Latvijā! Pārējie ir pārvākušies uz dzīvi citur – Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānija, Vācijā, Zviedrijā, Brazīlijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvija ir vienīgā valsts, kurā latviešu valoda ir atzīta par oficiālo valsts valodu.

3.Valoda ir mūsu kultūras spogulis

Valodu veido cilvēki, tāpēc tā lieliski atspoguļo mūsu kultūru! Mums ir jāsaprot, ka dzīvojam pasaulē, kurā mums ir vienreizēja privilēģija runāt tik reti sastopamā valodā, nevis otrādi – mums ir paveicies, ka esam daļa no šī īpašā kluba.

*Uiguru valoda ir tjruku valodu grupas valoda. Uiguru valodā runā uiguri Ķīnā, kā arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Avots: The words of Latvian. Visu rakstu lasiet šeit.

Neticiet, ja jums kāds saka – latviešu valoda ir maza valoda.

Brivibas piminkelis 18. novembris 2018

Brīvības pimineklis Rīgā, 2018. gada 18. novembris. Kadrs no Youtube reportāžas.

Pasaulē ir aptuveni 7000 (septiņi tūkstoši) dzīvu valodu, apmēram 2000 (diviem tūkstošiem) valodu runātāju skaits ir ne vairāk kā 1000 (viens tūkstotis). Latviešu valodas runātāju skaits ir aptuveni 2 000 000 (divi miljoni), tādēļ latviešu valoda pieskaitāma pie lielajām valodām.

Latviešu valoda ir moderna, attīstīta, lietota visās dzīves jomās, viena no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Svarīgs nosacījums valodas attīstībai informācijas tehnoloģiju laikmetā ir tās klātbūtne/lietojums interneta vidē un datorprogrammās. Nesen izsrādāta oriģināla mašīntulkošanas sistēma latviešu valodai un lietotājiem ir pieejams latviešu valodas runas atpazinējs, kas ierunātu tekstu pārveido rakstiskā formā.

Valoda attīstās, šodien jauni latviešu valodas vārdi top ne tikai Rīgā, bet arī Briselē un Luksemburgā. Pēdējo 20 gadu laikā vien latviešu valodā nākuši klāt apmēram 100 tūkstoši vārdu, ikdienā gan no tiem tiek lietoti kādi 5 tūkstoši. Pirms pārdesmit gadiem vēl nezinājām, kas tas zīmols, lielveikals, e-pasts, i-banka vai blogs un čats. Jāatzīst, ka viens otrs no valodnieku vai tulkotāju izdomājumiem gan nav sevišķi veiksmīgs, bet vairums atbilst latviešu valodas likumībām un izklausās labi – ja mūsu valodā jau ir dzīvot vai ceļot, kālab tad mēs nevarētu teikt – laivot, talkot vai nūjot. Dažkārt jau zināmiem vārdiem rodas jaunas nozīmes. Piemēram, vārds mākonis ne vienmēr nozīmē to, kas lietainā dienā virs galvas, mākonī mēs arī varam uzglabāt informāciju, un kas noticis ar peli?  Tagad tā var “dzīvot” uz mūsu rakstāmgaldiem? Pagājušajā gadā vien Briselē strādājošie latviešu tulki radījuši 500 jaunus vārdus latviešu valodā, tas nozīmē pusotru jaunu vārdu dienā. Pastāvēs, kas pārvērtīsies!

Autore: Iveta Grīnberga.