Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu literārās valodas attīstības avots vienmēr ir bijuši reģionālie/teritoriālie latviešu valodas varianti. Runājot par latviešu valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgaliešu rakstu valoda kā būtiska latgaliešu identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultūras vērtība.

Valsts valodas likuma 3. pantā norādīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Retāk nosaukta, tomēr daudziem zināma ir suitu kultūrtelpa, kas ir UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kopš 2009. gada. Suitu kā noteiktas teritorijas iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti iezīmē lībiskā dialekta Kurzemes nedziļās lībiskās izloksnes (Alsunga, Jūrkalne) un vidus dialekta kursiskā (Gudenieki) izloksne.

Arvien biežāk tiek runāts par Sēlijas kultūrvēsturisko un etnogrāfisko novadu, jo noteiktu mūsu tautas identitātes daļu veido vēsturiskās baltu cilts – sēļu – mantojums, mūsdienās – augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Piemares un Duvzares (senās Kursas zemes) teritorijās un tur runātajās izloksnēs atrodami senās kuršu cilts valodas relikti.

Ziemeļaustrumvidzemē satiksim malēniešus, kas runā augšzemnieku dialekta dziļajās latgaliskajās izloksnēs.

Dundžiņi un ventiņi zināmi kā tāmnieki jeb lībiskā dialekta runātāji. Un kur tad vēl stereotipiskais čiuļu (lielākoties Vidzemnieku) un čangaļu (Latgalē dzīvojošo) dalījums, kuru pamatā arī ir izrunas atšķirības.

Avots: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. Visu rakstu lasiet šeit.

Kur plašajā pasaulē māca runāt latviski

gints-gailis-1480990-unsplash

Photo by Gints Gailis on Unsplash

Varam apgūt kaut visas pasaules valodas, tomēr mūsu dzimtā – latviešu – valoda ir un būs vissvarīgākā. Kā to nosargāt vairāku tūkstošu citu valodu vidū? Kā šajā globalizācijas laikmetā to saglabāt dzīvu ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē?

Ikdiena šobrīd nav iedomājama bez interneta. Bet, izrādās, informācijas latviešu valodā internetā ir mazāk nekā 0,1%. To apliecināja Eiropas Komisijas finansētā pētījuma “Latviešu valoda digitālajā laikmetā” rezultāti. No 30 valodām 21 valodas pastāvēšana digitālajā vidē ir apdraudēta. Latviešu, lietuviešu, islandiešu un maltiešu valodu situācija šajā ziņā ir vissliktākā, jo šajās valodās nav pietiekami plaša tehnoloģisko resursu klāsta – programmatūru, kas apstrādā cilvēka runātu vai rakstītu valodu, piemēram, mākslīgās balsis automašīnu navigācijas sistēmās, interaktīvie asistenti viedtālruņos, semantikas analīzes iespējas, mašīntulkošanas sistēmas u. tml.

– No visām pasaules valodām jauno tehnoloģiju vidē labs stāvoklis ir tikai angļu valodai. Latviešiem nav iemesla panikai vai bezcerībai, bet, ja digitālās vides attīstībā latviešu valodā nenotiks pētījumi un neieguldīs līdzekļus, pēc pieciem gadiem varam būt krietni atpalikuši daudzās jomās. Jau šobrīd lielās valodas ir mums tālu priekšā, piemēram, mašīntulkošanā, runas atpazīšanā u. c. jomās. “Google” gan piedāvā mašīntulkošanu, bet šis tulkojums ir diezgan zemā līmenī. Runas atpazīšanas programmas ir ļoti attīstītas lielajās valodās, kur ir liels noieta tirgus. Dators pieraksta, ko cilvēks runā, saliek komatus, izlabo drukas kļūdas, ja nepieciešams, tekstu pārtulko un atskaņo citā valodā. Angliski, vāciski un franciski runājošajās zemēs šīs tehnoloģijas attīstītas jau tik tālu, ka pakāpeniski zūd vajadzība pēc tulkotāja.

Latviešu valoda ir interesanta ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību ļaudīm. Ārpus mūsu valsts latviešu valodu var apgūt 27 pasaules augstākās izglītības iestādēs ASV, Austrijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Latviešu valodas aģentūra (LVA) finansiāli atbalsta septiņas no tām – Vīnes, Prāgas Kārļa, Brno Masarika, Tallinas, Tartu, Vašingtonas un Pekinas svešvalodu universitāti. Savukārt visām 27 augstākās izglītības iestādēm regulāri sūta jaunākos LVA izdevumus – mācību līdzekļus, metodiskos materiālus, vārdnīcas u. c. Pēc iespējas LVA atbalsta arī latviešu valodas popularizēšanu citās ārvalstu augstskolās, kurās var mācīties latviešu valodu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Jautri mēles mežģi latviešu valodā. Vai vari izrunāt tos visus?

jason-rosewell-60014-unsplash

Photo by Jason Rosewell on Unsplash

Esam apkopojuši populārākos latviešu valodas mēles mežģus. Pamēģini tos izlasīt ātri un skaļā balsī:

  1. Liepu lapu laipu liku.
  2. Šis žagaru saišķis ir mans žagaru saišķis.
  3. Maziņš eža puskažociņš.
  4. Pupa pa kapeikai!
  5. Mazā Anna rāvā bradā basām kājām krasta malā!
  6. Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, Daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  7. Dzīvē dzīvo dzīvu dzīvi! Dzīvam dzīvē dzīva dzīve.
  8. Zviegtin zviedza zviedru zirgi Zvirgzdupītes ziemeļos
  9. Kur lai kurlai urlai dur lai?
  10. Vesels simts sīku siseņu salstot sausos salmos sisina.